19.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/117

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, proti, 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Turcijas 2012. gada progresa ziņojumu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku (2) (“pievienošanās partnerība”), kā arī iepriekšējos Padomes lēmumus par pievienošanās partnerību (2001., 2003. un 2006. gads),

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā piektdienas, 2013. gada 31. maija, agrā rītā Turcijas policija izmantoja pārmērīgu vardarbību, lai izkliedētu demonstrantu grupu, kuri nedēļām ilgi bija protestējuši pret plānoto koku izciršanu saistībā ar jaunu būvniecības projektu Stambulas Gezi parkā Taksimas laukuma apkārtnē;

B.

tā kā policijas brutālā iejaukšanās noveda pie sadursmēm ar protestētājiem, kuras ātri izplatījās citās Turcijas pilsētās, un tā kā šīs sadursmes noveda pie četru cilvēku nāves, vairāk nekā 1000 ievainotu cilvēku un masu arestiem, kā arī tika nodarīts būtisks kaitējums privātajam un valsts īpašumam; tā kā plaši tika izmantota asaru gāze, raidot šāviņus tieši uz protestētājiem un tādējādi radot nopietnus ievainojumus;

C.

tā kā demonstrācijas atbalstīja dažādi Turcijas sabiedrības slāņi; tā kā demonstrācijās vienlīdzīgi piedalījās vīrieši un sievietes;

D.

tā kā šķiet, ka Turcijas valdības paustais skarbais nosodījums ir bijis neproduktīvs;

E.

tā kā Turcijas Konstitūcijas 34. pants garantē tiesības rīkot miermīlīgus neapbruņotu personu mītiņus un demonstrācijas bez atļaujas saņemšanas; tā kā tās 26. pants garantē vārda brīvību, bet 27. un 28. pants garantē vārda brīvību un tiesības netraucēti paust savu viedokli;

F.

tā kā protesti ir arī saistīti ar dažu Turcijas sabiedrības slāņu bažām attiecībā uz vairākiem nesen pieņemtiem lēmumiem un tiesību aktiem par tādiem jautājumiem kā alkohola tirdzniecības ierobežojumi un izglītības reformas;

G.

tā kā protestētāji aizvien vairāk pauž bažas par saskatāmo minoritāšu pārstāvības trūkumu, autoritāro pārvaldi, kā arī tiesiskuma, labas pārvaldības, taisnīgas tiesas un lietu izskatīšanas likumā paredzētā kārtībā trūkumu Turcijā;

H.

tā kā Turcijas vadošie plašsaziņas līdzekļi, neskatoties uz notiekošajām demonstrācijām, turpināja klusēt un tā kā ir notikuši Twitter lietotāju aresti;

I.

tā kā Turcijai kā ES kandidātvalstij ir jāievēro demokrātijas principi un jāsekmē to ievērošana, un jāuzlabo demokrātijas un cilvēku tiesības un brīvības;

J.

tā kā komisārs S. Füle un Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve C. Ashton ir pauduši viedokli par šiem notikumiem,

K.

tā kā pulcēšanās brīvība, runas brīvība (tostarp ar sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību gan tiešsaistē, gan ārpus tās) un preses brīvība ir ES pamatprincipi;

1.

pauž patiesu līdzjūtību protestētāju ģimenēm un policijas darbiniekam, kuri zaudēja dzīvību, un pauž cerību, ka daudzie ievainotie ātri atveseļosies;

2.

pauž dziļas bažas par Turcijas policijas īstenoto nesamērīgo un pārmērīgo spēka lietošanu pret mierīgiem un likumīgiem protestiem Stambulas Gezi parkā un aicina Turcijas varas iestādes rūpīgi izmeklēt šo policijas vardarbību un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī cietušajiem piedāvāt kompensāciju; brīdina Turcijas valdību nevērst stingrus pasākumus pret miermīlīgiem protestētājiem un prasa premjerministram ieņemt vienojošu un samierinošu nostāju, lai nepieļautu nekādu turpmāku eskalāciju;

3.

pauž nožēlu, ka, neskatoties uz Turcijas iestāžu paziņojumu par to, ka tās uzsāks sarunas ar dažiem no protestētāju līderiem, policijas vardarbība Taksimas laukumā un tā apkārtnē turpinās, tādējādi faktiski likvidējot sarunu izredzes starp valdību un protestētājiem;

4.

aicina Turcijas iestādes garantēt un ievērot visu pilsoņu tiesības uz runas, miermīlīgas pulcēšanās un miermīlīgas protestēšanas brīvību; prasa nekavējoties atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus, kas ir arestēti un pašlaik atrodas apcietinājumā; prasa, lai visiem apcietinātajiem būtu neierobežotas iespējas izvēlēties advokātu un piekļūt viņam; prasa sniegt informāciju par apcietināto un ievainoto personu precīzu skaitu;

5.

pauž nožēlu par Turcijas valdības un premjerministra T. R. Erdogan reakciju, kuru nevēlēšanās spert soļus samierināšanās virzienā, atvainoties vai izprast Turcijas sabiedrības rīcību ir vienīgi veicinājusi turpmāku šķelšanos;

6.

atzinīgi vērtē prezidenta A. Gül mēreno atbildes reakciju un premjerministra vietnieka B. Arinc atvainošanos cietušajiem protestētājiem, kā arī viņu dialogu ar Taksimas platformas un politiskās opozīcijas pārstāvjiem nolūkā mazināt spriedzi; uzsver, ka ir svarīgs Turcijas valdības un miermīlīgo protestētāju dialogs;

7.

atgādina Turcijai, ka iekļaujošā un plurālistiskā demokrātijā visiem iedzīvotājiem vajadzētu justies pārstāvētiem un ka vairākumam ir pienākums iekļaut opozīciju un pilsonisko sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā; turklāt atgādina opozīcijas partijām par to pienākumu dot savu ieguldījumu tādas demokrātiskas politiskās kultūras radīšanā, kurā tiek cienīti dažādi viedokļi;

8.

pauž bažas par konfrontāciju, kas turpinās politisko partiju vidū, un par to, ka valdība un opozīcija nav gatavas darboties, lai panāktu vienprātību par svarīgākajām reformām; mudina visus politikas dalībniekus, valdību un opozīciju kopīgi strādāt, lai padziļinātu politisko plurālismu valsts institūcijās un veicinātu valsts un sabiedrības modernizāciju un demokratizāciju;

9.

norāda, ka kontroles un līdzsvara sistēmai ir izšķiroša nozīme modernas demokrātiskas valsts pārvaldībā, kura būtu jāatspoguļo notiekošajā konstitucionālajā procesā un kuras pamatā jābūt varas dalījuma principam, proti, izpildvaras, likumdevējas varas un tiesu varas līdzsvaram, cilvēktiesību un pamatbrīvību, jo īpaši vārda un preses brīvības, ievērošanai, un tādai politiskās līdzdalības kultūrai, kas patiesi atspoguļo demokrātiskas sabiedrības plurālismu; uzskata, ka miermīlīgu un likumīgu protestu rīkošana pati par sevi apliecina Turcijas pilsoniskās sabiedrības dinamiku; atgādina Turcijai pašreizējo centienu nozīmi turpmāk uzlabot tās demokrātiskās institūcijas, tiesiskumu un pamatbrīvību ievērošanu;

10.

uzsver, ka policijas un tiesu iestāžu darbiniekiem gan formālās izglītības, gan darba pienākumu pildīšanas laikā ir jāturpina intensīvi paplašināt zināšanas par Stambulas protokola (starptautisko vadlīniju cīņai pret spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos) īstenošanu, kā arī par individuālo tiesību un brīvību primāro nozīmi;

11.

aicina vietējās un valsts iestādes Turcijā uzsākt publisku apspriešanos par visiem pilsētu un reģionālās attīstības plāniem; atgādina par nepieciešamību līdzsvarot ekonomikas izaugsmi ar sociāliem, vides, kultūras un vēsturiskiem faktoriem; prasa, lai visiem attiecīgajiem projektiem Turcijā bez izņēmuma tiktu piemērots ietekmes uz vidi novērtējums;

12.

konstatē, ka vēl nebijuša mēroga protestu vilnis arī liecina par pieaugošu neapmierinātību daļā Turcijas iedzīvotāju par dzīvesveida regulēšanu; atkārtoti uzsver, ka demokrātiskā valsts iekārtā valdībai ir jāveicina iecietība un jānodrošina visiem iedzīvotājiem reliģijas un reliģiskās pārliecības brīvība; aicina valdību respektēt Turcijas sabiedrības plurālismu un dažādību un aizsargāt sekulāru dzīvesveidu;

13.

brīdina, ka policijas uzbrukumi grauj uzticību Turcijai kā demokrātisku pārmaiņu līderei dienvidu kaimiņvalstu reģionā;

14.

atgādina, ka vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir Eiropas pamatvērtības un ka īsteni demokrātiskā, brīvā un plurālistiskā sabiedrībā ir vajadzīga patiesa vārda brīvība; atgādina, ka vārda brīvība attiecas ne tikai uz labvēlīgi uzņemtu vai neaizskarošu informāciju vai idejām, bet saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju arī tādu informāciju un idejām, kas aizvaino, satricina vai apgrūtina valsti vai kādu sabiedrības daļu;

15.

pauž bažas par preses brīvības mazināšanos, par atsevišķiem cenzūras gadījumiem un aizvien lielāko pašcenzūru Turcijas plašsaziņas līdzekļos, tostarp internetā; aicina Turcijas valdību aizstāvēt preses brīvības principu; uzsver, ka demokrātiskai sabiedrībai neatkarīga prese ir izšķirīgi svarīga, un šajā kontekstā norāda, ka tiesu iestādēm ir būtiska nozīme preses brīvības aizsargāšanā un stiprināšanā, tādējādi garantējot sabiedrisko telpu brīvām un iekļaujošām debatēm; pauž bažas par apcietināto žurnālistu lielo skaitu un vairākām notiekošām žurnālistu tiesas prāvām; prasa atbrīvot sociālo plašsaziņas līdzekļu aktīvistus; pauž dziļu nožēlu par RTUK (Radio un televīzijas augstākā padome) lēmumu sodīt tos TV kanālus, kuri atspoguļoja Gezi parka notikumus no paša sākuma, par "fiziska, morāla un garīga kaitējuma nodarīšanu bērniem un jauniešiem;

16.

atkārtoti pauž bažas par to, ka lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu pieder lieliem konglomerātiem ar plašām uzņēmējdarbības interesēm un ir tajos koncentrēti; atkārtoti prasa pieņemt jaunu plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu, kas cita starpā reglamentētu tādus jautājumus kā neatkarība, īpašumtiesības un administratīvā kontrole;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.