15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/31

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) izstrādājusi atzinumu par Priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru paredzēts ieviest ātrās reaģēšanas mehānismu (ĀRM). Tā mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm iespēju efektīvāk cīnīties pret krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, galvenokārt samazinot laiku, kas nepieciešams, lai noteiktu atkāpes attiecībā uz PVN maksātāju noteikšanu. Minētais pasākums arī novērš risku, ka valstis varētu īstenot PVN krāpšanas apkarošanas darbības, kurām nebūtu juridiska pamata Eiropas tiesību aktos.

1.2.

EESK atbalsta priekšlikuma mērķi, proti, efektīvāk cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, un uzskata, ka salīdzinājumā ar pašreizējo tiesisko situāciju priekšlikums uzskatāms par soli virzībā uz priekšu. Taču vienlaikus EESK atzinumā uzskaitītas vairākas priekšlikuma nepilnības, kā arī izklāstīti apsvērumi un citi priekšlikumi, kas nākotnē varētu palīdzēt uzlabot status quo.

1.3.

Krāpšana PVN jomā ir ārkārtīgi kaitīga prakse; tās rezultātā dalībvalstu budžetu ieņēmumos nenonāk ievērojamas naudas summas, un tas savukārt kavē valsts finanšu konsolidēšanas centienus. Krāpšanas veidi PVN jomā attīstās salīdzinoši strauji, tāpēc arī šo darbību novēršanai jāizstrādā pēc iespējas efektīvāki tiesību akti.

1.4.

EESK ir gandarīta, ka direktīvas priekšlikums ļauj dalībvalstīm elastīgi reaģēt uz krāpšanu konkrētās jomās un gandrīz nekavējoties ieviest pasākumus iespējamo nodokļu ieņēmumu zaudējumu novēršanai. Samazinot laiku atkāpju piešķiršanai no Eiropas Savienības PVN sistēmas, rodas iespēja efektīvāk cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu.

1.5.

Par atkāpes pasākumu ieviešanu attiecībā uz pārbaudes procedūru, ko paredz Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 5. punkts, EESK pauž zināmas bažas un it īpaši tāpēc, ka ierosinātā procedūra praktiski neļauj komitejas sanāksmē ekspertiem pamatoti apspriest dalībvalsts prasību par atkāpes (no Eiropas Savienības PVN sistēmas) piemērošanu.

1.6.

Runājot par nepieciešamību efektīvi cīnīties pret krāpšanu PVN jomā un ņemot vērā, ka krāpšanas veidi attīstās salīdzinoši strauji, EESK ierosina: izstrādājot un meklējot jaunu un efektīvu pasākumu iespējas, apkopot informāciju par pieredzējušu ekspertu tehniskajām prasmēm; daudzi no viņiem darbojas organizētājā pilsoniskajā sabiedrībā. Lai iespējami plašāk apspriestu aplūkojamās problēmas, būtu jārīko ekspertu grupu sanāksmes.

1.7.

Krāpšana PVN joma ir sarežģīta un starptautiska noziedzīga darbība, kas postoši ietekmē publiskās finanses, tāpēc EESK uzsver: būtu jāpanāk, ka šādas krāpšanas apkarošanai dalībvalstu nodokļu iestādes efektīvi sadarbojas. Tāpēc Komiteja vēlētos, lai Eiropas iestādes pastiprinātu pūliņus tādu darbību atbalstam, kas minēto sadarbību veicina.

2.1.

Šajā grūtajā laikā, kad visām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāveic liels darbs publisko finanšu efektīvai konsolidācijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta ikvienu iniciatīvu šādu pūliņu atbalstam gan attiecībā uz valsts budžeta ieņēmumiem, gan arī uz izdevumiem. Izstrādājot priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, Eiropas Komisija vēlas panākt, ka krāpšana PVN jomā un nodokļu nemaksāšana tiek novērsta efektīvāk un tādējādi veicināta ieņēmumu konsolidācija.

2.2.

Šis Eiropas Savienības tautsaimniecībai ir tik grūts laiks, kādu tā vēl nekad nav piedzīvojusi, tāpēc dalībvalstu finanšu konsolidācijas paātrināšanai īpaši svarīgs aspekts ir efektīva nodokļu sistēma.

2.3.

Kā minēts Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu, mērķtiecīga fiskālā konsolidācija ir ceļš uz rezultātu un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai atjaunotu makrofinansiālo stabilitāti kā pamatu izaugsmei un nodrošināt Eiropas sociālā modeļa nākotni. Vairākās dalībvalstīs valsts budžeta ieņēmumus iespējams paaugstināt, uzlabojot nodokļu iekasēšanas efektivitāti un apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Efektīvāka noteikumu piemērošana visu veidu nodokļiem šajā aspektā dotu lielu ieguldījumu.

2.4.

Saskaņā ar dokumenta COM(2011) 815 final IV pielikumu, labāka nodokļu koordinēšana saistībā ar pārrobežu operācijām varētu būt veids, kā panākt ES vienotā tirgus lielāku efektivitāti. Šī apgalvojuma pamatā ir pieņēmums, ka iemesls lielākajai daļai šķēršļu vienotajā tirgū ir tas, ka nodokļu politikas netiek saskaņotas. Atšķirības šajā jomā daļēji varētu novērst ātrās reaģēšanas mehānisma ieviešana, taču EESK arī norāda, ka ĀRM piemērošana dažās dalībvalstīs var izraisīt būtiskus nodokļu ieņēmumu zaudējumus.

2.5.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem nodokļu jomā ES dalībvalstīm pašlaik ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. Efektīvi pasākumi krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai varētu uzlabot nodokļu iekasēšanas iespējas un tiem būtu būtiska nozīme nodokļu ieņēmumu palielināšanā, savukārt labāka PVN iekasēšana būtu viens no iespējamajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

2.6.

Pēc Europol aplēsēm 2008. un 2009. gadā krāpšana PVN jomā un nodokļu nemaksāšana saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotām dažu dalībvalstu budžetā izraisījusi zaudējumus aptuveni EUR 5 miljardu apmērā. Europol direktors Rob Wainwright uzskata: Eiropā krāpšana PVN jomā ir nopietni vērtējama noziedzīga darbība; šādas darbības rezultātā milzīgi finanšu līdzekļi nenonāk valsts budžetā, turklāt tā traucē sasniegt izvirzīto mērķi, proti, Eiropas tautsaimniecību veidot konkurētspējīgāku un videi saudzīgāku.

2.7.

Zaļajā grāmatā par PVN nākotni minēts, ka 2006. gadā neiekasētais PVN ir 12 % no teorētiskajiem PVN ieņēmumiem, un dažām dalībvalstīm šis īpatsvars ir virs 20 %. Šo atšķirību daļēji veido krāpšana, kas īstenota, izmantojot pašreizējās nodokļu sistēmas nepilnības, ļaujot pirkt preces un pakalpojumus pāri robežām bez PVN. Efektīvs mehānisms krāpšanas novēršanai ļautu gan izvairīties no milzīgiem ekonomiskiem zaudējumiem, ko šāda krāpšana rada, gan arī veicinātu publisko finanšu konsolidāciju.

2.8.

Ar īpašiem pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar 395.a pantu, cīņa pret krāpšanu PVN jomā un nodokļu nemaksāšanu kļūs operatīvāka un efektīvāka, jo tiks ņemtas vērā prasītājas valsts PVN un administratīvās sistēmas īpatnības. Minētie pasākumi palīdzēs veidot efektīvu sistēmu jaunu krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas veidu meklēšanai un apzināšanai. Taču bažas rada tas, dalībvalstis nodokļu jautājumos lielā mērā var zaudēt ietekmi.

2.9.

Līdz ar informāciju, kas apkopota atkāpju piešķiršanas procesā atbilstoši PVN direktīvai (turpmāk tekstā “direktīva”), Komisija iegūs svarīgu praktisku “vietēja līmeņa” informāciju un ierosinājumus, kas noderēs turpmākiem direktīvas uzlabojumiem. Minēto informāciju varēs izmantot nepilnību un novecojušu noteikumu atcelšanai, kā arī novecojušu direktīvas sadaļu atjaunināšanai.

3.1.

Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, palielina Komisijas pilnvaras attiecībā uz atkāpju piešķiršanu, lai novērstu krāpšanu PVN jomā. Krāpšana rada ievērojamus zaudējumu budžetā, kropļo konkurenci un traucē vienotā tirgus darbību. EESK atbalsta visus centienus gan uzlabot vienota tirgus darbību, gan efektīvāk cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu.

3.2.

EESK uzsver, ka saskaņā ar direktīvas 395. panta 1. punkta otro daļu pasākumi, kas paredzēti PVN iekasēšanas kārtības vienkāršošanai, nedrīkst ietekmēt dalībvalstu nodokļu ieņēmumus galapatēriņa posmā, izņemot gadījumus, kad ietekme ir neliela. EESK pauž bažas par aplūkojamo priekšlikumu no tāda viedokļa, ka dalībvalstīs iekasētais kopējais nodokļu apjoms netiks pietiekami izvērtēts.

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums ietekmēs apstiprināšanas procesa ilgumu tiem īpašajiem pasākumiem, ko dalībvalstis īstenos krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai; tas savukārt palielinās iespējamību, ka minētās darbības izdosies novērst efektīvāk.

3.4.

Tā kā krāpšana PVN jomā pirmkārt vērojama saistībā ar pārrobežu tirdzniecību (piemēram, tā sauktā karuseļveida un „pazudušā tirgotāja” krāpšana), efektīvu pasākumu īstenošanas iespējas ir ierobežotas, ja atkāpes piemēro tikai vienā dalībvalstī; turpmāk dalībvalstu nodokļu iestādēm procedūras būtu jāsaskaņo.

3.5.

EESK arī norāda, ka, atbilstoši izskatāmajam priekšlikumam, Komisijas kompetencē būs ļoti specializētas un sarežģītas pilnvaras. Komiteja vērš uzmanību uz to, ka šai jomā praktiski strādājoši un pieredzējuši eksperti būtu jāiesaista tās grupas darbā, kas turpmāk gatavos priekšlikumus pasākumiem saistībā ar direktīvas jaunajos pantos ierosināto procedūru. Šādi pieredzējuši eksperti darbojas organizētājā pilsoniskajā sabiedrībā.

4.1.

Izvirzītais priekšlikums savā pašreizējā formā ļauj ātrāk (viena mēneša laikā) apstiprināt īpašu pasākumu piemērošanu, atkāpjoties no minētās direktīvas 2006/112/EK tikai tad, ja dalībvalsts prasa atkāpi, nosakot saņēmēju kā personu, kam ir jāmaksā PVN par konkrētām preču un pakalpojumu piegādēm, atkāpjoties no 193. panta (kas pašlaik šķiet efektīvs rīks krāpšanas novēršanai), savukārt citos gadījumos nepieciešams vienprātīgs Padomes lēmums, un tas savukārt var ievērojami vājināt krāpšanas novēršanas centienu efektivitāti PVN jomā. EESK uzsver, ka krāpnieki, savstarpēji sadarbojoties, rīkojas efektīvi, tāpēc būtu lietderīgi nodrošināt, lai nodokļu un policijas iestādes vairākās valstīs būtu informētas par atkāpju piešķiršanu saskaņā ar direktīvas jaunajiem pantiem un būtu iesaistītas šajā procesā. Īpaši tas attiecas uz valstīm, uz kurām nelegālās darbības var tikt pārceltas pēc atkāpes piešķiršanas.

4.2.

EESK arī ierosina: apstiprināšanas process komitejā saskaņā ar 395.b panta 2. un 3. punktu nedrīkstētu izslēgt iespēju kādam no komitejas locekļiem pieprasīt rakstiskās procedūras izbeigšanu, nepanākot rezultātu; tādējādi galvenokārt būtu iespēja efektīvi aizsargāt šāda locekļa likumīgās intereses, kuras var apdraudēt citas dalībvalsts prasība atļaut īstenot īpašus pasākumus. Vēl viena iespēja nepilnības novēršanai ir tāda mehānisma ieviešana, kas nosaka, ka īpašiem pasākumiem vajadzīgs Ministru Padomes papildu apstiprinājums, pretējā gadījumā pasākums netiek piemērots.

4.3.

Līdz ar ĀRM ieviešanu priekšlikums paredz būtiski samazināt laiku, kas nepieciešams, lai apstiprinātu īpašos pasākumus krāpšanas un nodokļu nemaksāšanas apkarošanai; agrāk pozitīva Komisijas priekšlikuma saņemšana varēja ilgt līdz 8 mēnešiem un tai bija nepieciešams vienprātīgs Padomes apstiprinājums, priekšlikumā šis laiks samazināts līdz vienam mēnesim, apstiprināšanas pilnvaras nododot Komisijai. EESK atbalsta procesa paātrināšanu, lai efektīvāk cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā. Taču dalībvalstīm vajadzības gadījumā jābūt iespējai padomdevēju komitejā iepriekš apspriest atkāpes pieprasījuma projektu un tādejādi izvairīties no iespējamas tiesvedības Eiropas Savienības Tiesā.

4.4.

EESK uzskata, ka priekšlikuma 395.a panta 1. punktā nav pietiekami skaidri definēts formulējums “dalībvalstis īpašajam pasākumam piemēro atbilstīgus kontroles pasākumus”. Tāpēc Komiteja ierosina Padomei šo nepilnību novērst un paplašināt priekšlikuma 395.b panta 1. punktā paredzēto pasākumu darbības jomu.

4.5.

Gadījumos, kad atkāpe piešķirta saskaņā ar 395. pantā noteikto procedūru un tās piemērošanas laikā tā izrādījusies efektīva krāpšanas novēršanā nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, EESK ierosina ieviest mehānismu, kas labas prakses izplatīšanas ietvaros ļautu attiecīgus pasākumus īstenot arī citās dalībvalstīs, izmantojot vienkāršotu, Priekšlikumā ierosinātajai procedūrai līdzīgu procedūru.