15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/21

1.1

EESK pauž atzinību un gandarījumu par Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un citu ES iestāžu, kā arī dalībvalstu nesen veiktajiem pasākumiem, kas virzīti uz Eiropā dzīvojošo romu iekļaušanu un integrāciju sabiedrībā, un par attiecīgas EK programmas un romu integrācijas valsts stratēģiju (RIVS) pieņemšanu dalībvalstīs.

1.2

Vienlaikus Komiteja vērš uzmanību uz to, ka “kopīgās pūles tomēr nav palīdzējušas būtiski mazināt diskrimināciju, ar kuru sastopas liela daļa romu, nedz arī uzlabot viņu dzīves kvalitāti vai paplašināt viņu iespējas (…)”.

1.3

Jau 2011. gadā EESK savā izpētes atzinumā (1) izteica bažas par to, vai romu integrācijas valsts stratēģijas gūs atbalstu no pilsoniskās sabiedrības un romu organizāciju puses, un izvirzīja virkni priekšlikumu.

1.4

EESK uzdevumā 27 dalībvalstīs veiktā pētījuma rezultāti, kas saskan ar organizācijas EU Roma Policy Coalition (ERPC) un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktajos pētījumos gūtajām atziņām, liecina ne tikai par lielu informētības trūkumu un neapmierinātību, bet arī par romu viedokļu paudēju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to pārstāvju vispārēju vilšanos un neuzticēšanos. Šķiet, ka RIVS nav spējušas nostiprināt romu kopienas arvien lielāko vēlmi un patiesās cerības, ka šāda stratēģija var būtiski sekmēt romu integrāciju sabiedrībā.

1.5

Rīki un resursi, kas pieejami RIVS mērķu īstenošanai, šķiet, nav pietiekami, lai līdzsvarotu nepārtraukti jūtamās diskriminācijas un atstumtības radīto pastāvīgi negatīvo ietekmi uz romu dzīves kvalitāti un viņu iespējām dzīvē. Tāpēc EESK norāda, ka ir svarīgi, lai politikas pasākumi būtu saskaņoti un mērķu īstenošanai būtu paredzēti atbilstoši resursi.

1.6

EESK uzskata, ka RIVS plānošanai un īstenošanai vienmēr jābūt juridiski pamatotai, lai nodrošinātu cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību.

1.7

EESK uzsver, ka prioritāte jāpiešķir diskriminācijas apkarošanai visās sabiedrības dzīves jomās.

1.8

Komiteja vēlreiz norāda, ka jāpanāk, lai vispārējā pieeja attiecībā uz romu sociālo stāvokli vienmēr būtu pozitīvi orientēta, un uzsver, ka iekļaušanas politikas pasākumu īstenošanā vissvarīgākais ir tas, lai cilvēkiem būtu apņēmība, līdzekļi un spēja lemt par savu likteni.

1.9

Komiteja atbalsta atbilstošu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Komisijas plānotajam un valstīs izveidojamo romu kontaktpunktu tīklam un uzsver, ka organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, kas ietver romu organizācijas un viņu interešu pārstāvjus, pilnvērtīgi jāpiedalās visā RIVS procesā (plānošana, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana).

1.10

RIVS uzraudzībai un novērtēšanai jābūt stabilai un zinātniski pamatotai, tajā iesaistot pilsonisko sabiedrību pārstāvošus un neatkarīgus novērtētājus, turklāt jānodrošina sistēma minēto procesu finansēšanai.

2.1

Eiropas Komisija 2011. gada aprīlī pieņēma svarīgu stratēģisku dokumentu, paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (2). Paziņojumā — pirmo reizi ES vēsturē un ciešā saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajiem principiem un romu iekļaušanas desmit vispārējiem pamatprincipiem (3) — izklāstīti galvenie stratēģiskie mērķi. Paziņojumā noteikti politikas pasākumi četrās jomās: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Īpaši uzsvērts, ka liela nozīme ir sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un romu organizācijām. Tāpat paziņojumā paredzēta stabila uzraudzības un novērtēšanas mehānisma izveide un īstenošana. Vienlaikus dalībvalstīm tiek prasīts līdz 2012. gadam izstrādāt, pieņemt un Eiropas Komisijai nosūtīt valsts stratēģiskos dokumentus.

2.2

Padome savos secinājumos (4) atbalsta Komisijas paziņojumā (5) minēto un norāda:

“(Padome pauž gandarījumu par) Komisijas paziņojumu (…), kurā dalībvalstis mudinātas izvirzīt sasniedzamus valsts mērķus (…), kā arī ieviest pārraudzības mehānismu un padarīt esošos ES finanšu līdzekļus pieejamākus romu iekļaušanas projektiem” un

3.1

EESK pauž atzinību un gandarījumu par Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un citu ES iestāžu, kā arī dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas virzīti uz Eiropā dzīvojošo romu iekļaušanu un integrāciju sabiedrībā un kas pēdējā laikā ir kļuvuši intensīvāki;

3.2

uzsver, ka “visos plānošanas un īstenošanas līmeņos (ES, valsts, reģionālais un vietējais) aktīvi jāiesaista romu pārstāvji un romu kopienas locekļi”.

3.3

EESK “vēlētos piedalīties minēto stratēģiju novērtēšanā, darbojoties kā pilnvarots pilsoniskās sabiedrības pārstāvis un izmantojot EESK saiknes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām dalībvalstīs. EESK vēlas iesaistīties minētajā procesā kā ES iestāžu un organizētās pilsoniskās sabiedrības starpnieks, kļūstot par aktīvu partneri Eiropas platformā romu iekļaušanai un cita veida strukturētā dialogā”.

—

dažādi Eiropas Komisijas dokumenti par valsts stratēģiju izstrādes gaitu un minēto stratēģiju satura elementiem;

—

dokumenti par Atvērtās sabiedrības institūtu (Open Society Institute, OSI) kā dalībnieci un novērotāju un par informācijas apmaiņu, īpaši jaunajās dalībvalstīs (7);

—

organizācijas “EU Roma Policy Coalition” veiktā aptauja;

—

ziņojumi, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aktīvi pievēršas romu jautājumiem, piemēram, ERIO (European Roma Information Centre) un centrs Amalipe, un kuros ir runa par stratēģiju saturu un to izstrādes gaitu;

—

EESK uzdevumā 27 dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti.

5.5.1

Pastāv nopietns apdraudējums, ka romu jautājumā labvēlīgā politiskā gaisotne ES paliks neizmantota un to vēlreiz aizstās smaga neveiksme. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai valstu valdības savus politikas pasākumus pastāvīgi uzraudzītu un pārskatītu no RIVS viedokļa, tādējādi novēršot to, ka tie negatīvi vai kaitējoši ietekmē minētajās stratēģijās paredzētās priekšrocības. Politikas pasākumu saskaņošanai un pielāgošanai jāizveido efektīvi mehānismi.

5.5.2

RIVS analīze liecina, ka pastāv satraucošas atšķirības starp politisko gribu izskaust romu diskrimināciju un sociālo atstumtību, no vienas puses, un pieejamo rīku, resursu un mehānismu efektivitāti, no otras puses. EESK aicina apņēmīgāk kā līdz šim noraidīt šā temata izmantošanu politiskiem mērķiem.

5.6.1

EESK uzskata: ir ļoti svarīgi, lai RIVS koncepcija vienmēr būtu juridiski pamatota, nodrošinot, ka dalībvalstu pilsoņi pilnībā var izmantot pamattiesības, kas noteiktas ES tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos cilvēktiesību jomā.

5.6.2

Diskriminācijas apkarošanas prioritāte jānodrošina visās sabiedrības dzīves jomās. EESK iesaka ES un dalībvalstu diskriminācijas apkarošanas politikā vēl vairāk uzmanības pievērst diskriminācijas gadījumu atklāšanai un attiecīgu sankciju piemērošanai saskaņā ar tiesisko praksi Eiropas Savienībā.

5.6.3

Migrējošo romu cilvēktiesības ir jāaizsargā un tām jābūt pilnībā īstenotām, ņemot vērā arī viņu tiesības uz izglītību un atbilstoša līmeņa veselības aprūpi. Attiecībā uz romu tautības migrantiem no ES dalībvalstīm, kuri ir ES pilsoņi, izraidīšanas politikas vietā pēc iespējas īstenojama līdzsvarotākā pieņemšanas politika.

5.6.4

Īpašas pūles veltāmas tam, lai plašsaziņas līdzekļos, skolās un citās sabiedrības dzīves jomās romu iekļaušana kļūtu pašsaprotama. Nepieciešamas programmas iepazīstināšanai ar romu vēsturi un kultūru, darot zināmas arī problēmas, ar kurām viņiem jāsaskaras diskriminācijas un atstumtības dēļ. Ir svarīgi, lai šajā sabiedrības izpratnes veicināšanas procesā piedalītos arī paši romi.

5.6.5

Konsekventi ir jānosoda jebkādas naidīgas attieksmes un ksenofobijas izpausmes un attiecīgos gadījumos jāpiemēro juridiskas sankcijas. Šajā ziņā īpaša atbildība jāuzņemas viedokļu veidotājiem, pirmām kārtām politiskajai un plašsaziņas līdzekļu elitei.

5.6.6

Jāatturas no romu kā etniskas grupas kriminalizācijas, kā arī no izteikumiem, kas sabiedrībā pastāvošās negatīvās izpausmes (noziedzība, sabiedrībā pieņemtajām normām neatbilstoša uzvedība) saista ar romiem. Turklāt jāpanāk, lai šādas izpausmes izzustu, un īpaši tas attiecas uz kriminālās tiesvedības un plašsaziņas jomu.

5.6.7

Komiteja vēlreiz norāda, ka attiecībā uz romu sociālo stāvokli vispārējai pieejai vienmēr jābūt pozitīvi orientētai. Komiteja iesaka ES iestādēm un to tīkliem romu tautības cilvēkiem un kopienām pievērsties ne tikai saistībā ar sociālām problēmām, uzsverot, ka viņi ir problēmu “radītāji”, bet gan censties sabiedrībai darīt zināmus atsevišķu sevi par romiem uzskatošu cilvēku un kopienu veiksmes stāstus kā piemēru romu sekmīgai darbībai sabiedrībā un viņu integrācijai.

5.6.8

Iekļaušanas politikas īstenošanā izšķirīgs faktors ir cilvēku apņēmība, viņiem pieejamie līdzekļi un spēja lemt par savu likteni. Tāpēc gan ar politiku kopumā, gan ar rīcību atsevišķās jomās jāpalīdz attiecīgās grupas iedzīvotājiem tiesiskas valsts ietvaros pašiem lemt par savu dzīvi, bet vairākuma sabiedrībai jābūt spējīgai to pieņemt, ņemot vērā kopīgās intereses.

5.7.1

EESK uzsver, ka RIVS procesā pilsoniskā sabiedrība nedrīkst būt pasīvs dekoratīvs elements, bet tai jābūt aktīvai līdzdalībniecei.

5.7.2

Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas plānotā romu valstu kontaktpunktu tīkla izveidi, bet uzsver, ka tas būs lietderīgs tikai tad, ja šādiem kontaktpunktiem būs atbilstošas pilnvaras, resursi, tostarp finanšu resursi. To darbībai jebkurā gadījumā jābūt cieši un institucionalizēti saistītai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.7.3

Stratēģisko programmu novērtēšanā jāiesaista Eiropas romu forums. Tādēļ tā darbība ir jānostiprina.

5.7.4

Organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, kas ietver romu organizācijas un viņu interešu pārstāvjus, pilnvērtīgi jāpiedalās RIVS procesā (plānošana, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana), turklāt tam jānotiek ne tikai valsts, bet arī reģionālā un vietējā mērogā. Minētā pieeja īstenojama visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, vienlaikus paredzot attiecīgus darbības procesus, apspriešanās iespējas, pārredzamību, rīkus un resursus.

5.7.5

EESK uzsver, ka nepieciešama politika, kas sekmē iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par jebkuras romu kopienas locekļiem, sabiedrisko līdzdalību un atbalsta viņu panākto sociālo integrāciju. Tai jāietver arī atbalsta sistēma.

5.8.1

Ņemot vērā to, ka uzraudzība un novērtēšana dalībvalstu RIVS nav ietverta vai kā to elements nav pietiekami izstrādāta, Komiteja iesaka visām dalībvalstīm savas programmas attiecīgi papildināt, noteikt atbildīgās struktūras un institucionālos procesus, mērķiem pielāgotus rādītājus, novērtēšanas metodi, informācijas avotus u.c.

5.8.2

RIVS ir jāpārskata un pastāvīgi jāuzrauga, arī tāpēc, lai noteiktu, vai attiecībā uz programmas visām piecām svarīgākajām darbības jomām ir formulēti visaptveroši un konsekventi politikas pasākumi, vai ir papildināti pastāvošie nepilnīgie pasākumi un vai nodrošinātas atbilstošas darbības programmas un tām pielāgoti finanšu resursi.

5.8.3

Dalībvalstīm jānodrošina, lai RIVS būtu saskaņoti ar valsts, reģionālajiem un vietējiem attīstības politikas pasākumiem, kā arī tas, lai varētu novērst vai līdzsvarot šādu pasākumu neplānoto negatīvo ietekmi uz RIVS mērķiem.

5.8.4

Komiteja iesaka: lai RIVS varētu pamatoti novērtēt, Eiropas Komisija katrā dalībvalstī varētu izveidot neatkarīgu ekspertu tīklu. Tāpat iesaka, lai dalībvalstis arī darbības programmās paredzētu resursus ES veiktai uzraudzībai un pilsoniskās sabiedrības veiktai (neatkarīgai) novērtēšanai. Paredzot programmu finansējumu, noteikti jāņem vērā uzraudzība un novērtēšana.

5.8.5

Iesaka, lai papildus Eurostat veiktajai koordinācijai arī valstu statistikas iestāžu speciālisti izstrādātu rādītājus, kas nepieciešami uz faktiem pamatotai romiem veltīto stratēģiju uzraudzībai, kā arī vienotu statistikas metodi rādītāju noteikšanai.

5.9.1

EESK uzsver, ka īpaši nodalītās budžeta pozīcijās jāparedz resursi, kas atbilst politiskajos dokumentos izvirzītajiem mērķiem.

5.9.2

Krīze visvairāk skar vismazāk aizsargātos. Lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, var būt nepieciešams gan resursu politiku, gan prioritātes pielāgot apstākļiem. Tomēr tas jādara pārredzama un uz vienošanos ar ieinteresēto personu pārstāvjiem pamatota lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros.