a)

demogrāfiskās izmaiņas – tādā ziņā, ka ES pieaugošais ekonomiskais vecumatkarības koeficients izdarīs spiedienu, lai tiktu palielināts to personu produktivitātes līmenis, kas ienāks darba tirgū, lai tādā veidā kompensētu pieredzējuša darba spēka aiziešanu no darba tirgus pensionēšanās dēļ un arī lai sniegtu ieguldījumu pieaugošajos sociālajos izdevumos, kurus rada arī palielinājies gados vecu iedzīvotāju skaits. Lai gan pavērsies iespējas aprūpes ekonomikā, sakarā ar šīm pārmaiņām var būt nepieciešams risināt dialogu par starppaaudžu taisnīguma jautājumiem;

b)

tehnoloģiju un inovāciju progress, kuru atbalsta arī ES digitālais vienotais tirgus un pētniecības un attīstības iniciatīvas, iespējams, palielinās digitālo tehnoloģiju izmantošanu ekonomikā, un dažas darbvietas kļūs novecojušas un liekas, bet tajā pašā laikā nodarbinātības iespējas var rasties citās ekonomikas nozarēs. Lai gūtu labumu no šādām pārmaiņām, visiem Eiropas jauniešiem, tostarp tiem, kuriem ir ierobežotas iespējas, ir jānodrošina piekļuve iekļaujošai un kvalitatīvai formālai un ikdienējai izglītībai, kas uzlabos visas viņu prasmes;

c)

pieprasījums darba tirgū pēc augstāka līmeņa prasmēm. Darba devēji jau tagad saskaras ar grūtībām aizpildīt vakances, kas paredzētas augsta un vidēja līmeņa darba ņēmējiem, un tajā pašā laikā mazprasmīga darbaspēka skaits trīs reizes pārsniedz pieejamo darbvietu skaitu vienkāršajās profesijās (1). Tā kā pieprasījums pēc mazprasmīgiem darba ņēmējiem dalībvalstīs turpina dažādā mērā samazināties, jauniešiem, kas ienāk darba tirgū, būs nepieciešama augstāka līmeņa izglītība un profesionālā izglītība, sniedzot tiem pamatkompetences mūžizglītībai, kā arī konkrētām digitālām, profesionālām un personīgām prasmēm, kas tiem nākotnē palīdzēs pārvaldīt daudzveidīgos karjeras virzienus;

d)

nepieciešamība pievērsties klimata pārmaiņām, saistībā ar kuru ES vērienīgie mērķi pāriet uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku var radīt lielāku pieprasījumu darba tirgū pēc prasmēm, kas ir nepieciešamas tādās nozarēs kā atjaunojamā enerģija, ekoloģiski ilgtspējīga būvniecība un modernizācija vai ilgtspējīga lauksaimniecība;

e)

tādu globālu vērtības ķēžu skaita palielināšanās, kurās preču ražošana un pakalpojumu sniegšana iespējama pāri kontinentiem. Šo procesu vēl vairāk veicina tādu jaunu nodarbinātības veidu rašanās, kurus ieviesa, piemēram, ar platformu ekonomiku, kas atstāj iespaidu uz tradicionālajām darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, darba tirgus attīstību un tiesību aktiem nodarbinātības jomā. Ir jāpievēršas tādām problēmām kā ienākumu nestabilitāte, sociālās aizsardzības trūkums, strādājošo nabadzība, nedroši darba apstākļi un personas aizskaršana darba vietā.