6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/104

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai (EESK) pieprasīts atzinums par diviem 2013. gada 27. jūnija priekšlikumiem regulai — COM(2013) 451 final un COM(2013) 452 final —, kuru mērķis ir jaunajam deleģēto aktu režīmam vienlaikus pielāgot 165 tiesību aktus, uz kuriem sākotnēji attiecās regulatīvā kontroles procedūra (RKP).

1.2

Šādu uzdevumu ar Padomes atbalstu izvirzīja Eiropas Parlaments, lai agrāko “komitoloģijas” praksi pielāgotu deleģēšanas procedūrai, kas paredzēta LESD 290. pantā.

1.3

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, jo tā nepieciešama Savienības tiesību avotu drošībai un tās mērķis ir vienkāršošana un efektivitāte.

1.4

EESK atgādina, ka nesen ir pieņēmusi sīki izstrādātu ziņojumu par deleģēšanas procedūru, un šā atzinuma izpratnes nolūkos iesaka to ņemt vērā.

1.5

Aplūkojamā “kopus pielāgošana”, kas skar 165 tiesību aktus (regulas, direktīvas un lēmumus) divpadsmit dažādās jomās, raisa vairākus juridiskas un praktiskas dabas jautājumus.

1.6

Vairāki deleģēšanas procedūras aspekti joprojām ir neskaidri. Jādefinē būtu arī jēdziens “nebūtiski elementi”. Turklāt būtu precīzi jāizvērtē mehānisma darbība.

1.7

Atsevišķos regulu priekšlikumos nav ievēroti visi nosacījumi, kas izriet no leģislatīvajiem pamataktiem, un deleģēšana paredzēta uz nenoteiktu laiku vai arī noteikti ļoti īsi termiņi Parlamenta un Padomes īstenotajai kontrolei.

1.8

Pamatojoties uz savām vispārīgajām un īpašajām piezīmēm, EESK iesaka Komisijai izdarīt izmaiņas “kopus pielāgošanas” procesā tā, lai vairāk tiktu ņemtas vērā dažu tiesību pamataktu īpatnības.

1.9

EESK arī iesaka Padomei un Parlamentam rīkoties ar vislielāko rūpību un sīki izvērtēt visus tiesību aktus, uz kuriem minētā pielāgošana attiecas.

2.1

Lisabonas līgumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, paredzētas atšķirības starp LESD 290. pantā noteiktajām Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (deleģēšanas procedūra), un LESD 291. pantā noteiktajām pilnvarām pieņemt īstenošanas aktus (izpildes procedūra).

2.2

Uz katru no abiem pilnvaru veidiem attiecas atšķirīgs tiesiskais regulējums.

2.2.1

Deleģēšanas pilnvaru īstenošana noteikta nesaistošos instrumentos:

2.2.1.1

Par deleģēšanas procedūru Komiteja nesen pieņēmusi sīki izstrādātu informatīvu ziņojumu, ar kuru būtu ļoti ieteicams iepazīties, lai izprastu šo atzinumu (3).

2.2.2

Savukārt LESD 291. pantā paredzēto īstenošanas pilnvaru piemērošanu nosaka juridiski saistoši instrumenti:

2.2.3

RKP tika izmantota, lai pieņemtu īstenošanas pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus leģislatīvā pamataktā. Šāds formulējums, kas ietverts Komitoloģijas lēmuma 5.a pantā (6), ir ļoti tuvs deleģēto aktu definīcijai. LESD 290. pantā deleģētie akti faktiski definēti kā kvazileģislatīvi akti, kurus Komisija pieņem, lai papildinātu vai grozītu “nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus”.

2.2.4

Tieši minētās līdzības dēļ laikā no 2009. gada līdz 2014. gadam Komitoloģijas lēmuma 5.a pants un RKP pagaidām paliek spēkā; Komisijas mērķis ir šo ierobežoto laikposmu izmantot, lai deleģēto aktu režīmam pielāgotu spēkā esošos noteikumus, kuros paredzēta RKP.

2.2.5

Tādēļ pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma (7) un ar Padomes atbalstu Komisija uzsāka dažu regulu, direktīvu un lēmumu pielāgošanas procesu (8).

“Omnibus” regulu priekšlikumi, par kuriem Komiteja aicināta sniegt atzinumu, izstrādāti ar mērķi uzsākt šo kopus pielāgošanu.

3.1

Komisija ir publicējusi divus regulu priekšlikumus:

Drīzumā gaidāms arī trešais priekšlikumu kopums, kas patlaban vēl tiek gatavots.

3.2

Priekšlikums, kurš attiecas uz “vairākiem tiesību aktiem”, izstrādāts, lai no RKP uz deleģēšanas procedūras sistēmu “pārceltu” vienlaikus 160 leģislatīvus aktus (regulas, direktīvas un lēmumus) vienpadsmit dažādās jomās:

3.2.1

Priekšlikumā ietverts paskaidrojuma raksts, priekšlikums regulai un vienkāršs pielikums ar to aktu sarakstu, uz kuriem RKP vietā tiktu attiecināta deleģēšanas procedūra.

3.3

Priekšlikums, kurš attiecas uz “vairākiem tiesību aktiem tiesiskuma jomā”, veidots kā atsevišķs dokuments, jo šo tiesību aktu juridiskais pamats atrodams LESD III daļas V sadaļā un tie neattiecas uz visām dalībvalstīm. Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību, uz minēto dalībvalsti ierosinātā regula neattieksies.

3.3.1

Priekšlikums regulai par tiesiskuma jomas tiesību aktu pielāgošanu LESD 290. pantam attiecas uz piecām regulām šādās jomās:

4.1

Komisija ierosinājusi “omnibus” regulas par vairāku regulu, direktīvu un lēmumu kopus pielāgošanu, nevis atsevišķu regulas priekšlikumu par katru no attiecīgajiem aktiem.

4.1.1

Šādu metodi Komisija lietojusi jau 2006. gadā — RKP ieviešanai. Toreiz tika izmantots viens kopīgs paziņojums, lai steidzamības kārtā pielāgotu 25 regulas un direktīvas, tostarp Direktīvu 2005/1/EK (2005. gada 9. marts), kuras mērķis bija izveidot “finanšu pakalpojumu komiteju jaunu organizatorisko struktūru” (9). Jāpiemin arī Komisijas 2007. gada paziņojumi par citas tiesību aktu grupas pielāgošanu regulatīvajai kontroles procedūrai; minētie tiesību akti kataloģizēti 4 pielikumos (10). Par šo jautājumu EESK sniedza savus secinājumus un ieteikumus (11).

4.1.2

Tāda apjoma pielāgošanu Komisija vēl nekad nav veikusi.

4.1.3

Komiteja secina, ka regulu priekšlikumi atspoguļo Komisijas pilnvaru apjomu, jo tajos paredzēta joma, apjoms un termiņš, kādā Padome un Parlaments var izteikt iebildumus.

4.1.4

No procedūras vienkāršuma un raituma viedokļa šāda izvēle ir saprotama, taču rada vairākus jautājumus.

4.2

Abu regulas priekšlikumu 2. pantā paredzēts, ka pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saistībā ar pašreizējo pielāgošanu “piešķir uz nenoteiktu laiku”.

4.2.1

Komiteja atgādina, ka saskaņā ar LESD 290. pantu deleģēšanas pilnvaru ilgums ir konkrēti nosakāms ar leģislatīvo pamataktu un ka līdz šim, ar dažiem retiem izņēmumiem, deleģēšanu principā paredz uz konkrētu termiņu, ko vajadzības gadījumā var pagarināt, sagatavojot ziņojumu par deleģējuma īstenošanu.

4.2.2

Jānorāda, ka Komisijas izvēlei — deleģējumam uz nenoteiktu laiku (12) — nepiekrīt Parlaments (13). Turklāt “omnibus regulas” priekšlikums anulē pienākumu sistemātiski ziņot par pamataktos paredzēto pasākumu īstenošanu (14).

4.2.3

Tāpēc EESK rodas jautājums, vai Komisijas ierosinātajās “pielāgošanas regulās” varētu būt paredzēts, ka visos gadījumos — neatkarīgi no tematiskās jomas — pilnvaras tiek deleģētas uz nenoteiktu laiku.

4.3

Kā Komiteja ir norādījusi savā informatīvajā ziņojumā par deleģētajiem aktiem, pilnvaru deleģēšanu kontrolē Padome un Parlaments, kas jebkurā brīdī var atsaukt pilnvaru deleģējumu, izteikt iebildumus par Komisijas pieņemtu deleģētu aktu (divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais deleģētais akts paziņots Padomei un Parlamentam) vai līdz minētā divu mēnešu termiņa beigām paziņot Komisijai, ka iebildumu nav. Pēc Parlamenta vai Padomes pieprasījuma šo divu mēnešu periodu var pagarināt.

4.3.1

Komitoloģijas lēmuma 5.a panta 3.–6. punktā tika noteikts sarežģīts dažādu termiņu režīms atkarībā no tā, vai Komisijas paredzētie pasākumi atbilst vai neatbilst komitejas atzinumam; termiņa ilgums var būt no 4 līdz 2 mēnešiem atkarībā no tā, kādu lēmumu attiecīgi pieņem Padome un Eiropas Parlaments.

Atkāpjoties no minētā “parastā” režīma, 5.a panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka “attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos” minētos termiņus var saīsināt, ja tas vajadzīgs “efektivitātes nolūkā”, tomēr nenorādot konkrētu termiņu.

Turklāt 6. punktā tika noteikts, ka konkrētos gadījumos, kad “nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ” parasto režīmu nav iespējams ievērot, var piemērot īpašu režīmu — viena mēneša termiņu —, kam iepriekš jābūt paredzētam pamataktā.

4.3.2

Regulas priekšlikumā par vairāku tiesību aktu pielāgošanu LESD 290. pantam (2. panta 6. punktā) ir atsauce uz šo iespējamo atkāpi, taču paredzēts ir vienīgi tas, ka “attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos” parasto termiņu, kādā Padome un Parlaments var iebilst pret deleģēto aktu, var saīsināt līdz vienam mēnesim (15).

4.3.3

Šķiet, ka ierosinātais jaunais režīms ierobežo rīcības brīvību, ar kādu Padome un Parlaments var īstenot savas kontroles pilnvaras.

4.3.4

Komiteja šaubās īpaši par to, vai tik īsā laikā Padome un Parlaments var efektīvi īstenot savas kontroles pilnvaras attiecībā uz 160 deleģētajiem aktiem.

4.4

Kā Komiteja jau uzsvērusi savā informatīvajā ziņojumā, deleģēšanas procedūras mērķis ir pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz nebūtiskiem elementiem, kas paredzēti kādā Padomes un Parlamenta kopīgi pieņemtā leģislatīvā aktā.

4.4.1

Komisijas ierosinātie regulu priekšlikumi attiecas uz divpadsmit dažādām tematiskajām jomām.

4.4.2

Tā kā deleģēto aktu konkrētā juridiskā būtība ir samērā nenoteikta, turklāt jomas, uz kurām attiecas aplūkojamie priekšlikumi, ir gan apjomīgas, gan delikātas, rodas jautājums — tas tiks iztirzāts turpinājumā — par to, vai zināma daļa pasākumu tiešām ir nebūtiski.

4.4.3

Turklāt jēdzienu “nebūtisks pasākums” dažādās tematiskajās jomās Tiesa interpretē atšķirīgi. Piemēram, 2012. gada 5. septembrī Eiropas Savienības Tiesas virspalāta atzina, ka personu pamattiesības izriet no likumdevēja prerogatīvām, un tātad tās nekādi nevar tikt deleģētas Komisijai (16).

4.4.4

Turklāt ES Tiesai vēl nav bijis izdevības paust viedokli par deleģēto Komisijas pilnvaru īstenošanu kā tādu. Tā sauktā biocīdu lieta bija pirmā reize, kad Tiesai tika iesniegta Komisijas prasība atcelt tiesību aktu, kas balstīts uz Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulas (ES) Nr. 528/2012 80. panta 1. punktu (17).

Tā kā prasība iesniegta 2012. gada 19. septembrī, Tiesa savu spriedumu labākajā gadījumā varētu sniegt 2013. gada beigās vai 2014. gada sākumā, kad būs uzklausījusi ģenerāladvokāta secinājumus.

5.1

Lielākajā daļā šajā atzinumā aplūkoto priekšlikumu Komisija pienācīgā un pārdomātā veidā pielāgo regulatīvo kontroles procedūru LESD 290. pantā paredzētajam deleģēto aktu režīmam. Tomēr ir situācijas, kas raisa bažas un rada īpašas grūtības.

5.2

Lielākajā daļā attiecīgo juridisko instrumentu ir skaidra atsauce uz Padomes 2006. gada 17. jūlija lēmuma (tā sauktā Komitoloģijas lēmuma) (18) 5.a pantu, ar kuru tika ieviesta RKP un tika paredzēts, ka šī procedūra izmantojama, pieņemot “vispārīgus pasākumus, lai grozītu nebūtiskus pamatakta elementus”. Tomēr šīs ar 1999. gada 28. jūnija lēmumu ieviestās sistēmas izmaiņas stājās spēkā tikai 2006. gada 24. jūlijā.

5.2.1

Tādējādi nevienā no juridiskajiem instrumentiem, kurus paredzēts pielāgot pirms minētā datuma, nav precizēts, uz kādiem pasākumiem RKP režīms attiecas. Faktiski tikai ar 2006. gada jūlija lēmumu 1999. gada jūnija lēmuma 2. pantam pievienots jauns 2. punkts. Tajā pirmo reizi paredzēts pieņemt vispārīgus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus pamatakta elementus.

5.2.2

Tādējādi šajos leģislatīvajos aktos ir tikai tādi formulējumi (19) kā “pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, jānosaka saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs)”, “Komisijai palīdz komiteja” un “ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu”.

5.2.3

Komiteja norāda, ka līdz ar pāreju no RKP uz deleģēšanas režīmu tiek atcelti komiteju atzinumi, kas tika pieprasīti RKP sistēmā. Tomēr tie tiek saglabāti saistībā ar LESD 291. pantā paredzētajiem īstenošanas pasākumiem.

5.2.4

Līdz ar to tiek likvidēts viens no posmiem kontrolei, ar kuras palīdzību pārbauda leģislatīva pamatakta attiecīgo elementu “nebūtiskumu”.

5.2.5

Pirms Komitoloģijas lēmuma pieņemtie tiesību akti apkopoti sarakstā, kas pievienots Komisijas regulas priekšlikumam. Tomēr tie tika publicēti pirms komitoloģijas procedūras sistematizēšanas, tāpēc atsauces uz pasākumiem ir sevišķi aptuvenas, piemēram, “pielāgošanās tehnikas progresam” (1975. gada 20. maija direktīva par aerosola izsmidzinātājiem) (20).

5.3

Tas, kā noteikta 5.a panta darbības joma attiecībā uz dažu leģislatīvu pamataktu “nebūtiskiem elementiem”, dažviet var raisīt zināmus iebildumus. Piemēram, neapmierinošs ir vispārīgais formulējums “pasākumi, […] kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus”, kas bez sīkākiem paskaidrojumiem ietverts Regulā (EK) Nr. 661/2009 par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību.

5.3.1

Reizumis 5.a pants piemērots tādiem elementiem, kuru “nebūtiskums” ir visai apšaubāms. Vairāki piemēri:

5.4

Šķietami “nebūtiski” pasākumi, piemēram, direktīvu pielikumu pielāgošana, tomēr var radīt bažas par to ietekmi uz atsevišķu pamattiesību aizsardzību.

5.4.1

Daži piemēri:

5.4.2

Jānorāda arī uz sarežģītākiem gadījumiem, kad būtisku kādas jomas daļu paredzēts reglamentēt ar deleģētiem aktiem, piemēram,