15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/44

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un piešķir lielu nozīmi ātrai pārejai uz vispārēju e-iepirkuma sistēmu, ko ar pozitīviem rezultātiem ir izmēģinājušas dažas dalībvalstis. Publiskā iepirkuma tirgū ir milzīgs apgrozījums — ap 20 % no Eiropas Savienības IKP.

1.2.

Pašlaik, kad ir vērojama ļoti negatīva konjunktūras attīstība un notiek budžeta saskaņošana, kas rada lielu apgrūtinājumu iedzīvotājiem, Eiropa, tāpat kā tās iniciatīvas, tiek uztverta ļoti negatīvi. ES iestādēm ir jāiegulda lielāks darbs, lai tās kļūtu atvērtākas un sniegtu skaidrus un pārliecinošus argumentus, kāpēc ir jāpieņem zināmi lēmumi. Komisija, kas ir vienīgā ES iestāde ar likumdošanas ierosināšanas pilnvarām, atbild ne tikai par iedzīvotāju informēšanu, bet arī par pārliecināšanu, ka tās priekšlikumi ir lietderīgi. EESK aktīvi darbojas šajā ziņā, un Komisijai būtu vairāk jāsadarbojas ar pārējām ES iestādēm, tostarp konsultatīvajām iestādēm.

1.3.

EESK uzsver, ka, ņemot vērā valsts budžetu vispārēju samazināšanu un publiskā iepirkuma procedūrās iesaistītu gados vecāku un pieredzējušu darbinieku priekšlaicīgu aiziešanu pensijā, pakāpeniski samazinās valsts pārvaldē izmantotie cilvēkresursi. Komiteja aicina dalībvalstis izvairīties no nediferencētiem samazinājumiem, kas budžetam sniedz labumu tikai īstermiņā, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos ir vajadzīga palīdzība no ārpuses, jo paliekošais personāls vēl nav ieguvis nepieciešamo profesionalitātes līmeni.

1.4.

EESK norāda, ka e-iepirkumam ir liela nozīme, ņemot vērā tā iespējamās priekšrocības:

1.5.

Komisija uzskata, ka ir iespējams īstenot mērķi par pārejas pabeigšanu līdz 2016. gada vidum (visdrīzāk 2017. gadā, ņemot vērā to, ka divi gadi ir vajadzīgi transponēšanai), tādējādi panākot ievērojamu paātrinājumu salīdzinājumā ar pēdējos astoņos gados paveikto. EESK uzskata, ka mērķis ir pamatots un vērienīgs, un to varēs īstenot vienīgi tad, ja tiks ievēroti daži standartizācijas, sadarbspējas un pieejamības nosacījumi, kas minēti šajā atzinumā. Neievērojot šos nosacījumus, pastāv risks, ka tirgus varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

1.6.

EESK atbalsta izvirzītos mērķus, taču konstatē, ka, lai arī ir veikti vispusīgi pasākumi, līdz šim e-iepirkumu procentuālā daļa joprojām ir vēl ļoti niecīga. Komisija pašlaik beidz pētījumu, kurā būs norādīti katrā valstī sasniegtais rādītājs un kuram vajadzētu būt publicētam līdz šā gada beigām. Piemēram, Itālija ir sasniegusi 4 % rādītāju.

1.7.

EESK stipri nosoda dažu dalībvalstu nepietiekamo vēlmi sadarboties. Tās pretojas pārmaiņām, negrib atvērt publiskā iepirkuma tirgu konkurencei, lai aizsargātu savus uzņēmumus un lai tām nevajadzētu atteikties no nozīmīgas ekonomiskās un politiskās varas.

1.8.

Komisijas paziņojumā tas saukts par “inerci”; EESK uzskata, ka tā drīzāk ir pasīva pretošanās pārmaiņām un jutīgums pret valstu ietekmi protekcionisma veidā. Ja visus iepirkuma konkursus publicē tiešsaistē, Eiropas iepirkuma robežvērtības noteikšana kļūs nelietderīga un kaitīga un to ir intensīvi uzsvēruši pirmām kārtām MVU.

1.9.

EESK uzskata, ka robežvērtību saglabāšana ir pretrunā iekšējā tirgus attīstībai un kaitē vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai.

1.10.

Komunikācija. Iedzīvotājiem, uzņēmumiem, vietējā un valsts līmeņa iestādēm vajadzētu būt pārliecinātām par šādu instrumentu lietderību. Lai to panāktu, resursi jāiegulda informācijā, komunikācijā un izglītojošos pasākumos kopumā, nevis atsevišķās iniciatīvās.

1.11.

Pārredzamība. Viens no tūlītējiem efektiem, ko radīs publisko iepirkumu publicēšana tiešsaistē, ir lielāka pārredzamība. EESK iesaka publicēt ne tikai paziņojumu par konkursu, bet arī informāciju par darbu norisi atbilstīgi paredzētajam grafikam un par uzticēto darbu pabeigšanas vai preču piegādes termiņu. Pārredzamība ļaus efektīvāk cīnīties pret krāpšanu un tādējādi ļaus vēl vairāk līdzekļu ietaupīt valsts pārvaldes vajadzībām un uzlabot tirgus efektivitāti.

1.12.

Sadarbspēja un standartizācija. EESK jo īpaši uzsver jautājumus saistībā ar dažādu platformu (bieži vien portālu) sadarbspēju, kā arī procedūru un tādu elektronisko dokumentu standartizāciju, ar kuriem apmainās dažādos iepirkuma procedūras posmos. Atsevišķu platformu, atšķirīgu formātu un procedūru izplatīšanās ir šķērslis publisko iepirkumu automatizācijai un attur piegādātājus, sevišķi MVU, no šāda instrumenta piemērošanas. Komisijai būtu nekavējoties jāiesaka izmantot vienotu Eiropas (vai starptautisko) standartu saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām; tas sevišķi attiecas uz semināra “Business Interoperability Interfaces (BII) for Public Procurement in Europe” (1) laikā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) paveikto darbu un BII profilu iekļaušanu PEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line jeb Eiropas publiskie iepirkumi tiešsaistē) specifikācijās.

1.13.

Sadrumstalotība. Tā kā nav Eiropas stratēģijas, tad gan valsts, gan teritoriālajā līmenī (Vācijā, Itālijā un citās valstīs) ir radītas sadarbnespējīgas platformas un instrumenti. MVU apvienības uzskata, ka tas gandrīz vienmēr ir iemesls neiesniegt piedāvājumu vai arī dažkārt rada nepamatotus administratīvos papildizdevumus, piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem. EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu efektīvi jānovērš tirgus sadrumstalotība.

1.14.

Pieejamība un vienkāršība. EESK uzsver, ka tirgus, valsts pārvalde un iedzīvotāji priekšrocības varēs izmantot tikai tad, ja sistēmas būs pieejamas, nodrošinās zemas izmaksas, būs viegli pārvaldāmas un uzturamas, būs nodrošinātas ar standartizētiem moduļiem, procedūrām un risinājumiem, kā arī ja tiks noteikts kopīgs glosārijs un piemērots instruments, lai, ņemot vērā principus, ko Komisija pati ir apņēmusies ievērot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā, atrisinātu lingvistisko problēmu un lai tas būtu arī pieejams un viegli izmantojams.

1.15.

Sociālie uzņēmumi. EESK iesaka pēc iespējas lielāku uzmanību pievērst pārejai uz elektroniskiem instrumentiem, lai sociālajiem uzņēmumiem nodrošinātu to pieejamību. Daudzus sociālos pakalpojumus pašlaik sniedz minētie uzņēmumi, kam ir ļoti liela nozīme to uzņēmumu vidū, kuri nodrošina palīdzību un aprūpi.

1.16.

Izmantojot ES tiesību aktus par iepirkumiem, kas pārsniedz robežvērtību, vajadzētu atbalstīt MVU, lai tie, citastarp arī ar uzņēmumu konsorciju vai pagaidu apvienību starpniecību, varētu izpildīt prasības attiecībā uz kapitālu un pieredzi. Zīmīgs ir Portugāles gadījums. MVU ieguva tiesības uz 87 % iepirkumu, taču to vērtība nepārsniedza 19 %.

2.1.

Paziņojumā ir aprakstīta elektroniskā iepirkuma (e-iepirkuma) stratēģiskā nozīme un ir izklāstīti galvenie pasākumi, ar kuriem Komisija plāno atbalstīt pāreju uz pilnībā elektronisku iepirkumu Eiropas Savienībā.

2.2.

Iestādes, kas jau ir ieviesušas e-iepirkumu, varēja ietaupīt no 5 līdz 20 % līdzekļu. Pat ja visiem ES iepirkumiem tiktu piemērota zemāka likme, ietaupījums palielinātos par vairāk nekā 100 miljardiem euro, ņemot vērā publiskā iepirkuma kopējo apjomu.

2.3.

Attiecībā uz publisko iepirkumu (2) saskaņā ar 2011. gada Vienotā tirgus aktā paredzēto (3) Komisija ir nākusi klajā ar dažiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir īstenot pāreju uz e-iepirkumu Eiropas Savienībā līdz 2016. gada vidum (4). Galīgais mērķis ir panākt pilnībā automatizētu e-iepirkumu, proti, tādu, kurā visi procedūras posmi no izsludināšanas (e-paziņošana) līdz maksājumiem (e-apmaksa) noris elektroniski (5).

2.4.

E-iepirkums var palīdzēt uzlabot iepirkuma konkursu pieejamību un pārredzamību, īpaši runājot par MVU, tādējādi veicinot pārrobežu konkurenci, inovāciju un izaugsmi vienotajā tirgū.

2.5.

Komisija ir konstatējusi divus galvenos šķēršļus e-iepirkuma plašākai ieviešanai:

2.6.

Lai īstenotu izvirzītos mērķus, Komisija ir noteikusi rīcības plānu, ko veido 15 darbības.

3.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzīst, ka ir svarīgi pārskatīt tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā un pakāpeniski pāriet uz tā pilnīgu automatizāciju, nosakot, ka elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana ir obligāta dažos iepirkuma procedūras posmos.

3.2.

Komisijas ierosinātais ceļvedis pakāpeniskai e-iepirkuma ieviešanai ir ļoti vērienīgs un, ja tas tiks atbilstīgi piemērots, sniegs lielas priekšrocības visiem publiskā iepirkuma tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā, ka publiskā e-iepirkuma attīstība ir bijusi atšķirīga dažādās valstīs, kurās jau ir vērojama risinājumu un platformu sadrumstalotība, nepietiekamas stratēģiskās/operatīvās norādes un dažu pamatnosacījumu neievērošana varētu vēl vairāk sekmēt tirgus sadrumstalotību.

3.3.

Tomēr e-iepirkuma attīstība nedrīkst kaitēt labāko piedāvājumu principam, kā paredzēts direktīvas par publisko iepirkumu priekšlikumā (6).

3.4.

EESK jo īpaši uzsver jautājumus saistībā ar dažādu platformu (bieži vien portālu) sadarbspēju, kā arī procedūru un tādu elektronisko dokumentu standartizāciju, ar kuriem apmainās dažādos iepirkuma procedūras posmos. Ir lietderīgi paredzēt atvērtu Eiropas (vai starptautisko) standartu, ko varētu izmantot e-iepirkumam paredzētajos risinājumos (programmatūra) publiskajā sektorā. Atsevišķu platformu, atšķirīgu formātu un procedūru izplatīšanās ir šķērslis valsts iepirkuma automatizācijai un attur piegādātājus, sevišķi MVU, no šāda instrumenta piemērošanas. Semināra “Business Interoperability Interfaces (BII) for Public procurement in Europe” laikā Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) paveiktā darba rezultāts ir sadarbspējīgi standartprofili standartizētu programmatūras risinājumu ieviešanai.

3.5.

Lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus, EESK atbalsta īpašus Komisijas veiktus pasākumus, kuru mērķis ir par obligātu noteikt atvērtu starptautisko vai Eiropas standartu izmantošanu, lai ieviestu sadarbspējīgus tehniskus risinājumus. Pamatojoties uz CEN organizētā semināra “Business Interoperability Interfaces (BII) for Public procurement in Europe” laikā paveikto darbu un attiecīgajiem PEPPOL projekta pielietojumiem, lietderīgi būtu izstrādāt pamatnostādnes, kā pareizi izmantot atvērtu standartu. Eiropas digitalizācijas programmā ir nepārprotami paredzēts (7) pasākums, kura mērķis ir standartizēt e-iepirkumu, izmantojot tehniskas normas, kuras var piemērot visi IKT risinājumu un pakalpojumu sniedzēji.

3.6.

EESK uzsver būtisko ieguldījumu, ko e-iepirkums var dot publiskā sektora iepirkuma procedūru pārredzamības un krāpšanas apkarošanas labā. Elektroniskie rīki ļaus pārraudzīt un izvērtēt visu procedūru un to, kā piegādātājs to ir ievērojis. Šī informācija ir svarīga, lai nodrošinātu publiskā sektora maksimālu pārredzamību (e-pārredzamība), un tā var būt nozīmīgs stimuls (piemēram, MVU gadījumā) e-iepirkuma rīku izmantošanai. Šajā jomā Portugāle ir paraugprakses piemērs (8), tāpat kā Lietuva, kur tagad ir obligāti jāizmanto e-paziņošana, e-piekļuve un piedāvājumu elektroniska iesniegšana. Tas ļauj gūt šādus labumus: iegādāto preču un pakalpojumu cenas samazināšanās (14–55 %), konkursu dalībnieku skaita palielinājums par 20–90 %, iepirkuma procedūrai vajadzīgā laika saīsināšanās no 46 līdz 11 dienām.

3.7.

Turklāt svarīgi ir e-iepirkuma iniciatīvās paredzēt atbalstu apmācības jomā MVU, lai izmantotu tehnoloģijas un izprastu to priekšrocības. Galvenā nozīme būs ieguldījumiem publiskā un privātā sektora darbinieku apmācībā. EESK uzskata, ka atbalsts šajā ziņā ir ļoti lietderīgs. MVU varētu vērsties pie savām profesionālajām apvienībām.

3.8.

Valodas barjeras pastāv, un minētajā paziņojumā tās netiek atbilstīgi ņemtas vērā. Informācijai, kas ir pieejama e-iepirkuma platformās, vajadzētu būt ne vien attiecīgās valsts, bet arī vismaz vēl vienā ES valodā. Tomēr šāda prasība varētu būt saistīta ar pārmērīgām papildizmaksām. Viens risinājums varētu būt tāds, ka Eiropas Komisija rada īpašu tiešsaistes “tulkotāju” elektroniskajiem iepirkumiem.

3.9.

Komisija nemin, ka visā vienotajā tirgū pastāv pārredzamības problēma saistībā ar iepirkumu, kas nepārsniedz robežvērtību un kas jo sevišķi svarīgs ir MVU un mikrouzņēmumiem. EESK uzskata, ka ir pienācis brīdis apsvērt robežvērtību saglabāšanas lietderīgumu, ņemot vērā, ka publicēšana tiešsaistē ļaus nodrošināt visu iepirkumu pieejamību visiem.

4.1.

EESK piekrīt nepieciešamībai pāriet uz publisko iepirkumu automatizāciju. Lai gan Komisija koncentrējas uz iepirkuma procesa sākotnējiem posmiem (paziņojumu publicēšana, piekļuve iepirkuma dokumentācijai, piedāvājumu iesniegšana, priekšlikumu vērtēšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana), svarīgi ir integrēt dažādus turpmākos posmus pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas (pasūtīšana, rēķini, apmaksa) un publicēt informāciju par konkursa norisi, konstatētajām problēmām, izpildes termiņiem un izmaksām.

4.2.

Tehnisko prasību saskaņošana ir būtiska, lai izvērstu informācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus, kurus var īstenot un izmantot vietējā, valsts un pārrobežu līmenī. EESK neatlaidīgi mudina Komisiju uzsākt 2. darbību, kas ir paredzēta šajā sakarā. Tās ietekme ir sevišķi svarīga ne vien publiskajam sektoram, bet galvenokārt piegādātājiem, kas varēs izmantot ES līmenī standartizētus un sadarbspējīgus risinājumus.

4.3.

Elektronisko parakstu izmantošana sarežģī pārrobežu darījumus. Tādēļ būtu vēlami pasākumi, kas atvieglo šādu risinājumu sadarbspēju. Tomēr svarīgi ir norādīt, ka tādas valstis kā Portugāle e-iepirkuma izmantošanas grūtību vidū min elektronisko parakstu pārmērīgās prasības un laika zīmogu pakalpojumu izmaksas, kā arī dažādu e-iepirkuma platformu sadarbspēju (9).

4.4.

Vienkāršu risinājumu un paraugprakses veicināšana neapšaubāmi ir vērtīgs atbalsts publiskā iepirkuma automatizācijas projektiem. MVU vajadzības — sevišķi e-iesniegšanas posmā — ir jāņem vērā, izstrādājot atbilstīgus risinājumus. Tāpēc Komisijas izveidotās e-iepirkuma ekspertu grupas rezultāti (e-Tendering Expert Group) ir būtiski, un ieinteresētās puses varētu tos izvērtēt.

4.5.

Visnozīmīgākais pasākums, uz kuru Komisijai vajadzētu koncentrēt uzmanību, skar kārtību, kādā jāīsteno dažādi risinājumi, kas paredzēti e-iepirkumiem iekšējā tirgū. Piemēram, PEPPOL (Pan-European Public Procurement Online) projektā piedalījās 11 valstis, kuras izstrādāja tehniskus standartus, lai, nodrošinot pilnīgu sadarbspēju starp dažādām Eiropas platformām, attīstītu standartizētus risinājumus attiecībā uz iepirkuma visnozīmīgākajiem posmiem, kā arī izveidotu atvērtu platformu standartizētu dokumentu apmaiņai.

4.5.1.

PEPPOL veido šādi elementi: tādu elektronisko parakstu atzīšanas instrumenti, kuru pamatā ir Eiropas iestāžu izsniegti elektroniskie sertifikāti; virtuālā uzņēmumu dokumentācija (Virtual Company Dossier — VCD), kas ļauj iesniegt standartizētu informāciju par uzņēmumu (apliecības un izziņas); elektronisks katalogs, kurš dod iespēju iesniegt standartizētus preču un pakalpojumu piedāvājumus; tādu elektronisku pasūtījumu un rēķinu sagatavošana, kas ļauj iepirkuma veicējam un piegādātājam izmantot noteiktas procedūras, lai apmainītos ar informāciju par kopīgām darbībām. Visbeidzot PEPPOL nodrošina elektronisko dokumentu transportēšanas infrastruktūru (tīklu), kuras pamatā ir kopēji, valsts līmenī sadarbspējīgi standarti un kura savieno atsevišķas e-iepirkuma kopienas/sistēmas.

4.5.2.

Līdzīgi kā eCertis (informācijas sistēma, kas palīdz identificēt dažādas apliecības un izziņas, ko iepirkuma procedūrās bieži pieprasa 27 dalībvalstīs, Horvātijā (valstī, kas pievienosies ES), kandidātvalstī Turcijā un trīs EEZ valstīs (Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā)), Eiropas virtuālās uzņēmumu dokumentācijas sistēma (European Virtual Company Dossier System) sniedz informāciju par kritērijiem un dokumentiem/izziņām, kas vajadzīgi, lai piedalītos iepirkuma konkursos dalībvalstīs. Tomēr eCertis datubāze pašlaik ir izveidota kā informācijas datubāze, savukārt Eiropas virtuālās uzņēmumu dokumentācijas sistēma nodrošina papildu saskarnes, kas ļauj piekļūt citiem pakalpojumiem. eCertis īpašībām vajadzētu būt līdzīgām kā tām, kas piemīt Eiropas virtuālās uzņēmumu dokumentācijas sistēmai. Komisijai vajadzētu rūpēties par atbilstības nodrošināšanu un atjaunināt attiecīgas juridiskās informācijas sistēmas, piedāvājot šādu pakalpojumu un sniedzot atbilstīgu tehnisko atbalstu.

4.5.3.

EESK cer, ka Komisija un dalībvalstis sniegs spēcīgu atbalstu, lai nostiprinātu apvienības OpenPEPPOL lomu, un uzsver, ka tai ir liela nozīme, lai ES publiskais sektors uzturētu, attīstītu un izmantotu izstrādātos tehniskos standartus publiskā iepirkuma īstenošanai. Tādējādi tiktu nodrošināta standartizācija un sadarbspēja dažādos iepirkuma procesa posmos — ne tikai pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, bet arī turpmākajos posmos —, lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības.

4.6.

EESK piekrīt, ka, ņemot vērā PEPPOL konsorcija dalībvalstu sasniegumus, kā arī pašreizējo transporta infrastruktūru (tīklu), kas savieno dažādas sistēmas Eiropā, publiskā e-iepirkuma infrastruktūras attīstībai ir vajadzīgs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums un atbalsts. EESK uzsver, ka ir svarīgi uzturēt atvērtu, pieejamu un drošu infrastruktūru, kuras pamatā ir vispārpieņemti standarti. Lai atvieglotu publiskā iepirkuma īstenošanu, būtu jāizmanto struktūrfondi.

4.7.

EESK iesaka īstenot integrētu komunikācijas stratēģiju, sadarbībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu pamatojoties uz pastāvošajām kopienām, jo sevišķi OpenPEPPOL, un izmantojot reģioniem un pašvaldībām paredzētas tīklu veidošanas programmas. Komunikācijas stratēģiju attiecībā uz publisko e-iepirkumu varētu kopīgi īstenot Komisija, OpenPEPPOL un jaunais eksperimentālais A projekts (Konkurētspējas un jauninājumu programmas Informācijas sakaru tehnoloģiju politikas atbalsta programma) “Basic Cross Sector Services (BCSS)”.

4.8.

EESK atbalsta Komisijas lēmumu savos dienestos automatizēt visu iepirkuma procesu un darīt pieejamus izstrādātos atklātā pirmkoda risinājumus.

4.9.

EESK piekrīt prasībai uzraudzīt publiskā iepirkuma elektronisko instrumentu pieņemšanu un novērtēt attiecīgās to priekšrocības. Sākot no direktīvas pieņemšanas, Komisijai vienreiz ceturksnī būtu jāpublicē informācija par publisko iepirkumu norisi kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ziņā konkrētās dalībvalstīs, lai sniegtu ziņas par procedūru virzību.

4.10.

Tai pat laikā, lai panāktu lielāku pārredzamību un konkurētspēju, svarīgs ir starptautiska līmeņa dialogs par elektronisko instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Vēlreiz ir apstiprinājies, ka starptautisku standartu izmantošana ir nepieciešams instruments šā mērķa sasniegšanai, un tādēļ vajadzētu pārraudzīt virzību šajā jomā. Ir sevišķi svarīgi uzraudzīt un ieteikt standarta (CEN BII un PEPPOL specifikācijas) izmantošanu e-iepirkuma veikšanai Eiropas publiskajā sektorā.