15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/27

1.1

Komisija 2012. gada 10. maijā iepazīstināja ar priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz vaučeriem groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. Tā mērķis ir piemērot vaučeriem visaptverošus, neitrālus un pārredzamus nodokļus.

1.2

Komisija vēlas ieviest kopīgus noteiktumus, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā ir pārliecināta, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai, palielināsies nestabilitāte vienotajā tirgū un radīsies konkurences kropļojumi, jo visiem tirgus dalībniekiem nosacījumi nav vienādi.

1.3

Pēdējā laikā jo īpaši ir būtiski palielinājusies vaučeru izmantošana. To dažādie veidi un plašā izmantošana rada neskaidrības attiecībā uz nodokļu saistībām. Tāpēc, lai novērstu nestabilitāti vienotajā tirgū, ir jāparedz pēc iespējas skaidrāki noteikumi visām dalībvalstīm.

1.4

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos pēc iespējas precīzāk definēt dažādos vaučeru veidus. Mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vaučeru izmantošanas gadījumā. Šādi noteikumi līdztekus nodrošinās arī to, lai vaučeru emitenti nenonāktu neizdevīgākā stāvoklī par saviem konkurentiem.

1.5

Īpaši atzinīgi EESK vērtē Komisijas apņemšanos novērst pārmērīgu administratīvo slodzi vairāku mērķu vaučeru izplatīšanas jomā, kad nodoklis būtu jāmaksā tikai uzņēmumam, kurā vaučers tiek izmantots, jo tikai tajā uzņēmumā ir zināms, kad un kā vaučers ir izmantots.

1.6

Nebūs nozīmes noteikt noteikumus par vaučeru aplikšanu ar nodokļiem, ja tos neievēros visas dalībvalstis. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai tās pakļautos kopīgiem noteikumiem un atceltu dažādos izņēmumus, kas kropļo konkurenci un pasliktina konkurences vidi.

1.7

Komisija vēlas mainīt PVN direktīvas piemērošanu vaučeriem telekomunikāciju pakalpojumu jomas paplašināšanās dēļ — priekšapmaksas tālruņu kredīti ir viens no izplatītākajiem vaučeru veidiem.

1.8

EESK vēlas vērst uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas jāatrisina līdz direktīvas spēkā stāšanās brīdim. Tie galvenokārt ir saistīti ar problēmām, ko bezmaksas vaučeru gadījumā var radīt atsevišķās dalībvalstīs noteiktie ierobežojumi atbrīvošanai no nodokļa, ar pārejas pasākumu neesamību un tādu noteikumu neesamību, kuri attiektos uz neizmantotiem viena mērķa vaučeriem.

2.1

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir paredzēti noteikumi par preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas laiku un vietu, par summu, kurai uzliek nodokli, par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasējamību un par atskaitīšanas tiesībām. Tomēr ar šiem noteikumiem nepietiek, lai nodrošinātu konsekvenci visos aspektos, kas saistīti ar vaučeru aplikšanu ar nodokli. Rezultātā ir būtiski samazinājusies tirgus stabilitāte, negatīvi ietekmējot vienotā tirgus darbību.

2.2

Dalībvalstu vidū pašlaik valdošā nekoordinētā pieeja izraisa ievērojamu tirgus nestabilitāti, kas ir jānovērš. Minētā iemesla dēļ Komisija ierosina ieviest kopīgus noteikumus, lai nodrošinātu konkrētu un vienotu sistēmu, novērstu nekonsekvenci, konkurences kropļojumus, nodokļa dubulto uzlikšanu vai nodokļu neuzlikšanu un ierobežotu iespēju izvairīties no nodokļiem saistībā ar vaučeriem.

2.3

Vaučeriem piemīt daudzas tādas iezīmes, kas rada problēmas nodokļu uzlikšanas jomā. Tāpēc ir jānošķir dažādi vaučeru veidi un šim nolūkam ir jānosaka skaidri noteikumi.

2.4

Šīs direktīvas mērķis ir nošķirt maksājumu instrumentus no vaučeriem un definēt vaučerus, kuriem atkarībā no to lietojuma var būt elektroniska vai fiziska forma. Jānosaka arī vaučeru izdevēju pienākumi.

2.5

Vaučers ir tiesības saņemt preces vai pakalpojumus vai saņemt atlaidi. Tomēr šīs tiesības bieži vien tiek vairākkārt nodotas tālāk, vaučeru neizmantojot. Lai izvairītos no nodokļa dubultās uzlikšanas riska, kad ar šīm tiesībām saistīto pakalpojumu apliek ar nodokli, jānosaka, ka minēto tiesību piešķiršana un preču vai pakalpojumu saņemšana uzskatāma par vienotu darījumu.

2.6

Lai nodrošinātu neitralitāti, pienākums maksāt nodokli būtu attiecināms uz vienotu darījumu ar precēm vai pakalpojumiem, ko piegādā apmaiņā pret vaučeru.

2.7

Direktīvā ir noteikts, ka vaučeriem, ko izdod ceļojumu aģentūras, nodokli uzliek dalībvalstī, kurā attiecīgā ceļojumu aģentūra ir reģistrēta. Lai novērstu iespējamos mēģinājumus mainīt nodokļa uzlikšanas vietu, šis noteikums attiecas arī uz precēm vai pakalpojumiem, ko piegādā, izmantojot minētos vaučerus.

2.8

Attiecībā uz vaučeriem, kuri tiek laisti apritē izplatīšanas tīklā, Komisija ierosina galīgo vērtību noteikt tos izdodot — tādējādi PVN līmenis paliek nemainīgs visā vairāku mērķu vaučeru izplatīšanas procesā.

2.9

Ja vaučerus izplata nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats ir saņēmis un piegādājis vaučerus. Ja tiek izplatīti vairāku mērķu vaučeri un nodoklis tiek uzlikts tikai vaučera izmantošanas brīdī, visos izplatīšanas ķēdes posmos būtu vajadzīgas korekcijas, kas radītu nelielus vai neradītu nekādus jaunus nodokļa ieņēmumus. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, neuzskata, ka nodokļa maksātājs, kurš izplata šādus vaučerus, ir pats vaučeru saņēmis un piegādājis.

2.10

Komisija ir noteikusi vairāku mērķu vaučeru aplikšanu ar nodokli to izplatīšanas laikā. Ja izplatītājs gūst peļņu, pārdodot citam izplatītājam, izplatīšanas pakalpojumu apliek ar nodokli, pamatojoties uz izplatītāja maržu.

2.11

Direktīvas priekšlikumā ir paredzēts atcelt visas tās atkāpes, ko dalībvalstis pieprasa saistībā ar preču vai pakalpojumu pārrobežu piegādes aplikšanu ar nodokli. Šis noteikums likvidēs dubultās nodokļu uzlikšanas vai nodokļa neuzlikšanas iespēju.

2.12

Atkarībā no vaučeru izmantošanas veida Komisija tos iedala viena mērķa un vairāku mērķu vaučeros. Viena mērķa vaučeri dod tiesības saņemt preces vai pakalpojumus, ja ir zināma piegādes vieta un saņemamais apjoms. Viena mērķa vaučeru gadījumā PVN ir jāmaksā no summas, kas saņemta par vaučeru, pat ja maksājums ir veikts pirms preču vai pakalpojumu piegādes. Vairāku mērķu vaučeru gadījumā nodokļa nomaksa jāveic tika tad, kad vaučers ir izmantots.

2.13

Attiecībā uz vaučeriem, kas piešķir atlaides preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, Komisija nosaka, ka piegādātājs ir sniedzis pakalpojumu vaučera izdevējam, ja attiecīgais vaučers ir izmantots.

2.14

Kad par vaučeru piešķir preču vai pakalpojumu cenas atlaidi, ar nodokli apliekamā summa par noieta veicināšanas pakalpojumu, ko izmantošanas uzņēmums sniedzis vaučera izdevējam, ir kompensācija, kuru izmantošanas uzņēmums saņem no vaučera izdevēja.

2.15

Vairāku mērķu vaučeru gadījumā tikai vaučera izmantošanas uzņēmums zina, kas, kad un kur ir piegādāts. Lai nodrošinātu PVN samaksu, tikai izmantošanas uzņēmumam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai nodokļu iestādēm tiktu samaksāts PVN par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem.

2.16

Komisija vēlas nodrošināt, lai PVN tiktu piemērots un iekasēts pareizi, ja vaučerus izplata pāri robežām un šī izplatīšana nozīmē atsevišķa pakalpojuma sniegšanu, kas ir nošķirts no precēm vai pakalpojumiem, kurus iegādājas ar vaučeru.

2.17

Tā kā dalībvalstis vienas nevar vienkāršot, saskaņot un modernizēt vaučeriem piemērojamos pievienotās vērtības nodokļa noteikumus, Komisija ir ierosinājusi Savienības līmenī izstrādāt šo direktīvu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu.

3.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi vienkāršot, saskaņot un modernizēt pievienotās vērtības nodokļa noteikumus vienotajā tirgū. Pašlaik dalībvalstis vaučerus apliek ar nodokļiem pašas, taču tas izraisa nodokļa dubulto uzlikšanu vai nodokļa neuzlikšanu, kas kropļo vienoto tirgu.

3.2

EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju — PVN direktīvas piemērošanas paplašināšanu, to attiecinot arī uz vaučeriem. Komiteja tomēr mudina Komisiju tuvākajā laikā pievērsties arī citiem un ne mazāk svarīgiem preču un pakalpojumu tirgiem — transporta, viedtālruņu, interneta un sociālo tīklu tirgiem.

3.3

Direktīvā paredzētās izmaiņas neskar vaučeriem līdzīgi izmantoto kuponu problēmu. Ja noteikumi tiks mainīti tikai attiecībā uz vaučeriem, izaugsmi piedzīvot varētu tie līdzīga rakstura instrumenti, par kuriem nav skaidri definētu noteikumu. Tāpēc būtu lietderīgi ietvert direktīvā arī kupona jēdzienu un paredzēt noteikumus darījumiem ar kuponiem.

3.4

Grozījumi šajā direktīvā tiek veikti galvenokārt tāpēc, ka ir palielinājusies vaučeru izmantošana telekomunikāciju jomā, uz ko attiecināma minēto instrumentu tirgus lielākā daļa. EESK iesaka Komisijai skaidri definēt telekomunikāciju vaučeru izmantošanu, jo mūsdienu tehnoloģiju dēļ to potenciālais lietojums var būt ļoti plašs.

3.5

EESK atbalsta direktīvas darbības jomas paplašināšanu, lai to attiecinātu arī uz PVN saistībā ar vaučeriem. Ne Sestajā PVN direktīvā (1), ne PVN direktīvā (2) nav paredzēti noteikumi par darījumiem ar vaučeriem. Tādēļ rodas problēmas ar summu, kurai uzliek nodokli, darījuma laiku vai vietu. Vaučeru pārrobežu izplatīšanas gadījumā ir bijusi neskaidrība par darījumiem un interpretācijas problēmas gan vaučeru lietotājiem, gan izplatītājiem.

3.6

Kopēji PVN noteikumi tika pieņemti 1977. gadā, un kopš tā laika vienotais tirgus ir piedzīvojis daudzas pārmaiņas, mainoties uzņēmējdarbības praksei. Tāpēc ir ļoti svarīgi aktualizēt PVN noteikumus atbilstoši tirgus dalībnieku rīcības izmaiņām. Vaučeri un to aplikšana ar nodokļiem ir izmaiņas, kas iepriekš netika paredzētas, un tāpēc tagad ir vajadzīgi noteikumi šajā jomā.

3.7

Ja tiks pieņemti skaidri noteikumi, tiks atrisināti vairāki jautājumi, ar ko šobrīd nodarbojas Eiropas Savienības Tiesa. Tiesa ir sniegusi vairākas aptuvenas norādes šajā jomā, taču problēma kopumā vēl nav atrisināta. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē ar PVN saistītu nosacījumu noteikšanu attiecībā uz vaučeriem, kas uzņēmējiem nodrošinās skaidrus noteikumus un ļaus novērst gan nodokļu dubulto uzlikšanu, gan nodokļu neuzlikšanu.

3.8

EESK atzinīgi vērtē viena mērķa, vairāku mērķu un atlaižu vaučeru definēšanu, kas nodrošina skaidrību par to, kādi noteikumi ir jāievēro tirgus dalībniekiem šajā ļoti plašajā jomā.

4.1

EESK atzinīgi vērtē maksājumu pakalpojumu un vaučeru nošķīrumu. Tā atzinīgi vērtē arī direktīvas priekšlikuma 30.a pantā noteikto atšķirību starp viena mērķa, vairāku mērķu un atlaižu vaučeriem. Šis papildinājums nozīmē, ka definēti ir vairāki vaučeru veidi.

4.2

Būtu jānosaka vaučeru izmantošanas maksimālais termiņš patērētājiem, citādi, mainoties likmēm, radīsies PVN samaksas problēmas.

4.3

Atzinīgi vērtējams arī tas, ka 30.b pantā ir definēts vienots darījums kā tāda vaučera izsniegšana, kurš ietver tiesības uz preču vai pakalpojumu piegādi un secīgu šo preču vai pakalpojumi piegādi, jo tādējādi kļūst vienkāršāk izpildīt nodokļu saistības. Šis pants būtu jāsasaista arī ar 74.c pantu.

4.4

Viena mērķa vaučeru izmantošanu būtiski vienkāršo 65. pants, kurā ir noteikts, kad PVN kļūst iekasējams un kāda ir ar nodokli apliekamā summa.

4.5

Jāprecizē ir procedūra, kas jāpiemēro viena mērķa vaučeriem. Viena mērķa vaučeriem nodokli piemēro to pārdošanas brīdī. Ja viena mērķa vaučers pēc tam tomēr netiek izmantots, saskaņā ar Tiesas nolēmumu ir apstiprināts, ka šādā gadījumā nodokļa summu atgūt no vaučera izdevēja nav tiesību. Vaučera izdevējs tomēr jau ir samaksājis PVN.

4.6

Precīzāk ir jāizstrādā procedūra, kas jāievēro vairāku mērķu vaučeru gadījumā, ja izplatītāja maržas nav vai ja tā ir negatīva — šādos gadījumos dažās dalībvalstīs ir atšķirīgas nodokļu bāzes vai nulles likmes, piemēram, farmācijas precēm.

4.7

Komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka, ciktāl preces vai pakalpojumi, ko piegādā, izmantojot vaučeru, ir apliekami ar nodokli, nodokļa maksātājs ir tiesīgs atskaitīt PVN, kurš samaksāts par izdevumiem, kas saistīti ar vaučera izdošanu. Jāprecizē, ka šīs PVN izmaksas ir atskaitāmas pat tad, ja attiecīgās preces vai pakalpojumu piegādā cita persona, nevis vaučera izdevējs.

4.8

EESK uzskata, ka 74.a panta 1. un 2. punkts varētu kļūt par problēmu cēloni — sarežģījumi varētu rasties, vairāku mērķu vaučerus izmantojot pāri robežām. Varētu būt grūti noteikt ar nodokli apliekamo summu un darījuma nominālo vērtību, ja valstīs, kurās vaučerus izmanto, ir atšķirīgas PVN likmes.

4.9

Par iespējamo problēmu cēloni EESK uzskata arī pārejas noteikumus, kas nepieciešami, ieviešot vienotus nodokļu noteikumus vaučeriem, īpaši šo noteikumu darbības termiņu, jo daudziem vairāku mērķu vaučeriem ir ilgs izmantošanas termiņš.

4.10

Pārmērīga administratīvā slodze varētu rasties arī tajos gadījumos, kad dažādas darījuma daļas tiek īstenotas dažādās dalībvalstīs. Viens no piemēriem varētu būt telekomunikāciju pakalpojumu kredīta daļēja izmantošana dažādās dalībvalstīs.

4.11

Daudzi jautājumi rodas arī par vaučeru izmantošanu preču vai pakalpojumu pārdošanas veicināšanas nolūkā. Šādā gadījumā tie bieži netiek izmantoti vai arī tiek izmantoti, izdevējam nezinot, un līdz ar to nodokļa piemērošana kļūst sarežģīta.

4.12

Pašlaik vairākās dalībvalstīs ir noteiktas robežas, līdz kurām dažādi uzņēmumiem paredzēti preču un pakalpojumu pārdošanas veicināšanas vaučeri ir atbrīvoti no nodokļa. Šīs robežas ir ļoti atšķirīgas dalībvalstu ekonomikas stāvokļa un tirgu lieluma dēļ. Minētajām valstīm šie atbrīvojumi būtu jāatceļ, lai novērstu vienotā tirgus kropļojumus. Tādējādi būtu iespējams pārtraukt spekulāciju, ar ko valstīs, kurās šādiem vaučeriem ir noteiktas nodokļa atbrīvojuma robežas, nodarbojas uzņēmumi, lai optimizētu savas nodokļu saistības, izdodot un izplatot pārdošanas veicināšanas vaučerus. Šādu robežu ir iespējams saglabāt, bet tai vajadzētu būt visiem vienādai un to, iespējams, vajadzētu attiecināt tikai uz vaučeriem, jo vispārēja robeža, ko piemērotu pārdošanas veicināšanas materiāliem, radītu problēmas.

4.13

EESK izsaka cerību, ka visām dalībvalstīm kopēju noteikumu ieviešana un nodokļu nemaksāšanas iespēju novēršana palielinās no vaučeriem iekasētā PVN summas un tādējādi pieaugs dalībvalstu nodokļu ieņēmumi un tiks stiprināta šā nodokļa veida piemērošanas joma, neitralitāte un pārredzamība. Izmaiņas šajā direktīvā tādējādi ietekmēs Eiropas Savienības budžetu un, lai gan to ir grūti aprēķināt, EESK cer, ka rezultāti būs pozitīvi.

4.14

Pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies vaučeru vai atlaižu vaučeru izmantošana pakalpojumu un preču jomā. Nepārtraukti rodas jauni vaučeru veidi un paplašinās to izmantojums, turklāt šis process, bez šaubām, neapstāsies. Tādēļ ir jārēķinās ar to, ka vajadzēs jaunus noteikumus par jauniem vaučeru veidiem, kuriem nebūs skaidri noteikta lietojuma.