15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/201

Vienīgais ziņotājs:

Brian CURTIS

1.1.

EESK kopumā atbalsta Komisijas nodomu turpināt attīstīt aspektus, kas darbojas labi, tādējādi lielā mērā saglabājot nepārtrauktību un vienlaikus reaģējot uz jaunām prasībām, un uzskata, ka ierosinātie grozījumi nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs un piemērots, lai sasniegtu galveno mērķi – zivsaimniecības nozarē uzlabotu datu kvalitāti, piekļuvi un pieejamību.

1.2.

Vislielākais darbs būtu jāiegulda datu pieejamības jomā. Process, ar kura palīdzību galalietotāji pieprasa datus no dalībvalstīm (datu prasījums), ir pārāk apgrūtinošs un resursietilpīgs; piekļuve zvejas darbību datiem dažādās dalībvalstīs ir dažāda, jo atšķiras piekļuves noteikumi, kuru pamatā daļēji ir šādu datu daudzfunkcionālas izmantošanas ierobežojumi; datu vākšanas sistēmas (DVS) dati nav pietiekami izmantoti, jo tiem ir grūti piekļūt, un tāpēc tiek zaudētas lieliskas izmantojumu iespējas un lieki tērēti līdzekļi, vienus un tos pašus datus vācot dažādām vajadzībām (piemēram, jūras telpiskās plānošanas politikā). DVS pārskatīšana ir iespēja, no vienas puses, nodrošināt labāku zivsaimniecības datu pieejamību plašākam ieinteresēto personu lokam un, no otras puses, ar jaunāko tehnikas sasniegumu palīdzību samazināt datu pieprasījumu radīto slogu dalībvalstīm.

1.3.

Jāuzlabo kvalitāte un uzticamība. Viens no veidiem, kā nodrošināt datu augstu kvalitāti, ir izmantot Eiropas Statistikas prakses kodeksu un Eiropas statistikas sistēmā paredzēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

2.1.

2000. gadā ES līmenī tika izveidota zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības sistēma (1), kura pēc reformas 2008. gadā kļuva par datu vākšanas sistēmu (DVS) (2). DVS bija liels solis uz priekšu, jo ar to tika izveidots saskaņotu ES noteikumu kopums, kas reglamentē bioloģisko, vides, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu zvejniecības, akvakultūras un apstrādes jomā.

2.2.

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) (3) reformas pieņemšanas laikā 2013. gadā Padome un Eiropas Parlaments lūdza Komisiju censties paātrināti pieņemt priekšlikumu par DVS grozījumiem, lai pēc iespējas drīzāk varētu praktiski ieviest reformētās KZP atbalstīšanai tik ļoti svarīgos datu vākšanas principus un mērķus. Ar šo priekšlikumu ir paredzēts sasniegt šo mērķi, stiprinot reģionālo sadarbību un pielāgojoties jaunām vajadzībām pēc datiem.

2.2.1.

DVS jāsaskaņo ar vajadzībām, kas izriet no jaunās KZP regulas; tās attiecas uz šādām jomām: pakāpeniska pāreja uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu; zvejniecību ietekme uz ekosistēmām (piemēram, aizsargājamām sugām, jūras gultnes dzīvotnēm); akvakultūras ietekme uz vidi un cita veida ietekme (ko atspoguļo informācija par mirstību/zudumiem, zāļu izmantošanu); ietekme, ko rada izkraušanas pienākums.

2.2.2.

DVS pārskatīšanā tāpēc būtu jānodrošina arī tas, lai dati tiktu vākti, ņemot vērā ar zinātnisku modeļu palīdzību panāktās precizitātes izmaksu/ieguvumu vai izmaksu/izmantošanas samēra analīzi un saistīto riska līmeni (piemēram, analīzi veikt nevis katru gadu, bet ik pēc trijiem gadiem). Šāda analīze jāveic, balstoties uz diskusiju starp zivsaimniecības pārvaldītājiem, datu vācējiem un zinātnisku konsultāciju sniedzējiem.

2.3.

Priekšlikuma mērķis ir saskaņot DVS un citus attiecīgos ES tiesību aktus, kas saistīti ar zivsaimniecības datu vākšanu, lai šādi novērstu pārklāšanos un attiecīgi samazinātu jūras datu sistēmas kopējās izmaksas. Atsevišķs īpaši veikts ietekmes novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu, jo DVS ietekmes novērtējums jau bija veikts saistībā ar KZP, kurā bija plānots iekļaut arī DVS.

3.1.

DVS ir pārāk sarežģīta gan tiesiskā regulējuma, gan īstenošanas kārtības ziņā. Viens no šādas sarežģītības un neefektivitātes iemesliem ir dublēšanās starp datu prasībām, kas noteiktas DVS un citos ES tiesību aktos, piemēram, Kontroles regulā (4) un īpašajās statistikas regulās (5). Tas, ka vieni un tie paši izejas dati jāapkopo dažādos veidos un jāsūta dažādiem galalietotājiem, tiek uztverts kā vēl viena sarežģītības un neefektivitātes izpausme.

3.2.

DVS juridiskā struktūra ir pārāk preskriptīva un detalizēta, un rezultāts ir smagnēja sistēma, kas nespēj elastīgi reaģēt uz vajadzību izmaiņām. Tādēļ ir nepieciešams datu prasību izstrādē iekļaut galalietotājus, lai nodrošinātu, ka tās atbilst viņu vajadzībām.

3.3.

Vēl viens darba virziens ir vajadzība palielināt sinerģiju ar citu ES politiku mērķiem. Tas galvenokārt attiecas uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.