Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AR1666

    Reģionu komitejas atzinuma projekts “ES finanšu instrumenti saistībā ar iekšlietām”

    OV C 277, 13.9.2012, p. 23–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    13.9.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 277/23


    Reģionu komitejas atzinuma projekts “ES finanšu instrumenti saistībā ar iekšlietām”

    2012/C 277/05

    REĢIONU KOMITEJA

    atzinīgi vērtē Komisijas centienus veidot īstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, izmantojot budžeta priekšlikumus, kuros atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt imigrācijas, patvēruma un drošības budžetam nepieciešamos līdzekļus;

    apstiprina, ka ierosinātās izmaiņas ir nozīmīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tieši ietekmēs to pienākumus un Eiropas Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

    norāda, ka, ņemot vērā pamattiesību un brīvību universālo aizsardzību, ir svarīgi reaģēt uz bažām par drošību saistībā ar augošu globālo mobilitāti;

    atzinīgi vērtē elastīgumam un rezultātu sasniegšanai pievērsto uzmanību un uzsver, ka tam nepieciešama laba plānošana, kā arī visu dalībnieku līdzdalība un iesaistīšanās. Tāpēc Komiteja norāda, ka, jau sākot ar plānošanas posmu, ir jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības un citi dalībnieki, piemēram, specializētas starptautiskās organizācijas, pilsoniskā sabiedrība un paši saņēmēji, jo tie bieži īsteno programmas un projektus;

    uzskata, ka ar ierosinātajām reformām piekļuve finansējumam ir ievērojami uzlabota. Komiteja tomēr mudina turpināt attīstīt mehānismus, ar kuriem izplata informāciju par finansējuma iespējām. Lielākās valstīs ar vietējo un reģionālo pašvaldību palīdzību varētu organizēt konsultācijas reģionālā un vietējā līmenī, lai tajās varētu piedalīties arī tās organizācijas un dalībnieki, kas darbojas tālu no lielām pilsētām.

    Ziņotājs

    Samuel AZZOPARDI (MT/PPE), Viktorijas mērs, Goco

    Atsauces dokumenti

     

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atvērtas un drošas Eiropas izveide — iekšlietu budžets 2014.–2020. gadam”

    COM(2011) 749 final

     

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām

    COM (2011) 750 final

     

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu

    COM (2011) 751final

     

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

    COM (2011) 752 final

     

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

    COM (2011) 753 final

    I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    REĢIONU KOMITEJA

    Vispārīgs novērtējums

    1.

    atzinīgi vērtē Komisijas centienus veidot īstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, izmantojot budžeta priekšlikumus, kuros atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt imigrācijas, patvēruma un drošības budžetam nepieciešamos līdzekļus (1);

    2.

    atbalsta līdzšinējo instrumentu vienkāršošanu — to apvienošanu divos fondos;

    3.

    apstiprina, ka ierosinātās izmaiņas ir nozīmīgas vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tieši ietekmēs to pienākumus un Eiropas Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

    4.

    norāda, ka, ņemot vērā pamattiesību un brīvību universālo aizsardzību, ir svarīgi reaģēt uz bažām par drošību saistībā ar augošu globālo mobilitāti;

    5.

    uzsver, ka to iespējams panākt, izmantojot saskaņotus brīvības, drošības un tiesiskuma jomas instrumentus, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana, solidaritāte un atbildība un kuros īpaša uzmanība pievērsta dzimumu līdztiesībai un diskriminācijas aizliegumam (2);

    6.

    uzskata, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp izdevumiem, kas paredzēti drošībai un robežām, un izdevumiem tādās jomās kā migrantu integrācija un patvēruma meklētāju uzņemšanas noteikumi;

    7.

    atbalsta ar vajadzībām pamatota budžeta izveidi, kas palīdz izvērst mijiedarbību starp ES finanšu instrumentiem, it īpaši struktūrfondiem un ar iekšlietām saistītajiem fondiem. Savienības budžetā būtu jāparedz pienācīgi līdzekļi iekšlietām, gan no struktūrfondu finansējuma, gan no brīvības, drošības un tiesiskuma jomas specializētajiem instrumentiem;

    8.

    norāda: zūdot iespējai papildus izmantot citus Savienības un Kopienas instrumentus sakarā ar Padomes Lēmuma 2007/125/TI atcelšanu, tiek nopietni ierobežota vēlamā finanšu instrumentu izmantošanas elastība un apdraudēta reģionu pārrobežu projektu attīstība iekšējās drošības jomā, kas iepriekš tika finansēta no ERAF 3. mērķa līdzekļiem; tāpēc aicina saglabāt papildināmību starp Kopienas instrumentiem;

    9.

    norāda, ka rīcībā ar budžetu un finanšu instrumentiem ir nepieciešams zināms elastīgums un jābūt iespējai veikt reālu termiņa vidusposma pārskatīšanu atbilstoši noteiktajām politikas prioritātēm, un vienlaikus uzsver, ka šāds elastīgums jāizstrādā tā, lai tas nav pretrunā ar līdzekļu taisnīgu sadali;

    10.

    atzinīgi vērtē tādu imigrācijas politiku, kura sākas jau izcelsmes valstīs, taču atbilst arī Eiropas darba tirgus prasībām un demogrāfiskās attīstības tendencēm un palīdz izveidot sistēmu, kas dod labumu visām pusēm, tostarp izcelsmes valstīm, kurām bieži ir izdevīgi no ES veikti naudas pārskaitījumi (3);

    11.

    uzsver: lai Savienības ārējo robežu pārvaldības jomā un virzībā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi starp dalībvalstīm panāktu labāku koordināciju, ir intensīvi jāsadarbojas ES līmenī;

    12.

    uzsver, ka budžets jāizlieto pārredzami, lai iesniegtie priekšlikumi, projekti un sasniegtie rezultāti būtu atpazīstami un parastam iedzīvotājam viegli pieejami un saprotami;

    Par fondu plānošanu un pārvaldību

    13.

    atzinīgi vērtē elastīgumam un rezultātu sasniegšanai pievērsto uzmanību un uzsver, ka tam nepieciešama laba plānošana, kā arī visu dalībnieku līdzdalība un iesaistīšanās. Tāpēc Komiteja norāda, ka, jau sākot ar plānošanas posmu, ir jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības un citi dalībnieki, piemēram, specializētas starptautiskās organizācijas, pilsoniskā sabiedrība un paši saņēmēji, jo tie bieži īsteno programmas un projektus;

    14.

    uzsver: lai nodrošinātu, ka īstenojošās organizācijas efektīvi izmanto fondus un veic labu pārvaldību, ir vajadzīga neatkarīga uzraudzība un novērtēšana. Tas var būt stimuls institucionālās darbības uzlabošanai. Kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji jāizvēlas, piedaloties visiem dalībniekiem. Komiteja norāda, ka daži kvalitātes rādītāji var būt efektīvi un rentabli. Komiteja aicina arī pastiprināt Eiropas Komisijas un Parlamenta uzraudzību pār fondiem, lai palīdzētu radīt uzraudzības un novērtējuma neatkarīgo elementu;

    Piekļuve finansējumam

    15.

    uzskata, ka ar ierosinātajām reformām piekļuve finansējumam ir ievērojami uzlabota. Komiteja tomēr mudina turpināt attīstīt mehānismus, ar kuriem izplata informāciju par finansējuma iespējām. Lielākās valstīs ar vietējo un reģionālo pašvaldību palīdzību varētu organizēt konsultācijas reģionālā un vietējā līmenī, lai tajās varētu piedalīties arī tās organizācijas un dalībnieki, kas darbojas tālu no lielām pilsētām;

    Līdzekļu piešķiršana

    16.

    norāda, ka līdztekus vienkāršošanas un elastīguma pozitīvajiem aspektiem ierosinātās reformas vieš neskaidrību par līdzekļu piešķiršanu dažādām nozarēm un tematiskiem jautājumiem. Tāpēc Komiteja uzsver, ka ir svarīgi piešķirt finansējumu atbilstoši vajadzībām, veicot padziļinātu vajadzību analīzi un nosakot prioritātes atbilstoši uz tiesībām balstītai pieejai. To var panākt ar mehānismiem un garantijām, kas izveidoti, lai nodrošinātu efektīvu prioritāšu noteikšanu, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību un citu dalībnieku iesaistīšanos valstu stratēģiju izstrādē;

    17.

    uzsver, ka fondi jāsadala vienmērīgi un atbilstoši iestāžu veiktspējai un projektu priekšlikumiem, nevis jākoncentrē tikai nedaudziem saņēmējiem;

    18.

    uzskata, ka fondu finansējuma nepietiekamības gadījumā par prioritāriem jānosaka fondi, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības un pamatbrīvības, tostarp fondi, kas saistīti ar dzīves pamatlīmeņa nodrošināšanu, ar dzimumu saistītiem jautājumiem un tiesībām uz patvērumu, kā arī resursi vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspējas uzlabošanai, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas;

    Dalībnieku iesaistīšanās pienākums

    19.

    uzsver, ka efektīvu rezultātu sasniegšanā svarīga ir līdzdalības pieeja, un atbalsta ierosinājumus uzlikt dalībvalstīm pienākumu organizēt partnerības ar visām attiecīgajām publiskajām iestādēm un iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām, lai izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu valstu programmas;

    20.

    tāpēc mudina stiprināt dalībnieku partnerību un noteikt to par obligātu. Komiteja norāda, ka šobrīd priekšlikumā regulai, ar ko paredz vispārīgus noteikumus (4), nav pietiekami stingri noteikts, ka partnerība ir saistoša. Koordinācijas mehānismi gan ir saistoši, bet citās jomās ir liela rīcības brīvība lemt par to, vai īstenot nozīmīgu partnerību, vai nē;

    21.

    uzskata, ka iecelt vienu atbildīgu iestādi, kas pārrauga visus fondu atbalstītos pasākumus, var nebūt piemērots risinājums, neraugoties uz iespējamu vienkāršošanu. Lai lēmumi būtu taisnīgi, jānodrošina pārredzamība, kā arī kontroles un līdzsvars. Komiteja pauž bažas par tādu juridisku aspektu esamību, kas neļauj deleģētai iestādei strādāt valsts atbildīgās iestādes uzraudzībā, tādēļ tā ierosina paredzēt pietiekami elastīgu regulējumu, lai ļautu piemērot visus ES spēkā esošos valstu likumus un neliktu dalībvalstīm grozīt savu konstitucionālo struktūru, ja mērķi var sasniegt arī, izmantojot partnerības pieeju;

    Kopēja Eiropas patvēruma sistēma

    22.

    atzinīgi vērtē soli virzienā uz kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidi, taču vienlaikus uzsver, ka tai jātiecas uz to valstu standartiem, kurās ir labākas sistēmas un struktūras, nevis jānoved pie kvalitātes vispārējas pazemināšanās līdzīgi valstīm, kurās nav tik spēcīgas sistēmas;

    23.

    vēlas precīzāku skaidrojumu par to, vai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs izmantos tikai tam tieši piešķirtos fondus, vai arī tam būs piekļuve iekšlietu fondiem;

    Starptautiskās aizsardzības saņēmēju un trešo valstu valstspiederīgo uzņemšana un integrācija

    24.

    ar gandarījumu atzīmē, ka ir atzīts vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgums trešo valstu valstspiederīgo un legālo migrantu uzņemšanas, patvēruma sistēmu un integrācijas jomā;

    25.

    ļoti atzinīgi vērtē pievēršanos visneaizsargātākajām personām, tostarp cilvēktirdzniecības upuriem;

    26.

    uzsver, ka integrācijā jākoncentrējas uz ilgtermiņa un ilgtspējīgiem pasākumiem, neaizmirstot, ka integrācija ir divvirzienu process, kurā pasākumus var vērst gan uz uzņemošajām, gan migrantu kopienām;

    27.

    ierosina no iekšlietu fondiem piešķirt atbalstu arī Eiropas Komisijas ieteiktajiem pasākumiem, atzīstot daudzlīmeņu pieeju otrajā Eiropas integrācijas programmā (5);

    28.

    norāda, ka Eiropas Savienībā īstenoto administratīvās aizturēšanas praksi padziļināti pārbauda Eiropas Cilvēktiesību tiesa un cilvēktiesību aizsardzības iestādes, un uzsver, ka, finansējot projektus, kas saistīti ar cilvēku aizturēšanu, jānodrošina, ka šāda aizturēšana atbilst ES tiesību aktiem un ECT lēmumiem;

    29.

    uzsver, ka ģimenes locekļiem, kas starptautisko aizsardzību saņem dažādās dalībvalstīs, jāatļauj dzīvot kopā un saņemt aizsardzību vienā un tajā pašā dalībvalstī;

    Atbildības dalīšana un pārvietošana ES iekšienē

    30.

    uzsver, ka Eiropas robežreģioniem jāsaņem pienācīgāks atbalsts patvēruma un migrācijas jautājumos, it īpaši sevišķi sarežģītā laikā (6);

    31.

    uzsver, ka iekšējās pārvietošanas kritēriji un mehānismi nedrīkst būt diskriminējoši un tajos jāpievēršas visneaizsargātākajai sabiedrības daļai, neaizmirstot arī situāciju ES darba tirgū, it īpaši attiecībā uz personām, kas uzturas reģionos ar ierobežotu piekļuvi darba tirgum. Tajos nav prioritāri jāpievēršas migrantiem, kuriem ir augsta kvalifikācija un kas jau ir integrējušies uzņemošajā sabiedrībā;

    32.

    norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir piemērotas, lai piedalītos šādu mehānismu izveidē (7);

    33.

    uzskata, ka solidaritāte visvairāk noslogoto valstu atbalstīšanā jāizrāda atkarībā no cilvēktiesību pārkāpumu skaita un ES uzņemšanas standartu ievērošanas, tādējādi stimulējot situācijas uzlabošanu;

    ES pārvietošanas programma

    34.

    atzinīgi vērtē ES pārvietošanas programmas izveidi un mudina izveidot skaidru pamatu, kuru, ņemot vērā pasaules labāko praksi, partnerībā izstrādātu Eiropas Patvēruma lietu atbalsta birojs, ANO Cilvēktiesību padome un NVO. Eiropas Savienībai, piemēram, būtu jāuzņemas vadošā loma, nosakot personas, kuras starptautiskā kopiena visvairāk atstājusi novārtā, un sniedzot tām aizsardzību;

    35.

    uzsver, ka ir nepieciešami stimuli un informācija par priekšrocībām, lai palielinātu to vietu skaitu, ko dalībvalstis apņēmušās nodrošināt pārvietošanas vajadzībām;

    36.

    uzsver, ka skaidri jānošķir trešo valstu valstspiederīgo pārvietošana un pārvietošana ES iekšienē, kā arī abām minētajām programmām noteiktais personu skaits;

    Atbalstīta brīvprātīga atgriešanās

    37.

    atkārtoti apstiprina, ka jāparedz tikai tādas programmas, kas balstās uz brīvprātības principu un atbilst attīstības sadarbības mērķiem un kuru rezultātā ir notikusi attiecīgo personu ilgtspējīga sociālā integrācija (8). Atgriešanas procesam jābūt dzīvotspējīgam un jānodrošina, ka nesākas jauns migrācijas projekts (9). To varētu nodrošināt partnerībā ar specializētu starptautisku organizāciju, piemēram, Starptautisko Migrācijas organizāciju;

    38.

    norāda, ka sekmīgu atgriešanas stratēģiju rezultātus nevar pietiekami izmērīt tikai ar atgriezto personu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Par rādītāju būtu jāizvēlas atgriezto personu skaita attiecība pret migrācijas gadījumu skaitu un jāņem vērā kvalitātes faktori ilgākā laika posmā;

    Iekšējās drošības stratēģija

    39.

    uzsver, ka Eiropas iekšējās drošības uzlabošanas procesā noteikti jāiesaista arī Reģionu komiteja, kā arī jāstiprina vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspēja;

    40.

    uzsver, ka, piešķirot Iekšējās drošības fonda finansējumu, jāņem vērā nepieciešamība ieguldīt turpmākā pētniecībā, izstrādāt inovācijas un dalīties pieredzē tādās jomās kā kiberdrošība, kriminālistika, vitāli svarīgas infrastruktūras un pilsētvides drošības aizsardzība, un Eiropas Komisijai ir jāveicina minētie ieguldījumi atbilstoši aktuālajai nepieciešamībai risināt aizvien specifiskākas un sarežģītākas problēmas;

    41.

    vēlreiz uzsver, ka policijas un drošības iestāžu sadarbībā liela nozīme ir vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai, ko var īstenot, organizējot apmācību, apmainoties ar labākās prakses piemēriem un prevencijas programmām, kā arī izstrādājot kopīgus instrumentus un IT sistēmas un nodrošinot labāku saziņu;

    Terorisma un organizētās noziedzības apkarošana

    42.

    iesaka katrā dalībvalstī nostiprināt un izmantot esošos vietējo un reģionālo pašvaldību tīklus vai, ja nepieciešams, veidot jaunus, lai atvieglotu informācijas apmaiņu par labu praksi saistībā ar sociālo integrāciju, profesionālo apmācību un izpratni par vardarbīgu ekstrēmismu, kas rodas vietējā līmenī. Tas varētu palīdzēt darbā, ko veic nesen izveidotais Eiropas radikalizācijas apkarošanas tīkls;

    43.

    ierosina Iekšējās drošības fonda finansējumā ietvert sabiedrisku apspriešanu dalībvalstu vietējā līmenī, kurā ir iespēja iesaistīties tiem, kuri jūtas atrauti no sabiedrības. Tas var palīdzēt veidot daudzpusīgu izpratni par vietējo pieredzi, terorisma koncepcijām un ekstrēmisma motivāciju;

    44.

    uzsver, ka ir ļoti svarīgi padziļināti pārbaudīt banku un uzņēmējdarbības praksi, lai pamanītu un mērķtiecīgi apkarotu terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kas notiek, veicot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un saistot noziedzīgu darbību ar likumīgu uzņēmējdarbību;

    45.

    atgādina arī, cik svarīga ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija, kas neapšaubāmi ir nozīmīgs instruments visu veidu noziedzības globālai apkarošanai, tāpēc atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija ir ierosinājusi tiesību aktu, lai stiprinātu ES tiesisko regulējumu par konfiskāciju (10);

    46.

    norāda, ka publiskā un privātā sektora partnerībai varētu būt labvēlīga ietekme, taču būtu jāizvairās no drošības privatizācijas;

    Robežkontrole un glābšanas dienesti

    47.

    uzsver, ka robežkontrolei jāpiešķir atbilstīgs finansējums (11). Vienlaikus Komiteja norāda, ka attiecībā uz nelegālās migrācijas apkarošanu ir apšaubāmi, vai lieli ieguldījumi robežkontrolē ir efektīvākais un rezultatīvākais veids, kā panākt nozīmīgas un noturīgas izmaiņas;

    48.

    uzsver, ka ir nepieciešama uz robežas veikto darbību neatkarīga novērošana, ko veiktu tāda organizācija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHRC), lai nodrošinātu cilvēka pamattiesību, tostarp dzimumjutīgu aspektu, ievērošanu;

    49.

    uzsver, ka jautājumam par cilvēka dzīvību vajadzētu būt svarīgākam par visiem pārējiem jautājumiem, un, lai stimulētu veikt glābšanas darbu, aicina dalībvalstis vairāk sadarboties un dalīt atbildību par izglābtajiem cilvēkiem. Komiteja uzskata, ka automātiska atbildības dalīšana varētu palīdzēt izglābt vairāk dzīvību uz jūras;

    Reaģēšana ārkārtas situācijās

    50.

    atzinīgi vērtē izmaiņas, kuru mērķis ir ātrāka reaģēšana ārkārtas situācijās;

    51.

    mudina Komisiju apņemties plānot un izvērst pārrobežu operācijas, kurās aktīvi jāiesaistās robežreģioniem. Tas ļautu reģioniem apkopot pieredzi civilās aizsardzības jomā un nodrošinātu stingru darbības bāzi, uz kuras pamata veidot Eiropas ātrās reaģēšanas spēkus;

    52.

    aicina Komisiju ārkārtas situācijās uzņemties pastiprinātu tiešo vadību, lai saglabātu uzraudzības līmeni un palīdzētu pārrobežu koordinācijas jautājumos;

    53.

    aicina dalībvalstis veidot daudzdisciplīnu grupas ātrai reaģēšanai ārkārtas situācijā, it īpaši, ja ārkārtas situācijai ir tādi elementi kā jauktās migrācijas plūsmas, kad svarīgas ir zināšanas patvēruma tiesību un cilvēktiesību jomā;

    54.

    norāda, ka dažas ārkārtas situācijas var ieilgt un ārkārtas situācijā finansējumam jābūt pieejamam tik ilgi, kamēr pastāv ārkārtas situācija;

    Migrācijas pārvaldības ārējie aspekti

    55.

    atzinīgi vērtē saskaņotāku pieeju migrācijas pārvaldības iekšējiem un ārējiem aspektiem un norāda, ka sadarbība un dialogs ar trešām valstīm ir vajadzīgs, gan lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju, gan lai pievērstos legālās migrācijas jautājumam;

    56.

    norāda, ka tās vietējās un reģionālās pašvaldības, kas atrodas vistuvāk trešām valstīm vai kam ir visciešākā saikne ar minētajām valstīm, var nodrošināt svarīgas saiknes ES sadarbībai ar šīm valstīm, sniedzot ievērojamu ieguldījumu, lai uzlabotu attiecības un dzīves apstākļus izcelsmes valstu un tranzītvalstu pilsētās un reģionos (12). Pateicoties sadarbībai ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām ES kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs (piemēram, darba grupas un apvienotas konsultatīvās komitejas, CORELAP, ARLEM), RK ir piemērota iestāde, kas var popularizēt fondu mērķus aiz ES robežām;

    57.

    neuzskata, ka darbības, kas vērstas uz attīstību, būtu nepārprotami nošķirtas no citām darbībām saistībā ar trešām valstīm, un aicina nodrošināt saskaņotību un koordināciju starp palīdzības un attīstības projektiem un iekšlietu jomas projektiem, pamatojoties uz solidaritāti un atbildības dalīšanu ar trešām valstīm;

    58.

    aicina ieviest gan garantijas, kas nodrošinātu, ka dalībvalstis, izmantojot iekšlietu fondu ārējo aspektu, neaizstāv savas nacionālās intereses, gan arī mehānismus, ar kuriem nodrošina dalībvalstu un trešo valstu divpusējas sadarbības pārredzamību.

    II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    COM(2011) 750 final

    Regula, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām

    1.   grozījums

    3. pants

    Grozīt 2. punkta b) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses;

    atbalstīt robežu pārvaldību, lai nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, no vienas puses, un ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, no otras puses;

    Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, robežkontrolei paredzēta aprīkojuma attīstība un nelikumīgi ieceļojošu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim.

    Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, robežkontrolei paredzēta aprīkojuma attīstība nelikumīgi ieceļojošu trešo valstu valstspiederīgo aizturēšana pie ārējām robežām atbilstoši ārējās robežas attiecīgā posma riska līmenim.

    Pamatojums

    Sk. 5. punktu. Lai ievērotu patvēruma tiesības, personām, kas saskaras ar jauktām migrācijas plūsmām, jābūt pienācīga līmeņa zināšanām patvēruma tiesību jomā.

    2.   grozījums

    3. pants

    Pievienot 2. punktam c) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 48. punktu.

    3.   grozījums

    3. pants

    Grozīt 3. punkta (f) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    f)

    pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā.

    f)

    pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā jautājumā.

    Pamatojums

    Sk. 55. punktu.

    4.   grozījums

    3. pants

    Pievienot 3. punktam g) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 47. punktu.

    5.   grozījums

    4. pants

    Pievienot 1. punktam f) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 48. punktu.

    6.   grozījums

    4. pants

    Pievienot 1. punktam g) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 47. un 48. punktu.

    7.   grozījums

    4. pants

    Pievienot 1. punktam h) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 5. punktu.

    8.   grozījums

    9. pants

    Grozīt 2. punkta b) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, ņemot vērā inter alia jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

    (b)

    ārējo robežu pārvaldības esošo spēju atbalstīšana un paplašināšana valstu līmenī, ņemot vērā inter alia jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

    Pamatojums

    Sk. 5. punktu.

    9.   grozījums

    13. pants

    Grozīt 2. punkta g) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    g)

    attīstīt Eiropas tīklu spējas veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

    g)

    attīstīt Eiropas tīklu spējas veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

    Pamatojums

    Sk. 3. un 55. punktu.

    COM(2011) 751 final

    Regula, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu

    1.   grozījums

    3. pants

    Grozīt 2. punkta (c) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (c)

    stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, uzsvaru liekot uz atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs.

    (c)

    stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, uzsvaru liekot uz atgriešanās ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs.

    Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, atgriezto personu skaits;

    Šā mērķa sasniegšanu vērtē pēc tādiem rādītājiem kā, cita starpā, atgriezto personu skaits;

    Pamatojums

    Sk. 37. punktu.

    2.   grozījums

    5. pants

    Grozīt 1. punkta (e) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    e)

    tās vietējās sabiedrības informēšana un vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

    (e)

    tās vietējās sabiedrības informēšana, vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

    Pamatojums

    Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki bieži īsteno integrācijas projektus.

    3.   grozījums

    5. pants

    Pievienot 1. punktam (g) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 28. punktu.

    4.   grozījums

    6. pants

    Grozīt (b) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

    (b)

    darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

    Pamatojums

    Sk. 13. punktu.

    5.   grozījums

    7. pants

    Pievienot (h) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 30. punktu.

    6.   grozījums

    8. pants

    Grozīt (a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    informatīvie materiāli un izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

    (a)

    informatīvie materiāli izpratnes veicināšanas kampaņas, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

    Pamatojums

    Sk. 25. punktu.

    7.   grozījums

    9. pants

    Grozīt 1. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros atbilstīgās darbības notiek konsekventu stratēģiju ietvaros, kuras īsteno nevalstiskas organizācijas, vietējās un/vai reģionālās iestādes un kuras ir īpaši izstrādātas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto personu integrācijai vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā kontekstā atbilstīgās darbības jo īpaši ietver šādas darbības:

    1.   Šīs regulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros atbilstīgās darbības notiek konsekventu stratēģiju ietvaros, kuras īsteno nevalstiskas organizācijas, vietējās un/vai reģionālās iestādes un kuras ir īpaši izstrādātas 4. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto personu integrācijai vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā kontekstā atbilstīgās darbības jo īpaši ietver šādas darbības:

    Pamatojums

    Sk. 25. punktu.

    8.   grozījums

    9. pants

    Grozīt 1. punkta (a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, tostarp vajadzību izvērtējums, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

    (a)

    šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, tostarp vajadzību izvērtējums, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

    Pamatojums

    Sk. 18. un 23. punktu.

    9.   grozījums

    9. pants

    Pievienot 1. punktam (i) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 26. punktu.

    10.   grozījums

    9. pants

    Pievienot 1. punktam (j) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 26. punktu.

    11.   grozījums

    10. pants

    Pievienot (f) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 46. un 54. punktu.

    12.   grozījums

    11. pants

    Grozīt (a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (a)

    izmitināšanas infrastruktūras vai pakalpojumu un uzņemšanas vai aizturēšanas apstākļu izveide un uzlabošana;

    (a)

    izmitināšanas infrastruktūras vai pakalpojumu un uzņemšanas vai aizturēšanas apstākļu izveide un uzlabošana;

    Pamatojums

    Sk. 27. punktu.

    13.   grozījums

    12. pants

    Grozīt (b) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniski izmeklējumi un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiālie ieguldījumi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanās;

    (b)

    atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniski izmeklējumi un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiālie ieguldījumi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanās;

    Pamatojums

    Sk. 36. un 37. punktu.

    14.   grozījums

    13. pants

    Grozīt (a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (a)

    darbības, lai veicinātu un stiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem;

    (a)

    darbības, lai veicinātu un stiprinātu operatīvo sadarbību starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem;

    Pamatojums

    Sk. 36. punktu.

    15.   grozījums

    17. pants

    Grozīt 4. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    4.   Kopīgajās Savienības pārvietošanas prioritātēs jebkurā gadījumā ietver šādas neaizsargātas grupas, un tās kvalificējas 2. punktā noteiktajam vienreizējam maksājumam:

    riskam pakļautas sievietes un bērni,

    nepavadīti nepilngadīgie,

    personas ar medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

    personas, kam nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības nepieciešamības dēļ.

    4.   Kopīgajās Savienības pārvietošanas prioritātēs jebkurā gadījumā ietver šādas neaizsargātas grupas, un tās kvalificējas 2. punktā noteiktajam vienreizējam maksājumam:

    riskam pakļautas sievietes un bērni,

    nepavadīti nepilngadīgie,

    personas ar medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

    personas, kam nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības nepieciešamības dēļ.

    Pamatojums

    Sk. 33. punktu. Personu ar psiholoģiska rakstura vajadzībām noteikšana par prioritāti ir laba prakse, ko izmanto UNHRC un citas organizācijas.

    16.   grozījums

    18. pants

    Pievienot 5. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

       

    Pamatojums

    Sk. 32. punktu.

    17.   grozījums

    18. pants

    Pievienot 6. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

       

    Pamatojums

    Sk. 30. punktu.

    18.   grozījums

    19. pants

    Grozīt 1. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Lai piešķirtu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto summu, Komisija līdz 2017. gada 31. maijam novērtē dalībvalstu vajadzības attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, to situāciju saistībā ar migrācijas plūsmām laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam un paredzamo notikumu attīstību.

    1.   Lai piešķirtu 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto summu, Komisija līdz 2017. gada 31. maijam novērtē dalībvalstu vajadzības attiecībā uz to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, to situāciju saistībā ar migrācijas plūsmām laikposmā no 2014. gada līdz 2016. gadam un paredzamo notikumu attīstību.

    Pamatojums

    Situācija migrācijas jomā var mainīties vienas nakts laikā, un sistēmai jābūt pietiekami elastīgai, lai pielāgotos šīm pārmaiņām.

    19.   grozījums

    22. pants

    Grozīt 1. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un specifiskas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā.

    1.   Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un specifiskas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā.

    Pamatojums

    Sk. 53. punktu.

    20.   grozījums

    23. pants

    Grozīt 2. punkta (a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (a)

    kalpot par ES konsultatīvo padomi migrācijas un patvēruma jautājumos, veicot gan valstu, gan ES līmeņa koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ideju laboratoriju un citu Savienības / starptautisko struktūru pārstāvjiem;

    (a)

    kalpot par ES konsultatīvo padomi migrācijas un patvēruma jautājumos, veicot gan valstu, gan ES līmeņa koordināciju un sadarbību ar dalībvalstu, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības, ideju laboratoriju un citu Savienības / starptautisko struktūru pārstāvjiem;

    Pamatojums

    Sk. 15. punktu.

    21.   grozījums

    23. pants

    Grozīt 5. punkta (c) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (c)

    dalībvalstu iecelti valstu kontaktpunkti, kuros katrā ir vismaz trīs eksperti, kuriem kopīgi ir pieredze patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas aspektus, un kuri koordinē un sniedz valstu ieguldījumu 19. panta 1. punktā minētajās darbībās, lai piedalītos visas attiecīgās ieinteresētās personas;

    (c)

    dalībvalstu iecelti valstu kontaktpunkti, kuros katrā ir vismaz trīs eksperti, kuriem kopīgi ir pieredze patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas aspektus, un kuri koordinē un sniedz valstu ieguldījumu 19. panta 1. punktā minētajās darbībās, lai piedalītos visas attiecīgās ieinteresētās personas;

    Pamatojums

    Sk. 13. punktu. Tas palīdzētu palielināt mehānismu pārredzamību.

    COM(2011) 752 final

    Regula, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma un migrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

    1.   grozījums

    4. pants

    Grozīt

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Īpašo regulu finansētie pasākumi atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

    Īpašo regulu finansētie pasākumi atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

    Pamatojums

    ECT judikatūra ir ES tiesību daļa, taču dažreiz dalībvalstis šādus lēmumus neīsteno praksē. Ir lietderīgi uzsvērt to nozīmīgumu.

    2.   grozījums

    8. pants

    Pievienot 5. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

       

    Pamatojums

    Sk. 53. punktu.

    3.   grozījums

    12. pants

    Grozīt 1. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar tās valsts noteikumiem un praksi organizē partnerību ar attiecīgām iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu un īstenotu valsts programmas.

    1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar tās valsts noteikumiem un praksi organizē partnerību ar attiecīgām iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu un īstenotu valsts programmas.

    Šīs iestādes un struktūras ir kompetentās reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes un attiecīgā gadījumā – starptautiskās organizācijas un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

    Šīs iestādes un struktūras ir kompetentās reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes un starptautiskās organizācijas un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai sociālie partneri.

    Pamatojums

    Vārds “attiecīgās” atšķirībā no “attiecīgā gadījumā” novērš zināmu rīcības brīvības elementu, kas varētu radīt neskaidrību. Mērķgrupu ieguldījums ir viens no ES plānošanas stūrakmeņiem.

    4.   grozījums

    12. pants

    Grozīt 4. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    4.   Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

    4.   Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

    Pamatojums

    Sk. 13. punktu. Šāds formulējums palielinātu pārredzamību un palīdzētu novērst iespējamus interešu konfliktus.

    5.   grozījums

    12. pants

    Grozīt 5. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    5.   Komisija var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

    5.   Komisija uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

    Pamatojums

    Komisijas dalība ir ļoti svarīga, un tā nav jāpadara fakultatīva.

    6.   grozījums

    14. pants

    Pievienot 5. punktam (g) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu.

    7.   grozījums

    20. pants

    Grozīt 2. punkta (c) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (c)

    izdevumi, kas saistīti ar pasākumu vai projektu izvērtējumiem;

    (c)

    izdevumi, kas saistīti ar pasākumu vai projektu izvērtējumiem;

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu. Attiecīgie dalībnieki ir kompetenti spriest par projekta izdošanos.

    8.   grozījums

    23. pants

    Grozīt 1. punkta (b) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (b)

    akreditētu atbildīgo iestādi – dalībvalsts publiskā sektora struktūru, kas pilnā mērā atbild par valsts programmas vadību un kontroli un īsteno visu saziņu ar Komisiju;

    (b)

    akreditētu atbildīgo iestādi – dalībvalsts publiskā sektora struktūru, pilnā mērā atbild par valsts programmas vadību un kontroli un īsteno visu saziņu ar Komisiju;

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu.

    9.   grozījums

    25. pants

    Pievienot 5. punktam (d) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu. Attiecīgie dalībnieki ir kompetenti spriest par projekta izdošanos.

    10.   grozījums

    48. pants

    Grozīt 1. punkta (b) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (b)

    potenciālo saņēmēju informēšanu par finansēšanas iespējām valsts programmu ietvaros;

    (b)

    potenciālo saņēmēju informēšanu par finansēšanas iespējām valsts programmu ietvaros;

    Pamatojums

    Sk. 14. punktu.

    11.   grozījums

    50. pants

    Pievienot 7. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

       

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu.

    12.   grozījums

    51. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.   Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas sagatavo un apkopo izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus par vispārējiem un ar programmu saistītiem rādītājiem.

    2.   Dalībvalstis nodrošina tādu procedūru izstrādi, kas sagatavo un apkopo izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus par vispārējiem un ar programmu saistītiem rādītājiem.

    Pamatojums

    Sk. 13. punktu.

    13.   grozījums

    55. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Komisijai palīdz kopīgā “Patvēruma, migrācijas un drošības” komiteja, kas izveidota ar šo regulu. Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

    1.   Komisijai palīdz kopīgā “Patvēruma, migrācijas un drošības” komiteja, kas izveidota ar šo regulu. Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu.

    COM(2011) 753 final

    Regula, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

    1.   grozījums

    3. pants

    Grozīt 2. punkta a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.

    a)

    novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm.

    Pamatojums

    Sk. 41. un 55. punktu.

    2.   grozījums

    3. pants

    Grozīt 3. punkta a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

    a)

    pasākumus (metodikas, rīkus un struktūras), kas palielina dalībvalstu spēju novērst un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

    Pamatojums

    Sk. 38., 39., 40., 41., 43. un 44. punktu.

    3.   grozījums

    4. pants

    Grozīt 1. punkta a) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

    a)

    darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi pie informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

    Pamatojums

    Sk. 38. un 40. punktu.

    4.   grozījums

    4. pants

    Pievienot 1. punktam h) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 42. punktu.

    5.   grozījums

    4. pants

    Pievienot 1. punktam i) apakšpunktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    Pamatojums

    Sk. 41. punktu.

    6.   grozījums

    6. pants

    Grozīt 1. punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar šo Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, dalībvalstis izstrādā kopā un piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 14. pantu.

    1.   Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar šo Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/2012, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, dalībvalstis izstrādā kopā un piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2012 [horizontālā regula] 14. pantu.

    Pamatojums

    Sk. 18. un 19. punktu.

    7.   grozījums

    14 a. pants

    Iekļaut jaunu punktu

    Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

       

       .

    Pamatojums

    Lai atbalstītu policijas pārrobežu darbības, līdz šim varēja izmantot ISEC programmas (Komisijas programma noziedzības novēršanai un apkarošanai) vai ERAF 3. mērķa līdzekļus (papildināmības princips, Lēmuma 2007/125/TI 11. pants). ISEC centralizēti finansē Eiropas Savienība, savukārt 3. mērķis tiek finansēts decentralizētas līdzdalības veidā. Ar ISF regulas projekta 14. pantu Padomes 2007. gada lēmums nākamajā finanšu periodā tiktu atcelts. Tādējādi papildināmības starp Kopienas instrumentiem princips vairs nedarbojas. Izvēle starp ISF un 3. mērķa finansējums vairs nav iespējama. No šās elastīgās iespējas izmantot dažādus finansēšanas instrumentus nevajadzētu atteikties. Ciktāl papildināmības atcelšana ir paredzēta, lai novērstu dubultās finansēšanas iespēju, to var pietiekami ņemt vērā atbalsta īstenošanas gaitā. Tiek ierosināts ISEC 11. panta 3. punktā paredzēto papildināmības principu un drošības klauzulu iekļaut jaunā ISF 14.a pantā.

    Briselē, 2012. gada 18. jūlijā

    Reģionu komitejas priekšsēdētāja

    Mercedes BRESSO


    (1)  CdR 201/2009, 1. punkts.

    (2)  CdR 201/2009, 8. un 9. punkts.

    (3)  CdR 170/2010, 43. punkts.

    (4)  COM(2011) 752 final.

    (5)  Komisijas paziņojums “Eiropas programma trešo valstu pilsoņu integrācijai”, COM(2011) 455 final.

    (6)  CdR 170/2010, 41. un 42. punkts.

    (7)  CdR 201/2009, 92. punkts.

    (8)  CdR 170/2010, 48. punkts.

    (9)  CdR 201/2009, 87. punkts.

    (10)  COM (2012) 85.

    (11)  CdR 210/2008, 30. punkts.

    (12)  CdR 201/2009, 76. un 77. punkts.


    Top