EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019CN0597

Lieta C-597/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 6. augustā iesniedza Ondernemingsrechtbank Antwerpen (Beļģija) – M.I.C.M. Mircom International Content Management & Consulting Limited/Telenet BVBA

OV C 383, 11.11.2019, p. 41–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

11.11.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 383/41


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 6. augustā iesniedza Ondernemingsrechtbank Antwerpen (Beļģija) – M.I.C.M. Mircom International Content Management & Consulting Limited/Telenet BVBA

(Lieta C-597/19)

(2019/C 383/49)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Ondernemingsrechtbank Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: M.I.C.M. Mircom International Content Management & Consulting Limited

Atbildētāja: Telenet BVBA

Prejudiciālie jautājumi

1.

a)

Vai datnes lejupielāde, izmantojot “peer–to–peer” [vienādranga] tīklu, un vienlaicīga tās (dažkārt attiecībā uz visu kopumu ļoti fragmentāru) daļu (“pieces”) augšupielādes nodrošināšana (“seeden”) ir jāuzskata par izziņošanu [sabiedrībai] Direktīvas 2001/29 (1) 3. panta 1. punkta izpratnē, lai gan šīs atsevišķās “pieces” kā tādas nav izmantojamas?

Ja atbilde ir apstiprinoša:

b)

Vai pastāv de minimis slieksnis, sākot no kura šo “pieces”“seeden” būtu izziņošana sabiedrībai?

c)

Vai nozīme ir apstāklim, ka “seeden” notiek automātiski (“Torrent–Clients” iestatījumu dēļ) un tādējādi lietotājs to var nepamanīt?

2.

a)

Vai persona, kas ir autortiesību (vai blakustiesību) īpašniece uz līguma pamata, taču pati šīs tiesības neizmanto, bet gan tikai izvirza prasījumus pret iespējamiem pārkāpējiem par zaudējumu atlīdzināšanu, kuras uzņēmējdarbības modelis tādējādi ir atkarīgs no viltošanas esamības, nevis no tās apkarošanas, var izmantot tādas pašas tiesības, kādas Direktīvas 2004/48 (2) II nodaļā ir piešķirtas autoriem vai licenciātiem, kuri īpašumtiesības izmanto parastā veidā?

b)

Kā šajā gadījumā licenciātam ar pārkāpumu var tikt nodarīts “kaitējums” (Direktīvas 2004/48 13. panta izpratnē)?

3.

Vai pirmajā un otrajā jautājumā izklāstītajiem konkrētajiem apstākļiem ir nozīme pareizā līdzsvara noteikšanā starp intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, no vienas puses, un Hartā garantētajām tiesībām un brīvībām, piemēram, privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, no otras puses, it īpaši saistībā ar samērīguma pārbaudi?

4.

Vai, ievērojot visus šos apstākļus, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (3), konkrēti, tās 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir attaisnojama “seeder”“pūļa” IP adrešu sistemātiska reģistrācija un vispārēja turpmāka apstrāde (ko veic pats licenciāts un tā vārdā trešā persona)?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV 2016, L 119, 1. lpp.).


Top