28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/92

Ziņotājs:

Gundars STRAUTMANIS

1.1.

EESK kopumā atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto dokumentu, jo tas ir aizsākums praktiskiem plāniem un iniciatīvām IKT standartizācijas veicināšanai; tajā ir noteiktas prioritārās jomas un galvenās aktivitātes ar termiņiem (roadmap).

1.2.

EESK uzskata, ka standartizācijai ir jāveicina pievienotās vērtības pieaugums, darba vietu nodrošinājums jebkurā jomā un sabiedrības labklājības līmeņa pieaugums kopumā. Tādēļ pareiza standartizācijas prioritāro jomu noteikšana, tajā skaitā IKT nozarē, ir īpaši svarīga, lai risinātu šos visai sabiedrībai tik svarīgos jautājumus. Tas apliecina Komisijas paziņojuma nepieciešamību un skaidri parāda, kādēļ šī dokumenta radīšana ir būtiska tālākai IKT standartizācijas veicināšanai un līdz ar to vienotā digitālā tirgus attīstībai.

1.3.

EESK vēlas ieteikt vairākus uzlabojumus, kas varētu palīdzēt Komisijai pilnveidot turpmāk izstrādātos paziņojumus un citus saistītos dokumentus.

1.4.

Kaut arī EESK kopumā atbalsta Komisijas paziņojumu, tomēr rosina novērtēt:

2.1.

2016. gada 19. aprīlī Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016) 176 final).

2.2.

Komisijas paziņojuma mērķi ir:

2.3.

Komisijas paziņojuma gars:

2.4.

Komisijas paziņojuma konteksts:

2.5.

Komisijas paziņojuma svarīgākie aspekti:

3.1.1.

Komisijas paziņojuma 1. punktā norādīts, ka pasaules ekonomikas pāreja uz digitālo ekonomiku skar visas rūpniecības un pakalpojumu nozares. Tāpat arī 1. punktā ir apskatīti vispārēji ar paziņojumu saistīti jautājumi, tādi kā:

3.2.1.

Komisijas paziņojuma 2. punktā norādīts, ka IKT standartu izstrāde ir saistīta ar vairākām jaunām problēmām, kam ir nepieciešams mērķtiecīgs un ilgtspējīgs Eiropas līmeņa risinājums.

3.2.2.

Paziņojuma tekstā ir uzsvērts, ka šo problēmu sekas cita starpā var būt jau tā ierobežoto resursu izkliedētība, salīdzinoši zema efektivitāte un, vispārīgāk runājot, Eiropas inovācijas spējas mazināšanās.

3.3.1.

Komisijas paziņojuma 3. punktā izklāstīts prioritārās rīcības plāns nākamajam tehnoloģiju standartizācijas posmam digitālajā ekonomikā.

3.3.2.

Komisijas ierosinātā pieeja:

3.4.1.

Komisija paziņojuma 3.1. punktā ir noteikusi piecas prioritārās jomas, kas ir digitālā vienotā tirgus būtiskie tehnoloģijas pamatelementi (uzskaitīto jomu secība nav svarīga):

3.4.2.

Prioritārās jomas tika izvēlētas, pamatojoties uz ieteikumu, kas saņemts no Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu foruma par IKT standartizāciju, kurš apvieno nozares ieinteresētās personas, standartu noteicējus, valdību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

3.4.3.

Digitālā pārveide plaši ietekmē gan dažādas nozares, gan patērētājus. No šīm izvēlētajām piecām IKT standartizācijas prioritārajām jomām tieši ir atkarīgas arī daudzas svarīgas IKT pielietojuma jomas (piemēram, e-veselība, intelektiskās transporta sistēmas, “viedā” enerģētika, progresīva ražošana, “viedās” pilsētas utt.).

3.4.4.

Izvēlētās prioritātes papildinās citus standartizācijas instrumentus, ar kuriem īsteno Eiropas standartizācijas politiku. Papildus plānotajai kopīgajai Eiropas standartizācijas iniciatīvai šie instrumenti ir IKT standartizācijas mainīgais plāns un Savienības gada darba programma.

3.5.1.

Komisijas paziņojuma 3.2. punktā ir minēts, ka ar prioritāšu noteikšanu attiecībā uz IKT standartiem digitālā vienotā tirgus vajadzībām vien nepietiks. Panākumi ir atkarīgi no plaša ieinteresēto personu loka, tai skaitā nozares, standartizācijas organizāciju un pētniecības kopienas, kā arī ES iestāžu un valstu pārvaldes iestāžu, augsta līmeņa apņemšanās sekmēt standartizāciju.

3.5.2.

Komisija ierosina augsta līmeņa procesu prioritāro pasākumu īstenošanai. Minētais process balstīsies uz un papildinās Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu, IKT standartizācijas mainīgo plānu un Savienības gada darba programmu kā standartu ieviešanas un izplatīšanas mehānismus. Komisijas paziņojumā ir aprakstīts katrs procesa elements un visas ar to saistītās darbības.

4.1.1.

Komisijas paziņojuma kontekstā standartizācija nav mērķis, bet tikai līdzeklis, kura viens no uzdevumiem ir veicināt pētniecību un inovācijas saistībā ar IKT.

4.1.2.

Katrs standarts ne tikai dod iespējas, bet arī nosaka rāmjus, nosaka ierobežojumus. Standarti var ne tikai veicināt attīstību, bet arī to kavēt, it sevišķi tādās strauji attīstošās nozarēs kā IKT.

4.1.3.

Paziņojuma teksta 2. punktā “IKT standartu noteikšana: strauji mainīgs un sarežģīts globālais konteksts”, runājot par problēmām, ar kurām jāsaskaras standartizācijas procesā, ir minēts: “.. aizvien pieaugošā sarežģītība, kuru rada daudzie atšķirīgie standarti, un standartizācijas procesā iesaistīto tehnisko kopienu daudzveidība var palēnināt inovāciju.”

4.1.4.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti (dokuments Synopsis report on the public consultation “Standards in the Digital Single Market: setting priorities and ensuring delivery”) atspoguļo atsevišķu iesaistīto personu (stakeholder) grupu, piemēram IKT nozares, viedokli. Šī nozare vēlas augšupēju (bottom-up) standartizācijas procesu.

4.1.5.

Ir skaidrs, ka pārmērīgi cieša vai priekšlaicīga standartu ieviešana var:

4.1.6.

Tas nozīmē, ka standartizācijas procesā uzmanīgi jāvērtē situācija saistībā ar katra standarta izveidi, apstiprināšanu, ieviešanu un jāatrod racionāls līdzsvars starp standartizāciju kā ierobežojošu faktoru un radošumu – atļaušanu brīvi izpausties, radot jaunus – “nestandarta” – risinājumus.

4.2.1.

Komisijas paziņojuma 3.1. punktā noteiktas iepriekš minētās piecas IKT standartizācijas prioritārās jomas:

4.2.2.

Tajā pašā laikā paziņojuma tekstā ir atsauces uz ikgadējo IKT standartizācijas mainīgo plānu (Rolling Plan for ICT Standardisation 2016). Zemāk uzskaitītas 2016. gada IKT standartizācijas mainīgajā plānā apzinātās un aprakstītās jomas:

4.2.3.

Lai gan šie divi dokumenti – Komisijas paziņojums un IKT standartizācijas mainīgais plāns 2016. gadam – ir saistīti un savstarpēji papildinoši, tajos lietota atšķirīga terminoloģija. Nevienā no abiem dokumentiem nav norādīta šī saite starp vienādajām standartizācijas jomām.

4.3.1.

Komisijas paziņojuma 3.1. punktā uzskaitītas piecas izvēlētās IKT standartizācijas prioritārās jomas; tajā minēts: “Šīs jomas tika izvēlētas, pamatojoties uz ieteikumu, kas saņemts no Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu foruma par IKT standartizāciju, kurš apvieno nozares ieinteresētās personas, standartu noteicējus, valdību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Sabiedriskajā apspriešanā apstiprinājās plaša vienprātība attiecībā uz šeit izklāstītajām prioritātēm.”

4.3.2.

Sabiedriskā apspriešana notika no 2015. gada 23. septembra līdz 2016. gada 4. janvārim, un tajā piedalījās 168 dalībnieki. Apspriešanas rezultāti ir atspoguļoti dokumentā Synopsis report on the public consultation “Standards in the Digital Single Market: setting priorities and ensuring delivery”.

4.3.3.

Tā kā aptaujas rezultāti ir ņemti vērā, izvēloties IKT stratēģijas prioritārās jomas, kas atspoguļotas Komisijas paziņojumā un ietekmē lielu daļu Eiropas uzņēmēju, salīdzinoši nelielā (168) respondentu dalība varētu radīt nepieciešamību pēc papildus informācijas par respondentu sastāvu.

4.3.4.

Atskaitē pieejama informācija par aptaujāto grupām (2).

4.3.5.

Kā redzams, liela daļa no respondentiem ir dažādas standartus nosakošas organizācijas. Salīdzinoši neliela daļa ir izstrādātāji un ražotāji – tie, kas cieši seko tirgus vajadzībām, nosaka vai seko līdzi tehnoloģiju attīstības tendencēm un kam ir savi attīstības plāni. Absolūtā izteiksmē to skaits ir neliels.

4.3.6.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kas ir atspoguļoti dokumentā Synopsis report, sniedz informāciju par izvēlētajām jomām, tomēr nenorāda, cik un kādas jomas vispār tika apspriestas (rezultāti neatspoguļo arī jomas, kas minētas Ikgadējā IKT standartizācijas mainīgajā plānā). Tāpat nav norādīts, kas tās izvēlējās, un, ja sākotnējā sarakstā bija vēl kādas citas jomas, kādi bija viedokļi.

4.4.1.

Komisijas paziņojumā minētas daudzas konkrētas, laika gaitā mainīgas lietas, tostarp prioritārās jomas, galvenās darbības, galvenie termiņi un daudzas citas. Tas nozīmē, ka šāds dokuments – Komisijas paziņojums – nevar būt paredzēts ilgākam laika posmam.

4.4.2.

Tāpēc ir vajadzīga konkrēta un praktiski pielietojama kārtība, kurā norādīts, kādā veidā un cik bieži dokuments tiks pārskatīts, tiks veiktas sabiedrības apspriešanās, pieņemti lēmumi, veikta darbību plānošana un citas darbības, proti, jāplāno dokumenta regulāra aprites cikla vadība un atbilstošas aktivitātes.

4.5.1.

Komisijas paziņojumā ir minēti daudzi aspekti saistībā ar IKT standartizācijas prioritāšu izvēli, kā arī plānotajām aktivitātēm saistībā ar tālāko darbību. Tomēr, iepazīstoties ar Komisijas paziņojumu un saistītajiem dokumentiem, EESK izpētes grupa konstatēja, ka ir vairāki sabiedrībai svarīgi aspekti, kas paziņojumā vai nu nav skarti vispār, vai arī pieminēti tikai virspusēji – “garām ejot”.

4.5.2.

Kaut arī Komisijas paziņojuma būtība ir noteikt IKT standartizācijas prioritāros virzienus un ar to saistītās darbības, šī dokumenta ieviešana un īstenošana tiešāk vai netiešāk ietekmēs arī tādas jomas kā:

4.5.3.

EESK norāda, ka standartizācijas procesa laikā jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem: