Prasība, kas celta 2010. gada 23. decembrī — Octapharma Pharmazeutika/EZA

(Lieta T-573/10)

2011/C 55/49

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Octapharma Pharmazeutika Produktionsgesellschaft mbH (Vīne, Austrija) (pārstāvji — I. Brinker un T. Holzmüller, Rechtsanwälte, un J. Schwarze, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza šādus prasības pamatus.

1)   Pirmais prasības pamats: Administratīvo iestāžu rīcības likumības principa, kombinācijā ar normām par maksas iekasēšanu, pārkāpums

Prasītāja šajā sakarā norāda, ka EZA, pamatodamās uz pašas pieņemtu prettiesisku maksas iekasēšanas kārtību, ir noraidījusi maksas atmaksāšanu. EZA esot pārsniegusi savu rīcības brīvību, jo tā apstrīdēto lēmumu esot pamatojusi ar noteikumiem par maksas iekasēšanu, kuri esot pretrunā speciālajiem un vispārējiem maksu aprēķināšanas principiem. Prasītāja uzskata, ka uz maksas iekasēšanas kārtību neattiecas Regula (EK) Nr. 297/95 (1). Iekasētā maksa esot pretrunā principiem par sniegumam atbilstošu un samērīgu samaksu. Turklāt tā esot krasi nesamērīga ar maksām, kas iekasētas par pirmreizējo un ikgadējo sertifikāciju un tradicionālo administratīvo praksi.

2)   Otrais prasības pamats: Samērīguma principa pārkāpums

Šajā aspektā prasītāja norāda, ka atklājoties samērīguma principa pārkāpums, salīdzinājumā ar maksu par pārējiem EZA piedāvātajiem pakalpojumiem. Kaut arī citas plazmas pamatlietu sertifikācijas esot saistītas ar ietilpīgākām administratīvām procedūrām, tām esot noteikta krietni zemāka maksa. Arī salīdzinot pēdējo gadu maksas iekasēšanas praksi ar izskatāmajā gadījumā aprēķināto administratīvo izdevumu maksu, atklājoties, ka iekasētā maksa nav samērīga ar ieguldīto darbu.

3)   Trešais prasības pamats: Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums, pēkšņi mainot administratīvo praksi

Trešā pamata ietvaros prasītāja izklāsta, ka EZA prasītājai un citām ieinteresētajām personām nesaprotamā un nenojaušamā veidā esot atkāpusies no parastās maksas iekasēšanas prakses un tādējādi pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Atbildētāja it īpaši esot pārkāpusi attiecīgo tiesisko regulējumu un pārsniegusi savu rīcības brīvību, nosakot maksu apmērus, un tādējādi prasītāja var atsaukties uz savas tiesiskās paļāvības aizsardzību. Prasītāja uzskata, ka šajā sakarā īpaša nozīme ir piešķirama apstāklim, ka EZA pie iepriekšējās maksu iekasēšanas prakses esot atgriezusies vēl pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

4)   Ceturtais prasības pamats: Vienveidīgas un saskanīgas administratīvo iestāžu rīcības principa pārkāpums

Šajā sakarā prasītāja norāda, ka tikai īsā laika periodā īstenotais sīnusveidīgais maksu palielinājums esot pretrunā “Labas administratīvās prakses kodeksā, kas Eiropas Komisijas darbiniekiem jāievēro attiecībās ar sabiedrību” kodificētajam un no tiesībām uz labu pārvaldību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu izrietošajam administratīvo iestāžu vienveidīgas un saskanīgas rīcības principam. Atbilstoši EZA parastajai maksu iekasēšanas praksei par līdzvērtīgu administratīvo darbību parasti tiktu iekasēta būtiski zemāka, pēc citas metodes aprēķināta maksa. Tiktāl runa esot par nepamatotiem grozījumiem administratīvajā praksē. Turpinot prasītāja norāda, ka EZA, ņemot vērā īpašos ar laiku saistītos faktorus un ievērojamo noslogojuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, prasītājas gadījumā bija jāpieņem vismaz izņēmuma vai pārejas noteikumi.

(1)  Padomes 1995. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 297/35 par maksām, kas maksājamas Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai (OV L 35, 1. lpp.).