13.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 54/66

1.

Kā norādīts dokumentā “Kosmosa stratēģija Eiropai”, kosmoss Eiropai nozīmē daudz. Kosmosa tehnoloģiju jomā Eiropa ir guvusi daudzus panākumus, tostarp unikālas Zemes novērošanas un globālās pozicionēšanas spējas, kā arī veikusi izpētes misijas. Kosmosa tehnoloģijas, dati un pakalpojumi ir kļuvuši par Eiropas iedzīvotāju ikdienas neatņemamu daļu, un šajās jomās jāturpina sistemātiska attīstība.

2.

Jāuzsver arī kosmosa stratēģiskā nozīme Eiropai. Tas stiprina Eiropas kā spēcīga globāla dalībnieka nozīmi un nodrošina priekšrocības drošības un aizsardzības jomās. Kosmosa politika var Eiropā veicināt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus. Ieguldījumi kosmosā paver jaunas iespējas zinātnei un pētniecībai. Tāpēc Komiteja visnotaļ atbalsta Eiropas Parlamenta (1) aicinājumu ierosināt visaptverošu komunikācijas stratēģiju par ieguvumiem, ko kosmosa tehnoloģijas var sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

3.

Jārod konkrētas iespējas, kā kosmiskās tehnoloģijas, dati un pakalpojumi var atbalstīt daudzas ES politikas jomas un galvenās politiskās prioritātes tādās jomās kā Eiropas tautsaimniecības konkurētspēja, migrācijas politika, klimata pārmaiņu ierobežošana, digitālais vienotais tirgus un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana.

4.

Eiropas Reģionu komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), 2016. gada 26. oktobrī parakstot kopīgu ES un EKA paziņojumu par vienotu redzējumu un mērķiem, ir apvienojušas spēkus, lai pilnveidotu sadarbību kosmosa jomā. EKA gan īsteno pati savus mērķus, taču sadarbība ar ES dalībvalstīm un ES iestādēm rada sinerģiju. Komiteja ļoti atzinīgi vērtē to, ka ES un EKA ir varējušas panākt kopīgu nostāju attiecībā uz ilgtermiņa redzējumu un mērķiem (2), un tas Eiropas Savienībai un EKA nodrošina saskanīgu satvaru attiecīgo stratēģiju īstenošanā. Sadarbībā noteikti būtu jāizvairās no dublēšanās un kaitējošas konkurences.

5.

Reģionu komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropai un dalībvalstīm ir Eiropas Kosmosa aģentūra ar vairāk nekā piecdesmit gadu pieredzi Eiropas spēju izkopšanā kosmosa tehnoloģiju attīstības jomā un lietotņu pilnveidošanā visās kosmosa darbības jomās. Šis devums ir jāsaglabā un vēl vairāk jāpalielina, lai veicinātu reģionu sociāli ekonomisko attīstību, tostarp pārdomātas specializācijas jomā.

6.

RK ir pārliecināta, ka ES kosmosa stratēģija var ilgtermiņā darboties tikai ar visu dalībvalstu aktīvu piedalīšanos un tikai tādā veidā var nodrošināt Eiropas kosmosa nozares panākumus izaugsmes un darbvietu radīšanā. To var panākt ar konkrētiem un mērķtiecīgiem pasākumiem un par īpašu prioritāti nosakot spēju veidošanu un to dalībvalstu iesaisti, kuras tikai tagad sāk pievērsties kosmosa nozarei.

7.

Eiropas rūpniecībā izšķiroša nozīme ir inženieru, tehniskā personāla un zinātnieku izglītošanai. Kompetences un izcilības centru, kā arī mūžizglītības centru izveide, stiprinot Eiropas darba tirgu un attīstot izmēģinājumiem, pārbaudēm un jaunām skaitļošanas un analītiskajām spējām paredzētu infrastruktūru, palīdz nemitīgi paplašināt zināšanas un uzlabot spējas ar kosmosu saistītās jomās un kosmosa zinātnē. Minētajam jābūt Eiropas kosmosa stratēģijas pamatā.

8.

Jauniešu iesaiste, kā arī viņu entuziasms un motivācija ir ieguldījums Eiropas nākotnē. Vajadzētu vairāk ieguldīt izpratnes veidošanā un sekmīgos piemēros, kas parāda, kāda ir Eiropas iedzīvotāju loma kompleksu sistēmu izstrādē (gan uz Zemes, gan satelītu izstrādē). No kosmosa izmantošanas gūtais labums sabiedrībai izpaužas daudzos veidos, proti, saziņas tehnoloģijas, iespēja apmainīties ar informāciju reāllaikā, nemitīgi un ar augstu izšķirtspēju darbojošās novērošanas sistēmas, ātra reaģēšana dabas katastrofu gadījumā, atbalsts lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un jūras transporta nozarei, stingrāka robežu un drošības kontrole un daudzas citas lietojumu iespējas.

9.

Nemitīgi pieaug vajadzība pēc rentabliem maziem satelītiem, kas tiek izmantoti komunikācijai un novērošanai. Saistībā ar lietotnēm un pakalpojumiem Zemes novērošanas jomā jāatzīmē, ka iezīmējas strauja mazo satelītu tehnisko iespēju uzlabošanās un jaunu lietotņu rašanās gan lauksaimniecības platību novērošanai un apsaimniekošanai, gan laika prognozēm, it īpaši, pateicoties jaunas radara tehnikas progresam. Tādēļ Eiropas Savienībai jāpievērš uzmanība “Copernicus” un “Galileo” turpināšanai, lai šajā tirgū neatpaliktu no globālās attīstības.

10.

Vairākās apspriedēs vērsta uzmanība uz to, ka nepieciešama augsta līmeņa starptautiska sadarbība (3) ekonomikas, sociālajā un diplomātiskajā jomā, lai ES dalībvalstīm pavērtu piekļuvi kosmosam un garantētu kosmosa infrastruktūras drošību. Tas attiecas gan uz kosmosa atkritumiem un vajadzīgajām brīvajām orbītām, gan arī uz nolīgumiem par frekvenču un kosmosa satiksmes pārvaldību. Kosmosa jautājumi jāregulē ar starptautiskiem nolīgumiem. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir ideāls starpnieks starp dažādām kopienām (sabiedrības grupām, patērētājiem, uzņēmumiem un zinātniekiem).

11.

Eiropas kosmosa nozares panākumi un ilgtspēja ir atkarīgi no liela informācijas un datu apjoma un avotu (Big Data) izmantošanas un apstrādes. Novatoriski risinājumi, jaunas metodes, lielāka drošība un labāka aizsardzība pret kiberuzbrukumiem ir nodrošināmi tikai tad, ja uzņēmumiem būs labāka piekļuve datiem un iedvesmojoša sadarbība ar zinātniekiem, universitātēm un publisko sektoru.

12.

Šajā dokumentā par Eiropas kosmosa stratēģiju ņemti vērā un daļēji izmantoti iepriekšējie attiecīgie RK atzinumi, tai skaitā atzinumi “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” un “ES kosmosa rūpniecības politika”, kā arī EP Ārlietu komitejas ziņojums par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai, pētījums par kosmosa tirgus apguvi Eiropā (“Space Market Uptake in Europe”), 2016. gada aprīlī publicētie NEREUS ieteikumi paplašināt Eiropas kosmosa stratēģiju ar reģionālu dimensiju (“Recommendations on adding a regional dimension to the European Space Strategy”) un ar programmu “Apvārsnis 2020” saistītās Kosmosa padomdevēju grupas padomi par iespējamām pētniecības un inovācijas prioritātēm 2018.–2020. gada darba programmā (“Advice on potential priorities for Research and Innovation in the work programme 2018–2020”).

13.

Ar Eiropas kosmosa stratēģiju tiek konkrēti reaģēts uz starptautiskām norisēm kosmosa jomā; tajā līdz ar “nākotnes kosmosa” paradigmu, kas pagājušā gadsimta 80. gados izveidojās Amerikas Savienotajās Valstīs, saasinājās konkurence, jo tirgū parādījās uzņēmumi, kas centās sasniegt kosmosu. Digitālās tehnoloģijas un digitalizācija paver jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, savukārt būtiskas tehnoloģiskas pārmaiņas vienlaikus rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības un uzņēmējdarbības modeļos, ko lieto kosmosa sasniegšanai un izmantošanai.

14.

Vajadzīga visu iestāžu sadarbība, jo kosmosa nozarei ir raksturīgi ilgi izstrādes cikli. Tas palielina ar tirgu saistītus riskus, jo jaunu lietotņu tirgus potenciāls jānovērtē ļoti agrīnā posmā un krājumu pielāgošana ir sarežģīta. Līdz ar to uzņēmējiem, kas vēlas sākt darbību kosmosa nozarē, var būt grūti atrast investorus, jo ciklisko tirgu un krājumus ir ļoti grūti saskaņot ar mainīgu pieprasījumu.

15.

ES un EKA jāsadarbojas ciešāk, lai atbalstītu dalībvalstis Eiropas pētniecības un izstrādes darbībā kosmosa jomā, veicinātu novatorisku iepirkuma programmu izmantošanu, dotu lielāku impulsu privātiem ieguldījumiem un partnerībām ar nozari, kā arī stimulētu minisatelītu un nanosatelītu izstrādi.

16.

ES un EKA ir jāizstrādā kopīgi sabiedrības informēšanas pasākumi un tehnoloģiju izmantojuma plāni, lai sekmīgi pielietotu dažādās jomās iegūtos pētniecības un izstrādes rezultātus. Globālās problēmas, ko izraisa iedzīvotāju skaita pieaugums, augošs pieprasījums pēc resursiem un klimata pārmaiņas, prasa tādu informāciju par mūsu planētu, kādu var nodrošināt tikai kosmosā bāzēts risinājums.

17.

RK uzskata, ka svarīgas ir šādas konkrētas prioritātes:

18.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas kosmosa stratēģijā ir ņemts vērā, cik svarīga ir reģionālā līmeņa līdzdalība tās īstenošanā, it īpaši konkrētos pasākumos, ko Eiropas Komisija veic kopā ar Eiropas GNSS aģentūru, kura atbild par programmu “EGNOS” un “Galileo”, un norāda, ka par šo nozīmi liecina tīkli “Copernicus Relays” un “Copernicus Academy”, kuri palīdz veicināt attālās uzrādes datu izmantošanu un to lietotnes;

19.

norāda: lai kosmosa sniegtos ieguvumus padarītu labāk izmantojamus lietotājiem un tādējādi ierādītu viņiem centrālo vietu Eiropas kosmosa stratēģijā, būtiska nozīme ir reģionālajai dimensijai. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir gan vajadzīgā kompetence, gan vēlme piedalīties Eiropas kosmosa politikas īstenošanā, jo tā atbalsta arī pārdomātas specializācijas stratēģijas daudzos reģionos;

20.

atzinīgi vērtē to, ka daudzi reģioni pievienojušies Kosmosa tehnoloģijas izmantojošo Eiropas reģionu tīklam (NEREUS), kas liecina, ka kosmosam ir arvien lielāka nozīme reģionu tautsaimniecībā. NEREUS mērķis ir tādās jomās kā pētniecība un izstrāde un tautsaimniecības konkurētspēja pilnībā izmantot kosmosa tehnoloģijas potenciālu Eiropas reģionu interesēs, politiskajā līmenī norādīt uz kosmosa politikas pasākumu reģionālo dimensiju un veicināt augšupējas pieejas izmantošanu darbībās, ko Eiropa veic kosmosā. Būtu jānorāda uz pasākumiem, ko veic reģioni, kuri ir pievienojušās NEREUS. Reģionālajām pašvaldībām ir potenciāls un pieredze centienos integrēt pasākumus, ko īsteno ekonomikas un zinātnes dalībnieki, publiskās iestādes un pilsoniskā sabiedrība. Šis potenciāls un pieredze būtu jāizmanto, lai veidotu partnerības kosmosa stratēģijā paredzēto pasākumu īstenošanai;

21.

norāda: ar ES kosmosa politiku būtu jāizveido skaidrs redzējums, lai veicinātu Eiropas sabiedrības, kā arī ekonomisko un politisko aprindu informētību par kosmosu. Kosmosa politikai būtu jāpiešķir lielāka nozīme arī citās ES reģionālās politikas stratēģijās, jo tā cita starpā paver iespējas virzībā uz mērķiem šādās jomās: ES pilsētprogramma, “viedo pilsētu” risinājumi, vieda enerģētika, pilsētplānošana, lauksaimniecība, klimata politika u. c.;

22.

norāda: būtu jāuzskata, ka reģionālās pašvaldības, kas veic savu pamatpienākumu veicināt gan savu teritoriālo vienību sociālo un ekonomisko attīstību, gan zinātnes un tehnoloģiju uzplaukumu, ir reģionālās kosmosa politikas koordinatores. Reģionālajām pašvaldībām ir potenciāls un pieredze centienos integrēt pasākumus, ko īsteno ekonomikas un zinātnes jomas dalībnieki, publiskās iestādes un pilsoniskā sabiedrība. Šis potenciāls un pieredze būtu jāizmanto, lai veidotu partnerības kosmosa stratēģijā paredzēto pasākumu īstenošanai;

23.

atzīmē: Eiropas Kosmosa aģentūra kopā ar reģioniem ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas, tostarp ierosmi par Eiropas kosmosa izglītības resursu biroju (ESERO). No šīm iniciatīvām būtu jāgūst iespējami liels labums, un būtu jāveicina to turpmāka attīstība;

24.

uzskata: Komisijai būtu jāizstrādā atbalsta pasākumi, kas vērsti uz darbībām, kuras saistītas ar reģionāliem klasteriem, kontaktpunktu birojiem, aģentūrām, augstskolām un pētniecības institūtiem, lai veicinātu ar kosmosu saistītu produktu un pakalpojumu integrēšanu starpnozaru darbībā;

25.

uzskata: Komisijai, ņemot vērā valstu iestāžu pilnvaras un vajadzības, arī būtu jādefinē kosmosa pakalpojumu sabiedriskā noderīguma vērtēšanas kritēriji, kas Eiropas Komisijai un valstu iestādēm ļautu izlemt, vai pieprasījumi, kurus iespējamie lietotāji ir iesnieguši, lai saņemtu atbalstu pakalpojumu un lietotņu ieviešanai, ir tiesīgi saņemt atbalstu;

26.

atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāta un jāīsteno šī visaptverošā un tālejošā Eiropas kosmosa programma, kuras pamatā ir līdzšinējie sasniegumi un kurā paredzēts turpināt attīstību tādās prioritārās jomās kā vides novērošana, klimata pārmaiņas, drošība, konkurētspēja un kosmosa izpēte;

27.

norāda: paredzams, ka lietotājiem, to skaitā vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzņēmumiem, arī turpmāk būs vajadzīgi ES un dalībvalstu stimuli un atbalsts. Apzinoties kosmosa nozares novatorismu un ekonomisko nozīmi, Komiteja rosina, iesaistot strukturālos fondus un bankas un sadarbojoties ar EKA, meklēt jaunus veidus, kā finansēt lietojumprogrammu izstrādi un plašu izmantošanu. Tā kā vērojamas problēmas saistībā ar finansējumu, kas vajadzīgs ieguldījumiem pētniecības un izstrādes projektos, būtu lietderīgi uzlabot to pētniecības projektu finansēšanu, kuri tiek īstenoti sadarbībā ar pētniecības un izstrādes institūtiem un ekonomikas dalībniekiem;

28.

uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina Galileo darbības posma finansēšana (tostarp satelītu apkope un atjaunošana, sistēmas integritātes nodrošināšana, uz zemes notiekošā darbība un datu pieejamība). Tikai tā iespējams ilgstoši nodrošināt vēlamo ekonomisko ietekmi;

29.

norāda, ka Copernicus programmas darbības posms ir ļoti nozīmīgs, lai šīs jaunizstrādātās tehnoloģijas gūtu saimnieciskus panākumus, taču joprojām būs vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai varētu segt sākotnējās izmaksas, ko dažādiem lietotājiem radīs jaunu tehnoloģiju pārņemšana;

30.

uzskata, ka Komisijai būtu jāgādā, lai nākotnē no ES budžeta līdzekļiem būtu nodrošināts ilgtermiņa finansējums Copernicus infrastruktūras ekspluatācijai, tādējādi garantējot gan finansiālo ilgtspēju, gan finansējuma pārredzamību un demokrātisku kontroli;

31.

uzskata, ka steidzami jāveido lieli skaitļošanas centri, kuros tiktu sākotnēji apstrādāti un uzglabāti dati, kas lejupielādēti no Copernicus. Lai šai jomā varētu izstrādāt jaunus pakalpojumus un lietotnes, ļoti svarīga ir arī spēja izmantot vēsturiskos datus, kā arī vajadzīgajā laikā pārraidīt lielu daudzumu datu;

32.

uzsver, ka tādas kosmosa novērošanas un satelītu navigācijas sistēmas kā Galileo un Copernicus pilda svarīgu lomu, jo ļauj laicīgāk reaģēt uz dabas katastrofām, piemēram, zemestrīcēm, meža ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem un plūdiem. RK rosina to pienācīgi ņemt vērā, izstrādājot lejupējus pakalpojumus vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Efektīva kosmosa stratēģija ir būtisks ilgtspējīgas un noturīgas attīstības elements, kas palīdz gan glābt cilvēku dzīvību, gan aizsargāt vidi un īpašumus;

33.

norāda: lai varētu izmantot Copernicus un Galileo datus un uz to pamata attīstīt jaunus pakalpojumus, ir vajadzīgas juridiskas izmaiņas, kas nodrošinātu, ka minētais norisinās saskaņoti ar citiem reģionālās, enerģētikas un vides politikas, kā arī lauksaimniecības un vides novērošanas pasākumiem, kuros izmanto ģeogrāfiskos datus. Jānodrošina, ka ar šo programmu palīdzību iegūtos datus var izmantot arī ziņošanai ES līmenī un ka šo procedūru, kur tas ir iespējams, var juridiski pielietot;

34.

norāda, ka ar kosmosa apguvi saistītajām spējām un pakalpojumiem ir būtiska nozīme Eiropas aizsardzības un drošības jomā, jo tie ļauj konsekventi īstenot kopēju drošības un aizsardzības politiku, kā arī sasaista ES politiku ar tādām jomām kā, piemēram, ārējā darbība, robežu pārvaldība, jūras drošība, klimata politika, energoapgādes drošība, katastrofu pārvarēšana, humānā palīdzību un transports. Lai nodrošinātu Eiropas neatkarību tādās jomās kā svarīgas kosmosa tehnoloģijas un piekļuve kosmosam, jāstiprina stratēģiskās partnerattiecības ar citām valstīm, kuras īsteno kosmosa programmas;

35.

norāda, ka visām dalībvalstīm ir vajadzīga piekļuve kosmosa jomas radītiem pakalpojumiem un jaunajām iespējām, kuras ļaus stimulēt ekonomikas attīstību un paplašināt zināšanas. Jāpalielina informētība par to, kā kosmosa nozari varētu daudzās dažādās jomās lietderīgi pielietot publiskajā sektorā, arī reģionālā līmenī, un jāsniedz šiem reģioniem atbalsts, gan veidojot prasmes, gan izmantojot dažādus finansēšanas mehānismus;

36.

uzskata, ka publiskajā sektorā kosmosa tehnoloģijas var būt noderīgas, piemēram, saistībā ar teritorijas ikdienas uzraudzību, dabas resursu (saldūdens, piekrastes ūdeņu, gaisa kvalitātes u. c.) un mežu stāvokļa apzināšanu, kā arī koksnes krājumu novērtēšanu, lauksaimniecības platību apsaimniekošanu un atbalsta sistēmu pārbaudi, nelikumīgas būvniecības agrīnu atklāšanu un novēršanu, saules un vēja enerģijas izmantošanu, labāku ēku energoefektivitāti un daudzos citos gadījumos;

37.

uzskata, ka jāveic papildu pasākumi, lai palielinātu Eiropas sabiedrības izpratni par kosmosa noderīgumu. Mums arī vajadzīgi labāk izglītoti speciālisti un ierēdņi, kā arī vairāk inženieru un zinātnieku, lai radītu nepieciešamo papildu ieguvumu sabiedrībai, un jānodrošina ciešāka sadarbība ar publiskām un privātām organizācijām un uzņēmumiem. Jaunā kosmosa politikā, kas vērsta uz iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām, kā galvenās prioritātes būtu jāizvirza vietējas iniciatīvas, savstarpēja pieredzes apmaiņa, sinerģiju izveide starp dažādām funkcionālajām jomām, informācija un izpratnes veidošana;

38.

uzskata, ka kosmosa stratēģija ir atkarīga no liela jaunāko paaudžu atbalsta un ieinteresētības. Tūkstošgades paaudze ir uzaugusi pasaulē, kurā jaunas lietotnes ir pašsaprotamas ne tikai komerciālos nolūkos, bet arī ikdienas dzīvē. Būtu jāatbalsta jaunās idejas un perspektīvas, ko var ieviest gados jauni cilvēki;

39.

uzskata, ka jaunā Eiropas kosmosa stratēģija jaunajai paaudzei nav pietiekami aizraujoša. Kosmosam vajadzētu būt iedvesmas un motivācijas avotam un jāpalīdz uzlabot cilvēku dzīvi. Stratēģijā pirmām kārtām būtu jāpievēršas centieniem veicināt izglītību un palielināt sabiedrības izpratni par informāciju un datiem, kas pieejami ar kosmosa palīdzību. Kosmosa pasākumu iekļaušana skolu, augstskolu un iestāžu, kas nodrošina ar zinātnes attīstību saistītu ikdienējo izglītošanos, programmās ļoti palīdzētu pievērst cilvēku uzmanību šai svarīgajai jomai;

40.

aicina Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi apspriest un atbalstīt šo stratēģiju un virzīt tās efektīvu īstenošanu ciešā sadarbībā ar pilsētām un reģioniem, kā arī ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

41.

norāda: lai izceltu kosmosa nozares nozīmi reģionālā līmenī un vislabākajā veidā izmantotu ar Eiropas kosmosa politikas īstenošanu saistītās iespējas pilsētām un reģioniem, RK Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijā tiks rīkotas īpašas sanāksmes, kas būs veltītas kosmosa jautājumiem. Tas ir nepieciešams, it īpaši ņemot vērā 2017. gadā gaidāmo starpposma novērtējumu par ES kosmosa programmām;

42.

varētu Copernicus programmas ieviešanu un īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī atbalstīt labāk, ja RK pastāvīga un pilntiesīga locekļa statusā piedalītos Copernicus programmas lietotāju forumā un varētu uz šo forumu nosūtīt oficiālu pārstāvi. Šāda dalība liecinātu, ka tiek ņemta vērā vietējā līmeņa dalībnieku svarīgā loma Copernicus datu izmantošanā;

43.

norāda: lai varētu sekmīgi īstenot Eiropas kosmosa stratēģiju, būtu jāveicina partnerības starp Komisiju, dalībvalstīm, EKA, EUMETSAT un iestādēm, ieinteresētajām personām, nozarēm, zinātniekiem un citu jomu lietotāju kopienām. RK šajā saistībā var būt svarīgs partneris.