29.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 297/4

1.

No Eiropas Kopienu Tiesas prakses (1) izriet, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ja tā atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tomēr, ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neatbilst šiem nosacījumiem un ja ir izpildīti vispārīgie 87. panta 1. punkta piemērošanas kritēriji, šāda kompensācija uzskatāma par valsts atbalstu.

2.

Komisijas […] Lēmumā Nr. 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi] (2) uzskaitīti nosacījumi, pie kādiem atsevišķi kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, kas ir atbilstīgs EK Līguma 86. panta 2. punktam, un atbrīvo no iepriekšējas paziņošanas prasības par kompensācijām, kas atbilst šiem nosacījumiem. Uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas uzskatāma par valsts atbalstu un uz kuru neattiecas Lēmums Nr. 2005/842/EK [par Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi], tomēr attiecas iepriekšējās paziņošanas prasība. Šo nostādņu mērķis ir izskaidrot nosacījumus, pie kuriem šādu valsts atbalstu var uzskatīt par atbilstīgu kopējam tirgum saskaņā ar 86. panta 2. punktu.

3.

Šīs nostādnes piemēro kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas tiek piešķirta uzņēmumiem saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas EK Līguma noteikumi, izņemot transporta nozari un valsts apraides sektoru, uz kuru attiecas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta piemērošanu valsts apraides sabiedrībām (3).

4.

Šo nostādņu noteikumus piemēro, neskarot stingrākos īpašos noteikumus, kas attiecas uz Kopienas nozaru tiesību aktos un pasākumos ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem.

5.

Šīs pamatnostādnes piemēro, neskarot spēkā esošos Kopienas noteikumus publiskā iepirkuma un konkurences jomā (jo īpaši Līguma 81. un 82. pantu).

6.

Spriedumā Altmark lietā Tiesa noteica šādus nosacījumus, pie kuriem kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu:

“[…] Pirmkārt, kompensāciju saņemošajam uzņēmumam reāli jābūt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem, kas jāpilda, un šiem pienākumiem jābūt skaidri noteiktiem. […]

[…] Otrkārt, parametri, pēc kuriem tiek aprēķināta kompensācija, jānosaka iepriekš objektīvā un pārskatāmā veidā, lai novērstu iespēju, ka tie varētu saņēmējam uzņēmumam radīt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem. […] Tādējādi dalībvalsts veikta kompensācijas izmaksa par zaudējumiem, kas uzņēmumam radušies, gadījumā, ja šādas kompensācijas parametri nav bijuši noteikti iepriekš, bet pēc tam izrādās, ka konkrētu pakalpojumu sniegšana saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem pildīšanu nebija ekonomiski izdevīga, tādējādi ir finanšu pasākums, kas atbilst valsts atbalsta jēdzienam Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

[…] Treškārt, kompensācija nevar pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visas vai daļu no izmaksām, kādas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu […]

[…] Ceturtkārt, ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kas Kopienai spētu sniegt šos pakalpojumus par zemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas summa jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas, pildot šos pienākumus, rastos tipiskam uzņēmumam, kas veiksmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie transporta līdzekļi, lai atbilstu nepieciešamajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šos pienākumus.”

7.

Ja ir izpildīti šie četri kritēriji, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav valsts atbalsts un tai nepiemēro EK Līguma 87. un 88. pantu. Ja dalībvalstis neievēro šos kritērijus un ja ir izpildīti vispārīgie kritēriji EK Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanai, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ir valsts atbalsts.

8.

Komisija uzskata, ka pašreizējā kopējā tirgus attīstības posmā šādu valsts atbalstu var atzīt par atbilstīgu Līgumam saskaņā ar EK Līguma 86. panta 2. punktu, ja tas ir nepieciešams pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar Kopienas interesēm. Lai sasniegtu šādu līdzsvaru, nepieciešams izpildīt šādus nosacījumus.

9.

No Eiropas Kopienu tiesas prakses izriet, ka, izņemot nozares, kurās pastāv Kopienas noteikumi, kas regulē attiecīgo jautājumu, dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība attiecībā uz lēmumiem par to, kādi pakalpojumi uzskatāmi par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tādējādi Komisijas uzdevums ir nodrošināt, lai šie noteikumi attiecībā uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīciju tiktu piemēroti bez acīmredzamām kļūdām.

10.

No 86. panta 2. punkta izriet, ka uzņēmumi (4), kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir uzņēmumi, kam uzticēts “konkrēts uzdevums”. Nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus un izvērtējot, vai attiecīgie uzņēmumi pilda šos pienākumus, dalībvalstis tiek mudinātas veikt plašu apspriešanos, īpašu uzsvaru liekot uz lietotājiem.

11.

Pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jēdziens EK Līguma 86. panta izpratnē nozīmē, ka valsts ir attiecīgajam uzņēmumam uzticējusi konkrētu uzdevumu (5). Valsts iestādes — izņemot nozares, kurās pastāv Kopienas noteikumi, kas regulē attiecīgo jautājumu — ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanas kritēriju un nosacījumu sistēmas izveidi neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa un tā, vai pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz brīvu konkurenci. Attiecīgi, lai noteiktu attiecīgo uzņēmumu un valsts pienākumus, nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas piešķīrums. Termins “valsts” aptver centrālās, reģionālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes.

12.

Pienākumu sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi attiecīgajam uzņēmumam jāuztic ar vienu vai vairākiem oficiāliem aktiem, kuru formu var noteikt katra dalībvalsts. Dokumentā vai dokumentos jo īpaši jānorāda:

13.

Definējot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus un izvērtējot, vai attiecīgie uzņēmumi tās ievēro, dalībvalstis ir aicinātas veikt plašu apspriešanos, īpašu uzsvaru liekot uz lietotājiem.

14.

Kompensācijas summa nedrīkst būt lielāks par summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šos pienākumus. Kompensācijas summā iekļauj visas valsts piešķirtās vai ar jebkāda veida valsts līdzekļiem sniegtās priekšrocības. Saprātīgā peļņā var iekļaut visu vai daļu no produktivitātes pieauguma, ko attiecīgie uzņēmumi guvuši atrunātā laika periodā, nemazinot valsts noteikto pakalpojumu kvalitātes līmeni.

15.

Jebkurā gadījumā kompensācija reāli jāizmanto attiecīgā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Sabiedrisko pakalpojumu kompensācija, kas piešķirta pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, bet reāli tiek izmantota darbībai citās tirgus jomās, nav pamatota un līdz ar to uzskatāma par nesaderīgu ar valsts atbalstu. Tomēr uzņēmums, kas saņem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, var parastā kārtībā gūt saprātīgu peļņu.

16.

Vērā ņemamās izmaksās iekļauj visas izmaksas, kas rodas sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Ja attiecīgā uzņēmuma darbības saistītas vienīgi ar pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, vērā var ņemt visas tā izmaksas. Ja uzņēmums papildus veic darbības, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas jomā, vērā var ņemt vienīgi izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu. Ar pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi saistītās izmaksas var aptvert visas mainīgās izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstošu to nemainīgo izmaksu daļu, kas kopīgas gan pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan citām darbībām, un adekvātu atlīdzību par pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piešķirto pašu kapitālu (6). Ar ieguldījumiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, saistītās izmaksas var ņemt vērā tad, ja tās nepieciešamas pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Izmaksām, kas saistītas ar jebkādiem pasākumiem, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, jāaptver visas mainīgās izmaksas, atbilstoša nemainīgo kopīgo izmaksu daļa un adekvāta atlīdzība par kapitālu. Šīs izmaksas nekādā gadījumā nedrīkst pierēķināt pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Veicot izmaksu aprēķinu, jāpilda iepriekš noteiktie kritēriji un tas jābalsta uz vispārpieņemtiem izmaksu uzskaites principiem, kas jādara zināmi Komisijai, veicot paziņošanu saskaņā ar 88. panta 3. punktu.

17.

Vērā ņemamajos ieņēmumos jāietver vismaz visi ieņēmumi, kas gūti no pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas. Ja attiecīgajam uzņēmumam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kas saistītas ar kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas rada peļņu, kas ir lielāka nekā saprātīga peļņa, vai ja tas saņem kādas citas priekšrocības, ko piešķir valsts, tās jāņem vērā neatkarīgi no to klasifikācijas EK Līguma 87. panta izpratnē un jāpieskaita uzņēmuma ieņēmumiem. Bez tam dalībvalsts var nolemt, ka peļņa, kas uzkrājas no citām darbībām, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, daļēji vai pilnīgi jāpiešķir pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanai.

18.

Ar “saprātīgu peļņu” saprot pašu kapitāla peļņas normu, kurā ņem vērā risku vai tā neesamību, kādu uzņēmumam var radīt dalībvalsts intervence, jo īpaši, ja tā piešķir ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Šī norma parasti nedrīkst pārsniegt attiecīgā nozares vidējo normu pēdējo gadu laikā. Nozarēs, kurās nav uzņēmumu, ko salīdzināt ar uzņēmumu, kam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, salīdzinājumu var veikt ar uzņēmumiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, vai, ja vajadzīgs, darbojas citās nozarēs, ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā katras nozares īpašā specifika. Nosakot, kas ir saprātīga peļņa, dalībvalstis var ieviest veicināšanas kritērijus, kas citstarp saistīti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ieguvumiem attiecībā uz ražošanas efektivitāti.

19.

Ja uzņēmējsabiedrība veic darbības, kas gan ietilpst, gan neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmijomā, iekšējā uzskaitē tomēr atsevišķi jāuzrāda izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un tie, kas saistīti ar citiem pakalpojumiem, kā arī parametri izmaksu un ieņēmumu iedalījumam. Ja uzņēmumam ir uzticēta vairāku pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšana vai nu tāpēc, ka pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas tiesības piešķir dažādas iestādes vai arī tāpēc, ka pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir dažāda rakstura, uzņēmuma iekšējai uzskaitei jārada iespēja nodrošināt, ka attiecībā uz katru pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nenotiek pārmērīga kompensācija. Šie principi neskar Komisijas Direktīvas 80/723/EEKī noteikumus gadījumos, kad piemēro šo direktīvu.

20.

Dalībvalstīm regulāri jāpārbauda vai jānodrošina, ka tiek veiktas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārmērīga kompensācija. Tā kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai nav nepieciešama pārmērīga kompensācija, tā uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu, kas jāatmaksā valstij, un perspektīvā jāatjaunina parametri kompensācijas aprēķināšanai.

21.

Ja pārmērīgas kompensācijas summa nepārsniedz 10 % no gada kompensācijas summas, šādu pārmērīgu kompensāciju var pārcelt uz nākamo gadu. Dažiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi var būt izmaksas, kas gadu no gada ievērojami mainās, jo īpaši attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem. Šādos gadījumos izņēmuma kārtā pārmērīga kompensācija, kas atsevišķos gados pārsniedz 10 %, var izrādīties nepieciešama pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Īpašie apstākļi, kas attaisno pārmērīgu kompensāciju, kas pārsniedz 10 %, jāizskaidro paziņojumā Komisijai. Tomēr situācija jāpārskata intervālos, ko nosaka, balstoties uz stāvokli katrā nozarē, bet kas jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt četrus gadus, un visa pārmērīgā kompensācija, kas konstatēta šā perioda beigās, ir jāatmaksā.

22.

Jebkuru pārmērīgu kompensāciju var izmantot, lai finansētu citu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ko sniedz tas pats uzņēmums, bet šāds pārcēlums jāuzrāda uzņēmuma grāmatvedībā un jāveic saskaņā ar šajās nostādnēs uzskaitītajiem noteikumiem un principiem, jo īpaši attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka šādi pārcēlumi tiek pienācīgi kontrolēti. Ievēro pārskatāmības noteikumus, kas ietverti Direktīvā 80/723/EEK.

23.

Pārmērīgās kompensācijas summa nevar palikt pieejama uzņēmumam, pamatojot to kā atbalstu, kas saderīgs ar Līgumu (piemēram, vides atbalsts, nodarbinātības atbalsts un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem). Ja dalībvalsts vēlas piešķirt šādu atbalstu, tam jānotiek saskaņā ar iepriekšējas paziņošanas procedūru, kas noteikta EK Līguma 88. panta 3. punktā. Atbalstu var izmaksāt vienīgi tad, ja to atļāvusi Komisija. Ja šāds atbalsts ir saderīgs ar regulu par grupveida atbrīvojumu, jāievēro šīs regulas grupveida atbrībojumu nosacījumi.

24.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (7) 7. panta 4. punktu, pozitīvam lēmumam Komisija var pievienot nosacījumus, kurus ievērojot, atbalsts uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi. Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā var būt nepieciešami nosacījumi un pienākumi, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem piešķirtais atbalsts faktiski nerada pārmērīgu kompensāciju. Šajā kontekstā var būt nepieciešami periodiski ziņojumi vai citi pienākumi, ņemot vērā katra pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi īpašo situāciju.

25.

Šīs nostādnes piemēros 6 gadus no to publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija var pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var grozīt šīs nostādnes, pirms tās zaudē spēku, ja ir svarīgi iemesli, kas saistīti ar kopējā tirgus attīstību. Četrus gadus pēc šo nostādņu publicēšanas, Komisija veiks ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz faktisko informāciju un plašās apspriešanās rezultātiem, ko Komisija būs veikusi, jo īpaši balstoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem. Ietekmes novērtējuma rezultātus dara pieejamus Eiropas Parlamentam, Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

26.

Komisija piemēros šo nostādņu noteikumus visiem atbalsta projektiem, par ko tai ziņots, un pieņems lēmumu par šiem projektiem pēc nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, pat ja par projektiem ziņots pirms šīs publicēšanas. Ja par atbalstu nav ziņots, Komisija piemēros:

27.

Komisija, kā attiecīgus pasākumus EK Līguma 88. panta 1. punkta mērķiem, ierosina to, ka dalībvalstis saskaņo to esošās shēmas attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar šīm nostādnēm 18 mēnešu laikā kopš šo nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Viena mēneša laikā kopš nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī dalībvalstis apstiprina Komisijai, ka tās piekrīt attiecīgajiem ierosinātajiem pasākumiem. Ja netiks saņemta nekāda atbilde, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt.