28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/62

Ziņotājs:

Victor ALISTAR

Līdzziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir palielināt nodokļu sistēmu pārredzamību, pateicoties pārskatiem par katru valsti, un uzskata, ka tas var stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai.

1.2.

Nodokļu pārredzamība ir noderīgs instruments, lai nodrošinātu, ka tiek atzīts starptautisko uzņēmumu devums valsts ieņēmumos tajās valstīs, kurās tie darbojas.

1.3.

EESK konstatē, ka sabiedrība un biznesa aprindas pieprasa konkrētu datu publicēšanu par katru valsti attiecībā uz to nodokļu saistību ievērošanu, kas jau noteiktas citos Eiropas Savienības, dalībvalstu un kapitāla tirgu tiesību aktos.

1.4.

Godīga ekonomiskā konkurence ir nodrošināta, ja visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, ir taisnīgs nodokļu slogs attiecībā uz peļņu, kas gūta Eiropas vienotajā tirgū, neatkarīgi no tā, kā tie organizē savu darbību pasaules tirgū.

1.5.

Lai gan Komisijas ierosinātie standarti ir minimāli un mazāki nekā ESAO noteiktie paziņojamo datu standarti, direktīvas priekšlikumā paredzēts, ka šie dati ir jāpublicē, lai nodrošinātu saskaņu ar paziņojumiem par profesionālo ētiku un attiecīgo uzņēmumu publisko pārskatatbildību attiecībā uz visiem patērētājiem, partneriem un nodokļu maksātājiem Eiropas Savienībā. Tāpēc EESK uzskata, ka iesniedzamo datu kopumam ir jāatbilst standartiem, kas paredzēti BEPS, ko jau pieņēmusi ES un lielākā daļa dalībvalstu, jo izskatāmais tiesību akts attiecas uz pārredzamības principu un tajā nav paredzēts samazināt jau pieņemtās starptautiskās saistības.

1.6.

EESK uzskata, ka ar Komisijas tiesību aktiem, kas ietverti pasākumu kopumā nodokļu apiešanas novēršanai, ir jānodrošina, ka lielie vai starptautiskie uzņēmumi, kuri godprātīgi pilda savas nodokļu saistības, nenonāk nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem starptautiskiem uzņēmumiem, kuri īsteno agresīvas nodokļu plānošanas praksi.

1.7.

EESK iesaka publicēt datus vienā no tām Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kuras ir starptautiska līmeņa darba valodas, lai sasniegtu mērķi – nodrošināt sabiedrībai reālu piekļuvi datiem, kas attiecas uz vienoto tirgu kopumā.

1.8.

Lai vienkāršotu administratīvo slogu, kas saistīts ar datu publicēšanu un pārvaldību Eiropas Savienības līmenī, EESK uzskata, ka ir jānosaka dalībvalstīm prasība izveidot publisku reģistru, kurā iekļauti pārskati par katru valsti un ko papildina vienota sistēma ES līmenī.

1.9.

Saskaņā ar saistībām, ko dalībvalstis un Komisija uzņēmās atvērtās pārvaldības partnerības ietvaros (OGP), dati portālā jāpublicē atvērtas sistēmas veidā, kas palīdz pilsoniskajai sabiedrībai un uzņēmumiem piekļūt datiem un atvieglo to izmantošanu.

1.10.

Lai atrisinātu galvenās problēmas, EESK uzskata, ka Komisijai ir jāiesniedz mērķtiecīgāks pasākumu kopums, kas turpinās pašreizējo nodokļu saskaņošanas darbu un nodrošinās ieguldījumu programmām, sociālajai aizsardzībai un dalībvalstu ekonomikas izaugsmei nepieciešamo līdzekļu efektīvu, samērīgu un nediskriminējošu iekasēšanu, nepieļaujot nodokļu bāzes samazināšanu, ļaunprātīgas izmantošanas un pārmērīgi lielu nodokļu risku dažās jurisdikcijās.

1.11.

EESK uzskata, ka EUR 750 miljoni ir pārāk augsta robežvērtība, un prasa vai nu to samazināt, vai arī paredzēt laika grafiku tās pakāpeniskai samazināšanai.

1.12.

Ir jānosaka skaidrāki kritēriji, lai definētu labu pārvaldību nodokļu jomā un apzinātu tās nodokļu jurisdikcijas, kuras neatbilst labai pārvaldībai.

2.1.

Eiropas Komisija 2016. gada martā nāca klajā ar paziņojumu (1), kurā iekļauts priekšlikums direktīvai, ar ko groza Grāmatvedības direktīvu (2). Šis priekšlikums direktīvai tika paziņots saistībā ar pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai, ar ko Komisija nāca klajā 2016. gada martā, un tas ir daļa no rīcības plāna (3) pārredzamākai, taisnīgākai un efektīvākai uzņēmumu nodokļu sistēmai.

2.2.

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm. Ar iesniegto priekšlikumu Komisijas vēlas panākt, lai tiktu piemērots princips, ka nodokļi jāmaksā tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa.

2.3.

Direktīvas priekšlikumā noteikts, ka starptautiskiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz EUR 750 miljonus, pārskatos par katru valsti jāpublisko maksājamais ienākuma nodoklis, kā arī cita ar nodokļiem saistīta informācija.

2.4.

Direktīvas priekšlikumā mazajiem un mikrouzņēmumiem nav noteikta neviena jauna prasība saistībā ar samaksāto ienākuma nodokli.

2.5.

Priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES, ietverti pasākumi, kuru mērķis ir dalībvalstīs vienādi īstenot ESAO Rīcības plāna par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS – base erosion and profit shifting) 13. darbību (4). Šie pasākumi paredzēti, lai uzlabotu dalībvalstu nodokļu iestāžu savstarpējas automātiskas informācijas apmaiņas mehānismu, un ietver arī informācijas apmaiņu par daudznacionālo uzņēmumu rezultātiem gada beigās.

2.6.

Komisijas priekšlikums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem ieviest Eiropas Savienības līmenī pārskatus par katru valsti saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

2.7.

No 2015. gada jūnija līdz decembrim Komisijas dienesti veica plašas konsultācijas par priekšlikumiem, kas saistīti ar pārskatu par katru valsti ieviešanu. Konsultācijās iesaistīto 400 dalībnieku vidū bija uzņēmumi, nozares profesionālās apvienības, NVO, iedzīvotāji un pārdomu grupas. Lielākā daļa privātpersonu, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, izteica vēlmi, lai ES būtu debašu vadībā un vajadzības gadījumā lai tās rīcība būtu vēl tālejošāka nekā pašreiz starptautiskajā mērogā īstenotās iniciatīvas saistībā ar pārskatu sniegšanu par katru valsti. Vairākums respondentu no uzņēmumu vidus atbalstīja tādu kārtību pārskatu sniegšanai par katru valsti, kura būtu saskaņota ar ESAO BEPS standartu.

2.8.

Priekšlikuma pamatā ir ietekmes novērtējums, kuru atzinīgi novērtēja Regulējuma kontroles padome, un pēc tās sniegtā atzinuma tajā ieviesti vairāki uzlabojumi.

2.9.

Komisija lēš, ka pārskats par katru valsti būs jāsniedz aptuveni 6 000 uzņēmumu, kuri darbojas Eiropas Savienībā. No tiem aptuveni 2 000 uzņēmumu galvenā mītne atrodas Eiropas Savienībā, un tie ir pavisam neliela daļa no 7,5 miljoniem Eiropas uzņēmumu.

3.1.

Direktīvas priekšlikumā ierosināts visās dalībvalstīs vienādi īstenot noteikumus, kas paredzēti ESAO BEPS rīcības plānā (5), kura mērķis ir apkarot agresīvu nodokļu plānošanu pasaulē. Kā jau norādīts iepriekšējos atzinumos (6), EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu un atbalsta tās centienus apkarot dažu daudznacionālo uzņēmumu īstenoto agresīvo nodokļu plānošanu, kas, kā lēš, samazina dalībvalstu nodokļu bāzes par vairākiem desmitiem miljardiem euro gadā.

3.2.

Komisijas pasākumu kopums nodokļu apiešanas novēršanai veicina nodokļu prakses pārredzamību un rada pamatotu spiedienu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences un saimnieciskās darbības apstākļus gan tiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir nodokļu plānošanas līdzekļi, gan tiem, kas darbojas tikai iekšējā tirgū. Ar izskatāmo direktīvu netiek grozīti nodokļu uzlikšanas principi, bet ieviesta lielāka pārredzamība to piemērošanā, kā to pieprasīja Eiropas sabiedrība pēc LuxLeaks un “Panamas dokumentu” noplūdes skandāla.

3.3.

Tā kā direktīvas priekšlikumā noteikts, ka obligāta prasība iesniegt pārskatu par katru valsti attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz EUR 750 miljonus, no direktīvas darbības jomas tiek izslēgti 85–90 % starptautisko uzņēmumu. EESK uzskata, ka šī robežvērtība ir pārāk augsta un diskriminējoša. Tādējādi lielākā daļa starptautisko uzņēmumu paliek ārpus direktīvas darbības jomas, un tas var ierobežot direktīvas īstenošanas gaidāmos rezultātus.

3.4.

EESK uzskata, ka robežvērtība EUR 750 miljonu apmērā ir jāpārskata, to pakāpeniski samazinot un pēc starpposma ietekmes novērtējuma paredzot tam grafiku.

3.5.

Komisija ierosina pārskatos par katru valsti iekļaut informāciju, kas sīki izklāstīta direktīvas priekšlikuma 48.c pantā. EESK uzskata, ka šajā informācijas kategorijā būtu jāiekļauj uzņēmuma pārskats par darbībām, kas, iespējams, veiktas atsevišķās nodokļu jurisdikcijās, kuras norādītas 48.g pantā minētajā sarakstā. Lai gūtu vēlamos rezultātus direktīvas īstenošanā, iepriekšminētajā pantā paredzētajā sarakstā, kurā norādīts, kāda veida informācija ir jāsniedz, jāiekļauj arī dati par uzņēmuma aktīviem un pārdošanu, kā arī saraksts ar visām tā filiālēm un meitasuzņēmumiem, kā tas ieteikts ESAO BEPS standartā.

3.6.

Komisija ierosina, lai pārskats par katru valsti būtu sīki izstrādāts un tajā būtu atsevišķi ietverta finanšu informācija par katru dalībvalsti, kurā mātesuzņēmumam ir filiāles vai meitasuzņēmumi. Attiecībā uz jurisdikcijām ārpus ES direktīvas priekšlikumā ir paredzēts, ka informācija tiek sniegta konsolidētā veidā. EESK uzskata, ka šāda konsolidēta datu iesniegšana var slēpt iespējamos agresīvas nodokļu plānošanas darījumus, kā rezultātā mazinātos direktīvas īstenošanas efektivitāte. EESK iesaka Komisijai paredzēt, lai pārskats par katru valsti tiktu publicēts par katru nodokļu jurisdikciju, kurā mātesuzņēmumam ir filiāles vai meitasuzņēmumi.

3.7.

Direktīvas priekšlikuma 48.g pantā paredzēts izveidot sarakstu ar nodokļu jurisdikcijām, kuras nesadarbojas vai neievēro labas nodokļu pārvaldības standartus. EESK atbalstīja ideju par Eiropas sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kuras atsakās piemērot labas pārvaldības standartus nodokļu jomā (7). Patlaban vairākumā dalībvalstu tiek izmantota pašu sistēma, ko veido saraksti un sankcijas attiecībā uz finanšu darījumiem ar minētajām jurisdikcijām. EESK uzskata, ka ES līmenī sagatavots saraksts ar konkrētiem kritērijiem, ar kuriem identificē jurisdikcijas, kuras atsakās sadarboties, un visās dalībvalstīs vienādi piemērotas sankcijas būtu daudz efektīvāks instruments cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. EESK arī atbalsta pasākumus, ko Komisija ierosinājusi savā stratēģijā.

3.8.

Lai valsts politikā sasniegtu mērķi – palielināt uzņēmumu pārredzamību nodokļu jomā, EESK iesaka izveidot publisku valsts reģistru, ko pārvaldītu dalībvalstu nodokļu iestādes, lai pārskati par katru valsti būtu pieejami bez ierobežojumiem. Šajā saistībā, lai atvieglotu darba procesu un samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, EESK iesaka noteikt direktīvā visām dalībvalstīm kopēju standarta formātu, kas ļautu apstrādāt datus, izmantojot atklātu shēmu un saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās atvērtas pārvaldības partnerības ietvaros.

3.9.

EESK arī uzskata, ka vienota fiskālās ētikas režīma nodrošināšanai iekšējā tirgū ir svarīgi, lai nodokļu politikas pamatā būtu nodokļu uzlikšanas principu un stratēģiju lielāka saskaņotība, kas vairāk būtu virzīta uz ienākuma nodokļa uzlikšanu valstī, kurā ir gūta peļņa, arī attiecībā uz dalībvalstu savstarpējām ražošanas un tirdzniecības attiecībām.

3.10.

Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju vairākkārt izteiktās prasības par lielāku pārredzamību attiecībā uz nodokļu uzlikšanu starptautiskajiem uzņēmumiem, EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iekļaut direktīvas noteikumos pienākumu dalībvalstīm publiskot datus, kas norādīti pārskatos par katru valsti.

3.11.

Direktīvas priekšlikumā paredzēts, ka pārskatu par katru valsti publicē tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras teritorijā uzņēmums darbojas. EESK uzskata, ka to vajadzētu publicēt arī vismaz vienā svešvalodā, ko izmanto starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai ir pieejama tajā ietvertā informācija par nodokļiem.

3.12.

Ņemot vērā krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu nodokļu iestāžu administratīvo veiktspēju, EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm jauno noteikumu piemērošanai nodokļu jomā piešķirt cilvēkresursus un finanšu resursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu noteikumu veiksmīgu īstenošanu.