—

piespriest izmaksāt prasītājam kompensāciju par šajā prasībā aprakstīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono lēsts 100 000 EUR apmērā;

—

atcelt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) vadītāja 2018. gada 19. novembra lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja lūgums atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam;

—

ja nepieciešams, atcelt FRA direktora 2019. gada 12. jūnija lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam par iepriekš minēto 2018. gada 19. novembra lēmumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzklausījusi prasītāju un nav pieņēmusi lēmumu atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pantam pēc Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra sprieduma apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14 DD/Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (EU:F:2015:118).

2.

Ar otro pamatu tiek norādīts, ka administratīvā izmeklēšana un sākotnējā disciplinārā procedūra netika uzsāktas atbilstoši noteikumiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav kompensējusi prasītājam morālo kaitējumu, kas radīts ar lēmumu par rājiena izteikšanu, kuru Civildienesta tiesa ar iepriekš minēto spriedumu atcēla.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav izpildījusi iepriekš minēto Civildienesta tiesas spriedumu un saprātīgā laikā un ar pienācīgu rūpību nav veikusi pirmsdisciplināro procedūru.

5.

Ar piekto pamatu tiek norādīts, ka administratīvās izmeklēšanas uzsākšana un veikšana ir bijusi pretrunā Regulai (EK) Nr. 45/2001 (1), Savienības Civildienesta noteikumiem un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants).

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja atkārtoti ir paudusi nepamatotus, cieņu aizskarošus un aizvainojošus apgalvojumus par prasītāju, kā rezultātā ticis pārkāpts res judicata princips, nevainīguma prezumpcija un rūpības pienākums.