7.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/3

1.1.

Komisija 2011. gada 20. oktobrī pieņēma šos priekšlikumus, lai aizstātu Direktīvu 2004/39/EK (6) un Direktīvu 2003/6/EK (7), kuru mērķis ir nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti, integritāti, noturību un caurredzamību. Ierosinātā MiFID pārstrādā Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz piekļuvi ieguldījumu sabiedrību, regulēto tirgu un datu pakalpojumu sniedzēju darbībai, to pārvaldību un uzraudzības regulējumu, ieguldījumu darbību veikšanu un trešo valstu uzņēmumiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar filiāles palīdzību. Ierosinātā MiFIR papildina Direktīvu 2004/39/EK un ievieš jaunus noteikumus par tirdzniecības datu publiskošanu, ziņošanu par darījumiem, atvasināto instrumentu tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, nediskriminējošu piekļuvi klīringa sistēmām, produktu intervenci atvasināto instrumentu pozīciju pārvaldību, kā arī par pakalpojumu sniegšanu, ko veic trešo valstu uzņēmumi, kuriem nav filiāles. Ierosinātā MAR atceļ un aizstāj Direktīvu 2003/6/EK. Ierosinātā MAD, kas pamatojas uz Līguma 83. panta 2. punktu, prasa dalībvalstīm ieviest kriminālsankciju minimālo līmeni tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nopietnākajos gadījumos.

1.2.

ECB atbalsta ierosinātos pasākumus finanšu instrumentu tirgus regulējuma uzlabošanai, jo tie ir svarīgi ieguldītāju aizsardzības nostiprināšanai un stabilākas un drošākas finanšu sistēmas radīšanai Eiropas Savienībā.

2.1.

Ierosinātā regulējuma rezultātā palielināsies juridiskā noteiktība, ierobežojot dalībvalstu iespējas un izvēles, kā arī tiks samazināti tirgus kropļojumu un regulējuma vietas izvēles riski. Jo īpaši apsveicama ir divu tieši piemērojamu regulu un kriminālsankciju direktīvas rezultātā pieaugošā saskaņotība, jo tā nodrošina vienlīdzīgus darbības nosacījumus un salīdzināmu noteikumu minimumu attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem, sankcijām un naudas sodiem, kā arī kriminālsankcijām.

2.2.

ECB stingri atbalsta vienotu Eiropas noteikumu izstrādi visām finanšu iestādēm (8), jo tas veicina vienotā tirgus raitu darbību Savienībā un stiprina lielāku finanšu integrāciju Eiropā (9). Turklāt, kā norādīts iepriekšējos atzinumos (10), ECB iesaka nodrošināt, ka tikai parastā likumdošanas procedūra attiecas tikai uz pamatprincipiem, kas atspoguļo galvenās politiskās izvēles un būtisko jautājumu, un ka tehniskos jautājumus vajadzības gadījumā pieņem kā deleģētos vai īstenojošos aktus saskaņā ar Līguma 290. un 291. pantu, Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI) (11) iepriekš izstrādājot regulatīvo vai īstenojošo aktu projektus. Šajā sakarā, ņemot vērā deleģēto un īstenojošo aktu nozīmi, kas ir būtiska vienoto Eiropas noteikumu sastāvdaļa, ECB sagaida, ka ar to pienācīgajā laikā apspriedīsies par šiem ierosinātajiem Savienības aktiem (12).

2.3.

Turklāt ECB iesaka nodrošināt Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu saskaņotību dažādās nozarēs.

3.1.

ECB atzinīgi vērtē, ka ierosinātais regulējums nostiprina un sakārto ieguldījumu sabiedrības un finanšu instrumentu tirgus uzraugošo iestāžu pilnvaras, kā arī to izmeklēšanas tiesību izpildi (13), īpaši uzsverot pārrobežu sadarbību (14). Finanšu instrumentu tirgu kārtīgai darbībai ir ārkārtīgi svarīgi, ka kompetentās iestādes visā Savienībā izveido labi sagatavotu un ar pietiekamām pilnvarām apveltītu uzraugu tīklu, kas spēj rīkoties attiecībā uz nevēlamām tendencēm, darbībām vai draudiem tirgos. Šajā sakarā ECB atbalsta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) spēcīgo lomu ierosinātajā regulējumā, sevišķi attiecībā uz veicināšanas un koordinācijas funkcijām un tehnisko standartu izstrādi. Turklāt nacionālo kompetento iestāžu pienākums sadarboties ar EVTI un sniegt tai visu nepieciešamo informāciju veicinās ierosināto regulu saskaņotu piemērošanu un vienlīdzīgus darbības nosacījumus Savienībā. Kā tas norādīts iepriekšējos atzinumos (15), ECB šajā sakarā iesaka turpināt uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas ietvaros un uzraudzības iestāžu un ECBS centrālo banku, t. sk. ECB, starpā, ja šī informācija attiecas uz to uzdevumu izpildi (16).

3.2.

Tāpat nepieciešama ir ierosinātajā regulējumā paredzētā kompetento iestāžu sadarbība ar citām iestādēm attiecīgajā dalībvalstī (17). Turklāt, lai nodrošinātu makrouzraudzības perspektīvas ņemšanu vērā, ECB iesaka izveidot un uzlabot pienācīgas sadarbības procedūras ar makrouzraudzības iestādēm, gadījumos, ja jāizvērtē draudi finanšu stabilitātei (18). Tas var nozīmēt, ka jāsadarbojas kompetentajām iestādēm un nacionālajām makrouzraudzības iestādēm (19) vai, citos gadījumos, EVTI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) (20). Šajā sakarā var būt nepieciešams šādu sadarbību paredzēt, pārskatot Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (21).

3.3.

Ierosinājums nostiprināt administratīvo sankciju režīmu, nosakot kompetentajām iestādēm administratīvo pasākumu, sankciju un naudas sodu noteiktu minimālo līmeni, ir piemērots veids kā nodrošināt kopējus standartus visā Savienībā, tajā pašā laikā atstājot nacionālajiem likumdevējiem izvēles iespēju noteikt kompetentajām iestādēm papildus tiesības noteikt sankcijas, jo īpaši noteikt augstāka līmeņa administratīvos naudas sodus (22). Turklāt, lai nodrošinātu Savienībā noteikto sankciju caurredzamību un saskaņotību, dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai un EVTI piemērojamie nacionālie noteikumi un to vēlākie grozījumi (23).

5.1.

ECB atbalsta ierosināto pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības caurredzamības prasību paplašinājumu ne tiklai attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem, iekļaujot obligācijas strukturētos produktus un atvasinātos instrumentus, kurus atļauts tirgot vai kuri tiek tirgoti regulēta tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (DTS) vai regulētā tirdzniecības sistēmā (RTS), kā arī atvasinātos instrumentus, ko uzskata par atbilstošiem centrālajam klīringam, jo tas veicinās cenas noteikšanu un atbalstīs šādu instrumentu novērtēšanas procesu.

5.2.

Ierosinātā MiFID  (24) un ierosinātā MiFIR  (25) ievieš noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot caurredzamības informācijas datu konsolidāciju. Saskaņā ar šiem noteikumiem konsolidētas datu sistēmas nodrošinātāji vāks informāciju no tirdzniecības vietām un, attiecībā uz darījumiem, kas veikti ārpus tirdzniecības vietām, no ieguldītajiem, izmantojot apstiprinātus publiskošanas mehānismus. Komisija uzskata, ka ierosinātie noteikumi paredz konsolidēto datu sistēmu nodrošinātāju rašanās nosacījumus (26). neskatoties uz šādu komerciālu risinājumu attīstību, ECB uzskata, ka pienācīgu caurredzamību var nodrošināt tikai viena vienota konsolidēto datu sistēmas nodrošinātāja izveide. Šajā sakarā ECB atzīmē, ka Komisija zinos par konsolidēto datu sistēmu praktisko darbību un, ja uzskatīs to par vajadzīgu, sniegs likumdošanas priekšlikumus vienas struktūras izveidei, kura konsolidē pēctirdzniecības informāciju (27). Tomēr ECB uzskata, ka pieredze Direktīvas 2004/39/EK transponēšanā parādīja, ka tirgus nespēj nodrošināt datu konsolidāciju, un tas ļauj jau šajā posmā izteikt likumdošanas priekšlikumus, kas risina šos jautājumus.

7.1.

Iepriekš minētais caurredzamības un ziņošanas regulējums neparedz atbrīvojumu darījumiem, kuros darījuma partneris ir ECBS centrālā banka (29).

7.2.

ECB šajā sakarā atzīmē, ka, lai gan darījumu atklāšana, ko centrālās bankas veic savu likumos noteikto mērķu un uzdevumu izpildei, nesniegs lielāku caurredzamību tirgiem, šo operāciju efektivitāte, īpaši monetārās politikas vai valūtas maiņas operāciju jomā, un centrālo banku uzdevumu izpilde, kas balstās uz savlaicīgumu un konfidencialitāti, ievērojami cietīs, atklājot informāciju par šādiem darījumiem reālajā laika vai ar laika nobīdi. Turklāt caurredzamība attiecībā uz konkrēta veida darījumiem un šo darījumu apmēru noteiktos laikos varētu ļaut tirgus dalībniekiem gandrīz nekavējoties identificēt ECBS centrālo banku darījumus pat neatklājot to nosaukumus. Tādēļ ECB stingri iesaka atbrīvot ECBS centrālo banku darījumus no caurredzamības prasībām (30).

7.3.

Ziņošanas pienākumi, kas darījumu, kuros piedalās ECBS, darījuma partneriem prasa ziņot visus attiecīgos datus kompetentajām iestādēm, arī var ietekmēt ECB un nacionālo centrālo banku konfidencialitātes režīmus un būt pretrunā ar saskaņā ar Līgumu ECB piešķirtajai imunitātei, jo īpaši ECB arhīvu un oficiālo komunikāciju neaizskaramībai (31), sevišķi tāpēc, ka ziņošanas kompetentajām iestādēm process var notikt ar citu struktūru palīdzību, piem., tirdzniecības vietu, apstiprinātu ziņošanas mehānismu vai darījumu reģistru palīdzību. Minēto iemeslu dēļ darījumi, kuros darījuma partneris ir ECBS centrālā banka, jāatbrīvo arī no ziņošanas pienākumiem (32).

9.1.

Eurosistēma jau atzīmējusi (35), ka neatliekami jārīkojas, lai Savienība īstenotu 2009. gada septembrī panākto G20 apņemšanos, ka “visi standartizētie ārpusbiržas atvasinājumu līgumi jātirgo biržās vai, vajadzības gadījumā, elektroniskās tirdzniecības platformās un ka klīrings vēlākais līdz 2012. gada beigām jāveic ar centrālo darījuma partneru palīdzību”, uzlabojot ārpusbiržas atvasinājumu tirgu caurredzamību, mazinot sistēmisko risku un aizsargājot tirgu pret ļaunprātīgu izmantošanu.

9.2.

Šajā sakarā ECB atbalsta noteikumus (36), kas paredz prasību atbilstošus ārpusbiržas atvasinājumus tirgot regulētos tirgos, DTS un RTS, un uzticēt EVTI noteikt precīzu šāda tirdzniecības pienākuma piemērošanas jomu, ņemot vērā likviditāti (37). ECB tomēr atzīmē, ka šāda pieeja var būt jāpapildina, lai ņemtu vērā Finanšu stabilitātes padomes ieteikumu, ka “iestādēm jāizstrādā iniciatīvas un vajadzības gadījumā noteikumi, kas palielina standartizētu produktu un standartizētu procesu izmantošanu” (38). Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB uzskata, ka nestandartizētu līgumu tirdzniecības ārpus regulētiem tirgiem, DTS un RTS regulāra uzraudzība jāveic Savienības līmenī.

10.1.

Algoritmiskā tirdzniecība (AT), t. sk. augstfrekvences tirdzniecība (AFT), var radīt risku finanšu tirgu likviditātei un efektivitātei, jo īpaši stresa apstākļos. Tādēļ ECB atzinīgi vērtē ierosinātos grozījumus Direktīvā 2004/39/EK, kas ievieš pienācīgus organizatoriskos drošības pasākumus tirdzniecības vietās, piem., attiecībā uz tirdzniecības kapacitāti, “drošinātāju” izveidi, piedāvājot tirgus piekļuvi augstfrekvences tirgotājiem un ieguldījumu sabiedrībām, kas nodrošina tiešu elektronisko piekļuvi tirdzniecības vietām. Ierosinātie noteikumi tāpat veicinās kompetento iestāžu veikto AFT un AT pārraudzību un kontroli.

10.2.

Tomēr ECB uzskata, ka regulējumā jāprecizē, ka visas struktūras, kas AT veic profesionāli, jāuzskata par atbilstošām ieguldījumu sabiedrību definīcijai un tādēļ ietilpst MiFID piemērošanas jomā, un uz to darbībām attiecas kompetento iestāžu uzraudzība un kontrole (39). Nodrošinot visu AFT un AT profesionāli iesaistīto struktūru visaptverošu iekļaušanu, tiks ierobežota ierosināto noteikumu apiešanas iespēja

10.3.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātas MiFIR normas, kas saistītas ar darījumu ziņošanas detaļām, kas iekļaus apzīmējumu datorizēto algoritmu identifikācijai ieguldījumu sabiedrībā, kura atbild par ieguldījumu lēmumu un darījuma izpildi (40). Lai veicinātu uzraudzību dažādos tirgos un novērstu un atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ECB uzskata, ka šādi unikāli identifikatori jāizstrādā to darījumu identifikācijai, ko jebkura AT radījusi tirdzniecības platformas ietvaros vai ārpus tiem.

10.4.

Visbeidzot, ierosinātajām prasībām regulētos tirgos (41) paredzēt efektīvas sistēmas un procedūras, jānodrošina, ka AT sistēmas nevar radīt vai veicināt nelīdzsvarotus tirdzniecības apstākļus tirgū. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē i) nosacījumu noteikšanu, kuros tirdzniecība jāaptur, ja konstatētas nozīmīgas cenas izmaiņas finanšu instrumentā attiecīgajā tirgū; un ii) neizpildīto rīkojumu attiecības pret darījumiem maksimālā koeficienta un cenas minimālo izmaiņu noteikšanu (42). Lai gan ECB viedoklis ir, ka Komisijai jānosaka tiesības noteikt neizpildīto rīkojumu attiecības pret darījumiem maksimālo koeficientu, ECB uzskata, ka neizpildīto rīkojumu attiecības pret darījumiem minimālā koeficienta noteikšana nav nepieciešama (43).

11.1.

Ierosinātā MiFID nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka regulēti tirgi, DTS un RTS operatori, kas atļauj atvasināto preču instrumentu tirdzniecību, piemēro pienācīgus ierobežojumus vai citus mehānismus ar līdzvērtīgu iedarbību, lai atbalstītu likviditāti, novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un atbalstītu pienācīgus cenas noteikšanas un norēķinu apstākļus fiziski piegādājamām precēm (44). Saskaņā ar ierosināto MiFID šādus ierobežojumus var harmonizēt ar Komisijas deleģēto aktu (45) palīdzību, kā arī kompetentajām iestādēm būs tiesības noteikt ex ante pozīciju limitus atvasinātajiem preču instrumentiem (46) noteikta laika posmā, bet EVTI tiks piešķirta šādu pasākumu koordinatora loma un konkrētas tiešas pilnvaras šajā jomā (47). ECB atzinīgi vērtē šīs normas.

11.2.

Tomēr attiecībā uz ierobežojumiem atvasinātajiem preču instrumentiem ECB uzsver to, cik svarīgi ir pienācīgi novērst regulējuma izvēles vietas risku un konkurences kropļojumus ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī attiecībā pret citiem galvenajiem finanšu centriem. Tādēļ kopīgas pieejas atrašanai šajā jautājumā ir visaugstākā prioritāte. To var sasniegt, paredzot EVTI lomu gan kopējo principu izstrādē Savienības līmenī, gan nacionālo kompetento iestāžu veikto pasākumu koordinācijā.

11.3.

Turklāt, lai gan ECB atbalsta pozīciju ierobežojumu noteikšanu (48), daži aspekti vēl ir jāprecizē. Tas jo īpaši attiecas uz piemērota ierobežojuma definīciju, laiku, attiecībā uz kuru šie ierobežojumi jāpiemēro, un atvasināto līgumu izmantošanu no tirgus dalībnieku puses (49). Turklāt ECB uzskata, ka arguments, ka pozīciju ierobežojumi veicinās tirgus likviditātes uzlabošanos, ir jāpaskaidro papildus.

11.4.

Ierosinātā MiFID nosaka (50) informācijas atklāšanu par dažādu tirgotāju veidu turētajām pozīcijām. Turklāt tā prasīs regulētiem tirgiem, DTS vai RTS, kurās atvasinātie preču vai emisijas instrumenti tiek tirgoti, publiskot nedēļas datus par šādām pozīcijām. Dati par garajām un īsajām pozīcijām, kā arī par atvērtajām pozīcijām būs pietiekami, lai izvērtētu tirgus dalībnieku rīcību, jo īpaši attiecībā uz tirgus dalībnieku pozīciju koncentrēšanās uzraudzību.

12.1.

ECB atzinīgi vērtē tiesību piešķiršanu EVTI uz pagaidu laiku aizliegt vai ierobežot dažu finanšu instrumentu vai finanšu darbību vai prakses piedāvāšanu, izplatīšanu vai pārdošanu (51). Ņemot vērā, ka EVTI rīcība var būt vērsta pret draudiem finanšu tirgu normālai darbībai vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei (52), ECB iesaka šajā aspektā nodrošināt pienācīgu sadarbību ar ESRK (53).

12.2.

Konsekventa regulatīvā pieeja ir nepieciešama attiecībā uz tādu atšķirīgu finanšu instrumentu izplatīšanu mazajiem ieguldītājiem, kuri apmierina līdzīgas ieguldītāju vajadzības un rada salīdzināmas problēmas ieguldītāju aizsardzībā (54). Ņemot to vērā ECB atzīmē, ka ierosinātā MiFID prasību, t. sk. uzņēmējdarbības veikšanas un interešu konfliktu noteikumu, piemērošanu paplašina attiecībā uz kredītiestādēm, kas pārdod vai iesaka strukturētos noguldījumus. Šajā sakarā ECB uzsver nepieciešamību: i) precizēt “strukturēto noguldījumu” definīciju; ii) norādīt finanšu produktiem piemērojamo patērētāju aizsardzības režīmu; un iii) nodrošināt konsekventu pieeju dažādās Savienības likumdošanas iniciatīvās, piem., Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju shēmām (55) pārskatīšanā, kā arī notiekošo darbu ar apvienotu mazumtirdzniecības ieguldījumu produktiem šajā aspektā. Turklāt, lai nodrošinātu konsekventu pieeju visos finanšu pakalpojumu sektoros, ECB uzsver to, cik svarīgi ir pēc iespējas ciešā EUI sadarbībā izstrādāt un ieviest normatīvos un uzraudzības regulējumus saistībā ar ieguldītāju aizsardzību, piem., kombinētās pārdošanas jomā (56).

12.3.

ECB tāpat atzinīgi vērtē komisijas priekšlikumus ieguldījumu konsultāciju jomā. Lai gan tas ir solis pareizajā virzienā, ECB aicina Komisiju apsvērt papildus pasākumus mazo ieguldītāju aizsardzības stiprināšanai, piem., finanšu zināšanu uzlabošanu (57).

12.4.

Ierosinātā MiFID  (58) dod tiesības dalībvalstīm noteikt konkrētus kritērijus pēc kuriem vērtē pašvaldību un vietējo publisko iestāžu pieredzi un zināšanas, tām lūdzot tās uzskatīt par profesionāliem klientiem. Šī pieeja ņem vērā to, ka Eiropā ievērojami atšķiras šādu iestāžu spēja novērtēt finanšu saistību sekas. Dalībvalstu publiskās finanses var nopietni ietekmēt publisko iestāžu kļūdaini lēmumi, kas potenciāli var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti Eiropas līmenī. Turklāt var būt nepieciešams lūgt dalībvalstis noteikt kritērijus, kas precizē kuras iestāžu kategorijas atbilst tam, lai tās uzskatītu par profesionāliem klientiem. Arī EVTI varētu tikt lūgta sniegt norādījumus šajā jomā.

13.1.

ECB atbalsta ierosināto saskaņoto regulējumu pakalpojumiem, ko trešo valstu uzņēmumi sniedz Savienībā, un atļauju uzņēmumiem dibināt filiāles vienā dalībvalstī, lai sniegtu pakalpojumus citās dalībvalstīs, nedibinot turpmākas filiāles. Saskaņots piekļuves režīms trešo valstu uzņēmumiem mazinās fragmentāciju, uzlabos līdzvērtīgus darbības nosacījumus dalībvalstīs un palielinās juridisko noteiktību visiem tirgus dalībniekiem, jo tirgus piekļuves nosacījumi kļūs vieglāk paredzami. ECB atzīmē, ka līdzvērtīgs ieguldītāju aizsardzības līmenis un līdzvērtīgi regulatīvie standarti trešo valstu uzņēmumiem salīdzinājumā ar ES/EEZ uzņēmumiem ir būtiski nepieciešams tirgus kropļojumu novēršanai.

13.2.

Ierosinātā diferencētā pieeja nošķir obligātu filiāles nodibināšanu, ja ieguldījumu pakalpojumi vai darbības tiek sniegtas mazajiem klientiem, un iespējamu šādu pakalpojumu sniegšanu bez filiāles nodibināšanas pārējos gadījumos. Tas atspoguļo nepieciešamību uzlabot mazo klientu aizsardzības līmeni, kas ierosinātajā MiFID tiek risināta ar: i) Komisijas lēmumu par uzraudzības regulējuma līdzvērtību trešajā valstī; ii) dažu MiFID prasību attiecināšanu uz filiāli; un iii) paredzot, ka uzraudzību veic kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā filiāle saņēmusi darbības atļauju (59). Tomēr ECB atzīmē, ka, lai mazajiem ieguldītājiem faktiski nodrošinātu to pašu aizsardzības līmeni, sadarbības līgumiem ar trešajām valstīm jānodrošina, ka ieguldītājus aizsargā pietiekama sākotnējā kapitāla prasība, ņemot vērā, ka vienīgi trešās valsts uzņēmums, nevis tā filiāle ir tiesību un pienākumu turētājs un atbild attiecībā pret ieguldītājiem. Turklāt ieguldītājiem var ievērojami kaitēt tas, ka strīdu jārisina trešās valsts jurisdikcijā un saskaņā ar tās likumiem.

14.1.

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīma piemērošanas joma (60) ir paplašināta, iekļaujot tajā jaunus tirgus, īpaši jaunas tirdzniecības vietas, piem., DTS un RTS, un to attiecinot uz ārpusbiržas finanšu instrumentus, t. sk. atvasinātos instrumentus. Turklāt jebkura darbība vai darījumi saistībā ar finanšu instrumentiem, kas ietilpst ierosinātās MAR darbības jomā, ietilpst piemērošanas jomā arī tad, ja šāda darbība vai darījums notiek ārpus regulētā tirgus, DTS vai RTS. ECB atbalsta Komisijas priekšlikumu paplašināt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulējuma piemērošanas jomu, ciktāl tas uzlabo tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīma efektivitāti, to pielāgojot finanšu inovācijām un jaunākajiem tehnikas sasniegumiem.

14.2.

Aizliegumi un prasības ierosinātajā MAR tiks piemēroti arī attiecībā uz darbībām, ko veic ārpus Savienības (61), lai aizkavētu noteikumu apiešanu, pārceļot darbību ārpus Savienības, Šādu darbību efektīvai kontrolei un sankciju noteikšanai ECB par būtiskiem uzskata sadarbības līgumus ar trešajām valstīm. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē to, ka šis jautājums risināts ierosinātajā MAR, un ka tajā paredzēts, ka EVTI šo procesu koordinē un veicina, sagatavojot paraugus (62). Ņemot to vērā, ECB iesaka paplašināt izslēgšanas režīmu arī uz monetārā un publiskā parāda pārvaldības darbībām, kas dažos gadījumos arī notiek ārpus Savienības.

14.3.

ECB atzinīgi vērtē, ka ierosinātajā MAR apskatīti konkrēti tirgus manipulācijas gadījumi (63), atsaucoties uz tādiem jauniem tirdzniecības paņēmieniem kā algoritmiskā tirdzniecība, t. sk. augstfrekvences tirdzniecība. Kā minēts iepriekš, lai gan algoritmiskajai tirdzniecībai var būt pamatots mērķis, tā var radīt arī ievērojamu risku, jo tā traucē normālu tirgus darbību un pastiprina svārstīgumu, kas neatbilst sabiedrības interesēm. Tādēļ ECB atbalsta šādu tirdzniecības paņēmienu stingru kontroli, lai aizsargātu normālu tirgus darbību un sabiedrības intereses.

14.4.

Ierosinātā MAR  (64) netieši norāda, ka tirdzniecība tirgus slēgšanas brīdī ir tirgus manipulācija vai mēģinājums veikt tirgus manipulāciju. Tomēr daudzos tirgos novērojami lielāki tirdzniecības apjomi darbadienas sākumā vai beigās, kad tiek veikti norēķini par pozīcijām, apstrādāta nakts informācija vai tirgiem tiek paziņoti kādi jaunumi. Šajā sakarā ECB ieteikti sīkāku analīzi vai uzlabojumus šajā tirgus manipulācijas definīcijā.

16.1.

Ierosinātā MAR prasa finanšu instrumentu emitentam pēc iespējas ātrāk informēt sabiedrību par informāciju, kas tieši skar emitentu (69). Tajā pašā laikā ierosinātā MAR saglabā Direktīvas 2003/6/EK normu, kas emitentam ļauj atlikt publiskošanu, ja i) maz ticams, ka neatklāšana maldinās sabiedrību, un ii) var tikt nodrošināta informācijas konfidencialitāte. Ja tiek izmantota šī informācijas atklāšanas atlikšana, emitentam kompetentā iestāde jāinformē tūlīt pēc informācijas atklāšanas, lai tā varētu ex post pārbaudīt atlikšanas īpašo apstākļus (70). Turklāt ierosinātā MAR paredz jaunu informācijas atklāšanas režīma elementu, ka kompetentā iestāde var ex ante emitentam atļaut publiskās informācijas atklāšanas atlikšanu, ja i) informācija ir sistēmiski nozīmīga, ii) atlikt informācijas atklāšanu ir sabiedrības interesēs, un iii) var tikt nodrošināta informācijas konfidencialitāte (71).

16.2.

Kā minēts iepriekšējā atzinumā (72), ECB atbalsta turpmāku juridiskā regulējuma uzlabošanu informācijas atklāšanas atlikšanai saskaņā ar ierosināto MAR. Vispārējās intereses publiskot informāciju var būt nepieciešams līdzsvarot ar nepieciešamību saglabāt konfidencialitāti uz vismaz ierobežotu laika posmu emitenta vai sabiedrības interesēs. Informācijas publiskās atklāšanas atlikšana var notikt divās situācijās – i) emitenta interesēs un uz emitenta atbildību (73), vai ii) sabiedrības interesēs un pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas (74). ECB atzinīgi vērtē izņēmumu sabiedrības interešu gadījumā, kas apvienots ar nosacījumu, ka informācijai jābūt sistēmiski nozīmīgai, tādējādi atļaujot ņemt vērā finanšu stabilitātes apsvērumus, kas var rasties gadījumā, ja emitents saņem ārkārtas likviditātes atbalstu.

16.3.

Finanšu iestāžu gadījumā vērtējumu par to, vai informācija ir sistēmiski nozīmīga, un to vai publiskošanas atlikšana ir sabiedrības interesēs, jāveic ciešā sadarbībā ar nacionālo centrālo banku un nacionālo uzraudzības iestādi, un, ja tā nav ne centrālā banka, ne uzraudzības iestāde, ar makrouzraudzības iestādi. Jānosaka piemērotas un efektīvas procedūras nacionālajā līmenī, lai nodrošinātu savlaicīgu šo iestāžu iesaistīšanos, to stiprinot ar principu kopumu Savienības līmenī. Ja to attaisno sistēmiskā nozīmība un sabiedrības intereses, kompetentajai iestādei jābūt tiesībām pieņemt rīkojumu par publiskošanas atlikšanu. Jo īpaši informāciju par centrālās bankas sniegto aizdevumu vai citu likviditātes nodrošinājumu konkrētai kredītiestādei, t. sk. ārkārtas likviditātes palīdzību, var būt nepieciešams uz laiku paturēt konfidenciālu, lai veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā un saglabātu sabiedrības uzticību krīzes periodā (75).

17.1.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās MAD normas, kas nosaka noteikumu minimumu kriminālsankcijām par nopietnākajiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem. Šie noteikumi ir būtiski, lai nodrošinātu juridiskā regulējuma efektivitāti un panākumus un Savienības politikas cīņai ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu efektīvu ieviešanu. Turklāt līdzvērtīgi, stipri un atturoši sankciju režīmi cīņai ar finanšu noziegumiem un to konsekventa un efektīva piemērošana ir būtiskas likuma varas sastāvdaļas, kas veicina finanšu stabilitāti.

17.2.

ECB atzinīgi vērtē, ka ierosinātā MAD  (76) risina juridisko personu atbildības jautājumu, jo šāda atbildība uzņēmumu līmenī var rosināt stingrāku iekšējo uzraudzību un kontroli, tādējādi veicinot labu korporatīvo pārvaldību un tirgus disciplīnu. Tomēr šo normu veiksmīgai ieviešanai un plānoto politikas mērķu sasniegšanai būs nepieciešama uzmanīga nacionālās juridiskās specifikas izvērtēšana, jo ne visās dalībvalstīs pastāv juridisko personu kriminālatbildības jēdziens.