18.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 121/35

—

atcelt priekšsēdētāja 2016. gada 22. novembra lēmumus D 203109 un D 203110 (turpmāk tekstā – “priekšsēdētāja lēmumi”);

—

atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2016. gada 22. decembra lēmumu PE 595.204/BUR/DEC (turpmāk tekstā – “Prezidija lēmums”);

—

izskatīt lietu steidzamības kārtībā;

—

piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt prasītājam kompensāciju apmērā, kas tiks precizēts vēlākā datumā.

1.

Ar pirmo pamatu prasītājs apgalvo, ka viņš nav veicis nodarījumus, kuri viņam tiek pārmesti, proti, Civildienesta noteikumu 12.a pantā paredzēto psiholoģisko vardarbību.

2.

Ar otro pamatu prasītājs apgalvo, ka lēmumi ir tikuši pieņemti procedūrā, kas ir pretrunā vispārējiem principiem – tiesisko paļāvību un tiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kas ir izteiktas ECPAK 6. pantā, tostarp turpinājumā minēto iemeslu dēļ: [lietas apstākļu] novērtējumu un pierādījumu izvērtējumu, kā arī lēmumu ir pieņēmusi viena un tā pati puse (t.i., izmeklēšanas procedūras sistēmas kontekstā). Lēmumi esot tikuši pieņemti, nepamatojoties uz precīzu nodarījumu aprakstu. Prasītājs apgalvo, ka viņam neesot bijusi iespēja uzzināt konkrētos viņam izvirzītos pārmetumus un neesot tikusi sniegta izdevība atspēkot galvenos pārmetumus. Prasītājam neesot ļauts ne personiski, ne ar pārstāvja starpniecību uzdot jautājumus personām, kas ir izvirzījušas viņam pārmetumus vai slepenajiem lieciniekiem, kas bija pieteikušies. Viņam neesot bijis pietiekami laika, lai sagatavotos. Eiropas Parlaments neesot paudis nostāju par prasītāja argumentiem un pierādījumiem, un neesot pierādījis nevienu Civildienesta noteikumu pārkāpumu.

3.

Ar trešo pamatu prasītājs apgalvo, ka Prezidija lēmums noraidīt prasītāja lūgumu pārbaudīt priekšsēdētāja lēmumu būtību esot ticis pieņemts bez jebkāda juridiska pamata.

4.

Ar ceturto pamatu prasītājs apgalvo, ka slepenā procedūra izmeklēšanas procedūras veidā, kurā parlamenta deputātam neesot iespējas uzzināt vai vismaz atspēkot pārāk vispārīgos apgalvojumus par [psiholoģisko] vardarbību, esot drauds demokrātijai. Tas tā esot īpaši, ņemot vērā kaitējumu, ko nelabvēlīgs lēmums izraisa attiecībā uz vēlēto pārstāvju spēju īstenot politisku ietekmi.

5.

Ar piekto pamatu prasītājs apgalvo, ka jautājums būtu jāizlemj steidzamības kārtībā, jo prasītājam esot konkrētas un praktiskas grūtības veikt savu politisko darbu un Zviedrijā gūt atbalstu jomās, kurās viņš ir aicināts darboties Parlamentā. Laicīga lietas atrisināšana radikāli izmainītu šo situāciju un sniegtu prasītājam laiku un iespēju veikt savu politisko darbu un uzsākt darbu pārstāvības apgabalos pirms nākamā pilnvaru termiņa.

6.

Ar sesto pamatu prasītājs apgalvo, ka Eiropas Parlaments ir rīkojies ar nodomu vai katrā ziņā nolaidīgi, neapturot procedūru, kad padomdevēja komiteja nevarēja norādīt nevienu pašu pārmetumu, kas būtu bijis pietiekami konkrēts (kur, kad, kā), lai ar to pamatotu apstiprinājumu vai noraidījumu, vai arī lai tas sniegtu iespēju pierādīšanai vai atspēkošanai, un piedevām Parlaments esot pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu, pilnībā apzinoties, ka tā pamatā ir skaidra juridiskā nenoteiktība. Ar to prasītājam esot nodarīts kaitējums. Kaitējums izpaužoties kā viņam ar lēmumu izraisītās izmaksas, ciešanas un grūtības attiecībā uz viņa turpmāko politisko darbu. Prasītājs saprātīgu summu precizēs vēlākā datumā.