15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/1

—

veidot “vairāk Eiropas”, kas ir savstarpēji papildinoša un spēcīgāka nekā tās daļu kopums. ES jāmaina radītais iespaids, ka tā ir drūma taupības, sociālās regresijas un nabadzības izplatītāja. Līdzās monetārajai savienībai tagad jāveido politiskā savienība ar saskaņotiem saimnieciskajiem, finanšu, nodarbinātības un sociālajiem politikas pasākumiem iedzīvotāju interesēs. ES budžets jāveido tā, lai rastos pareizie stimuli konkurētspējas paaugstināšanai un izaugsmei un darba vietu radīšanai. ES budžets ir jāstiprina un jāatbalsta ar pašu resursu mehānismiem, vienotu kohēzijas politiku, aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību un paredzot plašākas intervences iespējas Eiropas Investīciju Bankai. Tāpēc EESK aicina valstu un valdību vadītājus 22. un 23. novembra Eiropadomes sanāksmē panākt rezultātu, kas būtu saskaņā ar minētajiem uzdevumiem;

—

iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES politiku un lēmumu izstrādes procesā. Šī iesaistīšana ir būtisks instruments ne tikai ES iestāžu un ES darbības demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanai, bet arī, lai sekmētu kopīgu izpratni par to, kam paredzēta Eiropa un kurp tā virzās, kā arī atjaunotu ticību Eiropas projektam, nodrošinot Eiropas pilsoņu vispārēju iesaistīšanos Eiropas veidošanā. Lai to panāktu, ir steidzami jāīsteno Līguma par Eiropas Savienību 11. panta noteikumi par līdzdalības demokrātiju;

—

veikt ilgtspējīgus ieguldījumus kvalifikācijā, infrastruktūrā, sociālajā ekonomikā, pakalpojumos un produktos saskaņā ar valstu reformu programmām sociālo ieguldījumu pakta veidā, ko papildina Eiropas ekonomikas atlabšanas pasākumi, pievēršoties faktiskai darba vietu izveidei un saskaņojot ar valstu attīstības plāniem. Tikai tad stratēģija “Eiropa 2020” varēs vainagoties ar panākumiem. Ieguldījumi viedajā enerģētikā un rūpnieciskajā ražošanā, ņemot vērā klimata aspektu, kā arī zaļās ekonomikas izveide sekmēs ilgtermiņa problēmu risināšanu klimata pārmaiņu jomā un palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

—

veicināt kopīgus pasākumus eurozonā, lai stabilizētu parādus un atbalstītu ekonomikas atveseļošanu visā ES. ECB būtu jāmudina īstenot tās obligāciju iepirkšanas programmu, kuras mērķis, kā paziņojis ECB prezidents, ir stabilizēt aizņēmumu izmaksas eurozonā. Turklāt programma ir īstenojama saskaņā ar stingriem ECB nosacījumiem. Būtu jāatbalsta arī EIB projektu obligāciju emisija, lai veicinātu izaugsmi. EESK atzinīgi vērtē 11 dalībvalstu pieņemto lēmumu ieviest finanšu darījumu nodokli un aicina ES pastiprināt pasākumus pārredzamības veicināšanai un nodokļu nemaksāšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un korupcijas apkarošanai ES un ārpus tās. Darbībai eurozonā būtu jāsaglabājas atvērtai tām dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties monetārajai savienībai;

—

veidot fiskālu savienību, banku savienību un finanšu savienību, kas ir ekonomiskās un monetārās savienības svarīgākie pīlāri. Lai īstenotu šos pasākumus, ir vajadzīgs sociālais dialogs un dialogs ar organizētu pilsonisko sabiedrību;

—

atbalstīt MVU, lai atgrieztos pie izaugsmes, par pamatnostādni izmantojot Mazās uzņēmējdarbības aktu. Jāīsteno vienotā tirgus potenciāls, ieskaitot pakalpojumu pieejamību un ņemot vērā sociālās ekonomikas lomu, novēršot nepamatotus administratīvos šķēršļus un sekmējot MVU un uzņēmēju piekļuvi informācijai un jaunajām digitālajām tehnoloģijām, finansējumam, kredītiem, kapitāla, darba un tehnoloģiju tirgiem un ES finanšu instrumentiem, kā arī aizdevumu garantijām;

—

patērētāju — īpaši, visnelabvēlīgākā stāvoklī esošu grupu — tiesību un aizsardzības pastiprināšana. Tās visvairāk ir nogrimušas parādos, atrodas nestabilā situācijā, lielā nabadzībā un atstumtībā;

—

dalībvalstīs radīt priekšnoteikumus ekspertu nodarbināšanai jomās, kur nepieciešamas viņu īpašās zināšanas, un sekmēt viņu mobilitāti. Vienotā tirgus izveidei attiecībā uz ekspertiem jābūt daļai no stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas;

—

dot iespēju mūsu jaunatnei. EESK arī turpmāk mudinās ES, lai tā veicinātu pētniecību un inovāciju Eiropā, turpinātu investēt Eiropas izglītības sistēmās un saglabātu finansējuma apjomu, kāds vajadzīgs jaunatnes mobilitātes programmām, piemēram, ERASMUS un īpašai programmai, lai veicinātu jauniešu prakses iespējas ES uzņēmumos. EESK aicina Komisiju atsaukt tās priekšlikumu par ES budžetu, ja dalībvalstis, kas visu laiku runā par ieguldījumiem un izaugsmi, neatbalstīs uz nākotnes ieguldījumiem vērstu ES budžetu un daudzgadu finanšu shēmu. Jāveic MVU atbalsta pasākumi, lai tie varētu pieņemt darbā cilvēkus, kuriem pašlaik nav darba un, iespējams, trūkst pieredzes. Tā, nodrošinot papildu resursus — finanšu līdzekļus un darbinieku prasmes, varēs sekmēt MVU izaugsmi un radīt darbavietas;

—

paaugstināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju ar inovācijām un stabilu finansējumu pētniecībai un izstrādei, kā arī ar īpašu MVU un mikrouzņēmumu vadītāju un darbinieku apmācības un atbalsta politiku, investīciju atbalsta politiku, tirgu pieejamību un administratīvo ierobežojumu samazināšanu. Tas veicinās arī Eiropas rūpniecības, kas ir svarīgs sektors izaugsmei un darba vietu radīšanai, atjaunošanu;

—

ES ir vajadzīga labvēlīga tiesiskā vide, kas nerada nevajadzīgas administratīvās un atbilstības izmaksas. Ekonomikas tiesībām jābūt skaidrām, taisnīgām un samērīgām. Tas ir svarīgi ikvienam uzņēmumam, bet jo īpaši — MVU;

—

īstenot īpašus centienus, lai panāktu, ka Eiropas Savienību tās kaimiņi uztver kā aktīvu un uzticamu partneri. Šai ziņā vienlīdz svarīgi ir arī, lai ES starptautiskā tirdzniecības politika sekmētu tās ES vērtības, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, kā arī tādu pilsoniskās sabiedrības struktūru izveidi, kuras uzrauga tirdzniecības nolīgumu īstenošanu;

—

nodrošināt dzimumu vienlīdzību, īstenojot tiesību aktus dzimumu līdztiesības jomā un vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm. Par vienādu darbu sievietes joprojām saņem par 17 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Turklāt krīze vissmagāk skārusi sievietes un bērnus.