Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013AE4349

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā” COM(2013) 250 final – 2013/133 (COD)

    OV C 67, 6.3.2014, p. 157–159 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    6.3.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 67/157


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā”

    COM(2013) 250 final – 2013/133 (COD)

    2014/C 67/32

    Ziņotājs: Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

    Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 304. pantu attiecīgi 2013. gada 12. maijā un 2013. gada 28. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisiju par tematu

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

    COM(2013) 250 final – 2013/0133 (COD).

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2013. gada 1. oktobrī.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 493 plenārajā sesijā, kas notika 2013. gada 16. un 17. oktobrī (16. oktobra sēdē), ar 137 balsīm par, 2 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    EESK atzinīgi vērtē izskatāmos Regulas (EK) Nr. 302/2009 grozījumus, jo tie liecina, ka ir sasniegti efektīvi rezultāti zilās tunzivs krājumu atjaunošanā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    1.2.

    Komiteja atkārtoti mudina Eiropas Komisiju pēc iespējas precīzāk piemērot izskatāmo regulu visām dalībvalstīm un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) līgumslēdzējām pusēm.

    1.3.

    EESK atkārtoti pauž atzinību par Eiropas Komisijas, dalībvalstu un zvejnieku pēdējos gados īstenotajiem centieniem, īstenojot krājumu atjaunošanas vērienīgo daudzgadu plānu, kas rada sociālas un ekonomiskas sekas, kuras būtu jāņem vērā.

    1.4.

    EESK aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt pasākumus, kas paredzēti informēšanai ar mērķi uzlabot zināšanas par reālo situāciju attiecībā uz zilajām tunzivīm un krājumu atjaunošanas plāna īstenošanas rezultātiem.

    1.5.

    EESK uzskata: lai nodrošinātu zilās tunzivs krājumu atjaunošanu, nepieciešams, papildinot 7. panta 6. punktu, skaidri precizēt, kādi ir tie zvejas rīki Eiropas Savienībā, ar ko atļauts zvejot visu gadu.

    2.   Ievads

    2.1.

    Šis atzinums ir sagatavots par priekšlikumu COM(2013) 250 final, ar ko atkārtoti groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    2.2.

    Zilā tunzivs ir viena no Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) uzmanības lokā esošajām nozīmīgākajām sugām. ES ir ICCAT konvencijas līgumslēdzēja puse.

    2.3.

    ICCAT 2006. gadā izstrādāja zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, kas mudināja pieņemt Regulu (EK) Nr. 1559/2007, ar ko sākotnēji izveidoja daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    2.4.

    Regulu (EK) Nr. 1559/2007 atcēla ar Regulu (EK) Nr. 302/2009, ņemot vērā ICCAT Ieteikumu 08-05, ko pieņēma 2008. gadā 16. īpašajā sanāksmē, kurā noteica jaunu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai.

    2.5.

    ICCAT 17. īpašajā sanāksmē 2010. gadā pieņēma Ieteikumu 10-04, ar ko izdarīja grozījumus iepriekšējā krājumu atjaunošanas plānā, paredzot vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju, pastiprināt zvejas jaudas samazināšanas pasākumus un noteikt stingrākus zvejas kontroles pasākumus. Tā rezultātā tika grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009, pieņemot Regulu (ES) Nr. 500/2012, lai Savienības līmenī īstenotu starptautiskos saglabāšanas pasākumus.

    2.6.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komiteja sniedza pozitīvu atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumiem abām regulām un atbalsta jaunāko grozījumu, atzinīgi vērtējot dalībvalstu un zvejnieku ieguldījumu ICCAT zilās tunzivs krājumu atjaunošanas stingrā plāna īstenošanā un mudinot turpināt zinātniskos pētījumus.

    3.   Zinātniskā nostāja

    3.1.

    Kopš ICCAT 2008. gada 16. īpašās sanāksmes ir vērojama zilās tunzivs biomasas krājumu atjaunošanās Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    3.2.

    Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) — konsultatīvā zinātniskā komiteja, kas konsultē ICCAT, — 2012. gada kopsavilkuma ziņojumā ICCAT komisijai (1) citu apgalvojumu starpā teikts:

    3.2.1.

    “Kopš 1998. gada ir spēkā nozvejas ierobežojumi pārvaldības vienībai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. 2002. gadā Komisija noteica zilās tunzivs kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā 32 000 tonnu apmērā 2003.–2006. gadā, 29 500 tonnas 2007. gadā un 28 500 tonnas 2008. gadā. Pēc tam Komisija noteica KPN 2009., 2010. un 2011. gadam — attiecīgi 22 000, 19 950 un 18 500 tonnas. Tomēr KPN 2010. gadam tika pārskatīta, nosakot to 13 500 tonnu apmērā, un tika izveidota sistēma turpmākajai KPN noteikšanai (sākot no 2011. gada) tādos apmēros, kas no 2010. līdz 2022. gadam ļauj īstenot krājumu atjaunošanu līdz biomasas maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (BMSY) ar vismaz 60 % iespējamību. KPN 2011. un 2012. gadam tika noteikts 12 900 tonnu apmērā.”

    3.2.2.

    ICCAT 2010. gada Ieteikums 10-04 bija nozīmīgs impulss zilās tunzivs krājumu atjaunošanai, jo, nosakot jaunu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) samazinājumu līdz 12 900 tonnām 2011. un 2012. gadam, būtiski samazinājās zvejas jauda un tika pastiprināti kontroles pasākumi, tādējādi ievērojami samazinot zvejas kuģu skaitu un stiprinot efektīvu to nozvejas kontroli.

    3.2.3.

    Kaut nozvejas skaitliskais novērtējums, kas veikts, izmantojot jaudas mērījumus, jāskata piesardzīgi, SCRS to interpretē tā, ka, pateicoties krājumu atjaunošanas plāna īstenošanai, pārraudzībai un izpildes kontrolēm, nozveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir ievērojami samazinājusies.

    3.2.4.

    Turklāt mazo zilo tunzivju lielāka pārpilnība vai lielāka koncentrācija Vidusjūras ziemeļrietumu daļā, kas konstatēta, veicot izpēti no gaisa, iespējams, ir saistīta ar pozitīvajiem rezultātiem, kas gūti, piemērojot noteikumus par minimālā izmēra palielinājumu. Ieteikums 06-05 ļāva uzlabot ieguvi uz vienu papildinājuma vienību salīdzinājumā ar 2000. Gadu sākumu, kā arī ir veicinājuši nārstojošo zivju biomasas krājumu atjaunošanu, jo mazuļiem ir lielākas iespējas izdzīvot.”

    3.2.5.

    Neseno regulu un iepriekšējo ieteikumu īstenošana nepārprotami ir samazinājusi nozvejas īpatsvaru un zivju mirstību. Visi CPUE (nozvejas uz piepūles vienību) rādītāji pēdējos gados uzrādījuši augošu tendenci. Komiteja norāda, ka nozvejas saglabāšana pašreizējā KPN apmērā (12 900 tonnas) vai 2010. gada KPN apmērā (13 500 tonnas) saskaņā ar pašreizējo pārvaldības programmu, iespējams, ļaus panākt krājumu pieaugumu minētajā periodā un atbilst mērķim līdz 2022. gadam ar vismaz 60 % iespējamību sasniegt mirstības un biomasas maksimālo ilgtspējas ieguves apjomu.

    3.3.

    EESK atzinīgi vērtē šo ICCAT komisiju konsultējošās zinātniskās komitejas ziņojumu, kas apliecina skaidru zilās tunzivs krājumu atjaunošanās tendenci, jo tajā ir pausts stingrs atbalsts visiem tiesību aktu priekšlikumiem, kurus Eiropas Komisija iesniegusi attiecībā uz daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    4.    ICCAT ieteikuma grozījumi

    4.1.

    2012. gadā ICCAT pieņēma jaunu ieteikumu — Ieteikumu 12-03, ar ko groza zilās tunzivs krājumu atjaunošanas daudzgadu plānu, kas paredzēts 15 gadiem (2007–2022).

    4.2.

    Šis ieteikums nosaka KPN 13 500 tonnu gadā, sākot ar 2013. gadu un turpmākajiem gadiem, līdz brīdim, kad, pamatojoties uz SCRS ieteikumu, KPN tiktu mainīta. No šīm 13 500 tonnām Eiropas Savienībai piešķirtas 7 548,06 tonnas. Proti, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem, pēc KPN samazināšanas vairāku gadu garumā un neskaitāmiem pasākumiem panākt zilās tunzivs krājumu atjaunošanu, šogad tendence ir mainījusies, un, ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, KPN ir palielināta par 600 tonnām.

    4.3.

    Turklāt, lai zvejas sezonas labāk pielāgotu attiecīgo flotu darbībai, ieteikumā grozītas zvejas sezonas, ko tagad definē kā “atklātas” sezonas atšķirībā no “slēgtajām” sezonām, kas norādītas iepriekšējos ICCAT ieteikumos.

    4.4.

    Turklāt ir grozīti faktiskie datumi, kad ir atļauts zvejot kuģiem ar riņķvadu, laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām.

    4.5.

    Visbeidzot, lai izvairītos no jebkādas nenoteiktības attiecībā uz zvejas rīkiem, uz kuriem neattiecas īpaši noteikumi par zvejas sezonām, iekļauts noteikums, ka ar visiem cita veida zvejas rīkiem skaidri atļauts zvejot visu gadu.

    4.6.

    Attiecībā uz kvotu sadali, kas piešķirtas Eiropas Savienībai ICCAT ūdeņos 2013. gadam, Padome regulā par KPN un kvotām (2) ir noteikusi kvotas katrai dalībvalstij, kā arī to, ka zvejas sezona kuģiem ar riņķvadiem ir no 2013. gada 26. maija līdz 2013. gada 24. jūnijam, lai dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika plānošanai.

    4.7.

    EESK uzskata, ka visi ICCAT Ieteikumā 12-03 iekļautie grozījumi ir pamatoti, un pauž atzinību Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, kā arī zvejniekiem par ieguldījumu šā daudzgadu plāna zilās tunzivs krājumu atjaunošanai īstenošanā, un aicina Eiropas Komisiju turpināt iesākto darbu.

    5.   Regulas (EK) Nr. 302/2009 grozījumi

    5.1.   Ņemot vērā iepriekš minēto, ar izskatāmo regulas priekšlikumu groza Regulas (EK) Nr. 302/2009 7. pantu, nosakot zvejas sezonas katram zvejas kuģu veidam, kam ir atļauts zvejot zilās tunzivis.

    5.2.   7. pants turpmāk izteikts šādā redakcijā:

    Zvejas sezonas

    1)

    No 1. janvāra līdz 31. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā atļauts zvejot zilās tunzivis, izmantojot liela izmēra pelaģiskos nozvejotājus kuģus, kas zvejo ar āķu jedām un kas garāki par 24 m, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kur šāda zveja ir atļauta no 1. augusta līdz 31. janvārim.

    2)

    No 26. maija līdz 24. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem.

    3)

    No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.

    4)

    No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskiem traleriem.

    5)

    No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju atpūtas un sporta zveja.

    6)

    Zilo tunzivju zveja ar citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 1. līdz 5. punktā, ir atļauta visu gadu.”

    5.3.   EESK šos Regulas (EK) Nr. 302/2009 grozījumus uzskata par pamatotiem un tos atbalsta, ņemot vērā, ka grozītais 7. pants daudz skaidrāk nosaka “atklātas sezonas” pretēji iepriekšējā 7. panta redakcijā minētajām “slēgtajām sezonām”, vienlaicīgi grozot faktiskos datumus, kad ir atļauts zvejot kuģiem ar riņķvadu, laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, un precizē, ka ar zvejas rīkiem, uz kuriem neattiecas īpaši noteikumi par zvejas sezonām, ir atļauts zvejot visu gadu. Tāpēc Komiteja uzskata, ka 7. panta 6. punktā jāpapildina ar šādu tekstu: “atbilstīgi Ieteikumā 12-03 iekļautajiem saglabāšanas un plānošanas pasākumiem”.

    5.4.   Saistībā ar iepriekš minēto atļauju EESK uzskata: lai nodrošinātu zilās tunzivs krājumu atjaunošanu, papildinot 7. panta 6. punktu, skaidri jāprecizē, kādi ir tie zvejas rīki Eiropas Savienībā, ar kuriem atļauts zvejot visu gadu.

    6.   Vispārīgas piezīmes

    6.1.

    EESK atzinīgi vērtē Regulas (EK) Nr. 302/2009 grozījumus, jo tie pierāda, ka katru gadu ieviestie īstenošanas pasākumi un grozījumi liecina: piecpadsmit gadiem paredzētā daudzgadu plāna pirmie seši gadi jau dod efektīvus rezultātus zilās tunzivs krājumu atjaunošanā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    6.2.

    Komiteja atkārtoti aicina Eiropas Komisiju maksimāli stingri piemērot šo regulu visām dalībvalstīm un ICCAT līgumslēdzējām pusēm.

    6.3.

    EESK atkārtoti pauž atzinību par Eiropas Komisijas, dalībvalstu un zvejnieku pēdējo gadu centieniem, īstenojot stingro daudzgadu plānu krājumu atjaunošanai, kas rada attiecīgas sociālās un ekonomiskās sekas, kuras būtu jāņem vērā.

    6.4.

    Komiteja vēlas izteikt īpašu atzinību par dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu zinātnisko institūciju, kā arī Eiropas Komisijas un ICCAT veikto darbu, lai izlēmīgi īstenotu daudzgadu plāna zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Šī atzinība attiecas arī uz Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru.

    6.5.

    Visbeidzot, EESK aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt pasākumus, kas paredzēti informēšanai ar mērķi uzlabot zināšanas par reālo situāciju attiecībā uz zilajām tunzivīm un krājumu atjaunošanas plāna piemērošanas rezultātiem.

    Briselē, 2013. gada 16. oktobrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Henri MALOSSE


    (1)  http://www.iccat.es/Documents/SCRS/ExecSum/BFT_EN.pdf

    (2)  Regula (ES) Nr. 40/2013, OV L 23, 25.1.2013.


    Top