21.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 66/6

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2014. gada darbības pārskatu,

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2014. gada finanšu pārskatu un 2014. gada statistikas ziņojumu,

—

ņemot vērā 2014. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2014. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2014. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

—

ņemot vērā EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2014. gadu,

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas grupas 2014. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas darbībām,

—

ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2014.–2016. gadam (2013. gada 17. decembris), EIF korporatīvo darbības plānu 2014.–2016. gadam (2013. gada decembris) un EIB grupas darbības plānu 2015.–2017. gadam (2015. gada 21. aprīlis),

—

ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2014. gadā,

—

ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2014. gada darbības pārskatu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī LESD 5. protokolu par EIB statūtiem,

—

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

—

ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats (1),

—

ņemot vērā 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2013. gada pārskats (2),

—

ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu (3) un Komisijas 2014. gada 27. marta paziņojumu “Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2014)0168),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 11. jūlija Regulu (ES) Nr. 670/2012, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), un Regulu (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumus, kuros skaidri norādīts uz EIB līdzdalību jauna fonda izveidē, kas paredzēts investīcijām, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizētu energosistēmas dalībvalstīs ar zemu ienākumu līmeni,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu “Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0050/2016),

A.

tā kā EIB kā ES bankas pamatuzdevums ir finansiāli atbalstīt Savienības interesēm atbilstošus projektus, kuri veicina iekšējā tirgus līdzsvarotu attīstību un sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, tādējādi nostiprinot Eiropas integrāciju, sekmējot lielāku nodarbinātību un konkurētspēju Savienībā;

B.

tā kā visām EIB finansētajām darbībām ir jāatbilst ES līgumiem un ES vispārējiem mērķiem un prioritārajām jomām, kā noteikts stratēģijā “Eiropa 2020” un izaugsmes un nodarbinātības mehānismā;

C.

tā kā, veicot savu uzdevumu, EIB piešķir aizdevumus un sniedz garantijas, kuras atvieglo projektu finansēšanu visās ekonomikas nozarēs, taču tās darbības pamatā nav peļņas gūšana;

D.

tā kā 2008. gada finanšu, ekonomikas un sociālā krīze ir izraisījusi nopietnu investīciju trūkumu un radījusi ārkārtīgu bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū, kā arī Eiropas ekonomikas ilgstošas stagnācijas perspektīvu;

E.

tā kā patlaban gan atsevišķas dalībvalstis, gan ES kopumā saskaras ar visā ES vēsturē nepieredzētu milzīgu izaicinājumu, jo ir jāpārvalda masveida migrācijas pieplūdums no dažādiem pasaules reģioniem;

F.

tā kā pašreizējos apstākļos pilnīgi jauna steidzamības pakāpe iezīmē EIB centrālo lomu Investīciju plāna Eiropai efektīvā īstenošanā un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) efektīvā darbībā, kas ir galvenais instruments, lai veicinātu izaugsmi, radītu pienācīgas kvalitātes darbvietas un pārvarētu sociālās un teritoriālās atšķirības visā Savienībā;

G.

tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) ir izšķiroša loma EIB grupas atbildes pasākumos, kuri attiecas uz krīzes ilgtermiņa ietekmes novēršanu, turklāt tas veicina Eiropas ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu MVU;

H.

tā kā EIB vajadzētu būt ne tikai finanšu institūcijai, bet arī zināšanu un labas prakses bankai, kura konsultē dalībvalstis un ekonomikas dalībniekus un veicina ES līdzekļu pievienotās vērtības maksimālu palielināšanu;

I.

tā kā EIB finansē ārpus ES veiktas darbības, lai atbalstītu ES ārējās darbības politikas mērķus saskaņā ar Savienības vērtībām un ievērojot ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos standartus;

J.

tā kā EIB pašreizējo uzdevumu apmērs un sarežģītība prasa no jauna apņemties nekādā gadījumā nefinansēt projektus, kuri pārkāpj pareizas finanšu pārvaldības pamatstandartus, tādējādi kaitējot EIB kā AAA kategorijas publiskas finanšu institūcijas ar nevainojamu reputāciju uzticamībai,

1.

atzinīgi vērtē EIB 2014. gada pārskatus un tajos izklāstītos EIB sasniegumus un stingri mudina EIB arī turpmāk censties uzlabot investīciju zemo līmeni ES;

2.

īpaši atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EIB finansēja 285 000 mazo un vidējo uzņēmumu, tādējādi aizsargājot 3,6 miljonus darbvietu, un parakstīja līgumus par kopumā 413 projektiem ES iekšienē EUR 69 miljardu vērtībā un 92 jaunus projektus ārpus ES kopumā EUR 7,98 miljardu vērtībā; atzinīgi vērtē arī to, ka šajā pašā gadā EIF ar pašu kapitāla un garantiju pakalpojumu starpniecību izsniedza mazākiem uzņēmumiem EUR 3,3 miljardus, tādējādi veiksmīgi īstenojot vienu no EIB visvērienīgākajiem biznesa plāniem, EIB grupas nodrošinātajam kopējam finansējumam sasniedzot EUR 80,3 miljardus; atzinīgi vērtē to, ka EIB 2014. gadā parakstīto aizdevumu apmērs ir augstākais kopš 2009. gada, taču uzsver, ka visas iespējas šajā ziņā vēl nav izsmeltas; atbalsta EIB kapitāla palielināšanu par EUR 10 miljardiem, par ko visas dalībvalstis vienojās 2012. gadā;

3.

tomēr konstatē, ka 2014. gadā 59,4 % no visiem EIB parakstītajiem projektiem attiecās uz piecām nozīmīgākajām ES tautsaimniecībām, kamēr pārējo 23 dalībvalstu īpatsvars bija tikai 30,3 %; mudina EIB attiecībā uz dalībvalstīm īstenot līdzsvarotāku aizdošanas politiku, ņemot vērā gan pašreizējo, gan ilgtermiņa Savienības problēmu intensitāti;

4.

aicina EIB pirmsapstiprināšanas stadijā sniegt lielāku tehnisko atbalstu dalībvalstīm, kurām ir zemāks projektu apstiprināšanas rādītājs, un mudina EIB atvieglot dalībvalstīm paraugprakses apmaiņu saistībā ar projektu veiksmīgu attīstīšanu;

5.

aicina EIB koncentrēties uz investīcijām reālajā ekonomikā, lai stimulētu darbvietas un izaugsmi ES;

6.

norāda uz ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jauniešu bezdarba līmeni, un mudina EIB šo situāciju ņemt vērā savas politikas īstenošanā;

7.

norāda — ņemot vērā līdzekļu pieejamību, darbības ir jāvirza tā, lai radītu investīcijas, kuras veicina ekonomikas atlabšanu un produktīvu nodarbinātību, un vienlaikus ir jāsniedz pastāvīgs atbalsts dalībvalstīm ar mērķi vajadzības gadījumā palielināt absorbcijas spēju un jāturpina ievērot apņemšanos novērst teritoriālās sadrumstalotības risku;

8.

norāda, ka nepietiekama projektu radīšanas spēja publiskajā un privātajā sektorā un zema aizņemšanās spēja vairākās dalībvalstīs apvienojumā ar pašreizējiem tirgus apstākļiem rada ievērojamas problēmas EIB aizdevumu programmai; tādēļ mudina EIB visās svarīgākajās darbības jomās sniegt tehnisko palīdzību un finanšu konsultācijas daudz lielākā apmērā, nodrošinot to vieglu pieejamību un attiecinot tās uz visām dalībvalstīm, lai ievērojami palielinātu spēju veicināt izaugsmi;

9.

atzinīgi vērtē to, ka EIB izmanto 3 pīlāru izvērtējuma sistēmu un rezultātu mērīšanas sistēmu, lai veiktu ex ante izvērtējumus par investīciju projektos gaidāmajiem rezultātiem gan ES iekšienē, gan ārpus ES;

10.

aicina EIB, izvērtējot un prioritārā secībā izkārtojot projektus, par izšķirošo prioritāti uzskatīt investīciju ilgtermiņa ietekmi, ņemot vērā ne tikai finansiālos rādītājus, bet — vēl jo vairāk — to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, panākot vēl vairāk uzlabojumu nodarbinātības, sociālo standartu un vides jomā;

11.

uzsver, ka projektu finansējuma apstiprināšanas pamatā vajadzētu būt atbilstošai finanšu un riska analīzei, finansiālajai dzīvotspējai un pareizai budžeta pārvaldību; uzskata, ka EIB finansējuma saņemšanai apstiprinātajiem projektiem būtu jāsniedz nepārprotama pievienotā vērtība Eiropas ekonomikai;

12.

pauž nožēlu par to, ka 3 pīlāru izvērtējuma ziņojumā nav iekļauta ar šī paša instrumenta vai citu attiecīgu instrumentu palīdzību iegūta informācija par faktiskajiem rezultātiem, kas gūti 2014. gadā ES iekšienē īstenotajās darbībās (atšķirībā no ārpus ES gūtajiem rezultātiem), lai gan 3 pīlāru izvērtējums ir izstrādāts ar mērķi veicināt EIB spēju uzraudzīt īstenošanu, sekojot līdzi ietekmei visa projekta cikla garumā; sagaida, ka patlaban notiekošās 3 pīlāru izvērtējuma un rezultātu mērīšanas sistēmas saskaņošanas rezultātā līdz 2016. gada sākumam tiks ieviesta un EIB ziņojumu par 2015. gadu sagatavošanā tiks izmantota jauna, saskaņota sistēma, kura būs vairāk piemērota ex post izvērtējumu veikšanai un ziņošanai par projektu rezultātiem gan ES iekšienē, gan ārpus ES un pilnībā saskaņota ar rezultātu pārskatu par ESIF operācijām; prasa sistemātiski publicēt individuālu projektu izvērtējumus;

13.

pieņem zināšanai EIB darbības plānu 2015.–2017. gadam; atzinīgi vērtē tās atzinumu, ka dalībvalstu atlabšanas ātrums ir atšķirīgs, un to, ka ekonomisko un sociālo kohēziju tā ir noteikusi par transversālu politikas mērķi;

14.

ņem vērā to, ka EIB ir pārstrukturējusi EIB grupai 2015.–2017. gadam paredzēto galveno sabiedriskās politikas mērķu klasifikāciju (inovācija un cilvēkkapitāls, MVU un finansējums uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, efektīva infrastruktūra un vide) un tagad tā atšķiras no sabiedriskās politikas mērķu formulējumiem 2014.–2016. gadam (izaugsmes un nodarbinātības potenciāla palielināšana, vides ilgtspējība, ekonomiskā un sociālā kohēzija un konverģence, kā arī klimata politika); norāda, ka sabiedriskās politikas mērķi ir saskaņoti ar mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem un šajā sakarībā aicina banku nodrošināt, ka vēl vairāk tiek veicināti abi transversālie mērķi, proti, ar ekonomisko un sociālo kohēziju ES un ar klimata politiku saistītie mērķi, kā arī plānotais to īstenošanai paredzētais parakstīto projektu īpatsvars;

15.

tomēr uzskata, ka 2014. gada darbības pārskatā iekļautais EIB darbību izklāsts pilnībā neatbilst 2014. gadam noteiktajiem sabiedriskās politikas mērķiem; turklāt pauž nožēlu par to, ka trūkst informācijas par rezultātiem, kas sasniegti ar dažādu 2014. gadā spēkā esošu EIB finanšu instrumentu un iniciatīvu palīdzību; iesaka EIB, sniedzot informāciju par tās darbību, galvenokārt koncentrēties nevis uz investīciju apmēru, bet gan to ietekmi;

16.

sagaida, ka EIB dos ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšanā, sniedzot informāciju par savām darbībām un to devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā;

17.

aicina EIB apsvērt iespēju 2015. gadā sagatavot visaptverošāku un analītiskāku pārskatu par gada laikā veiktajām darbībām, kurā tiktu iekļauts tematiskajos ziņojumos sniegtās informācijas atbilstošs kopsavilkums un kurš vairāk atbilstu EIB statūtu 9. pantā minētajām prasībām;

18.

atzinīgi vērtē jauno informāciju, kas sniegta budžeta projektam pievienotajā darba dokumentā par finanšu instrumentiem; tomēr pauž nožēlu, ka tajā trūkst vispārēja pārskata par ikgadējām saistībām pret EIB un maksājumiem tai un sagaida papildu informāciju;

19.

uzsver, ka investīcijām, strukturālām reformām un stabilai budžeta politikai ir jābūt visaptverošas stratēģijas elementiem;

20.

atzinīgi vērtē EIB iniciatīvas “Prasmes un darbavietas — ieguldījums jaunatnē” īstenošanu 2014. gadā un mudina EIB turpināt investēt jauniešiem paredzētā izglītībā, prasmju veidošanā un darbvietās; aicina EIB izsmeļoši ziņot par rezultātiem, kas gūti, īstenojot ieguldījuma jaunatnē iniciatīvu, tostarp izmantojot tādu rādītāju kā ilgtspējīga nodarbinātība, kuru nodrošinājuši konkrēti pasākumi;

21.

atzinīgi vērtē visdažādākā lieluma novatoriem paredzēta jauna produktu klāsta ieviešanu 2014. gadā programmas “InnovFin — ES finansējums novatoriem” ietvaros, kā arī InnovFin konsultāciju pakalpojumu ieviešanu lieliem pētniecības un izstrādes projektiem; norāda arī uz to, ka 2014. gadā tika ieviests jauns EIB grupas riska veicināšanas mandāts;

22.

norāda, ka 2014. gadā EIB parakstīja kopumā 225 operācijas ES iekšienē, kas bija paredzētas inovācijas un prasmju veicināšanai (62 ar inovāciju un pētniecību un izstrādi saistītas operācijas EUR 9,6 miljardu apmērā un 25 ar izglītību un prasmēm saistītas operācijas EUR 4,4 miljardu apmērā) un MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (138 operācijas EUR 22,2 miljardu apmērā);

23.

norāda, ka EIF kapitāls 2014. gadā palielinājās par EUR 1,5 miljardiem un EIF veica rekordlielas investīcijas, nodrošinot riska finansējumu MVU par kopumā EUR 3,3 miljardiem, kuri piesaistīja EUR 14 miljardus lielu kapitālu; prasa EIB gada pārskatā sniegt visaptverošu un pārredzamu pārskatu par EIF operācijām;

24.

norāda, ka EIB grupa novirza MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzēto finansējumu caur dažādiem finanšu starpniekiem, tādējādi cenšoties uzlabot finansējuma saņemšanas nosacījumus un pieejamību; tāpēc aicina EIB daudz ciešāk sadarboties ar tās finanšu starpniekiem dalībvalstīs un mudināt tos izplatīt attiecīgu informāciju potenciālajiem saņēmējiem, lai veidotu uzņēmējiem draudzīgu vidi, kas ļauj MVU vieglāk piekļūt finansējumam;

25.

norāda, ka MVU daudzviet Eiropā saskaras ar milzu grūtībām, cenšoties piekļūt vajadzīgajam finansējumam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB lielāku uzmanību pievērš MVU atbalstam; uzsver EIB nozīmi partnerību veicināšanā un atbalsta instrumentu stiprināšanā, lai finansētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu darbību un novatoriskus jaunuzņēmumus; turklāt aicina EIB ciešāk sadarboties ar reģionālajām publiskajām iestādēm, lai optimizētu MVU finansēšanas iespējas;

26.

atzinīgi vērtē EIB tirdzniecības veicināšanas programmas, jo īpaši MVU tirdzniecības finansēšanas instrumentu, kas piedāvā garantijas ārvalstu bankām, kuras sniedz tirdzniecības finansējumu MVU un tādējādi veicina tirdzniecības plūsmu atjaunošanu un mazina naudas nodrošinājumu ierobežojumus, kā arī citus jaunus tirdzniecības finansēšanas projektus valstīs, ko smagi skārusi ekonomikas krīze, un īpaši pielāgotus finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas paredzēts finanšu integrācijai;

27.

aicina EIB izstrādāt efektīvu komunikācijas politiku attiecībā uz potenciālajiem privātajiem saņēmējiem, kura būtu tās konsultācijas pakalpojumu neatņemama daļa; mudina to stiprināt un paplašināt biroju tīklu ES iekšienē;

28.

pauž nožēlu par to, ka 2014. gada darbības pārskatā nav iekļauta informācija par 2014. gada jūlijā ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas (COSME) programmas ietvaros noslēgtā nolīguma starp Komisiju un EIF īstenošanu;

29.

norāda, ka no 84 vides projektiem, kuri 2014. gadā tika parakstīti ES iekšienē un kuru kopējā vērtība sasniedz EUR 12,6 miljardus, ilgtspējīga transporta projektiem tika piešķirts EUR 5,1 miljards, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem — EUR 3,7 miljardi un vides aizsardzības projektiem — EUR 3,8 miljardi; norāda arī to, ka saistībā ar transversālo klimata politikas mērķi tika parakstītas operācijas EUR 16,8 miljardu jeb 24 % apmērā no kopējā ES iekšienē nodrošinātā EIB finansējuma;

30.

pieņem zināšanai, ka EIB atbalsts atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai 2014. gadā tika koncentrēts galvenokārt ES piecās lielākajās ekonomikās un no EUR 4,5 miljardiem, kas tika piešķirti atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai ES 28 dalībvalstīs, tikai EUR 42 miljoni tika izlietoti13 jaunajās dalībvalstīs; piebilst, ka līdzīga koncentrācija ir vērojama energoefektivitātes nozarē, kur no EUR 2 miljardiem tikai EUR 148 miljoni tika piešķirti 13 jaunajām dalībvalstīm; mudina pakāpeniski palielināt to turpmāko investīciju īpatsvaru, kuras veiktas atjaunojamo energoresursu izmantošanas spējas attīstīšanā un energoefektivitātes jomā jaunajās dalībvalstīs, kamēr tās līdz 2020. gadam sasniedz 30 % no kopējām investīcijām šajās jomās; prasa darīt vairāk, lai sniegtu turpmāku tehnisko palīdzību valsts un reģionālajām iestādēm nolūkā uzlabot to spēju sagatavot dzīvotspējīgus projektus, kas ļautu veikt lielākas investīcijas enerģētikas nozarē;

31.

atzinīgi vērtē tādu klimata politikas atbalstam paredzētu jaunu, inovatīvu instrumentu ieviešanu 2014. gadā kā Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments un Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms un sagaida, ka EIB turpmākajos darbības pārskatos ziņos par to īstenošanu;

32.

pozitīvi vērtē EIB apņemšanos atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz ES gan saglabāt vadošu pozīciju, gan izpildīt savus ilgtermiņa plānus oglekļa dioksīda emisiju tirgus jomā saistībā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, zemu oglekļa dioksīda emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam un ANO pārrunām par klimata jautājumiem jauna globāla nolīguma izstrādei; prasa pārskatīt klimata politikā ieguldīto EIB investīciju īpatsvaru, jo 25 % īpatsvars jau ir sasniegts;

33.

pieņem zināšanai virzību uz zaļo obligāciju tirgus attīstību un EIB, kura pati emitē zaļās un klimata obligācijas, vadošo lomu, kas atspoguļo investoru interesi par finanšu produktiem, kuri paredzēti ilgtspējīgai, mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgai izaugsmei; aicina EIB 2016. gadā pārskatīt tās emisiju daudzuma standartu, ņemot vērā ES zemu oglekļa dioksīda emisiju stratēģiju laikposmam līdz 2050. gadam;

34.

atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada septembrī ir publicēta “EIB klimata stratēģija — finansējuma piesaistīšana pārejai uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku” un kopsavilkuma ziņojums par to operāciju novērtējumu, kuras saistītas ar EIB finansētajiem klimata politikas (klimata pārmaiņu novēršanas) pasākumiem ES 2010.–2014. gadā; prasa līdz 2017. gadam iekļaut SMART (konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstošs un savlaicīgs) pieeju konkrētajos rīcības plānos, kuri izriet no EIB klimata stratēģijas;

35.

norāda, ka EUR 19,9 miljardi jeb 29 % no kopējā ES iekšienē nodrošinātā EIB finansējuma 2014. gadā bija paredzēti kohēziju atbalstošām darbībām; tomēr pauž nožēlu, ka nav informācijas par EIB grupas attiecīgajās nozarēs atbalstīto projektu skaitu vai finanšu instrumentiem vai iniciatīvām, kuras saistītas ar šo transversālo politikas mērķi;

36.

uzsver kohēzijas politikas izšķirošo lomu atšķirību mazināšanā starp Eiropas reģioniem un Eiropas integrācijas veicināšanā un šajā sakarībā uzsver uz rezultātiem orientētas pieejas svarīgo nozīmi; mudina EIB iekļaut turpmākajos gada pārskatos detalizētu informāciju par ieguldījumu un rezultātiem, kas sasniegti kohēzijas politikas mērķu īstenošanā ar EIB pasākumu palīdzību;

37.

atzinīgi vērtē EIB grupas funkciju paplašināšanu attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā; uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai palielinātu EIB un ESI fondu sinerģiju; prasa EIB uzlabot savu darbību saskaņā ar LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzskata, ka ir jāpastiprina Komisijas, EIB un vietējo un reģionālo iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek efektīvi izmantoti teritoriālās attīstības un kohēzijas veicināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas un EIB sadarbību konsultatīvās platformas “fi-compass” ieviešanā; ir nelokāmi pārliecināts, ka ir jāvienkāršo noteikumi par ESI fondu atbalstu EIB finanšu instrumentiem;

38.

īpaši atzinīgi vērtē EIB finansēšanas darbības, atbalstot infrastruktūras un transporta projektus Eiropas reģionos; uzsver, ka šāda veida finansiāls atbalsts ievērojami palielina tirdzniecības attīstības potenciālu, sekmējot izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši teritorijās ar dabiskiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

39.

norāda, ka 2014. gadā EIB parakstīja 104 projektus sociālās un ekonomiskās infrastruktūras attīstīšanai ES iekšienē par kopumā EUR 20,2 miljardiem, no kuriem stratēģiskiem transporta projektiem (tostarp TEN-T) tika piešķirti EUR 8,2 miljardi, konkurētspējīgas un drošas enerģētikas projektiem — EUR 7,5 miljardi un pilsētvides atjaunošanas projektiem (tostarp veselībai) — EUR 4,5 miljardi;

40.

uzsver — lai uzlabotu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi un darbvietas Eiropā, ir svarīgi investēt ilgtspējīgos infrastruktūras projektos; tādēļ aicina EIB finansējumu novirzīt jomām, kuras visvairāk skar augsts bezdarba līmenis, un lielākam skaitam sociālās infrastruktūras projektu; uzsver, ka EIB, piešķirot finansējumu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tām valstīm, kuras atpaliek no citām infrastruktūras kvalitātes un attīstības ziņā, tomēr neaizmirstot par pareizas finanšu pārvaldības principu un projektu dzīvotspēju;

41.

Ar bažām norāda uz tendenci finansēt infrastruktūru, piemēram, autoceļus, kas veicina fosilā kurināmā patēriņu un tādējādi ir pretrunā Savienības ilgtermiņa mērķiem, proti, pārejai uz bezoglekļa ekonomiku; aicina EIB, atlasot gan ES, gan ārpus tās finansējamos projektus, iekļaut obligātu ex ante izvērtējumu par pievienoto vērtību vides, ekonomiskajā un sociālajā jomā, un visus ex ante un ex post izvērtējumus veikt, aktīvi iesaistot ieinteresētās personas, vietējās, reģionālās un valsts iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus; turklāt prasa publiskot un darīt pilnībā pieejamus šo izvērtējumu rezultātus un izmantotos rādītājus;

42.

uzsver, ka lielu projektu finansēšana bieži atvieglo ar organizēto noziedzību saistītu uzņēmumu iefiltrēšanos; kritizē to, ka EIB ir nodrošinājusi finansējumu Mestres apvedceļam, ar kuru ir saistītas izmeklēšanas par krāpšanu nodokļu jomā; ar bažām norāda, ka EIB nav atbildējusi uz šajā sakarībā paustajiem pieprasījumiem, kas iekļauti ziņojumā par 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu; atkārtoti aicina EIB pārtraukt jebkādu šī projekta finansēšanu;

43.

uzsver reģionālās attīstības nozīmi un aicina EIB paplašināt dialogu un sadarbību ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, bankām un aģentūrām; uzskata, ka šajā kontekstā būtu jāatbalsta arī pārrobežu sadarbība;

44.

aicina EIB palielināt atbalstu projektiem, kas ietverti ES makroreģionālajās stratēģijās; uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk atbalstīt ilgtspējīgas inovatīvās, kā arī tradicionālās ES ekonomikas nozares; uzsver nepieciešamību savstarpēji savienot Eiropas Savienības dalībvalstis ar intermodāliem pārvadājumiem un vietai piesaistītām investīcijām; turklāt aicina izveidot finanšu un investīciju platformas, tādā veidā ļaujot sasaistīt no dažādiem avotiem iegūtu finansējumu un piesaistīt investīcijas, kas vajadzīgas šādiem makroreģionālajiem projektiem;

45.

atzinīgi vērtē jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver nepieciešamību pēc efektīvas, pilnībā pārredzamas un taisnīgas ESIF darbības, kas atbilst ESIF piešķirto pilnvaru un ESIF regulējuma kritērijiem, un iesaka Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai cieši sadarboties un uzraudzīt ESIF operācijas; uzsver, ka tā resursiem vajadzētu nodrošināt īstenu papildu vērtību salīdzinājumā ar EIB parasti finansētajām darbībām; atgādina, ka ESIF būtu arī jāveicina kohēzija, un aicina EIB nodrošināt saskaņotību un papildināmību ar investīcijām no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem publiskajiem fondiem; aicina EIB ciešā sadarbībā ar abām likumdevējām iestādēm īstenot ESIF un turpmāk to pilnveidot, un tādēļ cita starpā laicīgi un obligāti noslēgt Parlamenta un EIB iestāžu nolīgumu, par kuru vienošanās vēl nav panākta;

46.

sagaida, ka ESIF mērķi atbildīs EIB sabiedriskās politikas mērķiem un ka EIB investīciju apmērs 2016. gadā tiks pielāgots, lai ņemtu vērā arī ESIF īstenotās operācijas;

47.

uzsver, ka no ESIF būtu jāiegūst visām dalībvalstīm un no tā nebūtu jāveic iepriekšēji sektorāli vai reģionāli piešķīrumi, turklāt tā darbībai vajadzētu būt saskaņotai ar patlaban īstenotām reģionālām vai vietējām investīciju iniciatīvām; uzsver, ka ESIF finansējums būtu jāpiešķir arī neliela mēroga projektiem;

48.

atzīst problemātiku, kas saistās ar stratēģisku ESIF projektu izstrādi un ātru darbības uzsākšanu; atzinīgi vērtē EIB izveidoto Eiropas Investīciju konsultāciju centru, kura mērķis ir sniegt tehnisko palīdzību un speciālās zināšanas potenciālajiem virzītājiem; sagaida, ka tehniskās palīdzības mehānisms efektīvi darbosies vietējā un reģionālā līmenī;

49.

iesaka visām dalībvalstīm izraudzīties valsts attīstību veicinošas bankas un EIB ciešāk sadarboties ar valsts attīstību veicinošajām bankām, finanšu institūcijām un investīciju platformām, lai apkopotu speciālās zināšanas un zinātību un dalītos ar tām, kā arī lai labāk saskaņotu EIB pasākumus ar dalībvalstu politikas prioritātēm; atgādina, ka attiecībā uz valsts attīstību veicinošu banku un institūciju iesaisti ESIF projektos ir vajadzīga pilnīga pārredzamība un prioritāra orientēšanās uz rezultātiem;

50.

aicina EIB nodrošināt, ka ESIF netiek netieši izmantots kā EIB kapitāla palielināšanas līdzeklis; tādēļ aicina EIB regulāri pārbaudīt tās saistību ar ESIF un apliecināt, ka Regulas (ES) Nr. 2015/1017 5. panta 1. punktā noteiktie papildināmības nosacījumi ir izpildīti un — jo īpaši — ka netiek izstumti privāti finansējuma avoti;

51.

pauž bažas, ka daudziem projektiem, kas tika atlasīti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, būtu bijusi piekļuve finansējumam parastos apstākļos un ka tie neatbilst papildināmības prasībai; atgādina, ka ESIF garantija tika paredzēta, lai EIB varētu uzņemties lielāku risku, vienlaikus saglabājot AAA kredītreitingu; uzsver, ka tas īpaši vērīgi uzraudzīs atbilstību šim kritērijam;

52.

sagaida, ka EIB grupa īpaši uzmanīgi uzraudzīs Finanšu regulas 140. panta 6. punkta ievērošanu, kurā noteikts, ka finanšu instrumenti “nerada nepamatotas priekšrocības, it īpaši trešām personām nepamatotu dividenžu vai peļņas veidā”, ņemot vērā bažas par to, ka ESIF varētu kādā veidā veicināt risku socializāciju un peļņas privatizāciju tādu finansiālo situāciju kontekstā kā projekts “Castor” Spānijā vai Mestres apvedceļa projekts Itālijā;

53.

uzskata, ka būtu nopietni jāizvērtē projektu obligāciju iniciatīvas finansiālā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz vidi; mudina Komisiju sākt iekļaujošu un atklātu ES līmeņa apspriešanos, kurā aktīvi iesaistītos Eiropas Parlamenta pārstāvji, par projektu obligāciju nākotni laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam, pirms ir pilnībā beidzies projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms;

54.

atzinīgi vērtē EIB atjaunināto ārējo aizdevumu pilnvarojumu 2014.–2020. gadam, kas nodrošina ES garantiju, kura attiecas uz EIB ārējiem darījumiem līdz pat EUR 30 miljardu vērtībā, kā arī tās pamatmērķus, proti, vietējā privātā sektora attīstīšanu, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras attīstīšanu, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

55.

aicina EIB pievērst uzmanību tām trešām valstīm un reģioniem ārpus ES, kuri cieš no konfliktiem un galējas nabadzības, un tā galvenokārt censties samazināt plaisu, kas attīstības ziņā pastāv starp ES un šiem reģioniem, kā arī dot ieguldījumu MVU atbalsta programmās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp nodrošinot pietiekamu finansējumu MVU paredzētajam padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) instrumentam, un sevišķi lielu uzmanību pievērst Vidusjūras reģiona dienvidu kaimiņvalstīm un Austrumeiropas kaimiņvalstīm; aicina EIB sadarboties ar Āfrikas Attīstības banku (AfDB), lai finansētu ilgtermiņa investīcijas, kas kalpotu ekonomikas attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka ES dotācijas aizvien vairāk tiek apvienotas ar EIB aizdevumiem, lai sasniegtu labākus projektu rezultātus ES partnervalstīs;

56.

mudina EIB arī turpmāk aktīvi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; uzsver, ka EIB kā Savienības finanšu struktūrai ir jāuztic atbilstoša loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; aicina attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada īpašu uzmanību pievērst EIB 2016. gada vidēja termiņa ārējo aizdevumu pilnvaru pārskatīšanai;

57.

atgādina, ka Eiropas Investīciju banka ir lielākā ārvalstu finansēšanas iestāde Turcijā un ka pēc pievienošanās sarunu sākšanas 2014. gadā EIB paplašināja aizdevumu izsniegšanu šai valstij, un iepriekšējos desmit gados ir izsniegti aptuveni EUR 23 miljardi; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz ilgstošo ekonomikas krīzi Eiropas Savienībā, Turcija pašlaik ir viena no galvenajām EIB līdzekļu saņēmējām ārpus ES un saņem aptuveni 3,5 % no kopējiem EIB aizdevumiem (2015); prasa finansēšanas nosacījumus ciešāk sasaistīt ar cilvēktiesību un vārda brīvības ievērošanu;

58.

mudina EIB izstrādāt un sākt izmantot visaptverošu pieeju, kas vajadzīga, lai reaģētu uz nopietnajiem izaicinājumiem, kurus rada migrantu plūsma uz Eiropu, un šajā nolūkā cita starpā pastiprināt savu darbību šādu plūsmu izcelsmes valstīs, kā arī valstīs, kuras tieši robežojas ar izcelsmes valstīm;

59.

šajā sakarībā aicina EIB savas darbības vērst uz atbalstu investīciju vajadzībām pilsētvides, veselības aizsardzības, izglītības un sociālajā infrastruktūrā, veicinot saimnieciskās darbības, kas rada jaunas darba iespējas, un sekmējot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

60.

norāda, ka EIB ir nozīmīgs dalībnieks ES ārpolitikas prioritāšu un mērķu sekmēšanā; iesaka ciešāku koordināciju un sadarbību starp EIB un ES ārējās politikas dienestiem un instrumentiem; prasa turpināt un uzlabot sistemātiskos ex ante un ex post izvērtējumus par EIB finansēto projektu ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, ņemot vērā EĀDD mērķus un Savienības ārējās darbības vispārējos principus, kas noteikti LES 21. pantā, kā arī ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām; aicina attiecībā uz investīcijām ārpus ES sagatavot detalizētu ziņojumu par iespējamiem zaudējumiem un par to, kā un kādos gadījumos ir izmantots garantijas instruments; atzinīgi vērtē to, ka EIB ir organizējusi virkni seminārus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;

61.

aicina EIB sniegt Eiropas Parlamentam un sabiedrībai detalizētu informāciju par EIB finansējumu un uzņēmējdarbības ombuda veikumu Ukrainā;

62.

atzinīgi vērtē kopā ar Pasaules Banku rasto risinājumu, kas ļauj EIB veicināt Ukrainas gāzes iegādi;

63.

pauž nodomu pirms vidusposma izvērtējuma rūpīgi pārbaudīt EIB ārējo pilnvaru īstenošanu, ņemot vērā arī iespējamu papildu EUR 3 miljardu aktivizāciju; apstiprina apņemšanos rūpīgi pārbaudīt pirmos projekta noslēguma ziņojumus, ko saskaņā ar ārējo aizdevumu pilnvarām paredzēts publiskot par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam; prasa Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbības rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm;

64.

atzinīgi vērtē EIB aktīvu augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumu īpatsvaram kopējā aizdevumu portfelī esot tuvu nullei (0,2 %), un tās piesardzīgo likviditātes pārvaldību; uzskata, ka EIB ir svarīgi saglabāt AAA kredītreitingu, lai tai arī turpmāk starptautiskie kapitāla tirgi būtu pieejami ar vislabākajiem finansēšanas nosacījumiem;

65.

ierosina EIB pastiprināt nozaru analīzes spējas un publicēt statistikas datu apkopojumu un informāciju par apakšprojektiem, atvieglojot mērķtiecīgu pieeju konkrētām nozarēm vai MVU veidiem; uzsver, ka EIB gada pārskatos ir jāiekļauj pilnīgāka un sīkāka analīze par investīciju vajadzībām katrā ES nozarē nolūkā apzināt jomas, kurās ir pārāk maz investīciju, lai varētu īstenot ES prioritātes; uzskata, ka EIB būtu jāizvērtē, cik lielā mērā tās investīciju instrumenti spēj novērst šādu investīciju trūkumu.

66.

uzsver nozīmību, kādu EIB piešķir absolūtai neiecietībai pret krāpšanu, korupciju un slepenu vienošanos, kā arī tās apņemšanos nodrošināt stingru ar godīgumu un ētiku saistītu noteikumu ievērošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB Padome apstiprināja atjauninātu krāpšanas novēršanas politiku un EIB grupas 2014. gada ziņojumu par krāpšanas apkarošanas pasākumiem; sagaida, ka EIB apturēs turpmāku aizdevumu izmaksu projektiem, par kuriem notiek valsts vai Eiropas mēroga izmeklēšanas saistībā ar korupciju;

67.

atzinīgi vērtē EIB grupas pārskatītās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML-CFT) sistēmas pieņemšanu 2014. gada jūlijā; mudina EIB uzturēt dialogu ar pilsonisko sabiedrību par to, kā uzlabot politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; šajā sakarībā aicina EIB izstrādāt jaunu atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, sākot ar politikas attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, pārskatīšanu 2016. gadā; mudina EIB gan tiešo, gan netiešo finansēšanu, izmantojot starpniekus, veikt ar nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību direktīvas noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati par katru valsti, kā arī informācija par faktisko labuma guvēju;

68.

aicina EIB saistībā ar ex ante izvērtējumiem par uzņēmumiem, pret kuriem notiek tiesu iestāžu izmeklēšana, atjaunināt politiku, kuru tā īsteno cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī organizēto noziedzību;

69.

pieņem zināšanai ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2014. gadā; uzstāj, ka ir jāsasniedz visaugstākais pārredzamības un iestāžu atbildīguma līmenis visos līmeņos, nodrošinot izsmeļošas un precīzas budžeta informācijas publiskošanu pēc pašu iestāžu iniciatīvas un ar EIB finansētajiem projektiem saistītas finanšu informācijas pieejamību;

70.

prasa nodrošināt maksimālu pārredzamību un publiskumu attiecībā uz līgumu un apakšlīgumu sistēmu, kā arī visos gadījumos nodrošināt Parlamentam piekļuvi informācijai un finanšu dokumentiem;

71.

mudina EIB stingri ievērot prasības, kuras saistītas ar vides dokumentu publisko reģistru, kas izveidots saskaņā ar Orhūsas Regulu (EK) Nr. 1367/2006, un turpināt regulāri ziņot par aizdevumu darījumiem ārpus ES saskaņā ar Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvas (IATI) standartiem;

72.

atkārtoti norāda, ka EIB būtu jāpastiprina uzticamības pārbaudes darbības, lai uzlabotu informācijas par galīgajiem saņēmējiem kvalitāti un efektīvāk novērstu darījumus ar finanšu starpniekiem, kuri ir bijuši saistīti ar pārredzamības problēmām, krāpšanu, korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai problēmām vides un sociālās ietekmes jomā vai kuri ir reģistrēti ārzonas finanšu centros vai nodokļu oāzēs, kur nodarbojas ar agresīvu nodokļu plānošanu; aicina EIB neizmantot projektu obligāciju iniciatīvu, lai finansētu darbības, kurās iefiltrējusies organizētā noziedzība; vēlreiz uzsver, ka EIB kopā ar Komisiju ir jāizveido stingrs un atklāts finanšu starpnieku atlases kritēriju saraksts;

73.

aicina EIB izstrādāt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un skaidrus, stingrus un pārredzamus kritērijus publiskā un privātā sektora partnerībām, kuras saņem finansējumu, lai sabiedrisko interešu aizsardzības nolūkā nodrošinātu, ka starp publiskajiem un privātajiem partneriem tiek taisnīgi sadalītas ne tikai investīcijas, bet arī ar šīm investīcijām saistītie riski; aicina EIB nostiprināt zinātības bāzi, kas valdībām, reģioniem un pašvaldībām ir vajadzīga līdzdalībai publiskā un privātā sektora partnerības struktūrās, tostarp arī nodrošinot tām vadlīnijas;

74.

aicina EIB nodrošināt, ka uzņēmumiem, kas piedalās projektos, kurus līdzfinansē EIB, tiktu pieprasīts ievērot vienādas darba samaksas un algu pārredzamības principu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu, kā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos; turklāt norāda, ka, pieņemot lēmumus par projektu finansēšanu, EIB būtu jāņem vērā kandidējošo uzņēmumu veiktie pasākumi korporatīvās sociālās atbildības jomā;

75.

uzskata, ka būtu noderīgi regulāri saņemt jaunāko informāciju par EIB pārvaldības izmaksām un maksām un par finansēto projektu ietekmi uz nodarbinātību un pievienoto ekonomisko vērtību, ko šie projekti nodrošina;

76.

iesaka regulāri publicēt EIB tīmekļa vietnē dokumentus, kuri nav konfidenciāli, piemēram, iepriekšējo gadu korporatīvos darbības plānus, iestāžu nolīgumus un memorandus, un citus attiecīgus nolīgumus, kā arī darīt pieejamus EIB vadības struktūru sanāksmju protokolus, sākot ar 2016. gada janvāri; uzskata, ka dokumentu lielāka pieejamība sabiedrībai ir viens no galvenajiem elementiem iestādes pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanā;

77.

atzinīgi vērtē 2015. gada septembrī sākto EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politikas pārskatīšanu un sabiedrisko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; sagaida, ka sūdzību izskatīšanas mehānisma patlaban notiekošā pārskatīšana uzlabos tā neatkarību un efektivitāti, kā arī nodrošinās par šo mehānismu atbildīgā biroja darbības lielāku efektivitāti un lietderību; aicina EIB Vadības komiteju ņemt vērā šī biroja ieteikumus un rīkoties, ņemot vērā Eiropas Ombuda atzinumus; prasa nodrošinot pastāvīgu informācijas apriti starp EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma biroju un EIB Direktoru padomi; uzskata, ka ir jāatjaunina saprašanās memorands starp EIB un Eiropas Ombudu, lai ombuds aktīvāk varētu veikt EIB ārēju pārbaudi un uzlabot uzraudzības procedūras un EIB pārskatatbildību;

78.

atzinīgi vērtē EIB Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2014. finanšu gadu un mudina EIB atbildīgās struktūras nodrošināt pilnīgu atbilstību prudenciālas banku darbības paraugpraksei jomās, kur 2014. gadā šāda pilnīga atbilstība nebija panākta; pieņem zināšanai EIB vadības nodomu reorganizēt bankas kontroles funkcijas; atbalsta Revīzijas komitejas pieprasījumu iesniegt attiecīgu īstenošanas plānu, kā arī tās nodomu rūpīgi uzraudzīt turpmāko attīstību; pozitīvi vērtē to, ka Revīzijas komiteja ir brīdinājusi EIB vadību un dienestus par to, ka EIB būtu jāsaglabā kapacitāte, vienlaikus nepavājinot pašreizējo iekšējās kontroles sistēmu;

79.

uzskata, ka EIB gada pārskatos lielāka uzmanība būtu jāvelta pabeigto projektu rezultātiem; šajā sakarībā aicina EIB kopā ar projektu partneriem par katru no pabeigtajiem projektiem sagatavot rezultātu apkopojumu, kurā būtu izvērtēta EIB finansējuma efektivitāte;

80.

norāda, ka 2015. gada 27. oktobrī beidzas LESD 287. panta 3. punktā minētais trīspusējais nolīgums, kas reglamentē EIB, Komisijas un Revīzijas palātas sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kuru palīdzību Revīzijas palāta kontrolē EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldības jomā; aicina šīs trīs iestādes sadarboties minētā nolīguma atjaunošanā un atjaunināšanā un nodrošināt, ka atjaunotais nolīgums attiecas uz jau esošajiem un visiem jaunajiem EIB instrumentiem vai iniciatīvām, kas paredz ES vai Eiropas Attīstības fonda publisko līdzekļu izmantošanu; šajā sakarībā aicina Eiropas Revīzijas palātai piešķirt plašākas pilnvaras, lai tā varētu rūpīgāk novērtēt EIB aizdevumu izsniegšanas procedūras, instrumentus un iniciatīvas gadījumos, kad tie ir tieši saistīti ar ES budžeta apropriāciju izmantošanu, un ziņot par to;

81.

uzskata, ka EIB darbības aizvien pieaugošā sarežģītība un apmērs līdz ar joprojām pastāvošo neskaidrību finanšu tirgos vēl jo vairāk liek meklēt risinājumus, kā nodrošināt efektīvu prudenciālo banku uzraudzību attiecībā uz EIB; tādēļ pauž nožēlu, ka ne Komisija, ne EIB nav ņēmusi vērā iepriekš iesniegtos Parlamenta priekšlikumus par regulatīvas ārējas prudenciālās uzraudzības ieviešanu;

82.

atbalsta iesaistīto pušu centienus izstrādāt Eiropas Parlamenta un EIB iestāžu nolīgumu, kurā būtu paredzēta šo abu iestāžu ciešāka sadarbība; prasa arī uzturēt regulāru, strukturētu dialogu starp EIB priekšsēdētāju un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu lielāku Parlamenta pārraudzību pār EIB darbībām; turklāt aicina EIB šī iestāžu nolīguma ietvaros piekrist parakstīt vienošanos ar Parlamentu, kas ļautu Eiropas Parlamenta deputātiem uzdot tiešus jautājumus tās priekšsēdētājam, nosakot atbildes sniegšanas termiņu, kā tas patlaban jau notiek ECB priekšsēdētāja gadījumā;

83.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.