7.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 199/95

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—

ņemot vērā 2010. gada 14. jūnija Padomes secinājumus, kuros Komisija tika aicināta līdz 2011. gada jūnijam izstrādāt Eiropas stratēģiju Atlantijas reģionam,

—

ņemot vērā Komisijas uzsākto sabiedrisko apspriešanu, lai pēc tam publicētu paziņojumu par Eiropas stratēģiju Atlantijas reģionam,

—

ņemot vērā ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un ES stratēģiju Donavas reģionam,

—

ņemot vērā 5. kohēzijas ziņojuma secinājumus,

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību XVIII sadaļā teritoriālā kohēzija ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības mērķiem;

B.

tā kā Atlantijas okeāna piekrastē atrodas piecas ES dalībvalstis — Francija, Īrija, Portugāle, Spānija un Apvienotā Karaliste;

C.

tā kā Atlantijas reģionam ir savas īpatnības, proti:

D.

tā kā šīs īpatnības ir saistītas ar jautājumiem, kas pārsniedz valstu robežas un kam politiskas atbildes ir jāatrod Eiropas līmenī;

E.

tā kā 2010. gada jūnijā Padome lūdza Komisiju līdz 2011. gada jūnijam izstrādāt stratēģiju Atlantijas reģionam un tā kā Komisijas paziņojuma publicēšana ir plānota 2011. gadā,

1.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz izstrādāt ES stratēģiju Atlantijas reģionam kā integrētu stratēģiju, kas veltīta ar jūru saistītiem un teritoriāliem jautājumiem;

2.

uzskata, ka stratēģija būtu jāizstrādā atbilstoši kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķim (3. mērķis) un ka tās pamatā jābūt integrētai un dažādas jomas un teritorijas aptverošai pieejai, orientējoties uz politikas nostādņu labāku koordinēšanu starp dažādiem attiecīgās teritorijas pārvaldības līmeņiem un galveno uzmanību pievēršot būtiskajiem jautājumiem; ir pārliecināts, ka Eiropas teritoriālā sadarbība var daudzos aspektos palīdzēt Atlantijas reģiona integrācijas procesa pastiprināšanai, palielinot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un konkrētu pasākumu īstenošanā;

3.

uzsver, ka par galveno pievienoto vērtību, ko rada ES makroreģionālās stratēģijas, tiek uzskatīta daudzlīmeņu sadarbība, koordinācija un stratēģisko investīciju uzlabošana, izmantojot pieejamo finansējumu, nevis piešķirot papildu līdzekļus; uzsver Zviedrijas prezidentūras secinājumus par to, ka nav jāveido jaunas iestādes, nav jāpieņem jauni tiesību akti un nav jāpiešķir jauni budžeta līdzekļi;

4.

prasa, lai stratēģija būtu atvērta visiem ES reģioniem gar Atlantijas okeāna piekrasti, tostarp Makronēzijas attālākajiem reģioniem;

5.

uzskata, ka stratēģijas ārējo dimensiju var pastiprināt, ņemot vērā Atlantijas reģionu ģeogrāfiski stratēģisko izvietojumu, jo īpaši kuģošanas drošuma un pārraudzības jomā, kā arī starptautisko tirdzniecības attiecību jomā; uzskata, ka ir jāpievēršas arī starptautiskajai sadarbībai un trīspusējas sadarbības iniciatīvām;

6.

uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāīsteno labāka mērķu un līdzekļu koordinācija, veidojot ciešas saiknes ar stratēģiju “ES 2020” un ES politiku pēc 2013. gada; šajā sakarā atgādina, ka šīs stratēģijas mērķis ir uzlabot ES līdzekļu izlietojumu, nevis palielināt izdevumus;

7.

prasa, lai stratēģija būtu labi savienota ar ES reģionālo politiku un integrētu jūrniecības politiku, un uzskata, ka tai arī jāveicina sinerģija ar citām ES politikas jomām, piemēram, Eiropas transporta tīkliem, kopējo zivsaimniecības politiku, klimata un vides pasākumiem, pētniecības un attīstības pamatprogrammu, enerģētikas politiku utt.;

8.

uzskata, ka stratēģijas teritoriālā dimensija ir būtiska un ka tā veicinās ES teritoriālo kohēziju; uzskata, ka šai teritoriālajai dimensijai būs jo īpaši jāpievēršas transporta un enerģētikas tīklu atvēršanai un starpsavienojumiem, jūras enerģētikas attīstībai, pilsētu un lauku teritoriju attīstībai, sauszemes un jūras saiknes pastiprināšanai un saiknei starp jūru un iekšzemes ūdeņiem;

9.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir uzlabot Atlantijas okeāna reģionu pieejamību un palielināt personu, preču un pakalpojumu pārvietošanos šajos reģionos, lai sasniegtu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas mērķus, jo īpaši attīstot tuvsatiksmes kuģošanu un jūras maģistrāles;

10.

atgādina, ka jūras dimensija ir šīs stratēģijas prioritāte, jo īpaši izmantojot jūras baseinu pieeju;

11.

pauž lielu atzinību par Komisijas sniegto atbalstu jūras ceļu plānošanai un izveidei Atlantijas reģionā, piemēram, attiecībā uz Hihonas un Nantes jūras ceļu, jo tas ir inovatīvs veids, kā uzlabot un dažādot Eiropas transporta tīklus, ietekmēt starptautiskās tirdzniecības attiecības, stimulēt ostu saimniecisko darbību, stiprināt tūrismu un veicināt CO2 emisiju samazināšanu;

12.

uzskata, ka stratēģijā būtu jāpievērš uzmanība šādiem kopēju interešu jautājumiem — jūras enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, tostarp kuģu izraisīta jūras piesārņojuma novēršana un apkarošana, transports un pieejamība, drošums, drošība un uzraudzība, pētniecība, inovācijas, radošās nozares, kultūra, atpūta un tūrisms, jūras transporta pakalpojumi un apmācība, zivsaimniecība un jūras produktu nozare;

13.

uzskata, ka stratēģijai ir jāattīsta sinerģijas starp attiecīgajām ES, valstu, reģionālajām un vietējām politikas nostādnēm, un tādēļ uzskata, ka ir nepieciešama atjaunināta daudzlīmeņu pārvaldība, kuras pamatā būtu ciešāka ES, valstu, reģionālo un vietējo iestāžu iesaistīšana;

14.

vēlas, lai stratēģijā tiktu ievērota augšupēja pieeja, sākot no vietējām pašvaldībām un iesaistot visas ieinteresētās personas; uzstāj, ka stratēģijas izstrādē un īstenošanā jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes, dalībvalstis, Eiropas Savienība, privātā sektora ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (tostarp attiecīgos starpreģionālie tīkli un organizācijas);

15.

uzstāj, ka sadarbība saistībā ar šo stratēģiju pirmām kārtām un galvenokārt jābalsta uz attiecīgo ieinteresēto pušu vajadzībām, un tādēļ uzskata, ka aplūkotās politiskās prioritātes ir jāpieņem uz vienprātības pamata;

16.

uzskata, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) varētu būt lietderīgs instruments, lai veicinātu sadarbību saskaņā ar ES stratēģiju Atlantijas reģionam;

17.

uzskata, ka stratēģija būtu jāīsteno no 2014. gada, ka tā jāsaskaņo ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu un ka kopā ar to būtu jāpieņem Eiropas līmenī noteikts rīcības plāns, tostarp strukturēšanas projektu saraksts;

18.

uzskata, ka stratēģijas iekšējā un ārējā dimensija būs jāīsteno, pašreizējos Kopienas līdzekļus piešķirot ar Atlantijas reģionu saistītiem jautājumiem un pamatojoties uz kopīgām prioritātēm;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienkāršotus noteikumus, lai atvieglotu stratēģijas īstenošanu un samazinātu attiecīgo administratīvo slogu;

20.

aicina Komisiju cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai noteiktu ES stratēģijas Atlantijas reģionam izstrādāšanas prioritātes, un aicina Komisiju regulāri informēt Eiropas Parlamentu un apspriesties ar to par stratēģijas īstenošanas gaitu;

21.

savu viedokli par gaidāmo Komisijas paziņojumu paudīs patstāvīgajā ziņojumā;

22.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai un citām attiecīgajām iestādēm.