1.

Eiropā šobrīd ir tāds laiks, kad globalizācija, tehnoloģiskais progress, ilgtspējas problēmas, ilgi neatrisinātas sociālās iekļautības problēmas, politiskā nestabilitāte un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski ietekmē Eiropas sabiedrību un iedzīvotājus. Šo kopīgo problēmu risināšanai ir vajadzīgas dalībvalstu kopīgas pārdomas un saskaņotas darbības;

2.

turpmākās sadarbības prioritātes šajā jomā ir izglītības un apmācības nozīme pilsoniskuma un demokrātijas, personiskās izaugsmes, sociālās iekļautības, vienlīdzīgu iespēju un iespēju nodrošināšanas veicināšanā, kā arī labklājības veicināšanā un saliedētu sabiedrību atbalstīšanā. Izglītības un apmācības divas galvenās lomas mūsdienu sabiedrībās – ieguldījums konkurētspējā, inovācijā un nodarbināmībā un ieguldījums aktīva pilsoniskuma, sociālās iekļautības, saliedētības un personiskās izaugsmes veicināšanā – ir cieši savstarpēji saistītas un viena otru pilnībā papildina;

3.

izglītība un apmācība ir svarīgi politikas instrumenti, ar kuriem Eiropas līmenī radīt un saglabāt ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, kā arī veicināt nodarbinātību un līdzdalību darba tirgū. Izstrādājot jauno Savienības izaugsmes stratēģiju, būtu pilnībā jāatzīst to potenciāls risināt plašākas sabiedrības problēmas. Arvien digitalizētākā un uz zināšanām balstītā pasaules ekonomikā Savienībai konkurētspējas priekšrocības nodrošina kvalitatīva izglītība un apmācība, jo nākotnē Eiropa būs vēl vairāk atkarīga no radošiem, augsti kvalificētiem un labi apmācītiem cilvēkiem. Būs arī svarīgi virzīt jauno tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu un atbalstīt Savienības pāreju uz aprites un klimatneitrālu ekonomiku, veicinot zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas šo pārmaiņu īstenošanai;

4.

Eiropas sadarbība izglītības un apmācības jomā ir būtisks politikas instruments, ar kura palīdzību sagatavot inovatīvas, uz nākotni orientētas un pielāgojamas stratēģijas šo kopīgo problēmu risināšanai, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un Savienības izglītības un apmācības sistēmu lielo daudzveidību;

5.

investīcijas visiem pieejamā kvalitatīvā izglītībā un apmācībā sniedz būtiskus ieguvumus ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ekonomikai un sabiedrībai. Kompetencēs ir jāiegulda ikvienā izglītojamo dzīves posmā. Lai sasniegtu kvalitatīvus izglītības rezultātus, ir vajadzīgi pienācīgi resursi, kas ir jāsadala līdzsvaroti, lai tie būtu pieejami izglītībai visā mūža garumā;

6.

investīcijas izglītībā, apmācībā un prasmēs ir jāveicina Eiropas un valstu līmenī. Ir vajadzīgas efektīvas un inovatīvas darba metodes, kuras ar pārdomātu un stratēģisku investīciju palīdzību veicina spēju veidošanas pieeju un atbalsta izglītības un apmācības sistēmu attīstību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzlabotu kompetences, kas būs svarīgas nākotnē, digitalizācijas un inovācijas finansējuma stratēģiskai izmantošanai, modernizētai izglītības infrastruktūrai, inovatīvām un drošām mācību vidēm un uzlabotām pedagoģiskajām pieejām, kā arī tam, lai uzlabotu piekļuvi karjeras konsultāciju pakalpojumiem visa mūža garumā un šo pakalpojumu kvalitāti. Ieguldījumi varētu ietvert Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstību un sinerģijas uzlabošanu starp Eiropas finansēšanas instrumentiem, kā arī starp ES politikas virzieniem un finansēšanas instrumentiem, kas saistīti ar izglītību un apmācību;

7.

pilnībā ir jāizpēta izglītības un apmācības potenciāls veicināt klimata ziņā neitrālas un zaļas Eiropas izveidi. Izglītībai un apmācībai ir izšķiroša nozīme zināšanu, prasmju un kompetenču nodrošināšanā un tādu vērtību un motivācijas veicināšanā, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu taisnīgas un vienlīdzīgas pārmaiņas sabiedrībā. Tādā Eiropas rīcībā zaļas Eiropas izveides nolūkā, kuras pamatā ir Padomes Ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā un Padomes Ieteikums par kopīgu vērtību veicināšanu, ir jāietver visi izglītības un apmācības līmeņi un veidi un visi dzīves posmi, veicinot pasākumus, kas uzsākti vietējā un reģionālā līmenī un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, lai virzītos uz attiecīgo ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

8.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs būtu jāīsteno Eiropas un dalībvalstu līmenī, pienācīgi ievērojot attiecīgās kompetences. Tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību būtu jāievēro visos dzīves posmos – no agras bērnības līdz pat vecumdienām – un visos izglītības un apmācības līmeņos un veidos, veidojot sinerģiju ar centieniem saistībā ar Eiropas izglītības telpu. Īstenošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš faktiskas pieejamības, vienlīdzīgu iespēju un iekļaušanas politikai, nodrošinot piekļuvi mūžizglītībai un pāreju uz to;

9.

to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tiktu aizsargātas un veicinātas Savienības kopējās vērtības, tostarp demokrātija, tiesiskums un pamattiesības;

10.

būtisko progresu, kas panākts virzībā uz Eiropas izglītības telpu, un to, cik svarīgi ir pastiprināt apņemšanos virzīties uz mērķu, uzdevumu un tvēruma vērienīgu tālāku attīstīšanu, lai redzējumu par Eiropas izglītības telpu padarītu par realitāti un Eiropu padarītu par vadošo mācību sabiedrību pasaulē; sekmēt tādu kultūru, kas rosina, dod iespējas un motivē cilvēkus un sabiedrību mācīties un ieviest jauninājumus, tostarp visos izglītības un apmācības līmeņos un veidos un visos dzīves posmos;

11.

to, cik svarīgi ir izstrādāt nākotnes stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā kā instrumentu, ar ko atbalsta un īsteno Eiropas izglītības telpu, veicinot tās sekmīgu īstenošanu un vērienīgu turpmāko attīstību;

12.

programmas Erasmus+ būtisko nozīmi Eiropas izglītības telpas izveidē, jo tā piedāvā plašu piekļuvi mācību mobilitātei, kā arī pastiprinātas stratēģiskās partnerības un politikas atbalstu tādas izglītības, apmācības un jaunatnes politikas izveidei, kas ir iekļaujošāka, uz mūžizglītību un uz inovācijām balstīta un kurā tiek ņemts vērā dzimuma aspekts;

13.

nepieciešamību turpināt centienus atbalstīt un attīstīt sadarbību dalībvalstu starpā Eiropas līmenī ar mērķi uzlabot mācīšanos no līdzbiedriem un savstarpēju mācīšanos, kā arī paraugprakses apmaiņu, vienlaikus likvidējot šķēršļus mācību mobilitātei, un atbalstīt dalībvalstis izglītības un apmācības sistēmu holistiskā attīstīšanā nolūkā uzlabot minēto sistēmu vispārējo ilgtspēju un tādējādi galu galā palielinot augšupējo sociālekonomisko konverģenci;

14.

nepieciešamību risināt un apsvērt globālās problēmas un iespējas, jo īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, digitalizācija, mākslīgais intelekts un maldinoša vai nepatiesa informācija, visos izglītības un apmācības līmeņos un veidos veicinot zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību, kā arī kritisko domāšanu – no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa kvalifikācijai;

15.

atgādināt par mērķiem, kas pausti Padomes secinājumos par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu, proti, ka šīs telpas pamatā vajadzētu būt nepārtrauktai mūžizglītībai, sākot no agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes un turpinot ar skolu un profesionālo izglītību un apmācību līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, un turpināt stingri rīkoties, lai likvidētu šķēršļus mācību mobilitātei, popularizētu un veicinātu mobilitāti un sadarbību izglītības un apmācības jomā un atbalstītu dalībvalstis izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanā, veicinātu valodu mācīšanu un mācīšanos, kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu savstarpēju atzīšanu;

16.

veikt turpmākas iniciatīvas, lai izveidotu patiesu Eiropas izglītības telpu, tiecoties vēl vairāk attīstīt tās mērķus, uzdevumus un tvērumu un uzlabot tās saikni ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā, kurš sekos ET 2020 sistēmai; un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu visu izglītības un apmācības līmeņu un veidu vienlīdzīgu sekmēšanu;

17.

pilnībā izmantot Stratēģiskās programmas 2019.–2024. gadam prioritāšu potenciālu, konkrēti, palielinot ieguldījumus tajās kompetencēs, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu darba un mainīgās sabiedrības uzliktās prasības, kas izriet cita starpā no klimata pārmaiņām, globalizācijas, digitalizācijas, mākslīgā intelekta un robotizācijas, ar mērķi veicināt inovāciju, līdzdalību demokrātiskās sabiedrībās un sociālo iekļautību;

18.

iesaistīties kopīgās pārdomās par iespējām, atbilstīgiem politikas pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kas palīdzētu sasniegt stratēģisko mērķi – klimatneitrālu un zaļu Eiropu un taisnīgu pāreju; un, izstrādājot Eiropas politiku attiecībā uz “zaļo Eiropu”, ņemt vērā izglītības un apmācības bagātīgo potenciālu, konkrēti, jo īpaši izmantot Erasmus+ un koncentrēties uz izglītojamo aktīvu līdzdalību izglītībā ilgtspējīgai attīstībai;

19.

turpināt koordinētus centienus panākt progresu saistībā ar visaptverošu Digitālās izglītības rīcības plānu Eiropai un Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, nodrošinot papildināmību, pievienoto vērtību, kā arī politikas mērķu un instrumentu koordināciju attiecībā uz Eiropas izglītības telpu;

20.

pamatojoties uz ET 2020 sadarbības instrumentu kopumu, izstrādāt konkrētas uz nākotni orientētas un inovatīvas darba metodes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā. Pilnībā izpētīt iespējas izmantot sadarbības instrumentus, piemēram, starptautisku analīzi, pētniecības un mācību vizītes un sadarbības pilotprojektus, lai ieviestu inovācijas un izmēģinātu politikas un īstenošanas instrumentus, un lai, ņemot vērā notikumu attīstību gan Eiropā, gan pasaulē, izstrādātu un veicinātu pētniecībā balstītus tematiskos scenārijus un ilgtermiņa prognozes par darba un sabiedrības nākotni;

21.

izstrādāt jaunus veidus, kā apmācīt un atbalstīt kompetentus, motivētus un augsti kvalificētus skolotājus, apmācītājus, pedagogus un skolu vadītājus, un kā veicināt viņu nepārtrauktu profesionālo izaugsmi un kvalitatīvu un uz pētniecību balstītu skolotāju izglītību;

22.

izglītības un apmācības jomā visiem izglītojamajiem veicināt digitālo prasmju un kompetenču, novatoriskuma un uz uzņēmējdarbību vērstas domāšanas attīstību, atverot izglītības sistēmu elastīgākām mācību iespējām un uzlabojot iespējas pārvietoties starp izglītības un apmācības ceļiem, kā arī nodrošinot iekļaujošas un inovatīvas pieejas, tostarp centienus novērst nevienlīdzību;

23.

atbalstīt uzlabojumus, kuru mērķis ir izveidot kvalitatīvas, iekļaujošas, mūžilgas, elastīgas un uz inovācijām balstītas izglītības un apmācības sistēmas, kurās tiek ņemts vērā dzimuma aspekts;

24.

pilnībā izmantot visu attiecīgo izglītības un apmācības jomu potenciālu Eiropas izglītības telpas padziļināšanai un censties nodrošināt visu izglītības un apmācības līmeņu un veidu līdzsvaru un līdzdalību;

25.

turpināt iesaistīšanos nolūkā veidot iekļaujošas un kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas, veicināt darbības ar mērķi sekmēt pamatkompetences un iekļaujošu, kvalitatīvu izglītību visiem, turpināt attīstīt Eiropas sadarbību skolu izglītības, profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības jomā un veicināt izcilu mācīšanu visos izglītības līmeņos, tostarp, uzlabojot skolotāju pārrobežu mobilitāti un sadarbību, radot un attīstot izcilību profesionālajā izglītībā un apmācībā un veicinot visu veidu mācīšanos darbavietā;

26.

veicināt sadarbību un dalīšanos ar pierādījumiem par ieguvumiem, ko sniedz investīcijas izglītībā un apmācībā, jo labākas zināšanas, dati un analīze par ieguvumiem no efektīvām publiskajām investīcijām izglītībā un apmācībā var palīdzēt dalībvalstīm izveidot iekļaujošākas, efektīvākas un reaģētspējīgākas izglītības un apmācības sistēmas, vienlaikus izvairoties no papildu administratīvā sloga dalībvalstīm;

27.

saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai un Padomes ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu veicināt kopīgu un piemērotu instrumentu izstrādi augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestāžu absolventu gaitu apzināšanai valsts līmenī;

28.

pirmo Eiropas universitāšu izveidi par vērienīgu iniciatīvu, kas var ļaut īstenot intensīvāku, inovatīvāku un strukturētāku sadarbību starp visu veidu augstākās izglītības iestādēm no visiem Eiropas reģioniem visos līmeņos un visās darbības jomās, sākot ar mācīšanos un mācīšanu un beidzot ar pētniecību un inovāciju; un uzskata, ka tas varētu būtiski uzlabot sadarbību starp iestādēm, piedāvājot dažādus iedvesmojošus redzējumus, modeļus un tēmas mijiedarbībai nolūkā turpināt Eiropas izglītības telpas attīstīšanu atbilstoši sabiedrības mainīgajām vajadzībām;

29.

meklēt veidus, kā palielināt informētību par Eiropas universitātēm un veicināt dažādu veidu augstākās izglītības iestāžu līdzdalību, nodrošinot iniciatīvai augstu kvalitāti, kā arī ģeogrāfisko un sociālo iekļautību, lai šo iniciatīvu padarītu par patiesi veiksmīgu: