Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)”

COM(2009) 254 galīgā redakcija (2009/0072 (CNS)

(atzinuma papildinājums)

(2010/C 128/30)

Galvenā ziņotāja: Soscha zu EULENBURG kdze

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Birojs saskaņā ar Reglamenta piemērošanas noteikumu 29. panta A punktu 2009. gada 29. septembrī nolēma izstrādāt atzinuma papildinājumu par tematu

“Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011)”

COM(2009) 254 galīgā redakcija (2009/0072 (CNS)

un uzdeva Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētajai nodaļai sagatavot atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 457. plenārsesijā, kas notika 2009. gada 4. un 5. novembrī (5. novembra sēdē) iecēla zu Eulenburg kdzi par galveno ziņotāju un vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1.   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011). Priekšlikuma izstrāde liecina, ka ir novērtēta daudzu iedzīvotāju līdzdalība, kas brīvprātīgi darbojas dažādās jomās sabiedrības labā un sekmē sociālo kohēziju Eiropā.

1.2.   EESK uzskata, ka šim gadam izvirzītie mērķi ir atbilstoši, lai iedzīvotājiem sniegtu Eiropas pievienoto vērtību.

1.3.   Komiteja uzsver, ka brīvprātīgo darbu nedrīkst “instrumentalizēt”.

1.4.   Jāizmanto cieša saikne ar citiem Eiropas gadiem, proti, 2010. gadu (cīņa pret nabadzību) un 2012. gadu (aktīvs dzīvesveids vecumdienās un paaudžu solidaritāte), lai nodrošinātu ilgtspējīgu sinerģiju.

1.5.   EESK ierosina noteikt politisko darba kārtību brīvprātīgā darba un tā infrastruktūras veicināšanai ES dalībvalstīs.

1.6.   EESK uzskata, ka ir vajadzīga veicinoša vide, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu un infrastruktūru brīvprātīgajam darbam vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī un sekmētu iedzīvotāju līdzdalību.

1.7.   EESK atzinīgi vērtē ilgtspējīgu Eiropas līmeņa struktūru izveidi. Šā mērķa sasniegšanu varētu sekmēt, izveidojot ieinteresēto pušu forumu brīvprātīgā darba jautājumos.

1.8.   EESK uzskata, ka nekavējoties ievērojami jāpalielina finanšu līdzekļi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un ņemtu vērā vietējo dimensiju.

1.9.   Iesaistītajām pusēm jādod laiks, lai sagatavotu gada norises un tās efektīvi īstenotu. Tādēļ Padomei un Parlamentam pēc iespējas ātrāk jāpieņem nepieciešamie konceptuālie un finansiālie lēmumi.

1.10.   Pēc novērtēšanas ziņojuma jāizstrādā baltā grāmata, lai nodrošinātu turpmāko darbu un noteiktu turpmākos soļus un pasākumus Eiropas līmenī.

2.   Komisijas priekšlikuma mērķis

2.1.   Komisija 2009. gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011). Eiropas gada mērķis ir stiprināt brīvprātīgā darba nozīmi un ieguldījumu Eiropas sabiedrībā.

2.2.   Komisija ierosina šādus četrus Eiropas Brīvprātīgā darba gada mērķus:

2.3.   Šie mērķi jāsasniedz, daloties pieredzē, izplatot pētījumu rezultātus, organizējot konferences un pasākumus, kā arī informācijas un sabiedrisko attiecību kampaņas. Pasākumiem 2011. gadā ir paredzēts budžets 6 miljonu euro apmērā, savukārt 2010. gadam ir paredzēti 2 miljoni euro sagatavošanas darbu veikšanai.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Nākot klajā ar šo priekšlikumu, Komisija ir ņēmusi vērā EESK, citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un Eiropas Parlamenta vēlmi un aicinājumu.

3.2.   Komisijas gatavība veidot intensīvu pilsonisko dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāvērtē īpaši atzinīgi. Jānodrošina, lai arī valstu līmenī pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaistītos plānoto koordinācijas struktūru darbā, kā arī pasākumu plānošanā un īstenošanā, un lai valstu un Eiropas līmenī tiktu izstrādātas atbilstošas politiskas darba programmas. Šajā sakarā kā piemēru varētu minēt atklāto koordinācijas metodi.

3.3.   Nosaukums “Eiropas Brīvprātīgā darba gads” ir piemērots, jo aptver šo jēdzienu kopumā. Tas ir pietiekami konkrēts, lai Eiropas iedzīvotāji to varētu viegli uztvert, un vienlaikus pietiekami plašs, lai aptvertu visus šādas līdzdalības dažādos aspektus. Šai ziņā tas atbilst brīvprātīgā darba daudzveidīgajam raksturam un dažādajām darbības jomām, un tādēļ tas ir jāsaglabā.

3.4.   EESK atzinīgi vērtē uzsvaru uz to, ka brīvprātīgais darbs ir iedzīvotāju līdzdalības, Eiropas vērtību, solidaritātes un Eiropas sabiedrības attīstības nozīmīga izpausme. Komiteja uz šo brīvprātīgā darba nozīmi ir vērsusi uzmanību dažādos atzinumos.

3.5.   Brīvprātīgo darbu nekādā gadījumā nedrīkst “instrumentalizēt”. Brīvprātīgā darba veicēji ir nevis politikas instruments, bet gan aktīva pilsoniskuma izpausme vai elements. Veicot brīvprātīgo darbu, viņi iedzīvina ideālus, piemēram, sociālo iekļaušanu, sociālo kohēziju, solidaritāti un mūžizglītību vides, sporta, cilvēktiesību, kultūras un daudzās citās jomās.

3.6.   Komiteja pauž bažas, ka Komisijas priekšlikuma dažos punktos vērojamas tendences brīvprātīgo darbu instrumentalizēt, piemēram, attiecībā uz darba tirgu un nodarbinātības iespējām. Piemēram, 3. apsvērumā ir uzsvērts, ka brīvprātīgais darbs “ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus [ir] visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme”. Neformāla pieredze, kas var atvieglot iekļaušanos darba tirgū un uzlabot nodarbinātības iespējas, ir pozitīvs blakus efekts.

3.7.   Lai rosinātu pārmaiņas dažādās jomās, bieži tiek minēta pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Šajā ziņā jāpievērš uzmanība tam, lai brīvprātīgo darbu neizmantotu refleksīvi ar mērķi novērst krīzes negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Brīvprātīgā darba jomā krīze vēlreiz parāda to, cik svarīga sabiedrībai ir iedzīvotāju līdzdalība, proti, tā dod iespēju izrādīt solidaritāti un iedzīvotājiem darboties citu labā, kā arī brīvprātīgā darba veicējiem pašiem izmantot ar šādu darbību saistītās priekšrocības, tostarp uzlabot prasmes un/vai iesaistīties sociālos tīklos. Šādā veidā var mazināt krīzes sekas un novērst sabiedrības šķelšanos. Tomēr tas, kas šādā veidā tiek “atkal atklāts”, ir nevis krīzes sekas, bet gan līdzdalības patiesās vērtības elements.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Vides radīšana

4.1.1.   EESK uzskata, ka ir vajadzīgs tiesisks regulējums, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru brīvprātīgajam darbam vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī un sekmētu iedzīvotāju līdzdalību. Arī finansiālajam atbalstam un politiskajai nostājai jābūt tādai, lai novērstu šķēršļus brīvprātīgajam darbam (1).

4.2.   Organizāciju stiprināšana

4.2.1.   Būtiski ir atbalstīt brīvprātīgā darba organizācijas kā līdzdalības nodrošinātājas un veicinātājas — šīs organizācijas visbiežāk ir pirmās un vienīgās, pie kā vēršas brīvprātīgie, un tās bieži ir nodibinājuši paši brīvprātīgā darba veicēji. Lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un brīvprātīgo darbu, 2011. gadā īpaša uzmanība jāpievērš brīvprātīgā darba organizācijām, proti, pieredzes apmaiņai, šo organizāciju veiktspējas uzlabošanai un darba kvalitātei.

4.2.2.   Jāizvirza mērķis arī Eiropas līmenī izveidot ilgtspējīgas struktūras. Izveidojot ieinteresēto pušu forumu brīvprātīgā darba jautājumos, varētu nodrošināt 2011. gada norišu turpmāku ietekmi un sekmēt līdzdalību veicinošu politiku.

4.2.3.   Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011) būtu jāizmanto, lai vērstu uzmanību uz paraugprakses piemēriem un sekmētu to apmaiņu.

4.3.   Kvalitātes uzlabošana

4.3.1.   Jautājumā par kvalitātes uzlabošanu Komisijas priekšlikumā ir norādīts arī uz “profesionālismu”. Šo jēdzienu var pārprast, un tādēļ no tā jāizvairās. Galvenais mērķis ir nodrošināt brīvprātīgā darba kvalitāti. Brīvprātīgā darba veicējiem ir tiesības iesaistīties tādās darbībās, kas viņiem sagādā prieku. Viņi darbojas sabiedrības un atsevišķu personu labā, un arī paši izmanto šīs darbības priekšrocības. Jānodrošina finansiāla un personīga rakstura priekšnoteikumi, lai brīvprātīgā darba veicēji varētu uzlabot kvalifikāciju, izglītoties tālāk un saņemt atbalstu.

4.4.   Brīvprātīgā darba atzīšana

4.5.   “Atzīšanas kultūras” attīstība jāvērtē atzinīgi. Tomēr brīvprātīgā darba jomā nevajadzētu runāt par “apbalvošanu” — šo jēdzienu var pārprast, jo šajā gadījumā “apbalvošana” nav atzīšana naudas izteiksmē. Turklāt šis jēdziens ir konfliktējošs. Eiropas gadā (2011) atšķirības starp algotu darbu un brīvprātīgu darbu bez atalgojuma ir nevis jāsamazina, bet gan drīzāk jāvērš uzmanība uz šo abu darbības veidu mijiedarbību.

4.6.   Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi

4.7.   Mērķis plašā sabiedrībā veicināt izpratni ir būtisks, un Komiteja to vērtē atzinīgi. Tomēr ir jāpievērš uzmanība tam, lai šā mērķa sasniegšanai piešķirtu pietiekamus līdzekļus. Lai ES līmenī organizētu efektīvu un sekmīgu izpratnes veidošanas kampaņu par līdzdalības iespējām un nozīmi, un tā sasniegtu arī iedzīvotājus, vajadzētu apmēram 3,5 miljonus euro, t.i., vairāk par pusi budžeta līdzekļu. Tātad šim gadam paredzētie līdzekļi nav pietiekami. Salīdzinājumam — Eiropas Izglītības, izmantojot sportu, gadam (2004) bija paredzēti 12,3 miljoni euro. Komisijas uzdevumā izstrādātajā novērtējuma ziņojumā tomēr ir secināts, ka Eiropas iedzīvotāji “tikai mazliet vai gandrīz nemaz nebija informēti” par gada norisēm un par tā svarīgākajiem mērķiem.

4.8.   Finansējuma apjoms

4.8.1.   Priekšlikumā paredzēts, ka pasākumiem 2011. gadā tiks piešķirti 6 miljoni euro, savukārt 2010. gadam ir paredzēti 2 miljoni euro sagatavošanas darbu veikšanai. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un īpaši ņemtu vērā Eiropas iedzīvotāju līdzdalības vietējo dimensiju, Eiropas Savienībai jāierosina reālistisks budžeta apjoms. Komiteja uzskata, ka budžets 6 miljonu euro apmērā nav pietiekams, lai īstenotu visus pasākumus gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī. Tā būtu nepieļaujama kļūda, ja 2011. gadā, kad paredzētais finansējums ir mazāks par pusi no 2004. gadā piešķirtā finansējuma apjoma, rezultāti būtu līdzīgi un tālejošos mērķus neizdotos sasniegt līdzekļu nepietiekamības dēļ.

4.8.2.   Lielbritānijas valdība 2005. gadā tikai valsts mēroga brīvprātīgā darba gada norisēm vien piešķīra 10 miljonus mārciņu, savukārt Valensijas reģions saviem pasākumiem paredzēja 4,2 miljonus euro. Lai atspoguļotu, kādam jābūt reālistiskam budžeta apjomam ES līmenī, kā labu piemēru var minēt 2010. gada budžetu, kam ir ieplānoti 17 miljoni euro, no kuriem 9 miljoni euro ir paredzēti pasākumiem dalībvalstīs. Tās savukārt ir apņēmušās piešķirt vēl 9 miljonus euro.

4.9.   Baltā grāmata

4.9.1.   Lai atbalstītu un novērtētu gada norises, Komisija sagatavos ziņojumu par iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un to vispārējo novērtējumu. EESK šajā sakarā atkārtoti vērš uzmanību uz savu priekšlikumu un aicina Baltajā grāmatā noteikt turpmākos soļus un pasākumus, lai Eiropas gada rezultātiem būtu ilgtspējīga ietekme.

4.10.   Sinerģijas izmantošana

4.10.1.   Katrā ziņā ir jāapzinās un jāizmanto 2010. gada (cīņa pret nabadzību), 2011. gada (brīvprātīgā darba gads) un 2012. gada (aktīvs dzīvesveids vecumdienās un paaudžu solidaritāte) sinerģija. Šis trīsstūris dod vienreizēju iespēju triju gadu garumā izveidot saikni starp Eiropas iestāžu un dalībvalstu pasākumiem, kuru mērķis ir sekmēt iedzīvotāju darbu citu labā, tādējādi nodrošinot to ilgtspējīgu ietekmi. Par norišu organizāciju atbildīgajām Eiropas un valstu iestāžu struktūrām šo trīs gadu laikā ir cieši jāsadarbojas.

4.11.   Iestāžu darba kārtība

4.11.1.   Lai visām iesaistītajām pusēm būtu pietiekami daudz laika gada norišu sagatavošanai un īstenošanai, priekšlikums ātri un bez kavēšanās būtu jāapstiprina Padomē un Eiropas Parlamentā. To vajadzētu izdarīt līdz 2009. gada beigām, lai oficiāli varētu uzsākt sagatavošanās darbus un piešķirt attiecīgos finanšu līdzekļus.

(1)  Piemērs, kas atspoguļo šķēršļus: dažās dalībvalstīs personas, kam nav algota darba, brīvprātīgajā darbā var iesaistīties tikai nedaudzas stundas.