15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/49

1.1

Eiropas Savienības valsts atbalsta politikai ir stratēģiska nozīme globalizētas ekonomikas apstākļos, kurus raksturo spēcīga konkurence.

1.2

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā ierosinātā reforma ir jāatbalsta, ņemot vērā tās mērķus:

1.3

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir jāstiprina pozitīva saikne starp efektīvu valsts atbalstu un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķi. Mērķtiecīga valsts atbalsta politika veicinās inovāciju (tai skaitā sociālo inovāciju), videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un cilvēkkapitāla attīstību, izvairoties no kaitējuma videi. Dinamiska un mērķtiecīga valsts atbalsta politika var aktīvi veicināt nodarbinātības un sociālās kohēzijas līmeņa būtisku paaugstināšanu.

1.4

Šī mērķu ziņā tālejošā reforma, tās īstenošanas kārtība un grafiks tomēr ir jāprecizē vairākos aspektos.

1.5

EESK aicina Komisiju precizēt vairākus paziņojumā minētus jēdzienus.

1.6

EESK vēlas noskaidrot dažus ar paredzētajām reformām saistītus aspektus.

1.7

EESK ierosina arī vairākus grozījumus, kas tai šķiet vajadzīgi, ņemot vērā Komisijas un Padomes secinājumu par vajadzību atbalstīt MVU, jo tie pakļauti konkurences spiedienam no tiem trešo valstu uzņēmumiem, kuri saņem daudz lielāka apmēra tiešu un netiešu valsts atbalstu, kura piešķiršana ir mazāk pārredzama.

1.7.1

Ņemot vērā šā atbalsta nelielo apmēru, tā pozitīvo ietekmi uz MVU un ļoti maziem uzņēmumiem, kā arī tā ierobežoto ietekmi uz iekšējo tirgu, EESK ierosina de minimis atbalsta maksimālo apmēru palielināt no 200 000 līdz 500 000euro līdzīgi kā ir nolemts darīt attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, jo šo atbalstu katram uzņēmumam piešķir uz nepārtrauktu 3 gadu periodu.

1.7.2

Ņemot vērā nepieciešamību palīdzēt Eiropas MVU attīstīt to tirgu starptautiskā mērogā, EESK ierosina grozīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas Nr. 800/2008 27. panta 3. punktu, lai noteiktu, ka atbalsts ar mērķi palīdzēt MVU piedalīties gadatirgos un izstādēs ierobežotā trīs gadu nepārtrauktā periodā ir saderīgs ar kopējo tirgu.

1.8

Ņemot vērā savu pieredzi, EESK sniedz Komisijai trīs praktiskus ieteikumus.

2.1

Komisija gatavojas veikt ES valsts atbalsta politikas reformu trīs galvenajos virzienos:

2.2

Šī reforma ir balstīta uz pašreizējās politikas neviennozīmīgu novērtējumu:

2.3

Lai šo stāvokli uzlabotu laikā, kad ir jāizskata visas vienotā tirgus iespējas (enerģētika, transports, digitālās tehnoloģijas), Komisija ierosina pieņemt mērķu, īstenošanas kārtības un grafika ziņā tālejošu reformu.

2.4

Ierosinātās reformas mērķi ir tālejoši, jo, pirmkārt, ir paredzēts Eiropas izaugsmi veicināt ar vienu no vissenākajām un visintegrētākajām Kopienas politikas jomām un, otrkārt, panākt samērā radikālus procesuālos uzlabojumus, lai gan paziņojumā par tiem nav sniegti ne skaitļi, ne arī detalizēta informācija.

2.5

Ierosinātās reformas īstenošanas kārtība ir tālejoša, jo Komisija ierosina vienlaikus un saskaņoti pārskatīt virkni tiesību aktu, ievērojot “integrētu stratēģiju”:

2.6

Arī ierosinātās reformas grafiks ir tālejošs, jo priekšlikumus par procedūru un pilnvarojošās regulas grozīšanu Komisija ir paredzējusi pieņemt 2012. gada rudenī, bet priekšlikumus pārējo “paketes” tiesību aktu grozīšanai — 2013. gada beigās, t. i., pirms 2014.–2020. gada finanšu shēmas spēkā stāšanās.

3.1.1

EESK atbalsta Komisijas paziņojumā noteiktos mērķus, ar kuriem saskaņā “jāveicina tāda atbalsta izmantošana, kas ir pārdomāts, vērsts uz konstatētām tirgus nepilnībām un kopēju interešu mērķiem”, kontroli galvenokārt virzot uz tādām lietām, kas visspēcīgāk ietekmē iekšējo tirgu, vienkāršojot noteikumus un ātrāk pieņemot lēmumus.

Šāda pieeja atbilst plašākai konkurences tiesību attīstībai gan attiecībā uz tiesību aktiem konkurenci kropļojošas darbības jomā (vienošanās un dominējošais stāvoklis), gan uzņēmumu koncentrācijas kontroles jomā.

3.1.2

Konkurenci kropļojoša darbība: ar “konkurences tiesību modernizāciju”, ko īsteno saskaņā ar regulu Nr. 1/2003 (1), un ar to saistītajiem tiesību aktiem, ar kuriem atcelta iepriekšējas ziņošanas sistēma, konkurences tiesību piemērošanas jomā ieviesta decentralizācija. Tādējādi Komisija var savu darbību virzīt uz ierobežojumu un smagu pārkāpumu apkarošanu, piemēram, karteļiem. Līdztekus šai modernizācijai tiek stiprināta sadarbība starp valstu konkurences iestādēm, kas apvienojušās tīklā, un Komisiju.

3.1.3

Uzņēmumu koncentrācijas kontrole: komisārs J. Almunia nesen paziņoja, ka tuvākajā laikā varētu veikt ES uzņēmumu koncentrācijas kontroles sistēmas reformu, lai Komisija varētu pievērsties tiem koncentrācijas gadījumiem, kas varētu visvairāk ietekmēt tirgu (2). Īstermiņā būtu jāvienkāršo mazāk problemātisko lietu izskatīšana, pilnveidojot “vienkāršoto procedūru”, un jāpārskata iepriekšējas paziņošanas procedūra. Ilgākā termiņā varētu pārskatīt koncentrācijas kontroles mehānismu, izvērtējot nelielus nekontrolējošus iepirkumus un efektīvāk koordinējot valstu un Eiropas sistēmas attiecībā uz koncentrācijas robežlielumu un koncentrācijas lietu nodošanu.

3.2.1

EESK atkārtoti pauž atbalstu valsts atbalsta vispārējam regulējumam, kas balstīts uz šādiem kritērijiem (3):

3.3.1

EEKS saprot, ka Komisijas pastiprināta pievēršanās visproblemātiskāko lietu kontrolei būs balstīta uz to atbalsta pasākumu paplašināšanu, kuri ir atbrīvoti no paziņošanas pienākuma. Līdztekus noteikti būs nepieciešams palielināt dalībvalstu atbildību. EESK tomēr norāda, ka līdz ar to būs jāņem vērā valsts atbalsta tiesību specifika. Valsts un plašākā nozīmē — valsts un publiskās iestādes, kas var piešķirt atbalstu, savā ziņā ir gan lēmumu pieņēmējas, gan ieinteresētās puses.

3.3.2

Ja tiktu palielināta dalībvalstu atbildība valsts atbalsta kontroles jomā, dalībvalstis varētu tiekties piemērot noteikumus subjektīvi, starp valstīm veikt pretlikumīgus manevrus un varētu no jauna rasties zināma veida ekonomiskais patriotisms, kas galarezultātā radītu uzņēmumiem lielāku juridisko nenoteiktību.

3.3.3

Lai maksimāli ierobežotu šādu risku, ir iespējami vairāki risinājumi:

3.4.1

Komisija un dalībvalstis no 2008. līdz 2011. gadam ir apliecinājušas savu spēju reaģēt uz ekonomikas un finanšu krīzi, pieņemot īpašu tiesību aktu kopumu (5). Galvenokārt pateicoties pastiprinātai dalībvalstu sadarbībai un Komisijas dienestu aktīvai darbībai, lēmumi tika pieņemti īsā laikā, un to atzinīgi vērtē gan dalībvalstis, gan uzņēmumi.

3.4.2

Tomēr iesaistīto pušu skatījumā kopumā procedūras joprojām ir pārāk garas un sarežģītas. Tāpēc EESK atbalsta Komisijas vēlmi samazināt lietu izskatīšanas termiņus, uzlabojot administratīvo praksi un nosakot atbildības jomas dalībvalstīm, lai nodrošinātu pārredzamību un efektivitāti. Ir svarīgi, lai šie termiņi pēc iespējas atbilstu ekonomikas procesu tempam.

3.4.3

Tāpēc “vienkāršoto procedūru”, kas paredzēta noteikta veida atbalstam (6), varētu paplašināt, to regulējot arī turpmāk. Saskaņā ar šo procedūru Komisijas pienākums ir tikai pārbaudīt, vai atbalsta pasākums atbilst pastāvošajiem noteikumiem un praksei.

3.5.1

Valsts atbalsta tiesību efektīva īstenošana ir ļoti svarīga. Tomēr EESK secina, ka bieži vien valstu tiesas nespēj nodrošināt valsts atbalsta tiesību efektīvu piemērošanu, tostarp garantēt to uzņēmumu tiesības, kuri cietuši no konkurējošiem uzņēmumiem piešķirtiem nelikumīgiem atbalsta pasākumiem. Var minēt vairākus iemeslus, to skaitā tiesnešu nepietiekamās zināšanas par Eiropas konkurences tiesībām, kā arī procesuālos ierobežojumus, kas saistīti ar jebkuru tiesvedības pasākumu.

3.5.2

Jāapsver tādi risinājumi, kas dotu iespēju stiprināt valsts atbalsta tiesību piemērošanu praksē. Uzņēmumu un valstu tiesu iestāžu rīcībā vajadzētu būt efektīvākiem instrumentiem un procedūrām.

4.1.1

EESK atbalsta mērķi apstiprināt tikai tos atbalsta pasākumus, i) kuri paredzēti kādas tirgus nepilnības novēršanai un sekmē izaugsmi (valsts atbalstam ir nevis jāaizstāj, bet jāpapildina privāts finansējums) un ii) kam ir stimulējošs efekts — tie mudina atbalsta saņēmēju veikt pasākumus, kurus bez atbalsta viņš nebūtu uzņēmies.

4.1.2

Šajā kontekstā tirgus nepilnību jēdziens noteikti ir jāprecizē un jāpapildina ar piemēriem dažādās jomās, balstoties uz pastāvošo Eiropas judikatūru, lai palīdzētu valsts iestādēm un uzņēmumiem vienādi izprast šo jēdzienu un to izmantot atbalsta pasākumu izstrādes posmā.

4.2.1

Paziņojuma 16. un 17. punktā ir minēta trešās valstīs īstenotā konkurences politika. Komisija secina, ka ES rīcībā ir pārredzamāks regulējums, kas nodrošina salīdzināmus atbalsta apmērus. Šis apgalvojums ir balstīts uz PTO 2006. gadā veikto salīdzinošo analīzi. EESK aicina Komisiju lūgt PTO veikt jaunu pētījumu, jo krīzes apstākļos daudzas PTO dalībvalstis, kas nav ES dalībvalstis, ir izmantojušas plašas subsīdijas, īpaši pārstrādes rūpniecības nozarēs. Būtu vēlams, lai jaunā konkurences politika, ko piemēros no 2013. gada, būtu balstīta uz aktuālu un precīzu priekšstatu par situāciju, piemēram, ASV, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā (arī federālo iestāžu piešķirtā atbalsta ziņā) globālās krīzes saasinātās konkurences apstākļos.

4.2.2

Valsts atbalsta noteikumu īstenošanai ir jāpalīdz stiprināt uzņēmumu konkurētspēju iekšējā tirgū un starptautiskā mērogā. Taču Eiropas uzņēmumiem ir jākonkurē ar uzņēmumiem trešās valstīs, kuru tiesību aktos reizēm nav paredzēti nekādi valsts atbalsta ierobežojumi. Komisija paziņojumā (7) norāda, ka šāds stāvoklis var izraisīt smagus konkurences kropļojumus, kas negatīvi ietekmēs Eiropas uzņēmumus.

4.2.3

Savās kompetences jomās Komisija īsteno iniciatīvas ar mērķi globālā mērogā izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuru pamatā būtu godprātība. Tādēļ jebkura valsts atbalsta tiesību reforma būs jāsaskaņo ar citiem Komisijas īstenotajiem pasākumiem tirdzniecības politikas instrumentu līmenī (PTO noteikumi, divpusēji brīvās tirdzniecības nolīgumi).

4.3.1

Priekšlikumā regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu 2014.–2020. gadam (COM(2011) 834 final) Komisija atzīst nepieciešamību atbalstīt MVU eksportu ES robežās un visā pasaulē, lai rastu izaugsmes iespējas. Ir paredzēts, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, piešķirt atbalstu un atbalsta pakalpojumus MVU ar izaugsmes perspektīvām.

4.3.2

Taču vienlaikus Komisijas doktrīna šķiet pārāk ierobežojoša, jo, piemēram, attiecībā uz MVU dalību gadatirgos un izstādēs 2008. gada 6. augusta Regulas Nr. 800/2008 27. pantā ir paredzēti vairāki kumulatīvi nosacījumi: atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 50 % no atbilstīgajām izmaksām, atbalstu piešķir MVU, kas par tādiem uzskatāmi Kopienas tiesību izpratnē, un tikai pirmajai dalības reizei kādā gadatirgū vai izstādē.

4.3.3

Šis pirmās dalības reizes kritērijs ir uzskatāms par nesaderīgu ar uzņēmumu attīstības stratēģiju starptautiskajā mērogā, kas paredz, ka uzņēmumam jāatrodas vienā un tajā pašā tirgū vismaz 3 gadus, lai varētu definēt uzņēmuma attīstības stratēģiju (aģents, uzņēmuma izveide, izplatīšana). Tāpēc EESK ierosina aizstāt 27. panta 3. punktā noteikto “pirmās dalības reizes” kritēriju ar “piedalīšanos gadatirgū vai tirdzniecības izstādē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas”, saglabājot abus pārējos kritērijus.

4.4.1

Eiropas Savienībai būs jānodrošina, lai valsts atbalsts veicinātu inovāciju, tostarp sociālajā jomā, izmantojot pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” jau atzītu inovācijas atbalstu, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un cilvēkkapitāla izaugsmi ilgtspējīgas attīstības modelī. EESK pauž gandarījumu, ka atbalsts sociālās inovācijas jomā pakāpeniski tiek atzīts par kopējam tirgum atbilstīgu atbalsta veidu (8), un vēlas, lai valsts atbalsta modernizācijā šis atzīšanas process turpmāk kļūtu vēl intensīvāks.

4.4.2

EESK atbalsta arī valsts atbalsta izveidi pētniecībai un izstrādei, kas ietver mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām (īpaši cilvēkiem ar invaliditāti) pieejamu produktu, programmu un pakalpojumu izstrādi, ražošanu un tirdzniecību (9).