15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/73

Ziņotājs:

Marian KRZAKLEWSKI

Līdzziņotājs:

José Custódio LEIRIÃO

1.1.

Atkrastes nozare aptver enerģijas ražošanu jūrā, kā arī gāzes, naftas un minerālu ieguvi jūrā. EESK uzskata, ka ar šīm nozarēm ir saistīti daži visstraujāk augošie tirgi, kas piedāvā iespējas ilgtermiņa, ilgtspējīgai un gudrai izaugsmei.

1.2.

EESK ir pārliecināta: lai nodrošinātu atkrastes nozares ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams vienots Eiropas stratēģiskais redzējums, kas nodrošina augstās tehnoloģijas un inovatīvus risinājumus šai nozarei. Tehnoloģijas ir šādu stratēģisko pamatnostādņu kodols.

1.3.

Komiteja uzskata, ka pašlaik neeksistē visaptverošs Eiropas stratēģiskais redzējums visai atkrastes nozarei un tās atsevišķām apakšnozarēm. Lai gan Komisija un Padome pakāpeniski paplašina regulējuma darbības jomu šajā nozarē, jo īpaši attiecībā uz naftas un gāzes ieguvi jūrā, šiem pasākumiem nav saskaņotas un visaptverošas koncepcijas.

1.4.

EESK uzskata, ka stratēģiskā satvara neesamība atkrastes nozarē ir skaidrojama arī ar nepietiekamu sadarbību starp atkrastes nozari, ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tāpēc komiteja uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot Eiropas stratēģisko redzējumu atkrastes nozarei, varētu panākt efektīvu sadarbību, no kuras ieguvējas būtu ieinteresētās personas, tostarp arī citas nozares, kas izmanto atkrastes resursus, piemēram, tūrisms.

1.5.

Saistībā ar iepriekšējiem ierosinājumiem EESK ar bažām atzīmē, ka Komisijas pārstāvji nav piedalījušies nedz divās izpētes grupas sanāksmēs, nedz Aberdīnā notikušajā publiskajā uzklausīšanas sanāksmē, kuru mērķis bija sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par Eiropas atkrastes nozari.

1.6.

Visaptverošā analīzē par saistību starp atkrastes nozari un Eiropas jūrniecības nozari komiteja konstatē, ka atkrastes nozare ir ļoti spēcīgs, nereti videi draudzīgs Eiropas jūrniecības nozares, jo īpaši kuģu būves, remonta un aprīkojuma nozares, virzītājspēks. Var izvirzīt tēzi, ka, pateicoties pieprasījumam atkrastes nozarē, Eiropas kuģu būves nozare varēja novērst vēl nesen draudošo kritiskās masas zudumu.

1.7.

Tā kā pašlaik tiek īstenota direktīva par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, komiteja uzskata, ka Eiropas Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jānoorganizē pārbaudes sistēma un jānorāda veidi, kā palielināt uzņēmēju finansiālās spējas šajā nozarē, lai paredzētu līdzekļus remontdarbu segšanai pēc negadījumiem.

1.7.1.

Jāsagatavo un jāievieš “drošības kultūras” programma un jāveic pasākumi, kas veicina un atbalsta to, ka atkrastes nozares uzņēmumi akreditē mācību iestādes, lai īstenotu plašāku apmācību drošības jomā, iekļaujot šajā apmācībā arī vides aizsardzības jautājumus. EESK konstatē, ka augsta drošības līmeņa veicināšana atkrastes nozarē ir atkarīga arī no labu darba apstākļu nodrošināšanas jūrā.

1.8.

EESK ierosina Komisijai un ieinteresētajām dalībvalstīm sadarbībā ar SDO un sociālajiem partneriem veikt pasākumus, lai novērtētu, vai Konvenciju par darbu jūrniecībā (Marine Labour Convention, MLC) iespējams attiecināt uz darbiniekiem, kas ir nodarbināti atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarē (OO&G – offshore oil and gas) un atkrastes vēja enerģijas nozarē (OWE – offshore wind energy) Eiropas Savienības un EEZ reģionā.

1.9.

Komiteja uzskata, ka Komisijai un Eiropas atkrastes nozari pārstāvošajiem sociālajiem partneriem būtu jāizmanto tāds labs piemērs kā 2009. gada direktīva, ar ko ES saskaņā ar Eiropas nozares nolīgumu starp Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) īsteno Konvenciju par darbu jūrniecībā.

1.10.

Saistībā ar prognozēm par kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkumu ES un EEZ atkrastes nozarē EESK uzskata, ka ar to ir jācīnās, nodrošinot labus darba apstākļus (piemērojot noteikumus no Konvencijas par darbu jūrniecībā) un pielietojot prasmju pielāgošanas un profesionālās apmācības politiku, kā arī mudinot jauniešus strādāt jūrniecībā.

1.11.

Atkrastes nozarē Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un arī publiskā un privātā sektora partnerība (PPP), tostarp kopuzņēmumi, garantijas, ražošanas sadales principi un koncesijas. Koordinācijai būtu jāattiecas uz tiesisko regulējumu, telpisko plānošanu, vides aizsardzību un ģeoloģiskajiem pētījumiem, saistot to ar jautājumu par energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu.

1.12.

EESK uzskata, ka vienai no atkrastes ieguves rūpniecības eiropeizācijas dimensijām vajadzētu būt tam, ka Komisija pievienojas plašai ģeoloģisko pētījumu programmai, kurā pielieto IKT, lai nodrošinātu datus ilgtspējīgākai – pašreizējai un turpmākai – jūras resursu krājumu izmantošanai.

1.13.

Komiteja norāda, ka būtiskākie izaicinājumi atkrastes nozarei globālās un Eiropas konkurences un regulatīvo prasību apstākļos ir šādi:

1.14.

EESK aicina veidot atkrastes nozaru, piekrastes reģionu un piegādes ķēdes uzņēmumu sadarbības tīklu ar pētniecības centriem un universitātēm “Apvārsnis 2020” programmas un lietpratīgas specializācijas projektu ietvaros. Šajā sadarbībā būtu jāpalielina ar inovācijām un ekoloģiju saistīto jautājumu daļa, kā arī jāizmanto iespējas, kuras rada tikko ieviestais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

1.14.1.

EESK aicina Komisiju apsvērt korekcijas struktūrfondos vai Juncker plānā, lai sekmētu ieguldījumus inovācijās atkrastes nozarē.

1.15.

Komiteja uzskata, ka būtu jāaktualizē stratēģija “Eiropa 2020” (pārskats), ņemot vērā ES prasību ievērošanu attiecībā uz jūrā veiktajām darbībām, projektiem, kvalificētu darbaspēku, ilgtspējīgas attīstības finansēšanu un veicināšanu; šajā sakarā būtu jārēķinās ar atkrastes nozares darbībā nepieciešamo darbu un prasmju plašo un daudzveidīgo klāstu.

1.16.

EESK aicina Eiropas Komisiju veicināt debates par iespējām, kādas sniedz konkrēta Ziemeļjūras stratēģija, kurā ir aplūkotas problēmas attiecībā uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu atkrastes nozari Eiropā.

2.1.

Atkrastes nozare galvenokārt aptver elektroenerģijas ražošanu, kā arī gāzes, naftas un minerālu ieguvi jūrā. Ņemot vērā piegādes un pakalpojumu ķēdi, atkrastes nozare ir saistīta ar šādām jūrniecības nozarēm: kuģu būve, remonts, tehniskā apkope un pārbūve, kuģu aprīkojuma un piegādes nozare, kā arī atkrastes rūpniecisko iekārtu nozare.

2.2.

Ar atkrastes nozarēm saistītajā Eiropas jūrniecības nozarē ir gan speciālistu īpašās zināšanas, gan vajadzīgie cilvēkresursi, lai efektīvi izmantotu priekšrocības, ko sniedz dalība ar visām atkrastes nozarēm saistītajos tirgos.

2.3.

Izanalizējot situāciju Eiropas atkrastes nozarē un izvērtējot tās izredzes uz ilgtspējīgu ilgtermiņa attīstību, atzinumā ir:

3.1.

Eiropas energoresursu struktūrā naftas un gāzes produkti 2012. gadā veidoja 26 %, bet lielāko daļu veidoja kodolenerģija (29 %), savukārt atjaunojamie energoresursi, tostarp hidroelektroenerģija, veidoja 22 %.

3.1.1.

ES ir lielākais enerģijas importētājs pasaulē – tā importē 53 % no savas enerģijas par EUR 400 miljardiem gadā. 88 % naftas un 66 % gāzes tiek importēti galvenokārt no Krievijas.

3.2.

Lielākā problēma Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarē ir jautājums par to, vai tradicionālā Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozare paplašināsies, ņemot vērā tās diversifikāciju un problēmas, kas izriet no atjaunojamo energoresursu attīstības un no šo nozares izmaiņu efektīvas pārvarēšanas.

3.3.

Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozari raksturo šādas īpašības:

3.4.

Pašreizējie problēmjautājumi Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarē ir šādi:

3.4.1.

Jauni problēmjautājumi nozarei ir šādi:

3.5.

Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozare būtu jāatbalsta, jo:

3.6.

Aberdīnā (2) notikušajā uzklausīšanas sanāksmē tika izklāstīti rezultāti, kas gūti, izanalizējot Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozares priekšrocības, trūkumus, iespējas un apdraudējumus (strengths, weaknesses, opportunities and threats – SWOT), un kas pēc papildināšanas ar debašu laikā izvirzītajiem priekšlikumiem iekļauti pielikumā.

4.1.

ES jūrās pašreiz darbojas aptuveni 2 500 turbīnas 11 valstīs ar kopējo jaudu vairāk nekā 8 GW apmērā. ES ražo gandrīz 90 % no pasaules produkcijas. Pēc pašreizējo 12 projektu noslēgšanās uzstādīto iekārtu jauda pieaugs līdz 10,9 GW. Vēja enerģija kopumā pašreiz veido 7 % no ES enerģijas, no kuras 1/7 nāk no atkrastes vēja enerģijas nozares (OWE).

4.2.

Pašreizējās tendences nozarē attīstības un inovācijas ziņā skar turbīnas, pamatnes, kā arī iekārtas lielākos dziļumos un lielākos attālumos no krasta.

4.3.

Finanšu plānošana kļūst par aizvien nozīmīgāku instrumentu jūras vēja enerģijas attīstībā. 2014. gadā šī nozare aizņēmās kredītus bez regresa EUR 3,14 miljardu vērtībā (3), un tas ir augstākais sasniegtais līmenis nozares vēsturē. Partnerības finanšu jomā ir veiksmes atslēga.

4.4.

Gaidāms, ka nākamajos gados vēl vairāk palielināsies uzstādīto iekārtu jauda. Attiecībā uz tālāku nākotni Eiropas Vēja enerģijas asociācija (EWEA) uzskata, ka jau ir izsniegtas atļaujas jaunu vēja parku būvniecībai ar kopējo jaudu 26,4 GW, savukārt ilgtermiņa plāni liecina, ka jauda pieaugs par 98 GW.

4.5.

Saskaņā ar EWEA datiem 2011. gada beigās Eiropas vēja enerģijas nozarē bija nodarbināti 192 tūkstoši cilvēku, no tiem aptuveni 30–40 tūkstoši atkrastes vēja enerģijas nozarē.

4.6.

Eiropas Savienībā okeānu enerģijas iegūšanai uzstādīto iekārtu jauda ir aptuveni 1,5 GW (sešas reizes mazāka nekā atkrastes vēju enerģijas gadījumā, taču, paredzams, ka līdz 2020. gadam tā būs 3,6 GW apmērā). Papildus nāk iekārtas, kas izmanto jūras viļņu, plūdmaiņu un straumju enerģiju, sāļuma gradientus, kā arī iekārtas jūras siltuma enerģijas pārvēršanai elektroenerģijā.

5.1.

Pasaules kuģu pasūtījumu apjoms 2014. gadā bija USD 370 miljardu, tostarp USD 170 miljardu apmērā bija atkrastes nozares kuģu pasūtījumi. Tiek lēsts, ka 2014.–2025. gadā pasaulē tiks pieprasīti 1 230–1 970 dažādi atkrastes nozares kuģi. Pieprasījums pēc rūpniecības zemūdens kuģiem palielināsies par 180 %, bet pieprasījums pēc kuģiem vēja parku aprīkošanai un ekspluatācijai, kā arī pēc peldošām atkrastes nozares iekārtām palielināsies 50 līdz 60 % apmērā.

5.2.

Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam visu veidu kuģu pasūtījums palielināsies par 3,7 %, un tas, ņemot vērā daudz lielāku pieprasījumu pēc atkrastes nozares kuģiem, skaidri liecina par to, ka atkrastes nozare ir un būs spēcīgs kuģu būves nozares virzītājspēks. Atkrastes nozares kuģu īpatsvars 2014. gadā bija 30 % no kopējā kuģu būves apjoma Eiropā.

5.3.

Tikpat cieša saikne ar Eiropas atkrastes nozari ir jūrniecības aprīkojuma rūpniecībai, kas ir pasaules līdere urbšanas moduļu, dzinēju, vinču, celtņu un elektronikas ražošanā atkrastes nozarei.

5.4.

Jūrniecības nozares videi draudzīgais virzītājspēks ir jūras enerģija. Tās globālais potenciāls ir vairāk nekā EUR 19 miljardi laikposmā no 2012. gada līdz 2022. gadam (aptuveni EUR 2 miljardi gadā). Šie aprēķini ir balstīti uz kuģu un iekārtu skaitu, kas nepieciešams plānoto vēja parku izbūvei un ekspluatācijai.

5.5.

Jauna veida pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem Eiropas jūrniecības nozarē rodas arī saistībā ar darbības pārvietošanu uz lielākiem dziļumiem galvenokārt Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarē un jūras enerģijas nozarē.

5.6.

Kušana arktiskajos reģionos dod iespēju iegūt tur izejvielas, kā arī kuģot (lai arī tas nav videi draudzīgs virzītājspēks). Ar šo tendenci cita starpā saistās gaidāmais pieprasījums pēc ledlaužu, kā arī ledus klases transportkuģu un apkalpojošo kuģu būves.

5.7.

Vēl pavisam jaunā okeānu enerģijas nozare būs arvien vairāk videi draudzīgs dzinējspēks Eiropas jūrniecības nozarei, galvenokārt nozarēm SEA Europe ietvaros.

5.8.

Kuģu būves nozares produktu klāsts atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarei ir šādi saistīts ar nozares aprites ciklu:

5.9.

Lai nākotnē nodrošinātu naftas un gāzes piegādi, būs ievērojami jāpalielina jūras urbumu skaits. Tas ir saistīts ar lielu pieprasījumu pēc tehniski sarežģītiem platformu moduļiem, kā arī ar dažāda veida atkrastes nozares iekārtu un urbšanas torņu remontu un pārbūvi; šie pakalpojumi ir nozīmīgs ienākumu avots ES kuģu būves un remonta nozarei.

5.10.

Pievilcīgas perspektīvas saistās ar jaunu kuģu būves produktu, proti, kuģiem ne vien šķidrās gāzes pārvadāšanai (peldošie LNG termināli), bet arī dažādu atkrastes naftas un gāzes ieguves nozares pakalpojumu izmantošanai un vienlaicīgai LNG sauszemes terminālu aizstāšanai. Runa ir par FPSO LNG (sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas, uzglabāšanas un transportēšanas palīgkuģi) un FSRU (pārvadāšana, uzglabāšana un pārvēršana gāzveida stāvoklī) variantu.

5.11.

Arī Eiropas ostās var gūt labumu no virzītājspēkiem, kas saistīti ar atkrastes nozari. Tas skar gabalkravu apkalpošanu un šādu vēja turbīnas elementu pārkraušanu; šie elementi ir torņu segmenti, ģeneratori, spārnu rotori un citas iekārtas, ko pieprasījusi atkrastes nozare.

6.1.

Pēdējās desmitgades laikā Eiropas ieguldījumi inovācijās joprojām nespēj panākt lielākos konkurentus (ASV). Tas ietekmē visas rūpniecības nozares, tostarp Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozari.

6.2.

Viens no galvenajiem uzdevumiem naftas un gāzes nozarei ir garantēt tās iekārtu drošu ekspluatāciju situācijā, kad tās noveco. Vidēji 30 % no pasaules platformām darbojas jau ilgāk nekā 20 gadus, un daudzas no tām ir pārsniegušas plānoto ekspluatācijas periodu.

6.3.

Galvenās jomas, kurās ir nepieciešams veikt pasākumus Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarē notiekošās novecošanās kontekstā, ir šādas:

6.4.

Sektora izaugsme ir atkarīga no inovatīvām tehnoloģijām, kuru mērķis ir sekmēt ieguvi un maksimāli izmantot novecojošo aprīkojumu, kā arī pagarināt atsevišķu ražošanas lauku ekspluatācijas periodu.

6.4.1.

Jaunajām tehnoloģijām ir būtiska nozīme dziļūdens izpētē un ražošanā, kas saistās ar vairākus miljardus lieliem ieguldījumiem. Jaunas tehnoloģiju izstrādes mērķis ir samazināt darbības izmaksas un apdraudējumus, kā arī urbumus izmantot augstākās temperatūrās un zem lielāka spiediena.

6.5.

EESK uzskata, ka Komisijai jāapsver korekcijas struktūrfondos vai Juncker plānā, lai sekmētu ieguldījumus inovācijās atkrastes nozarē, galvenokārt šādās jomās:

6.6.

Slānekļa gāzes attīstība atbilstīgi vides aizsardzības prasībām kļūst arvien vilinošāka arī Eiropas atkrastes naftas un gāzes ieguves nozarei. Tas izriet no tā, ka ir ievērojami uzlabojusies zemūdens klinšu hidrauliskās plaisu radīšanas tehnoloģija. Arī CO2 sekvestrācija jūrā var būt nākamais videi draudzīgais faktors, kas sekmē atkrastes nozares izaugsmi, tiecoties pēc zema oglekļa līmeņa ekonomikas.

6.7.

Citas jaunas jomas attīstībai ir daudzfunkcionālu rūpniecisko platformu būve pēc izmēģinājuma projektiem (7. pamatprogramma), kā arī kompleksu iekārtu un instalāciju uzstādīšana okeāna viļņu un plūdmaiņu enerģijas ražošanai.

6.8.

Izaicinājums ES politikas veidotājiem ir programmas “Apvārsnis 2020” potenciāla izmantošana, lai maksimāli palielinātu pētniecību un inovāciju (4) Eiropas atkrastes nozarē.

7.1.

Atkrastes nozare Eiropā darbojas saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas nepārtraukti paplašinās. Svarīgākie noteikumi, kas ietekmē šīs nozares, ir, piemēram, šādi:

7.2.

Direktīva par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, stājās spēkā 2013. gadā, un tā ir jāiekļauj valstu tiesību sistēmās līdz 2015. gada jūlijam, savukārt nozarei ir jāpielāgojas jaunajiem standartiem līdz 2016. gada jūlijam.

7.2.1.

Lai sasniegtu kopējo ieceri un iespēju uzraudzīt nopietnas avārijas situācijas Eiropā un ārpus tās, ir nepieciešama sadarbība starp Komisiju, dalībvalstīm un specializētiem uzņēmumiem šādās jomās:

7.3.

Pašreiz nozares pārstāvji par delikātu regulatīvo jautājumu uzskata darbu pie atsauces dokumenta (BREF) par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi ar lielpatēriņa hidropārrāvumu metodi Eiropas Savienībā.

7.4.

Tāpat arī saistībā ar regulatīvo ietekmi uz visām atkrastes nozarēm ir jāievēro jaunākā 2014. gada jūlija direktīva, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru.

7.5.

Netieša ietekme uz atkrastes ieguves nozari un jautājumu par iegulu ģeoloģiju ir arī paziņojumam COM(2008) 699 par izejvielu politiku, kas norāda uz lielākas starptautiskās sadarbības virzieniem valstu ģeoloģisko pētījumu jomā, lai palielinātu ES zināšanu bāzi.

7.6.

Ne mazāk svarīgi regulatīvie un politiskie jautājumi, kuri ietekmē visu Eiropas atkrastes nozari, ir šādi:

8.1.

Eiropas atkrastes nozares lielā daudzveidība un būtiskā globalizācijas ietekme uz šo ekonomikas jomu, kā arī joprojām neatrisinātās problēmas attiecībā uz vienlīdzīgiem spēles un sociālā dempinga apstākļiem šajā nozarē sarežģī personāla jautājumus. To papildina vēl problēmas sociālā dialoga, kolektīvo darba attiecību un sociālo standartu jomā.

8.1.1.

Šos jautājumus varētu risināt kompleksi saskaņā ar spēkā esošo 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā (MLC) un ES tiesību aktiem, ar ko to īsteno.

8.1.2.

Diemžēl iespēja plašāk pielietot šo konvenciju atkrastes nozarē joprojām ir ierobežota. Tas skaidrojams arī ar to, ka MLC nav precīzu noteikumu attiecībā uz atkrastes nozares darbiniekiem, kā arī ar valdību, operatoru un īpašnieku attieksmi. To vēl vairāk pasliktina ES pastāvošās problēmas ar kuģu un peldošo rūpniecības iekārtu reģistrāciju.

8.2.

EESK uzskata, ka Komisijai un Eiropas sociālajiem partneriem, kas pārstāv atkrastes nozari, būtu jāizmanto tāds labs paraugs kā 2008. gada direktīva, ar ko ES saskaņā ar Eiropas nozares nolīgumu starp ETDF un EKKĪA īsteno Konvenciju par darbu jūrniecībā.

8.2.1.

Risinājuma modelis varētu būt Starptautiskās Transporta darbinieku federācijas (ITF) koplīgums attiecībā uz atkrastes nozari. Pašreiz tā ieviešanu ierobežo valstu pārvaldes iestāžu vēlmes trūkums, situācija ar kuģu reģistrēšanu, neapmierinošais sociālais dialogs un ievērojams darba tirgū esošo nodarbināto personu skaits, kuras strādā saskaņā ar civiltiesisko saistību līgumu un kuras ir fiktīvi pašnodarbinātas.

9.1.

Naftas un gāzes nozare ir 50 gadus veca, un aplēses liecina, ka tā attīstīsies vēl 50 gadus, lai arī tā saskaras ar tādām ievērojamām izmaiņām enerģētikas jomā kā:

Jautājums ir: vai tradicionālā naftas un gāzes ieguves nozare spēj atrisināt lielās problēmas, kas saistītas ar dažādošanu virzībā uz atjaunojamajiem energoresursiem, un īstenot šādas pārmaiņas?

9.2.

Ziemeļjūras komisijas mērķis ir sadarboties ar Lordu palātu, lai Apvienotās Karalistes valdību iesaistītu un tādējādi veicinātu integrētu pieeju attiecībā uz Ziemeļjūras baseina telpisko plānošanu, un izstrādātu dokumentu un stratēģiju, kas sabiedrību informētu par Ziemeļjūras energotīkla priekšrocībām.

9.3.

EESK aicina Eiropas Komisiju veicināt debates par iespējām, kādas sniedz īpaša Ziemeļjūras stratēģija, kurā būtu jāaplūko tādas problēmas attiecībā uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu atkrastes nozari Eiropā kā: