12.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/1

1.

atzinīgi vērtē lielos panākumus, kādus ir sasniegusi Eiropas pētniecības politika, kas līdz pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” tika īstenota, izmantojot secīgas pamatprogrammas. Tā ir vissvarīgākā integrētā pētniecības programma pasaulē, kuras pamatā ir zinātnes izcilība un inovācijas paātrināšana;

2.

atgādina, ka pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir galvenais instruments, kas atbalsta pētniecības un inovācijas attīstību Eiropā visaptverošas stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros un sekmē Eiropas Pētniecības telpas (EPT) īstenošanu;

3.

no jauna apliecina, cik aktuāla ir stratēģija “Eiropa 2020”, kas piedāvā konsolidētu pieeju zināšanu trīsstūrim (pētniecība – apmācība – inovācija), jo jauna pieeja mācībām un visiem cilvēkiem paredzētās apmācības līmeņa paaugstināšana joprojām ir būtiska, un ka ir jāstimulē augstskolu un uzņēmumu sadarbība; iesaka arī panākt lielāku sasaisti un komplementaritāti ar programmām Erasmus+ un Interreg, tostarp Interreg Europe, kas virzīta uz reģionu sadarbību; uzsver, ka EPT īstenošana jāturpina, sasniedzot daudzus mērķus, kuru vidū zinātnes izcilība ir izšķiroši svarīgs un neatņemams, bet ne vienīgais aspekts;

4.

uzsver, ka EPT mērķi joprojām ir aktuāli un ka jāturpina tos īstenot, jo īpaši saistībā ar starptautiskās sadarbības attīstīšanu, zināšanu mobilitāti, pētnieku un novatoru vienotu darba tirgu, sieviešu un vīriešu līdztiesību un informācijas un zinātnes pieejamību;

5.

lai nostiprinātu zināšanu Eiropas veidošanas projektu, ierosina apzināt Eiropā talantus un pārraudzīt pētnieku karjeru, radīt pētnieku karjeras virzības iespējas, kas viņiem ļautu pārejas posmos izmantot pētnieka karjeras atbalsta programmas, kā arī veicināt pētnieku integrāciju uzņēmējdarbības vidē;

6.

noraida iespēju budžeta apspriešanā ietvert tikai pamatprogrammu: pētniecības un inovācijas finansējums no kohēzijas politikas līdzekļiem atkarībā no vērtēšanas metodēm svārstās no 43 līdz 110 miljardiem euro, neskaitot nozīmīgo finansējumu no citām nozaru politikām un J-C. Juncker plāna;

7.

aicina atjaunot inovāciju un pētniecību kā vienu no galvenajām prioritātēm debatēs par Eiropas nākotni un Romas deklarācijā noteiktajās prioritātēs (1), pastiprināt pētniecības, inovācijas un apmācības jautājumu transversālu pārvaldību ES, kā arī palielināt kopējo budžetu, ko Eiropas Savienība ir paredzējusi pētniecībai un inovācijai visās politikas jomās pašreizējā un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā; šādā vispārējā kontekstā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta ziņojuma projektu (2) un Augsta līmeņa neatkarīgas ekspertu grupas ziņojumu par pētniecības un inovācijas programmu ietekmes palielināšanu (Lamī ziņojums (3)) pamatprogrammas budžets ir ievērojami jāpalielina, lai vismaz saglabātu pašreizējās pamatprogrammas izaugsmes dinamiku (4). Jebkurā gadījumā nepieciešamais impulss pētniecībai un inovācijai nedrīkst mazināt kohēzijas politikas nozīmi, kas joprojām ir ES galvenais finansēšanas instruments, lai panāktu ekonomisko un sociālo kohēziju un konverģenci starp pilsētām un reģioniem. Kohēzijas politikas un pētniecības un inovācijas politikas instrumentu potenciāls ir jāapvieno un jāvirza uz reģionālās attīstības veicināšanu;

8.

aicina kopīgi apņemties īstenot jaunu vērienīgu mērķi, kas nebūtu saistīts tikai ar zinātnisko izcilību ES, bet gan ar visas Eiropas zinātnisko izcilību un inovatīvajām spējām, un šajā nolūkā mobilizēt visu pilsētu un reģionu potenciālu, sekmēt to spēju stiprināšanu, kā arī veicināt atklātu un uz sadarbību vērstu inovāciju;

9.

šāda apņemšanās ir vēl jo vairāk nepieciešama globalizācijas kontekstā, kuras sekas vēl nav izdevies ierobežot, īpaši vietējā un reģionālajā līmenī, turklāt globalizācijas apstākļos izturētspēju nosaka pētniecība un inovācija, augsta pievienotā vērtība un ilgtspējīga konkurētspēja;

10.

vēlas veicināt holistisku pieeju ES, valsts un reģionālajam finansējumam. Bez šādas pieejas minētajam vērienīgajam mērķim un debatēm par ES budžetu nav nozīmes. Komiteja atgādina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” dalībvalstīm nospraustais mērķis 3 % (kas kopš 2015. gada saglabājas 2,03 % līmenī) no IKP paredzēt publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai ir ļoti svarīgs un ka to cita starpā negatīvi ietekmēja finansējuma samazināšanās daudzās dalībvalstīs; uzskata, ka tālab ir ļoti svarīgi turpināt stiprināt pētniecības un inovācijas sistēmas, ņemot vērā situāciju katrā valstī un reģionā, izmantojot labāku politikas koordināciju Eiropas līmenī un stimulējot nepieciešamās reformas valsts un reģionālajā līmenī, tostarp ar Eiropas pusgada un pārdomātas specializācijas stratēģiju palīdzību;

11.

uzskata, ka ir jāvieš skaidrība debatēs par sinerģiju, un ierosina šādus piecus darbības principus, kurus varētu kopīgi īstenot ES, dalībvalstis, reģioni un pilsētas:

12.

norāda, ka pamatprogrammas Eiropas pievienotās vērtības pamats pirmām kārtām ir kolektīvā un sadarbības dimensija, kā arī tās ieguldījums ar mērķi izveidot pētnieku un inovācijas ekosistēmu tīklu. Šai dimensijai joprojām vajadzētu prevalēt pār atbalstu individuālajiem projektiem;

13.

pauž bažas par to, ka uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vidējais panākumu līmenis samazinās un ir zemāks nekā iepriekšējās pamatprogrammas laikā, tādējādi nopietni kavējot šīs pamatprogrammas izplatīšanu reģionos; izcilības jomā vajadzīgā konkurence nedrīkst radīt atstumtību un pārmērīgu koncentrāciju;

14.

apstiprina, ka pamatprogrammai arī turpmāk jābūt atvērtai, lai garantētu tās izplatīšanu visā Eiropā, tās reģionos un iedzīvotāju vidū; mudina izvērst inovāciju saistībā ar pamatprogrammas rīkiem, lai apvienotu izcilību, iekļaušanu un līdzdalību;

15.

atgādina, ka svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp fundamentālajiem pētījumiem un pētījumiem, kas saistīti ar laišanu tirgū, kā arī starp brīvajiem pētījumiem un pētījumiem, kas meklē atbildes uz sabiedrības un ekonomikas dalībnieku jautājumiem, lai uzmanības centrā būtu gan pakāpeniska inovācija, gan revolucionāra inovācija, jo abas var radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas;

16.

norāda, ka pašlaik priekšroka tiek dota projektiem ar augstu tehnoloģiskās gatavības līmeni (TGL), par prioritāti izvirzot pieauguma inovāciju, kas mudina pētniekus koncentrēties uz labi pārdomātām idejām, kuras iespējams ātri laist tirgū. Tajā pašā laikā norāda, ka atbalsts projektiem ar zemāku tehnoloģiskās gatavības līmeni ir tikpat svarīgs, lai ieviestu tirgū vairāk inovācijas; uzsver, ka liela nozīme ir revolucionārām inovācijām, kuru pamatā ir zemāks TGL un kuras ļauj ātri laist tirgū jaunas preces un pakalpojumus. Visos gadījumos inovācijas politikā par galveno prioritāti jāizvirza atbalsts MVU piekļuvei tirgum un ilgtspējīgu darbvietu radīšanai. Tas būtu Eiropas Inovācijas padomes uzdevums;

17.

prasa labāk ņemt vērā visa veida izcilību un inovāciju un atgādina, ka ar tehnoloģijām nesaistīta inovācija un sociālā inovācija rada vajadzību pēc jaunām zināšanām, kas spēj strukturēt jaunas izcilības jomas;

18.

uzskata, ka ir pilnībā jāatzīst sociālā inovācija, kas atbilst inovatīvām idejām (preces, pakalpojumi un modeļi) un ļauj apmierināt sabiedrības vajadzības plašā nozīmē;

19.

uzsver, ka pētniecība un inovācija ir vērsta ne tikai uz uzņēmumiem, bet skar arī sabiedrisko politiku, veselības aizsardzību, kultūru un sabiedrības dzīvi, kā arī sociālo ekonomiku un jaunus ekonomikas modeļus, kas palīdz radīt jaunas partnerības, veikt jaunas darbības un dibināt jaunas sociālās attiecības. Tāpēc inovācijas rezultātu izmantošanā būtu jāorientējas ne tikai uz koncepciju “produkts ar ekonomisko vērtību tirgū”, bet arī uz iedzīvotājiem, proti, sabiedriski vērtīgu pakalpojumu;

20.

uzsver, ka termins “izcilība” tiek izmantots, lai apzīmētu ļoti atšķirīgas realitātes; ierosina nošķirt šādus problēmjautājumus, uz kuriem pamatprogrammai ir jāpalīdz rast atbildes:

21.

ierosina projektu ietekmes novērtējumā gan ex-ante posmā priekšlikumu gadījumā, gan ex-post posmā apstiprināto projektu gadījumā, ņemt vērā šādus aspektus:

22.

lai palīdzētu veicināt izcilību visās tās izpausmēs, ierosina nākamajā pamatprogrammā palielināt to reģionu un pilsētu lomu, kuri ir:

23.

rosina paredzēt divus jaunus sabiedrības problēmjautājumus, lai attīstītu zinātnes izcilības veidošanos saistībā ar Eiropas sabiedrību nākotnei nozīmīgākajiem izaicinājumiem:

24.

aicina sabiedrības problēmjautājumu kontekstā palielināt starpdisciplīnu un humanitāro un sociālo zinātņu lomu, kā arī riska uzņemšanās spēju ar nolūku veicināt jaunu ideju un risinājumu rašanos, jo īpaši ieviešot nedefinētus projektu konkursus;

25.

mudina pieņemt jaunu papildpieeju, kuras pamatā būtu uzdevumi ar mērķi nodrošināt pētījumu un lielo projektu veiksmīgu norisi un transversāli skatījumi pēc viedo pilsētu, vides jautājumu vai jūrlietu jautājumu parauga; šajā saistībā Komiteja vēlreiz aicina nākamajā pamatprogrammā noteikt mērķi panākt, ka 10 % projektu būtu ievērojama ietekme uz jūras un jūrlietu pētniecību (5);

26.

pauž izbrīnu par to, ka daudzas iespējas, ko piedāvā pašreizējie noteikumi, netiek pietiekami izmantotas, un ierosina vairākus uzlabojumu virzienus:

27.

aicina Komisiju iepazīstināt ar vērtēšanas elementiem, kas ļautu pamatot lielo uzņēmumu augsto finansējumu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, ņemot vērā to, ka minēto uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei ir cēlušies tikai nedaudz; tādēļ ierosina veikt izmaiņas nākamajā pamatprogrammā;

28.

uzstāj, ka pētniecība ir jāfinansē ar subsīdijām; ir sarūgtināta par tendenci subsīdijas aizvietot ar aizdevumiem, taču atzīst, ka augsta tehnoloģiskās gatavības līmeņa projektiem, kas ir tuvi komerciālai darbībai, aizdevumiem jābūt pieejamiem līdztekus citiem instrumentiem;

29.

uzskata, ka pamatprogrammas mērķu sasniegšanai paredzēto finanšu rīku pilnveidošana ir pamatota tikai tad, ja tie sadarbībā ar finanšu iestādēm nodrošina garantiju pret augstu risku, ko nevar nodrošināt tirgus, izmantojot, piemēram, InnovFin modeli; pauž nožēlu, ka Junkera plāns patlaban netiek izmantots pietiekami, lai paplašinātu nodrošinājumu pret šāda veida risku;

30.

Vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot inovācijas projektu finansēšanu MVU, īpaši uzmanību pievēršot Rūpniecība 4.0 programmām, lai tādējādi varētu labāk veidot ES rūpniecības struktūru, vienlaikus radot iekšzemes pieprasījumu pēc tehnoloģijas, kas sekmē attīstību Eiropā;

31.

konstatē, ka zinātniskā izcilība ir saistīta ar inovāciju centriem un ekosistēmām. Lielākā daļa programmas “Apvārsnis 2020” finansējuma saņēmēju (universitātes, pētniecības struktūras, MVU, pilsoniskās sabiedrības organizācijas) ir stabili iekļāvušies reģionos, un reģionu kvalitāte sekmē zinātnes kvalitāti. Šis fakts ir pilnībā jāatzīst pamatprogrammā;

32.

atgādina, ka teritoriālā dimensija ir sistemātiski jāņem vērā visu politiku izstrādē, jo pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) nodrošina zinātnes pārstāvjiem un uzņēmumiem resursus un rada vērtību reģioniem un iedzīvotājiem;

33.

norāda, ka reģioni ir pieņēmuši un izstrādājuši RIS3 ar mērķi strukturēt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, kas sekmētu ekonomikas attīstību sadarbībā ar citiem reģioniem, un ka reģionu ieguldījumu saskaņošana ar ES ieguldījumiem strukturālos projektos pārdomātas specializācijas jomā palielina pamatprogrammas ietekmi, izvairoties no tādu projektu finansēšanas, kuros nav ņemti vērā vietējie apstākļi;

34.

apstiprina, ka pamatprogrammai būtu jāveicina pētniecības un inovācijas spēju stiprināšana reģionos, lai atbalstītu to virzību uz izcilību, jo īpaši pārdomātas specializācijas jomā, un palielinātu visu reģionu spēju ar kvalitatīviem projektiem piedalīties programmā “Apvārsnis 2020”;

35.

uzsver, ka pilsētas ir nozīmīgi inovāciju mezgli, kuriem ir galvenā loma izcilības veidošanā; uzsver arī, ka pārāk augsta zinātnes koncentrācija inovāciju mezglos ir šķērslis tādas plašākas ietekmes meklējumiem, kas varētu izplatīties visā ekonomikas un sociālajā struktūrā, un ka ir jāmobilizē izcilības punkti, kas ir attālināti no galvenajiem centriem; norāda uz reģionālās politikas svarīgo nozīmi šajā jomā;

36.

ierosina jaunu partnerību pētniecības un inovācijas izcilībai Eiropā starp ES, dalībvalstīm, pilsētām un reģioniem, balstoties uz pastiprinātu daudzlīmeņu pārvaldību, subsidiaritātes principa ievērošanu, kopēju atvērtas inovācijas kultūru un vietējo iniciatīvu izmantošanu atbilstoši pieejai, kas sākas no pamata vērsta uz virsotni;

37.

prasa palielināt pamatprogrammas ieguldījumu reģionālo inovāciju centru un ekosistēmu stiprināšanā, vairāk atbalstīt tehnoloģijas nodošanas tīklus, kā arī izveidot jaunu darbību “teritoriālie savienojumi”, lai ar pamatprogrammas starpniecību atzītu un finansētu reģionālos izcilības tīklus, par paraugu izmantojot iniciatīvu Vanguard;

38.

aicina vadošos reģionus veidot Eiropas konsorcijus, lai viscaur Eiropā radītu revolucionārus jauninājumus. Apzināt sadarbības iespējas, iezīmēt vērtību ķēdes posmus un ar pārdomātas specializācijas palīdzību identificēt galvenās ieinteresētās personas un spējas – tas ir svarīgs solis ceļā uz ES pievienotās vērtības nodrošināšanu;

39.

ir sarūgtināta, ka pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vidusposmā negatīvi ietekmē ES 13 valstu zemā līdzdalība  (6) ; uzsver līdzdalības atšķirības reģionālajā un vietējā līmenī. atgādina, ka ir jāpanāk, lai ne tikai kohēzijas politika, bet arī pamatprogramma darbotos visos ES reģionos, lai atbalstītu sekmīgākos izcilības pionierus un nodrošinātu tiem iespēju pievienoties ES līmeņa sadarbībai;

40.

vēlas, lai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” programma “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” šajā nolūkā tiktu turpināta un paplašināta; prasa īpašu pieeju attiecībā uz reģioniem, kuros pētniecības un inovācijas attīstība stipri atpaliek un kuri atrodas valstīs, kas nevar saņemt programmas atbalstu, kā tas ir attiecībā uz lielāko daļu no tālākajiem reģioniem, bet neatsakoties no izcilības pamatkritērija; uzsver, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” šai programmai paredzēts pavisam neliels līdzekļu apjoms (1 %) un konstatē, ka nav nekādu būtisku izmaiņu attiecībā uz piekļuvi pamatprogrammai, un ir pārsteigta, ka valstis, kuras saņem visvairāk līdzekļu no pamatprogrammas, saņem arī visvairāk līdzekļu no programmas “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”; uzskata, ka šāda situācija apdraud pamatprogrammas leģitimitāti un tāpēc ir nepieciešamas jaunas iniciatīvas;

41.

ierosina ieviest integrētu pieeju virzībai uz izcilību, kas tiktu īstenota, pamatojoties uz katrai valstij un reģionam konkrētu koordinācijas plānu, lai īstenotu nepieciešamās reformas, vispārēji pieejamu izcilības centru veidošanu, intelektuālā darbaspēka emigrācijas apkarošanu un pilnīgu līdzdalību Eiropas pētniecības tīklos, jo minēto plānu paredzēts līdzfinansēt ar reģionālajiem, valsts un ES līdzekļiem, to skaitā “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļiem;

42.

šajā sakarā ierosina paplašināt piekļuvi sadarbībai ES līmenī:

43.

atkārtoti apliecina tīklos īstenotas sadarbības pārākumu pār konkurenci, kā saskaņā ar ES vērtībām noteikts pamatprogrammā, kā arī to, ka šie tīkli, būdami projektu un izcilības avots, ir svarīgi;

44.

šajā saistībā uzsver, ka 7. pamatprogrammā iekļautā programma “Zināšanu reģioni” ir noderīga, jo tā nodrošināja mijiedarbību ar reģionālo politiku, dodot iespēju veidot zināšanu trijstūra dalībnieku ilgtspējīgu sadarbību reģionos, iesaistīt pamatprogrammas projektos privāto sektoru (tostarp MVU), atbalstīt inovatīvu ekosistēmu starptautisko sadarbību un iesaistīt Eiropas Pētniecības telpā vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus;

45.

aicina izstrādāt mērķtiecīgu politiku šādu sadarbības tīklu attīstībai:

46.

atgādina, ka pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” šo iniciatīvu atbalstam ir paredzētas daudzas iespējas; pauž šaubas par mazo finansējumu un vājo mobilizāciju, kā arī prasa intensīvāk izmantot koordinācijas un atbalsta darbības; mudina labāk atzīt inovatīvas iniciatīvas, kuras pamatprogrammas ietvaros īsteno reģioni; programmas “Apvārsnis 2020” un kohēzijas politikas ietvaros prasa arī pastiprināt atbalstu starpreģionālajai sadarbībai saistībā ar RIS3;

47.

norāda, ka kopš pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ieviešanas teritoriju iesaistīšanās tās īstenošanā ir palielinājusies, un ir arvien vairāk reģionu, kas ir tādu kopīgās plānošanas instrumentu partneri kā ERA-NET, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības COFUND un publiskā un privātā sektora partnerības pētniecības un inovācijas jomā, piemēram, iniciatīva Clean Sky;

48.

vēlas lai šīs līdzveidotās darbības tiktu izvērstas, prasa vienkāršot un saskaņot īstenošanas noteikumus un, piemēram, ar dalībvalstu piekrišanu atvieglot reģionu līdzdalību kopīgas plānošanas ierosmēs (185. pants);

49.

prasa turpināt atbalsta procedūru administratīvo vienkāršošanu, turpināt un izvērst subsīdiju un atbalsta centralizēšanu, piekļuvei informācijai piedāvājot tikai vienu portālu; lai dalībniekiem atvieglotu piekļuvi, informācijai par programmām un visām to procedūrām, kā arī dalībnieku portāla atbalsta pārvaldības platformai jābūt visās oficiālajās ES valodās;

50.

mudina pamatprogrammā izmantot Kopienas “top-up” piešķiršanas mehānismus, lai atbalstītu reģionālās izcilības iniciatīvas, kuras piesaista apjomīgu un daudzveidīgu finansējumu;

51.

uzskata, ka pārdomātas specializācijas stratēģiju un to īstenošanas pieredze ir devusi iespēju saņemt atsauksmes, kas ir ļoti noderīgas programmas “Apvārsnis 2020” un nākamās pamatprogrammas vadībai, kā arī sagatavot darba programmas, kurās noteikti subjekti, kuriem ir tiesības saņemt finansējumu; aicina šajā plānošanā iesaistītās iestādes plašāk iekļaut šajā procesā reģionus, lai tādējādi palielinātu saskaņotību ar vietējā līmenī izvirzītajiem mērķiem;

52.

uzskata: ir svarīgi, lai, nosakot programmas “Apvārsnis 2020” dažādos uzdevumus, sākot ar tās izstrādi, plānošanu un tās finansējuma jomu noteikšanu, būtu ņemta vērā sociālekonomiskā ietekme reģionos, lai to izvēle efektīvi palīdzētu uzlabot dzīves kvalitāti visos Eiropas reģionos;

53.

aicina pārskatīt visus pamatprogrammas noteikumus, ņemot vērā subsidiaritātes un komplementaritātes principu, lai stiprinātu saikni starp dažādiem dalībniekiem ne tikai kopīga finansējuma aspektā, bet ņemot vērā arī jaunu lomu sadalījumu un koncentrējot pamatprogrammas darbību uz jautājumiem, kuriem ir Eiropas pievienotā vērtība;

54.

“izcilības zīmi”, ko piešķir labākajiem nesekmīgajiem pieteikumiem, ierosina pārveidot par MVU instrumentu, lai tā kļūtu par patiesu partnerības mehānismu, ko kopīgi vadītu ES un reģioni ar mērķi pēc iespējas labāk koordinēt darbības gan pirms, gan pēc pieteikumu iesniegšanas; šie principi attiecas arī uz citiem ar izcilības zīmi saistītiem pasākumiem, piemēram, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un Eiropas Pētniecības padomes stipendijām, kā arī uz visiem citiem projektiem, kas sekmē sinerģijas;

55.

uzsver, ka reģioni ir izmēģinājumu laboratorijas un early adopters publiskā iepirkuma jomā; aicina palielināt šo darbību reglamentējošo noteikumu elastīgumu un vienkāršot inovatīva publiskā iepirkuma atbalsta mehānismu, kurš šobrīd tiek maz izmantots un kura noteikumus nepietiekami pārzina līgumslēdzējas iestādes;

56.

vēlreiz apstiprina, ka svarīga nozīme ir visaptverošai pieejai tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītai, pakāpeniskai un revolucionārai inovācijai, uz dizainu un lietojumiem balstītai inovācijai, sociālajai inovācijai, atvērtai un sadarbīgai inovācijai; atgādina, ka reģionālie mezgli un ekosistēmas ir inovācijas, pārneses un rezultātu izplatīšanas darbību galvenie dalībnieki; prasa, lai Komisija, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP), ņemtu vērā reģionu lomu šo jautājumu risināšanā vietējā līmenī, un iesaistītu tos turpmākajās EIP darbībās;

57.

ierosina nākamajā pamatprogrammā ieviest jaunu struktūru MVU instrumentam, kura plānošanas un īstenošanas noteikumos būtu paredzēta reģionu iesaiste pirms un pēc, lai tādējādi tas būtu ciešāk saistīts ar pārdomātu specializāciju un finansējumu vietējā līmenī un mazinātu atturīgo attieksmi, kas saistīta ar ļoti nelieliem panākumiem šā instrumenta piemērošanā;

58.

iebilst pret jebkādu ideju novirzīt daļu kohēzijas politikas līdzekļu pamatprogrammas darbībām, lai automātiski finansētu lielāku skaitu projektu vai atbalstītu šos “izcilos noraidītos pretendentus”; apņemas aizstāvēt reģionālo politiku autonomiju un veicināt ierosināto pieeju, ar kuru paredzēts kopīgi veidot un stiprināt komplementaritāti un sadarbību;

59.

uzstāj, ka jau projektu veidošanas posmā ir jāņem vērā rezultātu paplašināšanas, izplatīšanas un ieviešanas problēmjautājumi; konstatē, ka šajās jomās projektu pašreizējā ietekme ir ierobežota; tādēļ atbalsta tādu ES un vietējo programmu izstrādi, kas ir konkrēti paredzētas šīm darbībām; aicina projektu rezultātu izmantošanā un izplatīšanā pamatprogrammas ietvaros vairāk iesaistīt pilsētas un reģionus;

60.

atbalsta arī tādu instrumentu izstrādi, kas vērsti uz pāreju no koncepcijas pierādīšanas uz tirgu (piemēram, pilotprojekts “Ātrais ceļš uz inovāciju”) vai uz jaunu rūpniecības nozaru strukturēšanu, izmantojot iniciatīvu INNOSUP un tās sadaļu “Ar kopu palīdzību īstenoti projekti jaunām rūpnieciskās vērtības ķēdēm” (“cluster-facilitated projects for new industrial value chain”), un aicina paplašināt šos instrumentus;

61.

lai varētu īstenot starpnozaru pieeju un veidot ES sadarbības partnerības, būtu jāizstrādā dažādi kopu atbalsta instrumenti, kas paredzēti uzņēmumu grupām, nevis atsevišķiem uzņēmumiem. Turklāt ES politikā būtu jāatspoguļo funkcijas, ko kopas var pildīt kā saiknes, kas vieno dalībniekus reģionos un ārpus tiem, un kā MVU uzņēmējdarbības atbalsta kanāli;

62.

aicina Komisiju izvērtēt 2013. gadā uzsākto reformu ietekmi, lai veicinātu sinerģiju starp programmu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem;

63.

ir sarūgtināta, ka otrajā pīlārā jaunajām rūpniecības nozarēm nav pievērsta pietiekama uzmanība; ir nemierā par pārāk vājo atbalstu inovācijas centru un ekosistēmu izcilības tīkliem, kas orientēti uz nākotnes rūpniecību (piemēram, iniciatīva Vanguard); ir nobažījusies par nenovērstajām grūtībām saistībā ar plaša mēroga rūpniecības izmēģinājuma projektu un demonstrējuma projektu finansēšanu; prasa Komisijai jau tagad palielināt finansējumu un paredzēt jaunas darbības šajās jomās;

64.

ierosina izstrādāt demonstrējumu infrastruktūras atbalsta programmu, lai pēc pētniecības infrastruktūras tīklu izveides parauga veicinātu izmēģinājuma vietu, demonstrējuma un pilotprojektu tīkla izveidi;

65.

norāda, ka laikā, kad progresa ideja tiek apstrīdēta un apspriesta, saiknei starp zinātni un sabiedrību ir jābūt galvenajam jautājumam, apspriežot Eiropas pētniecības un inovācijas politikas nākotni, neatkarīgi no tā, vai runa ir par pētniecības ievirzēm, projektu īstenošanas apstākļiem vai par jaunu zinātnes sociālo un tehnisko izmantošanas veidu attīstību;

66.

tādēļ ierosina vienlaikus veicināt gan uzticēšanos zinātnei un progresam, gan veidot ilgtspējīgas attīstības pieeju; šajā sakarā ir gatava aizstāvēt piesardzības principu, kas nozīmē apdomīgu pieeju un rīcību pilnībā apzinoties risku;

67.

uzsver atvērtās zinātnes (open science) svarīgo nozīmi mūsdienās, nodrošinot brīvu piekļuvi pētījumu rezultātiem un publikācijām, uzticamas un daudzveidīgas informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, kā arī debates ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām;

68.

uzskata, ka starp brīvu zinātni un pabeigtu zinātni ir jāizveido dialoga telpa, kurā iesaistīti zinātnes, ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai kopīgi apspriestu un veidotu jaunus būtiskus zinātniskus jautājumus, ievērojot katras struktūras neatkarību;

69.

uzsver, ka jauniešu un viņu ģimeņu vidū steidzami jāpopularizē zinātne, tehnoloģijas un ar tām saistītās profesijas, tostarp rūpniecības jomā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai sievietes mudinātu pievērsties zinātniskām un tehniskām profesijām;

70.

ir sarūgtināta par zemo finansējuma līmeni programmai “Zinātne kopā ar sabiedrību un sabiedrībai”, kā arī par tās sadrumstalotību un līdz ar to – vājo ietekmi; aicina par prioritāti noteikt darbības ar Eiropas pievienoto vērtību un darbības faktiskas sadarbības ietvaros ar ieinteresētajām personām, dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām.

71.

atbalsta atvērtās zinātnes principu, taču centīsies saglabāt pamatprogrammas specifiku, tostarp saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES; vēlas, lai līdz ar šo izstāšanos nesamazinātos pamatprogrammas resursi un lai šis jautājums tiktu risināts vispārējās sarunās ar Apvienoto Karalisti;

72.

aicina pamatprogrammas ietvaros veidot ciešāku starptautisko sadarbību ar asociētajiem partneriem un jaunietekmes valstīm, kā arī kaimiņattiecību politikas ietvaros vai jūras baseinu, piemēram, Vidusjūras, valstīs.