28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/66

Ziņotājs:

Cristian PÎRVULESCU

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka jaunā ieceļošanas/izceļošanas sistēma (Entry/Exit System – EES) ir patiešām vajadzīga, jo tā nodrošina pievienoto vērtību drošības jomā Eiropas līmenī. Tāpat kā citās politikas un regulējuma jomās komiteja ar saviem atzinumiem veicina līdzsvarotu pieeju, kurā drošības prasības ir saskaņotas ar tiesību aktu pareizu piemērošanu, vienmēr ievērojot Eiropas Savienības pamatvērtības.

1.2.

Komiteja uzskata, ka līdztekus jaunās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) ieviešanai ir jārīko izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis ir pēc iespējas saprotamāk skaidrot sistēmas darbību, īpašu uzmanību pievēršot personas datu aizsardzībai. EESK iesaka rīkot informācijas un izglītošanas kampaņas gan trešo valstu iestādēm, gan valstspiederīgajiem.

1.3.

Komiteja uzskata, ka ir pienācīgi jāinformē un jāapmāca personāls, kas sistēmu izmantos. Komiteja iesaka šā personāla apmācībai paredzēt atbilstošu finansiālu un institucionālu atbalstu.

1.4.

Komiteja uzskata, ka pamattiesību ievērošana būs pastāvīgi jāuzrauga Eiropas Savienības specializētajām iestādēm, taču uzraudzībā varēs iesaistīties arī Eiropas un valstu līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.5.

Attiecībā uz personas datiem komiteja uzsver nepieciešamību skaidri definēt un garantēt tiesības, kas saistītas ar piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu.

1.6.

Komiteja iesaka pēc sistēmas ieviešanas veikt apsekojumu – līdzīgi, kā tas jau darīts izmēģinājuma projekta laikā –, lai reālos apstākļos novērtētu sistēmas ietekmi uz ceļotājiem.

2.1.

Saskaņā ar prognozēm 2025. gadā robežu likumīgi šķērsos 887 miljoni cilvēku, no tiem viena trešdaļa – trešo valstu valstspiederīgo, kuri ieceļo Šengenas zonā īslaicīgas uzturēšanās nolūkā; lai kopīgi un efektīvi pārvaldītu ceļotāju plūsmas, ir jāmodernizē robežas.

2.2.

Jaunās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības joma attiecas uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas šķērso robežu, lai ieceļotu Šengenas zonā īslaicīgas uzturēšanās nolūkā (ne vairāk kā 90 dienas 180 dienu periodā), neatkarīgi no tā, vai uz viņiem attiecas vīzu režīms, bezvīzu režīms vai – attiecīgā gadījumā – viņiem ir apceļošanas vīza (līdz vienam gadam).

2.3.

IIS ieviešanas mērķis ir: 1) novērst konstatēto kavēšanos robežpārbaudes procedūrā un uzlabot šo pārbaužu kvalitāti trešo valstu valstspiederīgajiem; 2) garantēt to personu sistemātisku un drošu identifikāciju, kuras pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu; 3) stiprināt iekšējo drošību, kā arī terorisma un smagas noziedzības apkarošanu.

2.4.

Komisija 2013. gada februārī iesniedza vairākus tiesību aktu priekšlikumus par viedrobežām ar mērķi modernizēt Šengenas zonas ārējo robežu pārvaldību. Kopš 2013. gada ir notikušas vairākas pārmaiņas, kas veicinājušas IIS izstrādi un ieviešanu:

2.4.1.

vīzu informācijas sistēma (VIS) tagad darbojas pilnībā, un vīzu turētāju biometriskā verificēšana, izmantojot VIS, uz Šengenas zonas ārējām robežām ir obligāta;

2.4.2.

sarunas par vīzu režīma liberalizāciju ar Rietumbalkānu valstīm un valstīm, kuras atrodas pie ES austrumu un dienvidaustrumu robežām, ir noslēgušās vai noris ātrāk; tas nozīmē, ka palielināsies to ceļotāju skaits, kuriem nav nepieciešama ES ieceļošanas vīza;

2.4.3.

ir izveidots Iekšējās drošības fonds (ISF-B), no kura viedrobežu ierīkošanai ir piešķirts EUR 791 miljons;

2.4.4.

Eiropas programmā migrācijas jomā norādīts, ka robežu pārvaldība ir viens no četriem pīlāriem labākai migrācijas pārvaldībai;

2.4.5.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumā par Datu saglabāšanas direktīvu ietverti juridiski precizējumi par nosacījumiem un garantijām, kas jāievēro saistībā ar IIS datu glabāšanu un izmantošanu.

3.1.

Komiteja uzskata, ka no neintegrētas un apgrūtinošas sistēmas, kuras pamatā ir robežapsardzes darbinieka iespiests zīmogs ceļojuma dokumentā, ir jāpāriet uz gandrīz automātisku sistēmu, kas atvieglo trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu. Šādā gadījumā ES īstenotajiem centieniem ir neapstrīdama pievienotā vērtība. Eiropas Savienībai ir vajadzīga tāda robežu sistēma, kas vienlaikus ļauj risināt pieaugošās mobilitātes problēmu un garantēt drošību Savienības teritorijā un veicina mobilitāti, neapdraudot pamattiesības.

3.2.

Komiteja pauž gandarījumu, ka ir īstenots šīs sistēmas izmēģinājuma projekts un ka praksē ir pārbaudīts, kāda ir dažādu biometrisko verifikācijas ierīču izmantošanas ietekme uz trešo valstu valstspiederīgajiem (skatīt pēc izmēģinājuma projekta publicēto novērtējumu) (1). Aptaujas rezultāti liecina, ka respondenti kopumā uzticas biometrisko tehnoloģiju drošībai, un atspoguļo ekspertu vienprātību par to, kādi biometriskie identifikācijas līdzekļi ir visdrošākie, lai noteiktu personas identitāti.

3.3.

Atzinīgi vērtējama Pamattiesību aģentūras līdzdalība, trešo valstu valstspiederīgo, kas saskārušies ar sistēmu, vidū veicot aptauju par dažādām biometriskām ierīcēm, kuras varētu izmantot. Apsekojuma mērķis bija dažādās vietās (lidostās, dzelzceļa stacijās un vilcienos, ostās, uz jūras robežām, robežšķērsošanas punktos uz ceļiem) un dažādos apstākļos izpētīt trešo valstu valstspiederīgo biometriskos identifikatorus, ņemot vērā, ka visas izmēģinājuma projektā izmantotās ierīces jau ir pieejamas tirgū (2).

3.4.

Izpētes rezultāti liecina, ka atsevišķas personu grupas – vidēji 45 % respondentu (30 % no Ziemeļamerikas, 43 % no Eiropas, 46 % no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, 52 % no Āzijas un 58 % no Āfrikas) – uzskata, ka biometrisko datu noņemšana ir pazemojoša (3). Lielākā daļa respondentu uzskata, ka vispazemojošākais biometrisko datu noņemšanas veids ir acs varavīksnenes skenēšana (32 %) un sejas atpazīšana (26,2 %). Savukārt jāatzīmē, ka liela daļa respondentu (44,3 %) uzskata, ka šīs sistēmas izmantošana mazinās diskrimināciju.

3.5.

Komiteja ar saviem atzinumiem vairākkārt ir mēģinājusi veicināt līdzsvarotu pieeju, kurā drošības prasības saskaņotas ar tiesību aktu pareizu piemērošanu, nekad neatkāpjoties ne no Savienības deklarētajām vērtībām, ne arī no tās mērķa būt brīvai, atvērtai un drošai telpai.

3.6.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir izšķiroši svarīgi atvieglot ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, lai nevis atturētu, bet gan piesaistītu vairāk apmeklētāju, sākot ar tūristiem un beidzot ar uzņēmējiem un speciālistiem. Komiteja tāpēc ir norādījusi uz satraucošām norisēm vairākās dalībvalstīs, kurās pieaug nevēlēšanās uzņemt trešo valstu valstspiederīgos. “(..) Komiteja (..) apšauba, ka dalībvalstis atvieglos trešo valstu pilsoņu nokļūšanu Eiropas Savienībā, ja tajā pašā laikā dažas dalībvalstis darba vietu trūkuma dēļ draud izraidīt Eiropas Savienības pilsoņus uz to izcelsmes valstīm vai vienkārši liedz viņiem iebraukt.” (4)

3.7.

Kādā no iepriekšējiem atzinumiem par viedrobežu tematiku EESK vēlējās “uzsvērt, ka Eiropas Savienības identitāte tieši un netieši ir saistīta ar atvērtību un savstarpējo saikni ne tikai tās teritorijā, bet arī pāri robežām. ES ir dinamiska kultūras, sociālā, politiskā un ekonomiskā telpa, un pārrobežu mobilitāte ir nepieciešama, lai saglabātu tās nozīmīgumu pasaulē. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāpārliecinās, ka jaunās sistēmas neietekmē trešo valstu valstspiederīgo ceļošanu un vēlmi ceļot uz ES” (5).

3.8.

Tajā pašā atzinumā komiteja uzsvēra, cik svarīgi ir aizsargāt pamattiesības, nepieļaut diskrimināciju un ar procesuālajiem un institucionālajiem līdzekļiem nodrošināt savākto, sistēmā glabāto datu integritāti un atbilstīgu izmantošanu.

3.9.

Joprojām nav skaidrs, cik lielam jābūt dalībvalstu finansiālajam un institucionālajam ieguldījumam sistēmas ieviešanā. Tas ir jāprecizē, un jārod risinājumi, lai panāktu dalībvalstu stingru apņemšanos sadarboties un palīdzēt sistēmas ieviešanā.

3.10.

Komiteja vērš uzmanību uz līdzīgiem izmēģinājumiem valstīs, kuras ir ieviesušas tāda paša veida sistēmas. Iedzīvotāju un visu ieinteresēto personu vēlmes ir jāpielāgo sistēmas spējai sasniegt visus izvirzītos mērķus.

4.1.

Attiecībā uz biometriskajiem identifikatoriem komiteja atzinīgi vērtē pirkstu nospiedumu skaita samazināšanu no 10 līdz 4, proti, līdz minimālajam skaitam, kas vajadzīgs, lai papildus sejas atpazīšanai iegūtu derīgus datus.

4.2.

Runājot par personas datiem, komiteja uzsver, ka ir skaidri jādefinē un jāgarantē tiesības, kas saistītas ar piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu.

4.3.

Ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes, izmantojot IIS, ievērotu to personu cieņu un integritāti, kuru datus tās pieprasa, un censtos novērst jebkādu diskrimināciju dzimuma, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģiskās vai filozofiskās pārliecības, politisko uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

4.4.

IIS ieviešana būtiski skar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzēto tiesību īstenošanu: tiesības uz cilvēka cieņu (1. pants), verdzības un piespiedu darba aizliegums (5. pants), tiesības uz brīvību un drošību (6. pants), privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība (7. pants), personas datu aizsardzība (8. pants), diskriminācijas aizliegums (21. pants), bērnu tiesības (24. pants), vecāka gadagājuma cilvēku tiesības (25. pants), invalīdu integrācija (26. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību (47. pants). Komiteja uzskata, ka pamattiesību ievērošana būs pastāvīgi jāuzrauga Eiropas Savienības specializētajām iestādēm, taču uzraudzībā varēs iesaistīties arī Eiropas un valstu līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

4.5.

Lai gan izmēģinājuma projekts, kurā pārbaudīta sistēmas darbība vairākās vietās, neradīja būtisku lietotāju pretestību vai neapmierinātību, Pamattiesību aģentūras veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka sistēmas izmantošana varētu radīt sarežģījumus dažām personu grupām un ka sabiedrība to uztvers negatīvi. Iespējams, ka papildus šo personu grupu noraidošajai attieksmei atsevišķas personas nevēlēsies nodot biometriskos datus vai nu kultūras vai reliģisku apsvērumu dēļ, vai arī tāpēc, ka viņi neuzticas tam, kā iestādes šos datus izmantos un aizsargās.

4.6.

Tāpēc komiteja uzskata, ka līdztekus minētās sistēmas ieviešanai ir jārīko izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis ir pēc iespējas saprotamāk skaidrot sistēmas darbību, īpašu uzmanību pievēršot personas datu aizsardzībai. Sabiedrība ir jāinformē par visiem piesardzības pasākumiem attiecībā uz datu vākšanu, glabāšanu un izmantošanu, lai pārvarētu iespējamo pretestību un veicinātu mobilitāti bez šķēršļiem.

4.7.

Komiteja uzskata, ka ir pienācīgi jāinformē un jāapmāca personāls, kas sistēmu izmantos. Kā liecina izmēģinājuma projekts, robežapsardzes darbinieki uzsvēra, ka jāparedz apmācība, lai varētu iepazīties ar jaunajām ierīcēm un procedūrām (6). Par sistēmas pienācīgu darbību ir atbildīgas dalībvalstis. Tāpēc ir jāizstrādā tādi noteikumi un procedūras, kas dotu iespēju precizēt dalībvalstu atbildību gadījumos, kad regulas noteikumu neievērošanas dēļ ir radīts kaitējums.

4.8.

Komiteja uzskata, ka dalībvalstu IIS sistēmā apkopoto personas datu paziņošanai vai to nodošanai kādai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai, kas izveidota Savienībā vai ārpus tās, ir jābūt ierobežotai un rūpīgi pamatotai.

4.9.

Komiteja uzskata, ka izraudzītajām iestādēm un Eiropolam piekļuve IIS būtu jāpieprasa vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādā veidā varēs iegūt informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. IIS būs noderīga policijas darbā, taču piekļuve ir stingri jāreglamentē.

4.10.

Komiteja pauž gandarījumu, ka sistēmas paredzamās izmaksas ir pārskatītas un būtiski samazinātas (no EUR 1,1 miljarda līdz EUR 480 miljoniem).