EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012IE1566

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un integrācija Eiropā” (atzinuma papildinājums)

OV C 11, 15.1.2013, p. 21–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/21


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un integrācija Eiropā” (atzinuma papildinājums)

2013/C 11/05

Ziņotājs: Ákos TOPOLÁNSZKY kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta piemērošanas noteikumu 29. panta A. punktu 2012. gada 17. janvārī nolēma sagatavot atzinuma papildinājumu par tematu

Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un integrācija Eiropā

(atzinuma papildinājums).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 23. oktobrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 484. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 14. un 15. novembrī (14. novembra sēdē), ar 127 balsīm par, 1 balsi pret un 12 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

EESK pauž atzinību un gandarījumu par Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un citu ES iestāžu, kā arī dalībvalstu nesen veiktajiem pasākumiem, kas virzīti uz Eiropā dzīvojošo romu iekļaušanu un integrāciju sabiedrībā, un par attiecīgas EK programmas un romu integrācijas valsts stratēģiju (RIVS) pieņemšanu dalībvalstīs.

1.2

Vienlaikus Komiteja vērš uzmanību uz to, ka “kopīgās pūles tomēr nav palīdzējušas būtiski mazināt diskrimināciju, ar kuru sastopas liela daļa romu, nedz arī uzlabot viņu dzīves kvalitāti vai paplašināt viņu iespējas (…)”.

1.3

Jau 2011. gadā EESK savā izpētes atzinumā (1) izteica bažas par to, vai romu integrācijas valsts stratēģijas gūs atbalstu no pilsoniskās sabiedrības un romu organizāciju puses, un izvirzīja virkni priekšlikumu.

1.4

EESK uzdevumā 27 dalībvalstīs veiktā pētījuma rezultāti, kas saskan ar organizācijas EU Roma Policy Coalition (ERPC) un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktajos pētījumos gūtajām atziņām, liecina ne tikai par lielu informētības trūkumu un neapmierinātību, bet arī par romu viedokļu paudēju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to pārstāvju vispārēju vilšanos un neuzticēšanos. Šķiet, ka RIVS nav spējušas nostiprināt romu kopienas arvien lielāko vēlmi un patiesās cerības, ka šāda stratēģija var būtiski sekmēt romu integrāciju sabiedrībā.

1.5

Rīki un resursi, kas pieejami RIVS mērķu īstenošanai, šķiet, nav pietiekami, lai līdzsvarotu nepārtraukti jūtamās diskriminācijas un atstumtības radīto pastāvīgi negatīvo ietekmi uz romu dzīves kvalitāti un viņu iespējām dzīvē. Tāpēc EESK norāda, ka ir svarīgi, lai politikas pasākumi būtu saskaņoti un mērķu īstenošanai būtu paredzēti atbilstoši resursi.

1.6

EESK uzskata, ka RIVS plānošanai un īstenošanai vienmēr jābūt juridiski pamatotai, lai nodrošinātu cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību.

1.7

EESK uzsver, ka prioritāte jāpiešķir diskriminācijas apkarošanai visās sabiedrības dzīves jomās.

1.8

Komiteja vēlreiz norāda, ka jāpanāk, lai vispārējā pieeja attiecībā uz romu sociālo stāvokli vienmēr būtu pozitīvi orientēta, un uzsver, ka iekļaušanas politikas pasākumu īstenošanā vissvarīgākais ir tas, lai cilvēkiem būtu apņēmība, līdzekļi un spēja lemt par savu likteni.

1.9

Komiteja atbalsta atbilstošu pilnvaru piešķiršanu Eiropas Komisijas plānotajam un valstīs izveidojamo romu kontaktpunktu tīklam un uzsver, ka organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, kas ietver romu organizācijas un viņu interešu pārstāvjus, pilnvērtīgi jāpiedalās visā RIVS procesā (plānošana, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana).

1.10

RIVS uzraudzībai un novērtēšanai jābūt stabilai un zinātniski pamatotai, tajā iesaistot pilsonisko sabiedrību pārstāvošus un neatkarīgus novērtētājus, turklāt jānodrošina sistēma minēto procesu finansēšanai.

2.   Priekšvēsture

2.1

Eiropas Komisija 2011. gada aprīlī pieņēma svarīgu stratēģisku dokumentu, paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (2). Paziņojumā — pirmo reizi ES vēsturē un ciešā saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajiem principiem un romu iekļaušanas desmit vispārējiem pamatprincipiem (3) — izklāstīti galvenie stratēģiskie mērķi. Paziņojumā noteikti politikas pasākumi četrās jomās: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Īpaši uzsvērts, ka liela nozīme ir sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un romu organizācijām. Tāpat paziņojumā paredzēta stabila uzraudzības un novērtēšanas mehānisma izveide un īstenošana. Vienlaikus dalībvalstīm tiek prasīts līdz 2012. gadam izstrādāt, pieņemt un Eiropas Komisijai nosūtīt valsts stratēģiskos dokumentus.

2.2

Padome savos secinājumos (4) atbalsta Komisijas paziņojumā (5) minēto un norāda:

“(Padome pauž gandarījumu par) Komisijas paziņojumu (…), kurā dalībvalstis mudinātas izvirzīt sasniedzamus valsts mērķus (…), kā arī ieviest pārraudzības mehānismu un padarīt esošos ES finanšu līdzekļus pieejamākus romu iekļaušanas projektiem” un

(norāda uz vajadzību) “atbilstoši pārraudzīt un novērtēt romu iekļaušanas [valsts] stratēģiju ietekmi vai (…) integrēto pasākumu kopuma ietekmi” (23. punkts),

aicina “stimulēt pilsoniskās sabiedrības un visu citu ieinteresēto personu labāku līdzdalību” (41. punkts).

3.   EESK2011. gada 16. jūnijā pieņēma izpētes atzinumu par tematu “Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un integrācija Eiropā” (6). Svarīgākie minētajā atzinumā izklāstītie secinājumi ir šādi:

3.1

EESK pauž atzinību un gandarījumu par Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Eiropadomes un citu ES iestāžu, kā arī dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, kas virzīti uz Eiropā dzīvojošo romu iekļaušanu un integrāciju sabiedrībā un kas pēdējā laikā ir kļuvuši intensīvāki;

3.1.1

vienlaikus Komiteja norāda, ka “kopīgās pūles tomēr nav palīdzējušas būtiski mazināt diskrimināciju, ar kuru sastopas daudzi romi, nedz arī uzlabot viņu dzīves kvalitāti vai paplašināt viņu iespējas; dažās jomās viņu stāvoklis ir pat vēl pasliktinājies”;

3.1.2

EESK uzsver, ka šīs sarežģītās problēmas var risināt vienīgi ar integrētu, saskaņotu un konsekventu Eiropas līmeņa stratēģiju un mērķtiecīgu, sistemātisku dalībvalstu līmeņa rīcības programmu, kas aptver visas politikas jomas un ļauj attiecīgajām personām un kopienām atgūt pilnvaras un tiesības pašām noteikt savu likteni (autonomijas pastiprināšana);

3.1.3

uzskata, ka “dalībvalstīm, lai tās veidotu romu integrācijas politiku, kurā ņemtas vērā viņu īpašās problēmas, bet ne tikai tās, un noteiktas stratēģiskās prioritātes problēmu risināšanai, varētu ieteikt izmantot šādus trīs saskaņoti īstenojamus elementus:

a)

iekļaušanas politika, neņemot vērā rasi un etnisko izcelsmi — tās mērķis ir mazināt galējas nabadzības un atstumtības koncentrāciju;

b)

politika romu iespēju paplašināšanai — vērsta uz visiem, kas sevi uzskata par jebkuras romu kopienas locekli, un novērtē viņu panākto sociālo integrāciju;

c)

vispārēja politika un komunikācijas kampaņas rasisma apkarošanai”.

3.2

uzsver, ka “visos plānošanas un īstenošanas līmeņos (ES, valsts, reģionālais un vietējais) aktīvi jāiesaista romu pārstāvji un romu kopienas locekļi”.

3.3

EESK “vēlētos piedalīties minēto stratēģiju novērtēšanā, darbojoties kā pilnvarots pilsoniskās sabiedrības pārstāvis un izmantojot EESK saiknes ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām dalībvalstīs. EESK vēlas iesaistīties minētajā procesā kā ES iestāžu un organizētās pilsoniskās sabiedrības starpnieks, kļūstot par aktīvu partneri Eiropas platformā romu iekļaušanai un cita veida strukturētā dialogā”.

4.   Pētījumi un aptaujas

4.1   Ņemot vērā iepriekš minēto, šā atzinuma mērķis ir apkopot zināšanas, viedokļus un pieredzi, ko pēdējā laikā saistībā ar stratēģisko programmu un RIVS ir formulējušas ieinteresētās organizācijas, attiecīgie Eiropas Komisijas dienesti, kā arī romu un romu intereses pārstāvošās organizācijas un lobiju grupas un kustības. Nevar apšaubīt, ka tādējādi gūtie secinājumi ievērojami ietekmēs stratēģiskajā programmā izvirzīto mērķu īstenošanas iespējas dalībvalstīs. Svarīgākie izmantotie analītiskie dokumenti ir šādi:

dažādi Eiropas Komisijas dokumenti par valsts stratēģiju izstrādes gaitu un minēto stratēģiju satura elementiem;

dokumenti par Atvērtās sabiedrības institūtu (Open Society Institute, OSI) kā dalībnieci un novērotāju un par informācijas apmaiņu, īpaši jaunajās dalībvalstīs (7);

organizācijas “EU Roma Policy Coalition” veiktā aptauja;

ziņojumi, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aktīvi pievēršas romu jautājumiem, piemēram, ERIO (European Roma Information Centre) un centrs Amalipe, un kuros ir runa par stratēģiju saturu un to izstrādes gaitu;

EESK uzdevumā 27 dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti.

4.2   Eiropas Komisija ir veikusi dalībvalstu iesniegto stratēģiju īsu analīzi (8), un EESK vispārējos vilcienos piekrīt Komisijas atturīgi kritiskajiem secinājumiem (9), kā arī tam, ka salīdzinājumā ar minētajās stratēģijās paredzēto būtu lielākā mērā jāiesaista reģionālās un vietējās pašvaldības, daudz ciešāk jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un ka nepieciešami veicamajiem uzdevumiem un mērķiem atbilstīgi finanšu resursi, un politikas pasākumi jāuzrauga un atbilstoši jānovērtē, kā arī daudz apņēmīgāk jāapkaro diskriminācija.

4.3   Gandrīz vienlaikus ar EESK uzdevumā veikto aptauju un ar ļoti līdzīgiem jautājumiem un līdzīgu metodi tika veikta ERPC (European Roma Policy Coalition) aptauja, kuras rezultātus publicēja kopīgā pētījumā, ietverot arī pārskatu par romu integrācijas valsts stratēģijām (RIVS) (10).

4.3.1   Izmantojot arī sava tīkla sniegtās iespējas, ERPC saņēma 90 atbildes (tostarp 78 no dalībvalstīm) uz aptaujas lapām, kuras tika izsūtītas daudzām romu un viņu intereses aizstāvošām organizācijām. Lai gan katrā valstī atšķirīgā mērā, respondenti parasti norādīja uz vāju līdzdalību stratēģiju izstrādē un uz mazu līdzdalības, kur tā bijusi, ietekmi. ERPC pētījums norāda, ka zemais līdzdalības un ietekmes līmenis ir saistīts ar to, ka lielā daļā dalībvalstu gan stratēģijas izstrādes process, gan tās rezultātu publiskošana bija ierobežota un nepietiekami pārskatāma (11).

4.3.2   ERPC iesaka plašākas un rezultatīvākas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības interesēs visos līmeņos izveidot tādu pastāvīga dialoga kultūru, kas pārsniedz parasto konsultāciju pienākuma ietvarus, kā arī izveidot atbilstošu līdzdalības mehānismu un sistēmu valdības veikto pasākumu pārredzamības un atgriezeniskās saites lēmumu pieņēmējiem nodrošināšanai. Pētījuma secinājumos pausts, ka “RIVS liecina, ka pastāv skaidri izteiktas un satraucošas atšķirības attiecībā uz politisko gribu risināt diskriminācijas un pret romiem naidīgas attieksmes problēmu un mainīt valstu īstenoto politiku tā, lai romi varētu vairāk iesaistīties visās sabiedrības kolektīvās dzīves jomās”.

4.4   EESK uzdevumā izstrādātās tiešsaistes aptaujas rezultāti  (12).

4.4.1   Pētnieki tiešsaistes aptaujas lapu ar slēgta veida jautājumiem nosūtīja gandrīz 2 000 pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aktīvistiem, kas nodarbojas ar romu jautājumiem (13). Tāpat kā ERPC veiktās aptaujas gadījumā gatavība sniegt atbildes bija ļoti zema (14).

4.4.2   Aptaujā tika sniegts ES un valsts stratēģiju vērtējums, pamatojoties uz 14 analītiskiem kritērijiem (15) un izmantojot 5 punktu skalu: vidējais vērtējums bija zemāks par 2 punktiem (16). Tādējādi vairums respondentu neuzskata, ka RIVS ir panākumu un pārliecinošas politiskās gribas apliecinājums. Respondentu zemo aktivitātes līmeni droši vien var skaidrot ar minēto izteikti negatīvo viedokli.

4.4.3   Visumā pētījums liecina ne tikai par lielu informētības trūkumu un neapmierinātību, bet arī par romu viedokļu paudēju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to pārstāvju vispārēju vilšanos un neuzticēšanos: RIVS nav spējušas nostiprināt romu kopienas arvien lielāko vēlmi un patiesās cerības, ka stratēģija var būtiski sekmēt romu sociālo integrāciju. Mazais respondentu skaits un zemais apmierinātības rādītājs liecina arī par to, ka — pretēji deklarētajam nodomam — ieinteresēto pušu organizācijas nav bijušas pietiekami iesaistītas stratēģijas izstrādē un nav izveidoti efektīvi līdzdalības mehānismi, turklāt daudzkārt gadsimtus ilgās diskriminācijas un segregācijas dēļ arī patlaban norisošie procesi romu pārstāvjiem nav bijuši tik pārliecinoši, lai viņos radītu pietiekamu uzticēšanos.

4.4.4   Minētie pētījumu rezultāti lielā mērā apstiprina EESK izpētes atzinumā izklāstītos ieteikumus par pilsoniskās sabiedrības pastiprinātu līdzdalību.

5.   Vispārēji aspekti

5.1   Eiropas Savienības iestādes un struktūras pēdējos gados daudz darba un pūļu ir veltījušas tam, lai nostiprinātu romu sociālo integrāciju, lai mazinātu viņu atstumtību un bieži vien galēju nabadzību, lai romi kā pilnvērtīgi un pilntiesīgi ES un dalībvalstu pilsoņi iekļautos politiskajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.

5.2   Tomēr visi minētie centieni līdz šim labākajā gadījumā ir ļāvuši sasniegt ļoti ierobežotus rezultātus. RIVS analīzes konsekventi liecina, ka ar tām saistītais process noteikti ir vajadzīgs, bet vēl nebūt nav pietiekams, un ka personas, uz kurām tas attiecas, no vienas puses, nav atbilstīgi informētas un lielā mērā tam neuzticas un, no otras puses, nav apmierinātas ar izvirzītajiem mērķiem un to īstenošanas iespējām. Tieši tāpēc stratēģisko programmu pieņemšana uzskatāma par iekļaušanas procesa sākumu, nevis tā rezultātu.

5.3   Mūsu priekšlikumi galvenokārt ir virzīti uz to, lai, pamatojoties uz vispārēju principiālu vienošanos un politisku konsensu, gan dalībvalstu (to ietvaros arī reģionālā un vietējā), gan ES līmenī izveidotu tādus institucionālus mehānismus, kas tiek ņemti vērā dažādās politikas jomās un ir pārskatāmi, praktiski pamatoti, mērķtiecīgi, racionāli un paredzami virzīti uz vēlamo mērķi, kā arī ir uzticami un pašiem romiem un viņiem labvēlīgajiem sociālajiem faktoriem nodrošina plašu līdzdalību.

5.4   Jāņem vērā: lai gan vairumā stratēģiju izvirzīti pareizi mērķi, šķiet, ka to īstenošanai pieejamie rīki un resursi nav pietiekami, lai līdzsvarotu pastāvīgās diskriminācijas un atstumtības nepārtraukto negatīvo ietekmi uz attiecīgo personu dzīvi un iespējām. Tas jo īpaši izpaužas ekonomikas un sociālās krīzes laikā, kura gan pašsaprotami, gan arī saskaņā ar pētījumiem visvairāk negatīvi skar sabiedrības visneaizsargātākās grupas, kuru atstumtība ir tik liela, ka viņu dzīves kvalitāte un sociālās izredzes ir sasniegušas viszemāko līmeni.

5.5   Ieteikumi politikas jomā

5.5.1

Pastāv nopietns apdraudējums, ka romu jautājumā labvēlīgā politiskā gaisotne ES paliks neizmantota un to vēlreiz aizstās smaga neveiksme. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai valstu valdības savus politikas pasākumus pastāvīgi uzraudzītu un pārskatītu no RIVS viedokļa, tādējādi novēršot to, ka tie negatīvi vai kaitējoši ietekmē minētajās stratēģijās paredzētās priekšrocības. Politikas pasākumu saskaņošanai un pielāgošanai jāizveido efektīvi mehānismi.

5.5.2

RIVS analīze liecina, ka pastāv satraucošas atšķirības starp politisko gribu izskaust romu diskrimināciju un sociālo atstumtību, no vienas puses, un pieejamo rīku, resursu un mehānismu efektivitāti, no otras puses. EESK aicina apņēmīgāk kā līdz šim noraidīt šā temata izmantošanu politiskiem mērķiem.

5.6   Pret diskrimināciju vērstā publiskā politika un publicitāte

5.6.1

EESK uzskata: ir ļoti svarīgi, lai RIVS koncepcija vienmēr būtu juridiski pamatota, nodrošinot, ka dalībvalstu pilsoņi pilnībā var izmantot pamattiesības, kas noteiktas ES tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos cilvēktiesību jomā.

5.6.2

Diskriminācijas apkarošanas prioritāte jānodrošina visās sabiedrības dzīves jomās. EESK iesaka ES un dalībvalstu diskriminācijas apkarošanas politikā vēl vairāk uzmanības pievērst diskriminācijas gadījumu atklāšanai un attiecīgu sankciju piemērošanai saskaņā ar tiesisko praksi Eiropas Savienībā.

5.6.3

Migrējošo romu cilvēktiesības ir jāaizsargā un tām jābūt pilnībā īstenotām, ņemot vērā arī viņu tiesības uz izglītību un atbilstoša līmeņa veselības aprūpi. Attiecībā uz romu tautības migrantiem no ES dalībvalstīm, kuri ir ES pilsoņi, izraidīšanas politikas vietā pēc iespējas īstenojama līdzsvarotākā pieņemšanas politika.

5.6.4

Īpašas pūles veltāmas tam, lai plašsaziņas līdzekļos, skolās un citās sabiedrības dzīves jomās romu iekļaušana kļūtu pašsaprotama. Nepieciešamas programmas iepazīstināšanai ar romu vēsturi un kultūru, darot zināmas arī problēmas, ar kurām viņiem jāsaskaras diskriminācijas un atstumtības dēļ. Ir svarīgi, lai šajā sabiedrības izpratnes veicināšanas procesā piedalītos arī paši romi.

5.6.5

Konsekventi ir jānosoda jebkādas naidīgas attieksmes un ksenofobijas izpausmes un attiecīgos gadījumos jāpiemēro juridiskas sankcijas. Šajā ziņā īpaša atbildība jāuzņemas viedokļu veidotājiem, pirmām kārtām politiskajai un plašsaziņas līdzekļu elitei.

5.6.6

Jāatturas no romu kā etniskas grupas kriminalizācijas, kā arī no izteikumiem, kas sabiedrībā pastāvošās negatīvās izpausmes (noziedzība, sabiedrībā pieņemtajām normām neatbilstoša uzvedība) saista ar romiem. Turklāt jāpanāk, lai šādas izpausmes izzustu, un īpaši tas attiecas uz kriminālās tiesvedības un plašsaziņas jomu.

5.6.7

Komiteja vēlreiz norāda, ka attiecībā uz romu sociālo stāvokli vispārējai pieejai vienmēr jābūt pozitīvi orientētai. Komiteja iesaka ES iestādēm un to tīkliem romu tautības cilvēkiem un kopienām pievērsties ne tikai saistībā ar sociālām problēmām, uzsverot, ka viņi ir problēmu “radītāji”, bet gan censties sabiedrībai darīt zināmus atsevišķu sevi par romiem uzskatošu cilvēku un kopienu veiksmes stāstus kā piemēru romu sekmīgai darbībai sabiedrībā un viņu integrācijai.

5.6.8

Iekļaušanas politikas īstenošanā izšķirīgs faktors ir cilvēku apņēmība, viņiem pieejamie līdzekļi un spēja lemt par savu likteni. Tāpēc gan ar politiku kopumā, gan ar rīcību atsevišķās jomās jāpalīdz attiecīgās grupas iedzīvotājiem tiesiskas valsts ietvaros pašiem lemt par savu dzīvi, bet vairākuma sabiedrībai jābūt spējīgai to pieņemt, ņemot vērā kopīgās intereses.

5.7   Līdzdalība

5.7.1

EESK uzsver, ka RIVS procesā pilsoniskā sabiedrība nedrīkst būt pasīvs dekoratīvs elements, bet tai jābūt aktīvai līdzdalībniecei.

5.7.2

Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas plānotā romu valstu kontaktpunktu tīkla izveidi, bet uzsver, ka tas būs lietderīgs tikai tad, ja šādiem kontaktpunktiem būs atbilstošas pilnvaras, resursi, tostarp finanšu resursi. To darbībai jebkurā gadījumā jābūt cieši un institucionalizēti saistītai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.7.3

Stratēģisko programmu novērtēšanā jāiesaista Eiropas romu forums. Tādēļ tā darbība ir jānostiprina.

5.7.4

Organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, kas ietver romu organizācijas un viņu interešu pārstāvjus, pilnvērtīgi jāpiedalās RIVS procesā (plānošana, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana), turklāt tam jānotiek ne tikai valsts, bet arī reģionālā un vietējā mērogā. Minētā pieeja īstenojama visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, vienlaikus paredzot attiecīgus darbības procesus, apspriešanās iespējas, pārredzamību, rīkus un resursus.

5.7.5

EESK uzsver, ka nepieciešama politika, kas sekmē iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par jebkuras romu kopienas locekļiem, sabiedrisko līdzdalību un atbalsta viņu panākto sociālo integrāciju. Tai jāietver arī atbalsta sistēma.

5.8   Uzraudzība un novērtēšana

5.8.1

Ņemot vērā to, ka uzraudzība un novērtēšana dalībvalstu RIVS nav ietverta vai kā to elements nav pietiekami izstrādāta, Komiteja iesaka visām dalībvalstīm savas programmas attiecīgi papildināt, noteikt atbildīgās struktūras un institucionālos procesus, mērķiem pielāgotus rādītājus, novērtēšanas metodi, informācijas avotus u.c.

5.8.2

RIVS ir jāpārskata un pastāvīgi jāuzrauga, arī tāpēc, lai noteiktu, vai attiecībā uz programmas visām piecām svarīgākajām darbības jomām ir formulēti visaptveroši un konsekventi politikas pasākumi, vai ir papildināti pastāvošie nepilnīgie pasākumi un vai nodrošinātas atbilstošas darbības programmas un tām pielāgoti finanšu resursi.

5.8.3

Dalībvalstīm jānodrošina, lai RIVS būtu saskaņoti ar valsts, reģionālajiem un vietējiem attīstības politikas pasākumiem, kā arī tas, lai varētu novērst vai līdzsvarot šādu pasākumu neplānoto negatīvo ietekmi uz RIVS mērķiem.

5.8.4

Komiteja iesaka: lai RIVS varētu pamatoti novērtēt, Eiropas Komisija katrā dalībvalstī varētu izveidot neatkarīgu ekspertu tīklu. Tāpat iesaka, lai dalībvalstis arī darbības programmās paredzētu resursus ES veiktai uzraudzībai un pilsoniskās sabiedrības veiktai (neatkarīgai) novērtēšanai. Paredzot programmu finansējumu, noteikti jāņem vērā uzraudzība un novērtēšana.

5.8.5

Iesaka, lai papildus Eurostat veiktajai koordinācijai arī valstu statistikas iestāžu speciālisti izstrādātu rādītājus, kas nepieciešami uz faktiem pamatotai romiem veltīto stratēģiju uzraudzībai, kā arī vienotu statistikas metodi rādītāju noteikšanai.

5.9   Resursi

5.9.1

EESK uzsver, ka īpaši nodalītās budžeta pozīcijās jāparedz resursi, kas atbilst politiskajos dokumentos izvirzītajiem mērķiem.

5.9.2

Krīze visvairāk skar vismazāk aizsargātos. Lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, var būt nepieciešams gan resursu politiku, gan prioritātes pielāgot apstākļiem. Tomēr tas jādara pārredzama un uz vienošanos ar ieinteresēto personu pārstāvjiem pamatota lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros.

Briselē, 2012. gada 14. novembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  EESK 2011. gada 16. jūnija atzinums par tematu “Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un integrācija Eiropā” (OV C 248, 25.8.2011., 16.-21. lpp.).

(2)  ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (COM(2011) 173 final).

(3)  Desmit kopējie romu iekļaušanas pamatprincipi tika izklāstīti pirmajā platformas sanāksmē 2009. gada 24. aprīlī. Īpaši jāuzsver tādi principi kā “skaidri formulētas, bet ne ierobežotas mērķgrupas noteikšana”, “starpkultūru pieeja” un “romu iekļaušana plašākā sabiedrībā”.

(4)  http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/lv/lsa/122150.pdf.

(5)  Padomes secinājumi par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam.

(6)  EESK 2011. gada 16. jūnija atzinums par tematu “Romu sociālās autonomijas pastiprināšana un integrācija Eiropā” (OV C 248, 25.8.2011, 16.-21. lpp.).

(7)  Review of EU Framework NRIS (ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām pārskatīšana), OSI, 2012., http://www.soros.org/sites/default/files/roma-integration-strategies-20120221.pdf.

(8)  Romu integrācijas valsts stratēģijas: pirmais solis ES programmas īstenošanā (COM(2012) 226), kā arī SWD (2012) 133, 2012. gada 21. maijs.

(9)  “(…) dalībvalstis cenšas izstrādāt visaptverošu pieeju romu integrācijai. Tomēr valstu līmenī jādara daudz vairāk. Romu sociālekonomiskā iekļaušana pirmkārt un galvenokārt joprojām ir dalībvalstu atbildība, un tām būs jāvelta lielākas pūles, lai pildītu savus pienākumus, veicot konkrētākus pasākumus, izvirzot precīzi formulētus mērķus, kuru izpilde ir skaitliski novērtējama, kā arī valsts līmenī paredzot skaidri iezīmētu finansējumu un stabilu valsts uzraudzības un novērtējuma sistēmu”

(10)  Analysis of National Roma integration strategies (Romu integrācijas valsts stratēģiju analīze), ERPC, 2012. gada marts.

(11)  “(…) liels vairums respondentu visās dalībvalstīs uzskata, RIVS izstrāde nav bijusi pārredzama. Vairumā gadījumu ieinteresēto personu līdzdalības, īpaši romu iesaistīšanas, jautājums attiecībā uz RIVS īstenošanu nav atrisināts”.

(12)  A study on the participation and activities of Roma and/or non-governmental organisations in the development and approval of national Roma integration strategies (Pētījums par romu un/vai nevalstisko organizāciju līdzdalību un darbību romu integrācijas valsts stratēģiju izstrādē un apstiprināšanā), Kontra Ltd., Budapešta, 2012 gads. Manuskripts.

(13)  Izmantojot “sniega bumbas” metodi, aptaujas, ko nosūtīja uz gandrīz 800 adresēm, sasniedza aptuveni 2 000 adresātus, kurus pētnieki kopā trīs reizes aicināja sniegt atbildes.

(14)  Abos gadījumos atpakaļ tika atsūtītas 78 aptaujas veidlapas. Atbildes atsūtīja gandrīz no visām dalībvalstīm, bet — ņemot vērā visu atbilžu skaitu — vērojamas diezgan lielas atšķirības starp dalībvalstīm. Iezīmējās tendence, ka vairāk respondentu atsaucās dalībvalstīs ar lielāku romu tautības iedzīvotāju skaitu.

(15)  Analītiskie kritēriji bija izstrādāti tā, lai noteiktu apmierinātību ar stratēģijās ietverto galveno jomu saturu, kā arī ar izstrādes procesa pārskatāmību un dažādām līdzdalības iespējām.

(16)  Dažādu iemeslu dēļ vidējais rādītājs bija 1,6–2,7.


Top