52011IP0193

Ez a dokumentum az EUR-Lex webhelyről származik.

EUROPA
EUR-Lex kezdőlap
EUR-Lex - 52011IP0193 - HU

Súgó

Tanácsok a kereséshez

Részletesebb keresési feltételekre van szüksége? Használja a következő keresési felületet: Részletes keresés

Dokumentum 52011IP0193

Súgó

Pagaidu pasākumi attiecībā uz debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par pagaidu pasākumiem attiecībā uz debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās (2009/2169(INI))
PIELIKUMS

OV C 377E, 7.12.2012., 1–6. o. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Hivatalos Lap

7.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 377/1

Otrdiena, 2011. gada 10. maijs
Pagaidu pasākumi attiecībā uz debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās

P7_TA(2011)0193

Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par pagaidu pasākumiem attiecībā uz debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās (2009/2169(INI))

2012/C 377 E/01

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju „Zaļā grāmata par tiesas nolēmumu izpildes efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā — aresta uzlikšana bankas kontiem” (1),

—	ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par nolēmumu efektīvu izpildi Eiropas Savienībā — parādnieku īpašumu pārredzamība (2),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei — brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs — Stokholmas programma (3),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 10. decembrī pieņemto Stokholmas programmu 2010.–2014. gadam — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā (4), un it īpaši tās 3.4.2. punktu (5),

—	ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0147/2011),

tā kā Savienības svarīgākais instruments izaugsmes veicināšanai pēc finanšu krīzes pārvarēšanas ir tās iekšējais tirgus; tā kā ir būtiski, lai miljoniem uzņēmumu un pilsoņu, kas izmanto iekšējo tirgu un tiesības dzīvot, strādāt un ceļot visā ES, ir pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi gadījumā, ja viņi ceļ prasību pret citu pilsoni vai uzņēmumu;

B.	tā kā iekšējais tirgus un brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņiem un uzņēmumiem kļūst par realitāti tikai tad, ja Savienības tiesību akti, īpaši civiltiesību jomā, tiek efektīvi piemēroti, sākot no transponēšanas un izpratnes veidošanas līdz piemērošanai un īstenošanai;

C.	tā kā pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ļoti zems gan attiecībā uz privātpersonu, gan uzņēmumu aktīviem; tā kā šī situācija apgrūtina pārrobežu tirdzniecību, ļauj parādu nemaksātājiem justies nesodītiem un kavē Savienības ekonomisko darbību;

D.	tā kā gadījumos, kad debitoram ir aktīvi vairākās dalībvalstīs, pārrobežu parādu atgūšanas izmaksas kreditoriem pašlaik ir pārmērīgi augstas; tā kā ir pienācis laiks vienkāršot un paātrināt šo atgūšanas procesu;

E.	tā kā šādas ārkārtīgi lielas izmaksas negatīvi ietekmē pārrobežu aizdevumu apjomu palielināšanu un pat pārrobežu tirdzniecības darījumus, radot būtisku šķērsli pilnvērtīgai iekšējā tirgus darbībai;

tā kā pārrobežu piemērošana jāizvirza par prioritāti iekšējā tirgū un tiesām jāspēj ātri rīkoties, lai iesaldētu debitora vai iespējamā debitora aktīvus; tā kā pretējā gadījumā negodīgi uzņēmēji un tie, kas apzināti cenšas izvairīties no atbildības, var pārcelt savus aktīvus uz citu jurisdikciju, liekot pilsoņiem un mazajiem uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši tiesas spriedumu, vērsties citas dalībvalsts tiesās, lai mēģinātu atgūt aktīvus;

G.	tā kā ir vajadzīgs rīkojums atklāt informāciju par aktīviem, ņemot vērā praktiskās grūtības, ar kādām saskaras kreditori, lai iegūtu informāciju par debitoriem no valsts vai privātiem avotiem pārrobežu kontekstā;

H.	tā kā šajā rezolūcijā prasītā likumdošanas pasākuma pamatā jābūt sīki izstrādātam ietekmes novērtējumam, kā to pieprasījis Parlaments;

I.	tā kā Eiropas e-tiesiskuma portālā jābūt pieejamai detalizētai informācijai par procedūrām attiecībā uz prasību izpildi katrā dalībvalstī; tā kā ir jāpastiprina sadarbība starp dalībvalstu izpildiestādēm, lai paātrinātu parādu piedziņas procesu;

tā kā ar ierosinātajiem instrumentiem jāpapildina pašreizējie Savienības tiesību akti un iniciatīvas, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (6), Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (7), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12.decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (8), Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (9) un Eiropas e-tiesiskuma portāls;

tā kā instrumentiem jābūt vienkāršiem un jānovērš kavējumi un nelietderīgas izmaksas; tā kā tiem vajadzības gadījumā jābūt pieejamiem ex parte, saglabājot „pārsteiguma efektu”; tā kā debitoriem vai iespējamiem debitoriem jābūt attiecīgi aizsargātiem, lai izvairītos no pieprasīto pasākumu ļaunprātīgas izmantošanas,

prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punktu, iesniegt Parlamentam priekšlikumus tiesību aktiem par pasākumiem attiecībā uz debitoru un iespējamo debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās saskaņā ar turpmāk dotajiem detalizētajiem ieteikumiem;

2.	apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips un pilsoņu pamattiesības;

3.	uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz Savienības budžetu;

4.	uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pievienotos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei.

(1) OV C 263 E, 16.10.2008., 655. lpp.

(2) OV C 184 E, 8.07.2010., 7. lpp.

(3) OV C 285 E, 21.10.2010., 12. lpp.

(4) OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(5) Eiropadomes secinājumi, 2009. gada 10. un 11. decembris, EUCO 6/09.

(6) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

(7) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(8) OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.

(9) OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.

Otrdiena, 2011. gada 10. maijs
PIELIKUMS

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM: DETALIZĒTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par pieņemamo instrumentu formu un būtību)

Eiropas Parlaments prasa šādus instrumentus: Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumu (EASR) un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumu (EAAR). Savienības rīcībai jāizpaužas regulas formā. Abiem instrumentiem jābūt autonomiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas papildina valsts tiesību aktos paredzētos instrumentus. Minētie instrumenti jāpiemēro tikai pārrobežu gadījumos.

2. ieteikums (par jurisdikciju izdot šādu rīkojumu)

Eiropas Parlaments uzskata, ka prasītajos instrumentos jāietver vienoti noteikumi attiecībā uz jurisdikciju, lai noteiktu, kuras valsts tiesas ir kompetentas izdot šādus rīkojumus. Minētajos vienotajos noteikumos jāņem vērā, ka tiesa, kura ir tiesīga lietu izskatīt pēc būtības, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (1) parasti ir piemērotākā šādu rīkojumu izdošanai. Tajos jāņem vērā arī pamatlietas izskatīšanas stadija, kuras laikā rīkojums pieprasīts.

3. ieteikums (par jurisdikciju izskatīt rīkojumu apstrīdēšanas gadījumus)

Eiropas Parlaments uzskata, ka gadījumos, kad tiek apstrīdēta šo rīkojumu iedarbība visā ES, rīkojumu apstrīdēšanas izskatīšanai jābūt tās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā, kas izdevusi EASR vai EAAR. Šo noteikumu varētu mīkstināt gadījumos, kad tiek apstrīdēta rīkojuma iedarbība konkrētā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas izsniedzēja tiesa, lai aizsargātu debitorus, iespējamos debitorus un trešās puses, piešķirot jurisdikciju arī tās dalībvalsts tiesām, kurās atrodas aktīvi. Rīkojumu apstrīdēšanas pamatojumam jābūt sīki izklāstītam prasītajos instrumentos.

4. ieteikums (par standarta veidlapu rīkojumu pieprasīšanai un ziņojumu sniegšanai)

Eiropas Parlaments uzskata, ka abi rīkojumi jāpieprasa, izmantojot vienotu daudzvalodu veidlapu, kas būtu pieejama arī Eiropas e-tiesiskuma portālā. Šai veidlapai jābūt pēc iespējas vienkāršākai. Arī paziņojumiem saistībā ar rīkojumu izpildi jābūt standartizētiem (piemēram, EASR gadījumā — bankas atbilde izpildiestādei par sekmīgu konta arestu, paziņojums debitoram u. c.).

5. ieteikums (par ziņojumu sniegšanu)

Komisijai jāuzliek par pienākumu sniegt ziņojumu par prasīto instrumentu īstenošanu, it īpaši par to ieviešanu.

6. ieteikums (par pamatlietas izskatīšanas posmu, kurā var vērsties pēc rīkojuma)

Eiropas Parlaments uzskata, ka ļoti liela nozīme ir iespējai saņemt EASR ex parte, proti, bez sākotnēja paziņojuma sniegšanas pusei, kurai pieder attiecīgie aktīvi. Rīkojumam jābūt pieejamam pirms pamatlietas izskatīšanas, izskatīšanas laikā un pēc tās beigām.

7. ieteikums (par kreditora celto prasību)

Eiropas Parlaments uzskata, ka valsts tiesai EASR jāizdod patstāvīgi. Turklāt pierādīšanas pienākums jāpilda prasītājam, lai viņa prasība prima facie lietā (fumus boni juris) būtu pieņemama un izskatāma steidzamības kārtībā (periculum in mora). Valstu tiesām šie kritēriji jāizvērtē, pamatojoties uz pastāvošo Tiesas judikatūru.

8. ieteikums (par informācijas apjoma minimumu, kas nepieciešams EASR izdošanai)

Eiropas Parlaments uzskata, ka būtu pietiekami saņemt precīzu informāciju par debitoru vai iespējamo debitoru, nevis par bankas kontu numuriem. Šādai informācijai vajadzētu būt pietiekamai, lai neradītu apjukumu homonīmijas gadījumā.

9. ieteikums (par šāda rīkojuma izpildāmību)

Ja rīkojums saņemts pirms sprieduma, kurā konstatē parādu, kā tas visbiežāk notiek, tam jābūt izpildāmam visā ES, veicot minimālus nepieciešamos pagaidu pasākumus. Savukārt, ja rīkojums saņemts pēc sprieduma, kurā konstatē parādu, tam jābūt izpildāmam visā ES bez pagaidu pasākumu veikšanas.

10. ieteikums (par šāda rīkojuma darbības formu)

Eiropas Parlaments uzskata, ka EASR darbības forma jāattiecina tikai uz bankas kontu arestu un noguldījumu pagaidu iesaldēšanu, kreditoram nedrīkst piešķirt nekādas aktīvu īpašumtiesības. Papildus tam jāapsver jautājums par rīkojuma attiecināšanu uz citiem aktīvu veidiem, piemēram, nekustamo īpašumu vai nākamajiem aktīviem (prasījumam pienāks samaksas termiņš vai ir iespējama mantojuma saņemšana).

EASR nedrīkst skart vairāk bankas kontu kā nepieciešams, un iesaldēšanas rīkojums jāattiecina tikai uz parāda summu, pieskaitot maksu par juridiskajiem pakalpojumiem un procentus. Izdevējai tiesai jābūt iespējai ierobežot rīkojumu attiecībā uz tā ilgumu, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā katras lietas būtību.

11. ieteikums (par EASR apstrādi)

Eiropas Parlaments ieteiktu izmantot Eiropas e-tiesiskuma portālā pieejamu elektroniskas pārsūtīšanas sistēmu starp izdevēju tiesu un banku, kurā atvērti attiecīgie konti, bet ir gatavs izskatīt arī citas alternatīvas.

Eiropas Parlaments uzskata, ka EASR jāuzliek bankām saistības nekavējoties īstenot rīkojumu (proti, stingri noteiktā termiņā) un papildu pienākumu informēt izpildiestādi par jebkuru sekmīgu vai nesekmīgu konta arestu. Minētajam procesam jābūt atbilstīgam piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

Eiropas Parlaments mudina Komisiju izstrādāt prasīto instrumentu tā, lai mazinātu tā izmantošanas izmaksas. Ņemot vērā lielās atšķirības bankas kontu arestu izmaksās dalībvalstu starpā, jāapsver jautājums, vai par pieprasītā instrumenta mērķi jāizvirza šādu izmaksu saskaņošana vai arī lēmums par izmaksu līmeni būtu atstājams dalībvalstu ziņā. Jebkurā gadījumā šādām izmaksām nebūtu jāpārsniedz regulā noteikto maksimālo robežu, tām vajadzētu būt pārskatāmām un nediskriminējošām, būtu jāatspoguļo faktiskās izmaksas un jāņem vērā vienotas eiro maksājumu telpas izveide un tas, ka šādām procedūrām jābūt pēc iespējas standartizētām.

Eiropas Parlaments aicina rūpīgi apsvērt jautājumu par to, kuram jāsedz izmaksas, kas saistītas ar EASR apstrādi, tostarp labākās prakses izskatīšanu valsts un reģionālajā līmenī.

12. ieteikums (par debitoru un iespējamo debitoru procesuālajām garantijām)

Eiropas Parlaments uzskata, ka prasītajā instrumentā jāietver visaptverošs tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopums debitoriem un iespējamajiem debitoriem.

Ja pieprasījums veikts pirms sprieduma, kurā konstatē parādu, EASR piešķiršanai jābūt atkarīgai no tā, vai prasītājs sniedz kādu nodrošinājumu vai cita veida garantijas, ko nosaka izsniedzēja tiesa, lai atbildētājam un trešām pusēm kompensētu jebkādus radītos zaudējumus. Atbildētājam jādod iespēja pārtraukt EASR darbību, sniedzot nodrošinājumu. Dalībvalstīm jānodrošina, lai šie noteikumi neradītu šķēršļus tiem, kuriem ir ierobežoti finanšu līdzekļi.

B.	Ja EASR tiek izsniegts bez paziņojuma (ex parte), atbildētājs oficiāli jāinformē, un uzreiz pēc rīkojuma izpildes viņam sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu rīkojuma apstrīdēšanu.

C.	Atbildētājam jābūt tiesībām ex post apstrīdēt EASR. Šādas apstrīdēšanas pamatojumam jābūt saskaņotam prasītajā instrumentā. Tajā jābūt saskaņotai arī jurisdikcijai izskatīt šādus apstrīdēšanas gadījumus.

D.	Jānosaka konkrēts EASR darbības laiks. Izsniedzējai tiesai jānosaka pamatlietas izskatīšanas laiks, it īpaši ja izskatīšana vēl nav uzsākta.

Instrumentā pienācīga uzmanība jāpievērš atšķirīgajai praksei vietējā līmenī attiecībā uz debitora grūtībām, tostarp pašreizējiem robežlīmeņiem, līdz kuriem fiziskas personas bankas kontu nevar arestēt. Tādēļ šādi jautājumi jāizskata saskaņā ar debitora vai iespējamā debitora pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr, lai palielinātu juridisko noteiktību kreditoriem, dalībvalstīm jāuzliek par pienākumu informēt Komisiju par šādu izņēmumu esamību, padarot šo informāciju publiski pieejamu.

F.	EASR jānosaka, ka kreditors īsteno EASR, pats uzņemoties risku, un kreditoram var likt kompensēt debitoram visus zaudējumus, kas radušies īstenošanas pasākumu rezultātā.

13. ieteikums (par šāda rīkojuma būtību)

Eiropas Parlaments uzskata, ka jābūt iespējai saņemt rīkojumu vismaz pēc sprieduma, kurā konstatē parādu. Komisijai jāapsver, vai rīkojumam jābūt pieejamam tiesvedības sākumā, piemēram, ja tiesa, kurai ir jurisdikcija uz lietas būtību, uzskata, ka pastāv tās sprieduma neizpildes iespēja, un kādi atbilstīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu jāievieš.

Eiropas Parlaments arī uzskata, ka katrai dalībvalstij jāizlemj, kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izdot EAAR. Attiecīgajām izraudzītajām iestādēm jābūt iespējai izdot EAAR, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā katras lietas apstākļus.

14. ieteikums (par šāda rīkojuma materiālo jomu)

Eiropas Parlaments uzskata, ka attiecībā uz debitoru jābūt vispārīgai prasībai atklāt visus aktīvus, kas atrodas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, lai dotu kreditoram iespējami plašāku rīcības izvēli.

15. ieteikums (par šāda rīkojuma izpildāmību)

Eiropas Parlaments uzskata, ka tikai tiesai vai iestādei, kas izdevusi EAAR, jābūt iespējai to mainīt vai atcelt. Šādam rīkojumam jābūt izpildāmam visā ES bez pagaidu pasākumu veikšanas.

16. ieteikums (par debitoru un iespējamo debitoru procesuālajām garantijām)

Eiropas Parlaments uzskata, ka prasītajā instrumentā jāiekļauj visaptverošs tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopums debitoriem.

Instrumentā jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp tiesībām uz personas datu aizsardzību, kuras garantētas Direktīvā 95/46/EK un ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un spriedumu efektīvu izpildi. Jo īpaši jāievieš tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu informāciju, kas atklāta EAAR rezultātā, un nepieļautu tās ļaunprātīgu izmantošanu.

B.	EASR jānosaka, ka kreditors īsteno EASR, pats uzņemoties risku, un kreditoram var likt kompensēt debitoram visus zaudējumus, kas radušies īstenošanas pasākumu rezultātā.

C.	EAAR ir nekavējoties jāatceļ, ja parāds samaksāts pilnā apmērā, arī ja to vienpusēji ir pieprasījis debitors, sniedzot pierādījumus, ka parāds ir samaksāts.

17. ieteikums (par soda sankcijām saistībā ar nepareiziem paziņojumiem deklarācijā)

Eiropas Parlaments uzskata, ka ar pieprasīto instrumentu jāizveido soda sankciju sistēma par neatbilstīgiem vai nepatiesiem paziņojumiem, lai panāktu pilnīgu un vienotu atbilstību rīkojumam visā brīvības drošības un tiesiskuma telpā.

(1) Padomes 2000. gada 22. decembris Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.)

Az oldal tetejére

Válassza ki azokat a kísérleti funkciókat, amelyeket ki szeretne próbálni