15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/121

Ziņotājs:

José Isaías RODRÍGUEZ GARCÍA-CARO

Līdzziņotājs:

Juan MORENO PRECIADO

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka attiecību ar Meksiku dinamiska attīstība ir jāskata Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecību perspektīvā un ka papildus aspektiem, kas saistīti ar ekonomiku un tirdzniecību, jāņem vērā arī kopīgās vēsturiskās un kultūras saites, kas varētu būt par pretsvaru arvien lielākai Amerikas un Klusā okeāna reģiona dimensijas ietekmei šajā kontinentā. Globalizācijas apstākļos Meksikai un ES ir kopīga kultūras saikne, saziņas valodas un, galvenais, vērtības, kas veido abu pušu sabiedrību īpašas attiecības, kuras ir jāattīsta un jāpadziļina un kurām, protams, jābūt par pamatu līdzīgu pieeju veidošanā starptautiskos forumos.

1.2.

EESK uzskata, ka tā vietā, lai sāktu sarunas par pilnīgi jaunu nolīgumu, būtu lietderīgāk balstīties uz pašreizējo nolīgumu, kā arī pieredzi, kas gūta tā piecpadsmit gadus darbības laikā, un padziļināti pārskatīt to, paplašinot tā darbības jomu.

1.3.

EESK uzskata, ka nekavējoties jāizveido apvienotā konsultatīvā komiteja (AKK), kuras sastāvā būtu deviņi vai divpadsmit EESK pārstāvji, kā arī tāds pats skaits Meksikas organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju. Nolīguma vadības struktūrām ir jāatzīst AKK, kura tām iesniedz pilsoniskās sabiedrības priekšlikumus. AKK īstenos konsultatīvu funkciju attiecība uz nolīguma vispārīgo saturu, neierobežojot iespējas veidot arī citus līdzdalības mehānismus saistībā ar konkrētiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. EESK prasa nākamajā nolīgumā iekļaut arī šādas komitejas izveidi.

1.4.

Jaunajā nolīgumā vajadzētu iekļaut punktu, kurā pusēm noteikta prasība ratificēt un īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un rezolūcijas attiecībā uz sociālajām pamattiesībām un pamatprincipiem, kas ietver SDO mērķus “pienācīgas kvalitātes nodarbinātības” jomā, un jo īpaši SDO konvenciju Nr. 98 par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu.

1.5.

Turklāt jāuzlabo daži pašreizējā nolīguma tirdzniecības un ieguldījumu aspekti, kas saistīti, piemēram, ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem, nolīgumi par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī jāveido ciešāka sadarbība nodokļu jomā, lai izskaustu krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

1.6.

Ir jāpārskata prioritātes sadarbības jomā, dodot priekšroku stratēģiskajā partnerībā iekļautajiem elementiem, lai šīs prioritātes būtu savstarpēji saistītas un radītu pozitīvu sinerģiju, kas līdz šim nav bijusi pietiekama, jo atsevišķi projekti nav bijuši savstarpēji saistīti.

1.7.

Konkrētāk, EESK vēlas uzsvērt trīs jomas, kuras tā uzskata par prioritārām šādai ciešākai sadarbībai: pārvaldības uzlabošana, pētniecība zinātnes un tehnoloģiju jomā, sadarbība ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomā.

2.

2.1.

Jau vairāk nekā desmit gadus Eiropas un Latīņamerikas, un Karību jūras reģiona valstu attiecībās vērojamas stagnācijas iezīmes. Pašreizējiem vadītājiem abos Atlantijas okeāna krastos tās ir jāatdzīvina un jāpiešķir tām jauna dinamika.

2.2.

Latīņameriku neapšaubāmi ietekmē visa Amerikas kontinenta attīstība, kā arī arvien izteiktākā savstarpējā ekonomiskā atkarība ar Klusā okeāna reģiona valstīm, jo īpaši Ķīnu. Tomēr Eiropas un Latīņamerikas attiecības tiek uzturētas, pateicoties kultūras saiknēm, saziņas valodām un vērtībām, kas cieši saista to sabiedrības; līdz ar to abi reģioni var izmantot kopīgās kultūras un vēsturiskās saknes, kas sarežģītajos globalizācijas apstākļos nav saistītas tikai ar tirdzniecības mērķiem un vērtībām. Tāpēc atšķirībā no attiecībām ar citiem pasaules reģioniem ekonomiskās attiecības ir jāskata kā daļa no lielāka veseluma, taču ne kā tā centrālais elements un vadmotīvs.

2.3.

Vienlaikus vērojams, ka Eiropas Savienības attiecības ar Meksiku, lai gan tā ir stratēģisks partneris, ir attīstījušās lēnāk nekā ar citām pasaules valstīm, un šķiet, ka tajās iestājies zināms pagurums, tāpēc šobrīd ir īpaši svarīgi tajās iekļaut jaunus debašu elementus un pārdomāt, kā šajās attiecībās panākt jaunu impulsu.

3.1.

Eiropas Savienībai Meksika ir nozīmīga šādos aspektos – pirmkārt, tās lielais iedzīvotāju skaits, proti, 120 miljoni, tā veido 2 % no pasaules IKP, kā arī IKP ap EUR 9 000 uz vienu iedzīvotāju, tāpēc tā ir ļoti svarīgs tirdzniecības partneris pasaules mērogā. Otrkārt, tās dalība Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgumā (NAFTA), kuram ir ekonomiskā un diplomātiskā nozīme attiecībā uz starptautiskajiem transatlantiskajiem līgumiem ar Ziemeļameriku un Heiligendammes procesu, un, treškārt, plašie kultūras sakari, ar kuriem Eiropas Savienība var palīdzēt šīs valsts valdības centieniem stiprināt sociālās struktūras un veidot taisnīgāku sabiedrību un mierīgāku līdzāspastāvēšanu.

3.2.

Eiropas Savienība un Meksika 1997. gadā parakstīja Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 2000. gadā. Šā nolīguma pamatā ir trīs galvenie pīlāri: politiskais dialogs, tirdzniecība un sadarbība.

3.3.

Eiropadome 2008. gada oktobrī apstiprināja Meksikas un ES stratēģiskas partnerības izveidi, un, turpinot šo virzību, 2010. gada maijā tika pieņemts kopīgais plāns minēto partnerattiecību īstenošanai, kurā iekļautas četrpadsmit konkrētas darbības un iniciatīvas daudzpusējo attiecību jomā, četras reģionālajā jomā, kā arī vēl četrpadsmit divpusējo attiecību jomā. Partnerības izvēršanas nolūkā izveidoti daudzi Meksikas un ES institucionalizēta dialoga mehānismi, piemēram, augstākā līmeņa sanāksme reizi divos gados (kas ietver forumu dialogam ar pilsonisko sabiedrību), ikgadēja apvienotā komiteja, apvienotā parlamentārā komisija un līdz deviņiem nozaru dialogiem par tādiem tematiem kā cilvēktiesības, klimata pārmaiņas un kultūras aspekti.

3.4.

Meksikas un Eiropas Savienības sadarbība tiek veidota četrās savstarpēji papildinošās jomās: divpusējā sadarbība, kurā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam par prioritātēm izvirzīti šādi temati: sociālā kohēzija, ilgtspējīga ekonomika, konkurētspēja, izglītība un kultūra. Otrkārt, tā ir sadarbība nozaru jautājumos, piemēram, cilvēktiesības un demokrātija, nevalstiskie dalībnieki, vide un kodoldrošība, veselība, migrācija un patvērums. Treškārt, Meksikas aktīva līdzdalība reģionālajās programmās Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Visbeidzot, ceturtkārt, Meksikas tieša līdzdalība citās Kopienas programmās, piemēram, Septītajā pētniecības pamatprogrammā.

3.5.

Pēdējos gados gan Meksikas, gan ES pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepieciešamību pastiprināt un paplašināt savstarpējās attiecības un uzsvēruši, ka, piemēram, tirdzniecības jomā ir jāpaplašina brīvās tirdzniecības nolīgums, kas ir spēkā kopš 1997. gada, un jāstiprina sadarbība gan daudzpusējo attiecību jomā, gan Eiropas Savienības attiecībās ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopumu.

4.1.

Prezidenta Peña Nieto pilnvaru termiņa sākumā (2012. gada decembrī), galvenās partijas parakstīja “Paktu Meksikai”. Pēc tam valdība uzsāka vairākas reformas ar mērķi modernizēt ekonomiku un valsti, lai stimulētu Meksikas ekonomikas dinamiku. Taču Meksikas ekonomiskā aktivitāte būs apdraudēta tikmēr, kamēr nebūs uzvarēta cīņa ar vardarbību un netiks pilnībā ievērotas cilvēktiesības. Pēdējos gados īstenotā cīņa pret noziedzīgām grupām ar mērķi mazināt vardarbību valstī, nav vēl devusi gaidītos rezultātus, jo neselektīvo slepkavību, bezvēsts pazudušo un nolaupīto skaits joprojām ir ievērojams. Šajā saistībā jāatzīmē, ka federālajā līmenī ir uzsākti vairāki pasākumi (Nacionālā cilvēktiesību programma; vietējo, valsts un federālo pārvaldes iestāžu koordinācija; valsts un nodokļu policijas dienestu pārstrukturēšana), lai pārvarētu dažādu policijas dienestu koordinācijas trūkumu un nepieļautu policijas līdzdalību vai iesaistīšanos noziegumos.

4.2.

No komerciāla viedokļa, var uzskatīt, ka 1997. gada nolīgumam bijusi neliela pozitīva ietekme uz abām pusēm. Laikposmā no 2003. līdz 2013. gadam savstarpējās tirdzniecības apjoms ir trīskāršojies, un Meksikas daļa Eiropas Savienības eksportā ir pieaugusi no 1 % līdz 1,7 %, savukārt Eiropas Savienība šajos gados ir saglabājusi gandrīz nemainīgu tirdzniecības bilances pārpalikumu no EUR 7 000 līdz EUR 10 000 miljonu apmērā. Tādējādi Meksika ir septiņpadsmitais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris ar 1 % no Eiropas Savienības importa kopapjoma un, kā norādīts iepriekš, 1,7 % no tās eksporta kopapjoma. Šie rādītāji gan ir mazāki par Meksikas ieguldījumu, proti, 2 % no pasaules IKP, taču vienlaikus Eiropas Savienība ir trešais lielākais Meksikas tirdzniecības partneris aiz ASV un Ķīnas.

4.3.

Tāpat ir veikti apjomīgi tiešie ieguldījumi – gan Eiropas Savienības ieguldījumi Meksikā (EUR 11 138 miljoni tikai 2008.–2012. gada periodā), gan Meksikas ieguldījumi Eiropas Savienībā (īpaši tādās nozarēs kā cementa ražošana, telekomunikācijas un pārtikas rūpniecība). Kopumā Meksika ar visām Eiropas Savienības valstīm ir parakstījusi divpusējus ieguldījumu aizsardzības nolīgumus, turklāt ir noslēgts divpusējs nolīgums starp Meksiku un Eiropas Investīciju banku par uzņēmējdarbības finansēšanu šajā valstī, kas kopš 2000. gada ir ļāvis piešķirt kreditēšanas atbalstu EUR 495 miljonu apmērā. Tomēr cīņā ar krāpšanu nodokļu jomā nav panākts pietiekams progress.

4.4.

Tomēr šos ieguldījumu rādītājus ietekmē Meksikas tradicionālā politika ierobežot ārvalstu investoru piekļuvi stratēģiskām nozarēm (kas noteikta Meksikas Konstitūcijā), piemēram, enerģētikai vai pasta pakalpojumiem, vai telekomunikāciju un pasažieru sauszemes transporta pakalpojumiem. Daudzi no minētajiem noteikumiem tiek pakāpeniski atcelti saistība ar Meksikas attīstības plānu 2013.–2018. gadam, un mēs ceram, ka šis būtiskais progress turpināsies, ņemot vērā visas Meksikas sabiedrības viedokli.

4.5.

Attiecībā uz atbalstu Meksikas pilsoniskajai sabiedrībai un tās stiprināšanu ir izstrādāti daudzi dažādi kopīgi projekti, tostarp izveidota Sociālās kohēzijas laboratorija, īstenoti vairāki projekti, kas finansēti ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta palīdzību tādās jomās kā vienlīdzība un nepilngadīgo aizsardzība, kā arī piecpadsmit projekti saistībā ar tā dēvētajiem “nevalstiskajiem dalībniekiem”. Visbeidzot, ir izstrādātas iniciatīvas, kas saistītas ar iedzīvotāju veselību, migrāciju un patvērumu.

4.6.

Stiprinot konkurētspēju un vides aizsardzību, ir izstrādātas iniciatīvas saskaņā ar projektu konkurētspējas un inovācijas jomā (PROCEI), kuru mērķis ir veicināt Meksikas MVU, kā arī dažādas nozaru iniciatīvas lauksaimniecības, klimata pārmaiņu un kodoldrošības jomās. Turklāt Meksikas pētniekiem un šīs valsts pētniecības centriem un universitātēm ir iespēja piedalīties Eiropas Savienības programmā “Apvārsnis 2020”.

4.7.

Eiropas Savienības un Meksikas Kultūras fonda I un II posmā ir izstrādāti interesanti projekti kultūras jomā, kuros galvenais dalībnieks no Meksikas puses bija Nacionālā kultūras un mākslas padome (Conaculta).

4.8.

Viens no aspektiem, kas dažkārt interpretēts atšķirīgi, ir “saskaņotības un nosacījumu” principa piemērošana, ko Eiropas Savienība vēlas iekļaut savos ārējos nolīgumos ar citām valstīm un reģioniem. Konkrētāk, atsevišķi Meksikas pārstāvji uzskatīja, ka nosacījumu aspekti ir “iejaukšanās valsts iekšējās lietās”, īpaši attiecībā uz demokrātijas stiprināšanu, cilvēktiesībām un attieksmi pret vietējām kopienām. EESK uzskata, ka gaidāmajā nolīguma pārskatīšanā šos aspektus nevar neņemt vērā.

4.9.

2010. gada kopīgajā izpildes plānā, kas izstrādāts saistībā ar ES un Meksikas stratēģisko partnerību, norādīts: “Meksika un ES apņemas stiprināt politiskā dialoga telpu šajā reģionā, rosinot abu reģionu dialogu – jo īpaši ar Rio grupu – Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmēs (ALCUE) un veicinot trīspusējo sadarbību Vidusamerikas integrācijas un attīstības projektā. Meksika un ES arī pētīs iespējas veidot trīspusēju sadarbību ar citiem pasaules reģioniem, piemēram, Āfriku.”

4.10.

Tā kā runa ir par valsti ar pietiekami augstu IKP, pastāv reāla iespēja, ka Meksika varētu nesaņemt divpusējās sadarbības palīdzību, ko Eiropas Komisija piešķir mazāk attīstītām valstīm.

4.11.

Daudzo Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un EESK līmenī ar Meksikas kolēģiem notikušo institucionālo sanāksmju protokolu analīzē nav norādīti konkrēti rezultāti, kas ļautu secināt, ka šī stratēģiskā partnerība radījusi taustāmus rezultātus, kas atbilst tās politiskajai nozīmei. Šajos protokolos tiek atkārtoti lietota diplomātiska valoda, kas atspoguļo vien to, ka potenciāli esošās nelielās atšķirības netiek apskatītas pietiekami dziļi un ka netiek sniegti konkrēti norādījumi minētās stratēģiskās partnerības padziļinātai attīstīšanai.

4.12.

ASV un Eiropas Savienības sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) neizbēgami ietekmēs Ziemeļamerikas attiecības ar ES un šo reģionu kopumā.

4.13.

Kā jau 2012. gadā uzsvēris tirdzniecības komisārs Karel de Gucht  (1), neraugoties uz to, ka Meksika un ES 1997. gadā bija pirmie, kas noslēdza brīvās tirdzniecības nolīgumu, turpmākos nolīgumos ar daudzām citām Amerikas kontinenta un citām pasaules valstīm ir uzlaboti un padziļināti minētajā nolīgumā paredzētie mehānismi, tāpēc pastāv risks, ka šis nolīgums ir novecojis un neveicina iespēju, ka Meksika arī turpmāk būs prioritārs Eiropas Savienības politiskais, tirdzniecības un stratēģiskais partneris. Kopš šīs deklarācijas ir panākts tikai neliels faktisks progress, lai pilnveidotu spēkā esošos nolīgumus, tostarp tīri komerciālā un ekonomiskā ziņā.

5.1.

EESK uzskata, ka abu pušu iestādēm sarunās par nolīguma modernizāciju jāpieņem lēmums par apvienotas konsultatīvās komitejas izveidi, kurā būtu vienāds skaits EESK un Meksikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un kas varētu šo procesu padarīt dinamiskāku.

5.2.

“Demokrātijas” klauzulas radītās cerības raisīja daudzu Meksikas un arī Eiropas organizāciju interesi piedalīties Vispārējā nolīguma īstenošanas pārraudzībā. Lai nodrošinātu šīs prasības, apvienotā komiteja, ko veido Meksikas valdības un Eiropas Komisijas pārstāvji, nolēma izveidot dialoga forumu ar Meksikas un Eiropas Savienības pilsonisko sabiedrību.

5.3.

Pirmais forums notika Briselē 2002. gada novembrī, un tajā piedalījās vairāk nekā divsimt uzņēmējdarbības organizāciju, arodbiedrību, NVO un dažādu citu apvienību. Forumā bija pārstāvēta arī EESK. Kopš tā laika pārmaiņus Meksikā un Eiropā ir notikuši pieci forumi. Visos šajos forumos tika sagatavotas prasības Vispārējā nolīguma iestādēm, kuras tās pieņēma zināšanai, taču uz tām neatbildēja, izņemot uz dažiem atsevišķiem jautājumiem.

5.4.

Forums ir noticis samērā regulāri, taču neievērojot prasīto periodiskumu. Piemēram, joprojām nav noticis 6. forums, kuram bija jānotiek 2014. gada septembrī Meksikā.

5.5.

Sociālo lietu novērošanas centrs, kura izveidi iestādes sākotnēji atbalstīja, joprojām nav izveidots, un nav definēti tā mērķi un sastāvs. Dažādas Meksikas pilsoniskās sabiedrības organizācijas to uztver kā līdzekli Vispārējā nolīguma izvērtēšanai pilsoniskajā sabiedrībā un to attiecina vienīgi uz Meksiku, t. i., bez Eiropas līdzdalības.

5.6.

Meksikā nav valsts mēroga ekonomikas un sociālo lietu padomes (taču tādas ir dažos tās štatos), kas varētu pēc būtības līdzināties Eiropas Savienības EESK. Pēc dažādu sociālo nozaru pārstāvju lūguma pirms dažiem gadiem tika izstrādāts tiesību akta projekts tās izveidei, taču tas netika īstenots. Vairākas organizācijas un iestādes, kā arī dažu štatu ekonomikas un sociālo lietu padomes atkārtoti iesniegušas prasību pašreizējo politisko reformu gaitā iekļaut šo projektu atkārtoti.

5.7.

EESK iepriekšējos atzinumos un saziņā ar iestādēm ir paudušas atbalstu līdzīgiem priekšlikumiem, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību nolīguma izstrādē. EESK 2006. gadā sagatavotajā atzinumā par tematu “ES un Meksikas attiecības”  (2) aicināts institucionalizēt dialogu ar pilsonisko sabiedrību un norādīts uz nolīguma 49. pantu, kas paredz iespēju “izveidot jebkādu citu komiteju vai struktūrvienību”, lai izveidotu apvienoto konsultatīvo komiteju.

5.8.

Attiecībā uz Meksikas ekonomikas un sociālo lietu padomes potenciālo izveidi EESK ir norādījusi, ka līdzīgas iestādes izveide Meksikā pozitīvi ietekmētu ES un Meksikas attiecību kopīgu pārraudzību, taču komiteja šajā saistībā ņems vērā Meksikas pilsoniskās sabiedrības un iestāžu pieņemtos lēmumus.

6.1.

ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmē 2015. gada 10. un 11. jūnijā pieņemtajā “Briseles deklarācijā” norādīts, ka ir panākts nozīmīgs progress ceļā uz ES un Meksikas nolīguma modernizāciju un līdz ar to – lai sāktu sarunas pēc iespējas ātrāk. EESK sagaida, ka jaunais nolīgums tiks parakstīts, balstoties uz pašreizējā nolīguma pārskatīšanu un paplašināšanu, analizējot ES un Meksikas līdzšinējo attiecību stiprās un vājās puses un izmantojot pieredzi, kas gūta no partnerattiecību nolīgumiem, ko Eiropas Savienība pēdējos gados noslēgusi ar dažādām pasaules valstīm. Tam jābūt arī faktoram, kas stimulē Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecības.

6.2.

EESK apzinās, ka Meksikas valdībai un ES iestādēm nav vienota redzējuma attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības nozīmi šajā procesā. Taču bez pilsoniskās sabiedrības viedokļa organizētas virzīšanas, var rasties alternatīvas, populistiska rakstura kustības.

6.3.

Pārskatītajā nolīgumā vajadzētu iekļaut punktu, kurā pusēm noteikta prasība ratificēt un īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un rezolūcijas, kas attiecas uz sociālajām pamattiesībām, kas ietver SDO mērķus “pienācīgas kvalitātes nodarbinātības” jomā.

6.4.

Meksika joprojām nav ratificējusi SDO konvenciju Nr. 98 (3) par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu. Šīs svarīgās konvencijas ratificēšana un nepieciešamā tiesību aktu pielāgošana šajā jomā kavētu plaši izplatīto praksi izmantot tā dēvētos “aizsardzības līgumus”, kas kaitē darba ņēmēju un darba devēju dialogam, un noteiktu pienākumu visiem Meksikas vai ārvalstu uzņēmumiem ievērot starptautiskos darba standartus.

6.5.

Papildus šiem ar nodarbinātību saistītajiem aspektiem tirdzniecības un ieguldījumu jomā ir jāpievēršas ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem, ieguldījumu aizsardzības režīmam un intelektuālā īpašuma aizsardzības aspektiem, kā arī ciešākais sadarbībai nodokļu jomā, lai apkarotu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

6.5.1.

Būtu lietderīgi noslēgt ar ES vispārēju ieguldījumu nolīgumu, kas aizstās un stiprinās divpusējos nolīgumos, ko Meksika agrāk parakstījusi ar daudzām ES valstīm, nodrošinot tā atbilstību ES dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem.

6.5.2.

Meksika likumdošanas jomā ir paveikusi lielu darbu, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma aizsardzību, taču praksē tā netiek efektīvi īstenota, tāpēc ir jāizstrādā risinājumi, kā stiprināt tās faktisku piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz preču zīmju aizsardzību pret viltošanu.

6.5.3.

Attiecībā uz šķēršļiem, kas nav saistīti ar tarifiem, Meksika neļauj reģistrēt ES līmenī atzītas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja īpašnieki ir no ārvalstīm, kā tas, piemēram, atļauts nolīgumā starp ES, Kolumbiju un Peru. Tas ļoti apgrūtina daudzu ES ražojumu tirdzniecības apjoma palielināšanu.

6.6.

Meksikas puse ir arī norādījusi, ka ir jāmeklē risinājumi, kā veicināt šīs valsts lauksaimniecības produktu labāku piekļuvi ES tirgum, kas palīdzētu mazināt pašreizējo nelīdzsvarotību tirdzniecības jomā.

6.7.

Lai pienācīgi izstrādātu Meksikas un Eiropas Savienības nolīgumos iekļautos sadarbības aspektus, īpaši liela nozīme ir abu pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalībai. Ir jāpārstrādā prioritātes šajā jomā, nodrošinot attiecīgas finansējuma iespējas, lai tās būtu savstarpēji saistītas un radītu pozitīvu sinerģiju, kas līdz šim nav bijusi pietiekama, jo starp atsevišķiem projektiem nav bijis pienācīgas saistības.

6.8.

Konkrētāk, EESK vēlas uzsvērt trīs jomas, kuras tā uzskata par prioritārām šādai sadarbībai: pārvaldības uzlabošana, pētniecība zinātnes un tehnoloģiju jomā, sadarbība ilgtspējīgas attīstības un vides jomā.

6.8.1.

Neapšaubāmi, pārvaldības jautājumam jābūt sadarbības politikas galvenajam aspektam. Svarīgi, lai Meksika pakāpeniski ieviestu daudzos paraugprakses piemērus, kas pastāv šajā jomā, tos pielāgojot valsts reālajiem apstākļiem, lai sistematizētu pilsoniskās sabiedrības rīcību, to efektīvi stiprinot un organizējot, kas tādējādi papildinātu Meksikas tradicionālo politisko varu un palīdzētu labāk ievērot cilvēktiesības šajā valstī.

6.8.2.

Zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu jomā ir jāveicina Meksikas universitāšu un pētnieku dalība Eiropas Savienības pētniecības un attīstības programmās, piemēram, “Apvārsnis 2020”, uzsverot stratēģiskās partnerības prioritārās nozares, piemēram, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to seku mazināšana, lai rastu kopīgas nostājas šajos jautājumos. Šajā saistībā varētu apsvērt iespēju atjaunināt Eiropas Savienības un Meksikas Starptautiskās sadarbības fondu zinātnes un tehnoloģiju jomās (Foncicyt), kas ir spēkā no 2011. gada.

6.8.3.

Vides aizsardzības jomā papildus konkrētiem projektiem, kas ir saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, var veidot citus konkrētus projektus tādās jomās kā atmosfēru piesārņojošu emisiju samazināšana, notekūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojuma mazināšana, kā arī jebkāda veida atkritumu apstrāde un otrreizējā pārstrāde.

6.8.4.

EESK uzskata, ka gan Meksikas, gan Eiropas Savienības pārvaldes iestāžu, parlamentāro struktūru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līmenī ir pietiekami daudz iespēju, lai īstenotu daudzas no šīm iniciatīvām, un tās ir jāizmanto negaidot, līdz tiks parakstīts jauns nolīgums. Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu, kā arī ES un Meksikas augstākā līmeņa sanāksmē 2015. gada jūnijā pieņemtie secinājumi, kā arī secinājumi, kas pieņemti ES un Meksikas apvienotās parlamentārās komitejas 19. sanāksmē (2015. gada 7.–9. jūlijā), ir iespēja, lai attīstītu šīs iniciatīvas reģionālā mērogā, uzlūkojot Meksiku kā vienu no šīs sanāksmes svarīgākajiem dalībniekiem.