15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/16

1.3.1

EESK iesaka:

2.1

Eiropas Komisijas vadības grupa par aktīvu vecumdienu jautājumiem redzējumā par aktīvām un veselīgām vecumdienām norāda: “Aktīvas un veselīgas vecumdienas ir process, lai optimizētu iespējas veselības, līdzdalības un drošības jomā ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti, kad cilvēki noveco. Tas attiecas gan uz atsevišķiem iedzīvotājiem, gan iedzīvotāju grupām. Veselība ietver fizisko, garīgo un sociālo labklājību. Būt aktīvam nozīmē ne tikai turpināt līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā, kultūras, garīgajā un pilsoniskajā jomā, ne tikai spēju būt fiziski aktīvam vai strādāt  (1).”

2.2

Atzinuma mērķis ir uzsvērt Eiropas vecāka gadagājuma cilvēku pašreizējo aktīvo iesaistīšanos, apsvērt šķēršļus, kas nedod iespēju līdzdarboties vēl lielākam skaitam cilvēku, un uzsvērt, ka šāda līdzdalība turpinās visā cilvēka dzīves laikā. Tādēļ vecumdraudzīgas Eiropas veidošana (2) sākas ar dzimšanu, un ir vajadzīga ilgtermiņa perspektīva. Šis atzinums balstīts uz iepriekšējo EESK atzinumu par vecāka gadagājuma cilvēkiem un novecošanu (3).

2.3

Pašreiz Eiropā ir 85 miljoni cilvēku, kuri vecāki par 65 gadiem, un līdz 2060. gadam viņu skaits sasniegs 151 miljonu. Jāpievērš uzmanība ne tikai hronoloģiskajam vecumam, bet arī jāatzīst un jādod iespēja līdzdarboties jebkurā vecumā, un jānovērtē, ka arī tad, ja vecāka gadagājuma cilvēki (šajā atzinumā — tie, kuri vecāki par 65 gadiem) saskaras ar veselības problēmām, tas nebūt nenozīmē, ka viņi nevarētu līdzdarboties.

2.4

“Vecāka gadagājuma cilvēku aktīva iesaistīšanās sociālajā, kultūras, saimnieciskajā un politiskajā dzīvē ir atkarīga no vecuma pareiza atspoguļojuma  (4)”. Ir jāizvairās no plašsaziņas līdzekļu un valdību izmantotiem pārāk “dramatiskiem” formulējumiem novecojošas sabiedrības raksturošanā.

2.5

Jāizskauž diskriminējoša attieksme, jo tā negatīvi ietekmē priekšstatu par vecāka gadagājuma cilvēkiem un attur viņus no līdzdalības. Rezultātā zūd būtisks ieguldījums un palielinās spriedze starp paaudzēm. Mums patiesi pozitīvi jāuztver iespēja dzīvot veselīgāk un ilgāk, un tas ir tādēļ, ka pieejama labāka izglītība un uzturs, kā arī tiek uzsvērta paaudžu sociālā saikne.

2.6

Negatīvā attieksme pret vecāka gadagājuma ļaudīm izpaužas, ignorējot viņu kā darba ņēmēju, patērētāju un kopienu projektu dalībnieku, kā arī aprūpētāju lomu. Negatīva uztvere attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ir kaitīga, jo diskriminācija mazina pašnovērtējumu, ir šķērslis plašākai līdzdalībai un šo cilvēku ieguldījumam ekonomikā. Paredzamais mūža ilgums ir palielinājies, pateicoties sasniegumiem medicīnā, farmakoloģijā un tehnoloģiju jomā, un iedzīvotāji veltī lielāku uzmanību veselībai un izglītībai. “Pētījumi liecina, ka ļoti vecu cilvēku pašu raksturotā dzīves kvalitāte bieži vien ir daudz augstāka nekā vispārēji atzīts. Mums jāmaina attieksme pret novecošanu, jo šo attieksmi bieži vien nosaka kļūdaina izpratne un aizspriedumi” (5).

2.7

Demogrāfiskās pārmaiņas sniedz iespējas “senioru ekonomikas” izaugsmei, jo vecāka gadagājuma cilvēki ir patērētāji daudzās jomās un dod arī ieguldījumu kā darba ņēmēji.

2.8

Ar tiesību aktu starpniecību risinot jautājumus par diskrimināciju saistībā ar vecumu, vadībai un jaunas dinamikas veidošanai politikas izstrādē jābūt prioritātei, sekmējot aktīvas vecumdienas un atraisot vecākās paaudzes potenciālu, pilnībā iesaistoties valsts sociālā un ekonomiskā kapitāla attīstībā.

2.9

Mums būtu jāapšauba uzskats, ka 65 gadu vecumā kļūstam par pakalpojumu saņēmējiem, bet nesniedzam ieguldījumu. Jānovērš ar vecumu saistītie šķēršļi. Vecāka gadagājuma cilvēki nekļūst par viendabīgu grupu vecuma dēļ, bet saglabā savus atšķirīgos uzskatus, enerģiju, pieredzi, aizspriedumus, vajadzības un vēlmes. Mēs visi novecojam, un būs pastāvīgi jāpielāgojas, lai apmierinātu vajadzības 2060. gadā.

2.10

Statistikas dati attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem jāizmanto piesardzīgi, lai neuzskatītu, ka veselības stāvoklis, līdzdalības līmeņi utt. vecuma grupā no 65 līdz 100 gadiem ir vienādi — vajadzības un spējas atšķiras. Būtu jāizvairās no pieņēmumiem, balstoties uz vecumu, un nošķirtības.

2.11

Jautājumu par vecāka gadagājuma cilvēku labklājību nevar skatīt, nepievēršoties stratēģijām ienākumu, veselības un sociālās aprūpes jomā, kā arī saistībā ar vietējo sociālo tīklu un kopienu iniciatīvu saglabāšanu. Šie jautājumi tiek uzsvērti, ņemot vērā šķēršļus līdzdalībai, kuri varētu rasties. Iespēja piekļūt pakalpojumiem un aktīvi līdzdarboties ir ievērojami atkarīga no pietiekamiem ienākumiem, un šim aspektam ir jābūt pensiju reformas neatņemamai sastāvdaļai.

3.1

Nesenajā ziņojumā “Gold Age Pensioners” (6) vecāka gadagājuma cilvēki raksturoti kā tie, kuri “satur kopā” sabiedrību. Ziņojumā apskatīti jautājumi par viņu ieguldījumu ģimenē un sabiedrībā, iesaistoties brīvprātīgajā darbā un demokrātiskās struktūrās.

3.2

Vecāka gadagājuma cilvēki aktīvāk piedalās visās vēlēšanās. Eurostat ziņojumā norādīts (7), ka balsošanā piedalās 50 % pilsoņu, kuri vecāki par 55 gadiem, un vēlākā dzīves posmā interese par politiku pieaug. Līdz ar vecāka gadagājuma cilvēku skaita palielināšanos mūsu sabiedrībā aug arī viņu politiskā ietekme, un ASV to sauc par “senioru spēku” (grey power). Minētā ietekme tiek izmantota.

3.3

Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu vidējais vecums ir 54 gadi, un visvecākajam deputātam ir 84 gadi. Līdzīga situācija ir citās valsts iestādēs un EESK, kas uzsver, ka vecumam nevajadzētu būt šķērslim līdzdalībai nevienā līmenī.

3.4

Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki darba dzīvē iegūto pieredzi un zināšanas izmanto, darbojoties NVO, valsts iestāžu un uzņēmumu valdēs.

4.1

Ņemot vērā vecāka gadagājuma cilvēku daudzveidīgā ieguldījuma apjomu sabiedrībā, varētu izdarīt secinājumus par viņu sociālo iekļaušanu un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos. Tomēr bieži vien vecāka gadagājuma ļaudis jūtas atstumti, kad tiek lemts par viņu labklājību vai par sabiedrību, kurā viņi dzīvo. Indivīdi ir jāiedrošina, un organizācijām jāizstrādā mehānismi, lai ņemtu vērā vecāka gadagājuma cilvēku viedokļus.

4.2

Eiropas gados vecāku cilvēku forums 2010. gadā publicēja ziņojumu (8) par dažādās dalībvalstīs izstrādātām metodēm, kuru izstrādē iesaistītas valsts un vietējās senioru padomes, kā arī izmantoti sabiedriskas apspriešanās rezultāti. Eiropas sociālās integrācijas procesa pamatnosacījums ir visu ieinteresēto pušu piedalīšanās, izstrādājot risinājumus aktuālajām problēmām. Lai pārmaiņas dotu rezultātus, ļoti svarīga ir piedalīšanās, bet vienlīdz nozīmīga ir aktīva uzklausīšana.

4.3

Jāatbalsta tie, kuri saskaras ar sociālo atstumtību veselības problēmu, invaliditātes vai nabadzības dēļ, un indivīdiem jādod iespējas. The Scottish Dementia Working Group ir lielisks piemērs, kā cilvēki, kuriem diagnosticēta demence, nolēmuši saglabāt izvēli un kontrolēt savu dzīvi. Minēto grupu augstu vērtē valsts un starptautiskajā mērogā, jo dedzīgi un pārliecināti tiek īstenotas kampaņas, lai uzlabotu izpratni par demenci un lobētu uzlabotus pakalpojumus. Ar demenci sirgstoši cilvēki vada šo organizāciju, viņi ir galvenie referenti konferencēs vai sniedzot ieteikumus valdībai (9).

4.4

Efektīvai līdzdalībai ir vajadzīgas atbalsta struktūras, un valsts iestāžu, NVO, darba devēju un citu iestāžu apņemšanās nopietni uzklausīt vecāka gadagājuma cilvēkus kā ieinteresētās puses; tas nozīmē, ka valodā netiek lietoti žargonvārdi, ir pieejamas tikšanās telpas, iedzīvotāji var atļauties līdzdalību un spēj izmantot transportu. Vecāka gadagājuma ļaudīm jāzina savas tiesības un pienākumi, un ir jābūt iespējai iepazīties ar apspriežamajiem jautājumiem, tādēļ apmācība, ieskaitot IKT, ir ļoti svarīga (10).

4.5

Aizvien vairāk tiek uzsvērta kopražošana, kas nozīmē, ka “indivīdi, kopienas un organizācijas, kurām ir prasmes, zināšanas un spējas, kopīgi darbojas, radot iespējas un risinot problēmas” (11). Tiek izmantoti visu līdzdalības pasākumu pamatprincipi, ko var piemērot gan individuālā līmenī, izstrādājot aprūpes pasākumu kopumu, gan valstu valdību līmenī, kur tos var piemērot politikas izstrādē.

5.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalstu kopīgas plānošanas iniciatīvām un ceļvežu izstrādei turpmākiem zinātniskās izpētes pasākumiem novecošanas un demogrāfisko pārmaiņu jomā, kas ir būtiski atzinumā “ “Apvārsnis 2020”: ceļveži attiecībā uz sabiedrības novecošanu” (12).

5.2

Turpināt zinātnisko izpēti par visiem vecāka gadagājuma cilvēku dzīves aspektiem ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu atbilstošus politikas lēmumus, kas ietekmē veselības un sociālo aprūpi, izglītību, ienākumus un līdzdalību. Vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu jāiesaistās svarīgāko jautājumu noteikšanā un zinātniskajā izpētē. Īpaši svarīgi ir atbilstoši zāļu klīniskie izmēģinājumi, iesaistot vecāka gadagājuma cilvēkus.

6.1

Tā kā iedzīvotāji noveco, atbildību par aprūpi uzņemsies aizvien vairāk vecāka gadagājuma sieviešu, un varētu rasties problēmas finanšu jomā zaudētu algu vai samazinātu pensiju iemaksu dēļ. Vecāka gadagājuma cilvēki sniedz būtisku ieguldījumu kā vecāku, nespēcīgāku radinieku neoficiālie aprūpētāji, un tas dod būtisku ietaupījumu valsts sociālās apdrošināšanas budžetiem. Jāatzīst neoficiālo aprūpētāju pieredze un prasmes, kā arī nepieciešamība nodrošināt apmācību iespējas.

6.2

Turklāt daudziem vecvecākiem jārūpējas par mazbērniem, jo ģimenēs ir sarežģījumi, vai arī tādēļ, lai bērni varētu strādāt un tādējādi būtu ekonomiski aktīvi.

6.3

Neoficiālās aprūpes jomā ir iespējas izmantot sociālo inovāciju, un dalībvalstīm būtu vairāk jācenšas risināt aizvien lielākās problēmas neoficiālās aprūpes jomā un jāpievēršas neoficiālo aprūpētāju atbildībai saistībā ar aprūpes pakalpojumu samazināšanu vai neatbilstošu kvalitāti.

7.1

“Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir ļoti daudzveidīgas brīvprātīgā darba iespējas, un ne tikai tradicionālajās jomās, piemēram, aprūpējot nespēcīgus vai slimus vecākus cilvēkus” (13). Viņi iesaistās brīvprātīgajā darbā tādās jomas kā labklājība un veselības aprūpe, brīvā laika pavadīšana, vide, reliģiskās organizācijas, kultūra un politika.

7.2

Vecāka gadagājuma cilvēki piesakās veikt brīvprātīgo darbu, jo tas viņiem dod iespēju saglabāt un pilnveidot prasmes un sociālos kontaktus, novērst sociālo izolāciju un atstumtību, kā arī sniegt labumu sabiedrībai. Brīvprātīgais darbs ir abpusēji izdevīgs. 2009. gadā veiktajā pētījumā noskaidrots: 78 % ES 27 valstu iedzīvotāju uzskata, ka vecāka gadagājuma cilvēki kā brīvprātīgie sniedz būtisku ieguldījumu labdarības un sabiedriskajās organizācijās (14).

7.3

Ja ar likumu noteiktie pakalpojumi netiek nodrošināti, vai arī to apjoms ir samazināts, būtu jānovērtē vecāka gadagājuma ļaužu brīvprātīgais darbs, lai novērstu šos trūkumus, bet viņiem ir vajadzīgs atbalsts.

7.4

Jānorāda, ka brīvprātīgā darba atzīšana un apjoms dalībvalstīs būtiski atšķiras, turklāt tie cilvēki, kuri iesaistās brīvprātīgajā darbā dzīves vēlākajā posmā, parasti to ir darījuši mūža garumā. Iespējams aicināt indivīdus iesaistīties brīvprātīgajā darbā visas dzīves laikā, kas vecumdienās nozīmē tādus ieguvumus kā izolācijas un sociālās atstumtības novēršana, kā arī kontaktu un draudzības veicināšana.

8.1

Vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījumu ekonomikā var novērtēt pēc tādiem kritērijiem kā samaksātie nodokļi par ienākumiem un pirkumiem, neoficiālas radinieku aprūpes nodrošināšana, radot ietaupījumus valstij, mazbērnu aprūpēšana, kas bērniem dod iespēju atgriezties darba tirgū, brīvprātīgā darba nozīmīgums un nodarbinātības saglabāšana. Turklāt jaunākajiem ģimenes locekļiem tiek nodoti līdzekļi, lai atbalstītu viņus finanšu saistību kārtošanā (15).

8.2

Aizvien plašākai vecāka gadagājuma cilvēku atzīšanai būtu jāpalielina uzņēmumu un citu struktūru iespējas izstrādāt un pārdot šim iedzīvotāju segmentam paredzētas preces un pakalpojumus, ņemot vērā sabiedrības novecošanas aspektu, un tādējādi veicināt ražošanas un nodarbinātības izaugsmi (16).

8.3

Vecāka gadagājuma cilvēkus nepietiekami atzīst kā patērētājus, un tādēļ saglabājas negatīva attieksme pret vecumu. Stereotipiski uzskati par vecāka gadagājuma cilvēkiem rada pieņēmumus, ka šie ļaudis nevēlas dažādas iespējas vai pakalpojumus, viņiem tie nav vajadzīgi, un “jauniešiem paredzētais tirgus” ir daudz svarīgāks (17).

9.1

“Gandrīz 60 % darba ņēmēju uzskata, ka 60 gadu vecumā spēs turpināt darbu” (18).

9.2

Tā kā mūža ilgums palielinās, ir ļoti svarīgi, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu, un viņiem būtu izvēles iespēja turpināt darbu līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam un, iespējams, arī pēc tam, ja viņi to vēlētos. Tādēļ ir jāņem vērā vecāka gadagājuma cilvēka spējas, pielāgošanās darba videi un darba laikam (kas ir lietderīgi arī visas dzīves garumā), iespēja piedalīties apmācībā, lai sekotu līdzi mainīgajām metodēm, kā arī darba vietā jānovērš diskriminācija vecuma dēļ. EESK nesen pieņēma atzinumu, kurā ierosināja īpašu pasākumu kopumu minēto apsvērumu iekļaušanai, kā arī uzsvēra sociālo partneru būtisko nozīmi atbilstošas politikas un pielāgošanas pasākumu nodrošināšanā (19).

9.3

Jāatzīst, ka ir atšķirība starp cilvēkiem, kas pēc pensijas vecuma sasniegšanas strādā tāpēc, ka to vēlas, un tiem, kuriem ir jāstrādā, jo ienākumi no pensijas nav pietiekami.

9.4

Vecāka gadagājuma cilvēki darbā vietā ienes bagātīgu pieredzi un prasmes, kas ir svarīgi laikā, kad trūkst kvalificēta darbaspēka, un nodrošina pastāvīgu ieguldījumu ekonomikā. Uzņēmumi jāaicina izstrādāt paraugprakses piemērus vecuma pārvaldības stratēģiju jomā.

9.5

Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir iespējas kļūt par pašnodarbinātajiem un uzsākt uzņēmējdarbību, kas dod viņiem lielāku neatkarību un iespēju kontrolēt darba apstākļus. Vecākās paaudzes ieguldījums šajā jomā palielinās. Eurostat dati ziņojumā par 2010. gadu liecina, ka 50 % darbaspēka vecumā virs 65 gadiem ir pašnodarbinātie (20). Stimulus jauniem projektiem un pakalpojumiem, kas atspoguļo demogrāfiskās pārmaiņas, var ierosināt paši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri iesaistījušies uzņēmējdarbībā, un indivīdi ir jāaicina izmantot šīs iespējas (21).

10.1

Vairākus gadus EESK ir uzsvērusi mūžizglītības nozīmi kā pamatnosacījumu sociālajai iekļaušanai, nodarbinātības saglabāšanai, personības attīstībai un spējai aktīvi līdzdarboties (22).

10.2

Aizvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku izmanto izglītošanās iespējas, bet šī pieredze nav vienlīdz izplatīta visās dalībvalstīs (23). Vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanās sabiedriskajās grupās un NVO sniedz būtiskas iespējas neformālai apmācībai.

11.1

Pieaug IKT izmantošanas nozīme visu iedzīvotāju dzīvē. Interneta un e-pasta lietošana vecāka gadagājuma ļaudīm var dot iespējas saņemt informāciju par notikumiem ārpus mājas un saglabāt regulāru saziņu ar ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo tuvumā. To var veicināt, vizuālajam kontaktam izmantojot Skype vai līdzīgus plašsaziņas līdzekļus. Kontrolētu tērzētavu izmantošana var palīdzēt gadījumos, kad vecāka gadagājuma cilvēki ir piesaistīti pie mājām; tādā veidā viņi var sazināties ar interešu biedriem, un tas samazina izolāciju.

11.2

E-veselība var sniegt būtiskus ieguvumus attiecībā uz veselības stāvokļa kontroli un reaģējot uz ārkārtas situācijām. Tomēr šādām metodēm nevajadzētu aizstāt pastāvīgu tiešo saziņu, un e-veselības sistēmā jāpievērš uzmanība reālu kontaktu veidošanai.

11.3

Polemiskāki IKT risinājumi ietver personīgās kontroles sistēmas “viedās“ dzīvesvietās, personīgās drošības jomā, vai kontroles ierīces ar demenci sirgstošiem pacientiem. Tās paredzētas, lai garantētu pastāvīgu autonomiju un darbības izvēles iespējas drošos apstākļos. Šādu metožu izmantošana jābalsta uz ētiskiem apsvērumiem un praksi, neapšaubāmi jānodrošina priekšrocības vecāka gadagājuma cilvēkam, un šīs metodes nav jāizmanto kā kontroles mehānisms vai iespēja samazināt aprūpētāju sniegto atbalstu.

11.4

Interneta izmantošanai, lai iepirktos tiešsaistē, neapšaubāmi ir priekšrocības, ja cilvēkiem ir ierobežotas mobilitātes iespējas, bet jāņem vērā arī vajadzība satikties ar cilvēkiem un izkļūt ārpus mājas. Jānodrošina datu aizsardzība un privātums.

11.5

IKT izmantošanai vajadzīga apmācība un atbalsts, kā arī pieeja ierīcēm. Minētie jautājumi ir uzsvērti EESK atzinumā par tematu “Digitālās kompetences, digitālo prasmju un e-iekļaušanas stiprināšana” (24).

12.1

Lai gan ir uzsvērta vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanās daudzos pasākumos, ietekmējot sociālo un saimniecisko dzīvi, vēl aizvien saglabājas būtiski šķēršļi, kas daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem neļauj līdzdarboties.

12.2

Hronoloģiskais vecums ir tikai viens no daudzajiem kritērijiem, kas raksturo personu. Dažādu vecuma grupu zināšanas, prasmes un pieredze sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi resursi. Visu vecumu cilvēkiem atvērtai sabiedrībai ir vajadzīga lēmēju, attiecīgo ieinteresēto pušu un pašu iedzīvotāju kolektīvā atbildība, lai izstrādātu rīcībpolitikas un praktiskus risinājumus, kas nodrošina taisnīgumu un iekļaušanu neatkarīgi no vecuma.