28.6.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 157/75

1.1

Rūpniecības politika no paša sākuma ir bijusi Eiropas integrācijas dienas kārtībā. ECSK Līgums ietvēra īpašus mērķus un instrumentus ogļrūpniecības un tērauda nozarēm. EEK dibināšanas līgums paredzēja vispārīgāku pieeju, kur iekšējā tirgus īstenošana vienmēr ir bijusi un ir joprojām galvenais jautājums.

1.2

ES līmenī ir bijuši izstrādāti īpašas rūpniecības politikas pasākumi, par mērķi izvirzot iesaistītus objektus, tādus kā vide, zinātniskie pētījumi un izstrādes vai sociālie mērķi. Laika gaitā nozaru pieeju nomainīja tematiskā pieeja, bet no Eiropas uzņēmējdarbības viedokļa tā ne vienmēr tikusi atbilstoši saskaņota vai līdzsvarota.

1.3

Papildus vispārējai politikai dažu veidu nozaru politika ir izstrādāta, ņemot vērā tirgus liberalizāciju, piemēram, attiecībā uz enerģiju un telekomunikācijām. Tika ieviesti daži Eiropas rūpnieciskie projekti, piemēram, Galileo.

1.4

Nepārtrauktas rūpniecības pārmaiņas un globalizācija mūsdienās prasa papildus pielāgot pieeju gan rūpniecībai, gan valsts iestādēm, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju. Pagājušā gada jūlijā Eiropas Komisija publicēja iespaidīgu Eiropas rūpniecības nozaru situācijas un perspektīvas analīzi pašreizējā globālajā kontekstā, kuru raksturo spēcīgs dinamisms citos pasaules reģionos. (1) Šis dinamisms var ietekmēt Eiropas uzņemējsabiedrību investīciju stratēģiju. Eiropai nepieciešams kvalitatīvs tehnoloģisks izrāviens uz priekšu, lai spēcinātu konkurētspēju nozaru lielākajā daļā.

1.5

Lisabonas stratēģijas ietvaros Eiropas Padome un citas Padomes, tādas kā ECOFIN (Ekonomikas un finanšu komiteja) un Konkurences Padome, ir apspriedušas un apspriež vairākus Komisijas ziņojumus un konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot rūpniecības īstenošanas politiku. Vairākus gadus termins “rūpniecības politika” vienkārši tika ignorēts. Tas pārāk daudz atsauca atmiņā valsts intervenci un valsts subsīdijas, kas traucēja izveidot vienāda līmeņa “spēles laukumu” labi funkcionējošajā iekšējā tirgū. Kopš tā laika šīs iejaukšanās ir pakāpeniski atceltas.

1.6

Tiek izskatīti jauni viedokļi attiecībā uz rūpniecības politiku. Šai kontekstā 2002. gadā (2) tika pieņemts “Ziņojums par rūpniecības politiku paplašinātā Eiropā”.

1.7

2003. gada pavasarī Eiropas Padome deva Konkurences Padomei uzdevumu pārskatīt “regulāri gan horizontālos, gan nozaru jautājumus”  (3).

1.8

2004. gada aprīlī Komisija publicēja otro ziņojumu par rūpniecības politiku, kurš ir šī dokumenta temats (4).

1.9

Šīs iniciatīvas un līdz šim gūtie sarunu rezultāti bija pamatā tam, lai komisārs Līkanens [Liikanen] 2004. gada maijā norādītu, ka pretēji 90-to gadu vidus prognozēm “ES rūpniecības politika atkal nonākusi Eiropas politikas dienas kārtības sākumā”  (5).

1.10

EESK apsveic pārmaiņas attieksmē pret rūpniecības politiku, kuras tā uzskata par savlaicīgām. Tā arī uzskata, ka, izvairoties no pagātnes kļūdām, vēlams pievērst īpašu uzmanību rūpniecības interesēm un nozaru nozīmīgumam. Šajā jomā gūto pieredzi un zināšanas, kuru pārstāv CCMI, nākotnē iespējams izmantot par atbalstu. Pareiza rūpniecības un nozaru politika būtiski palīdzēs īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus.

2.1

Mūsdienu kritiskais moments ir pasaules ekonomikas konteksta pārmaiņas. Tāpēc vajadzīga jauna pieeja. Komisija uzskata, ka nākotnē rūpniecības politikas pamatā būs trīs asis:

2.2

Šāda pieeja, kuru Komisija piesardzīgi paziņoja 2002. gadā, iezīmē pārrāvumu. Komisijas iepriekšējais dokuments attiecībā uz rūpniecības politiku bija sagatavots 1990. gadā (7). Kopš tā laika daži spēcīgi faktori atvirzījuši rūpniecības politiku dibenplānā, priekšpusē izvirzot galvenokārt horizontālu politiku.

2.3

2000. gadā tika izstrādāta Lisabonas stratēģija nolūkā izvirzīt Eiropas ekonomiku zināšanu un konkurētspējas priekšplānā. Līdz šim šī stratēģija nav aktīvi īstenota. Tā vietā produktivitātes izaugsme ir samazinājusies, palielinoties bezdarbam. Turklāt radušās bažas par rūpniecības nozaru delokalizāciju (8).

2.4

Šo iemeslu dēļ kļuva nepieciešama precīzāka turpmāko jomu analīze:

2.5

2002. gada (9) Komisijas dokumentā noteikta pārmaiņa dienas kārtība. Tā ievieš jaunu saturu “rūpniecības politikā”. Tomēr tā formulē šo politiku pārāk abstraktos terminos, apvienojot vienā veselā visus ES politikas veidus, kuri tieši būtiski rūpniecībai, nenorādot konkrētas metodes vai procedūras attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un Eiropas iestāžu, it īpaši Komisijas, koordinējošo lomu.

2.6

2004. gada aprīļa dokumentā “Strukturālo pārmaiņu veicināšana”, kurš publicēts komisāra Līkanena un Uzņēmumu ģenerāldirektorāta aizgādībā, ir iekļauts daudz vairāk. Šajā dokumentā iekļautā analīze skar pašu lietas būtību:

2.7

Komisija pareizi norāda uz nepārtraukto dinamiku, bet vienlaicīgi uzsver, ka šo dinamiku iespējams pozitīvi noteikt ar problēmu paredzēšanu, identificēšanu un izaugsmes faktoru atbalstīšanu.

2.8

Vispārēja analīze apstiprina produktivitātes izaugsmes palēninājumu Eiropā, plaisu salīdzinājumā ar attīstību ASV un neapmierinošo rūpniecības efektivitāti, īpaši jaunās tehnoloģijas sektorā. Relatīvs zinātnisko pētījumu un izstrādes (R&D) pielietojuma trūkums Eiropas valstu sabiedrībās, daļēji saistībā ar pietiekama privātā sektora investīciju trūkumu, ja salīdzina ar Amerikas sabiedrībām, ir — kā uzskata Komisija — tiešām acīmredzams, ar pamanāmiem izņēmumiem, tādiem kā Somija un Zviedrija. Turklāt Ķīnā un Indijā strauji attīstās uz zināšanām pamatota ražotspēja.

2.9

Komisija norāda — un ir vērts to pieminēt arī šeit — uz pārskatiem par apjomīgām firmām, kurus 2002. gadā sagatavojis Eiropas Uzņēmēju apaļais galds un kuros konstatēts, ka vairākas no šīm sabiedrībām paredz izvietot zinātnisko pētījumu un izstrādes darbības ārpus Eiropas, ja neuzlabosies reglamentējošā vide (10).

2.10

Kaut arī Eiropas rūpniecība darbojas pietiekami labi tradicionāli stiprajās nozarēs, tādās kā inženierzinātnes, ķīmija, telekomunikācijas un automobiļu nozares, rodas arvien jauni konkurenti. Ķīna un Indija sāk veiksmīgi konkurēt gan tradicionālajās, gan jaunās tehnoloģijas nozarēs. Tieši šeit var novērot tiešu saikni ar to, ka Eiropas uzņēmējsabiedrības pārvietojas un vairs neatrodas Eiropā.

2.11

Visā pasaulē notiek nepārtraukts pielāgošanās process. Šo procesu ir noteikusi globalizācija, kas savukārt rada jaunas iespējas. Šai ziņā iegūti atšķirīgi analīžu rezultāti, bet Komisija norāda uz dažiem bažas izraisošiem signāliem.

2.12

Pēc paplašināšanās jaunās dalībvalstis saņem arī lielākas investīcijas no iepriekšējām 15 ES dalībvalstīm. Tā kā tagad tās ir investīcijas pašā ES, atbilstoša iekšējā tirgus funkcionēšanai ir vēl lielāka nozīme, piemēram, attiecībā uz vidi un darba standartiem.

2.13

Tā kā sabiedrībām nākas saskarties ar konkurenci brīva tirgus apstākļos PTO noteiktajā ietvarā, Komisija argumentē, ka ES un dalībvalstu pienākums ir sniegt skaidru atbildi uz dinamisko pārmaiņu procesu ar:

2.14

Komisija atbalsta sīki izstrādātu esošo regulu un likumdošanas ietekmes novērtējumu, kā arī gaidāmos pasākumus. Nepieciešama ciešāka dalībvalstu un ES sadarbība, jo daudzi likumi tiek ieviesti valstu līmenī. Komisija norāda, ka šajā procesā Konkurences padomes darbībai jābūt nozīmīgai un caurredzamai.

2.15

Komisija argumentē, ka iespējams nodrošināt dažādu politikas veidu sinerģiju, ja tiks veicinātas piemērotākas, precīzāk regulētas konsultācijas starp likumdevējiem ciešā sadarbībā ar rūpniecības aprindām.

2.16

Tas pats attiecas uz zinātniskajiem pētījumiem un izstrādi. Nav šaubu, ka tam būs finansiāla ietekme uz ES un arī valstu līmenī. Tas skar Lisabonas stratēģijas pašu būtību. Nākošajā gadā Komisija ierosinās jaunas pamatnostādnes attiecībā uz zinātniskajiem pētījumiem apstrādes rūpniecībā un attiecībā uz valsts palīdzību jaunievedumiem. Tehnoloģiskajām platformām var būt ļoti noderīga loma.

2.17

Dažu veidu politikas mērķis ir tieši labvēlīga klimata radīšana konkurētspējai, piemēram, konkurences politika un tirdzniecības barjeru atcelšana. Tomēr Komisija argumentē, ka reizēm iespējama un arī vajadzīga izsmalcinātāka šo politikas veidu piemērošana.

2.18

Komisija min argumentu, ka ir iespējams izmantot izlīdzināšanas politiku, lai sekmētu vēlamas reģionālās un strukturālās pārmaiņas attiecībā uz darba tirgus funkcionēšanu (11). Tas pats attiecas uz labākas ilgspējīgas attīstības saskaņošanu ar konkurētspēju.

2.19

Tā kā pasaule kopumā ir “spēles laukums”, Komisija atbalsta vienādlīmeņa “spēles laukumus”, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem. ES standarti kopumā ir augstāki par citu konkurējošo pasaules reģionu standartiem. Tāpēc nākotnē būs nepieciešama noteiktas pakāpes izlīdzināšana, tam izmantojot vai nu divpusējas sarunas, vai to veicot PTO ietvaros. Šo problēmu nevajadzētu risināt, pielāgojot Eiropas standartus pārējai pasaulei; drīzāk Eiropai jāuzņemas iniciatīva, kā tas notika Kioto protokola ieviešanas gadījumā, nodrošinot citu pasaules daļu standartu paaugstināšanu, atbilstoši rīkojoties visās starptautiskās institūcijās.

2.20

Visi šie jautājumiem ar regulāriem starplaikiem jau iepriekš ir apspriesti ES līmenī. Palielinātais uzsvars uz “konkurētspēju” ir pārsteidzošs. Īpaši straujā attīstība pasaules tirgū neatstāj Eiropai lielu izvēli.

2.21

Principiāli jauns šajā Komisijas dokumentā ir nozaru nozīmīgums. Komisija vairākus gadus ir veikusi padziļinātus nozaru pētījumus, bieži tam izmantojot konsultācijas ar nozaru organizācijām ES līmenī.

2.22

Sniegti interesanti priekšlikumi, kurus izskatījusi arī EESK, attiecībā uz, piemēram, farmaceitiskās ķīmijas rūpniecību (CESE 842/2004), tekstilizstrādājumiem un apģērbu (CESE 62/2004 gala; CCMI Papildu viedoklis CESE 528/2004), kuģu būvniecību un kuģu remontu (CESE 397/2004 gala; CCMI Papildu viedoklis CESE 478/2004), kosmosu (CESE 501/2004), ķīmijas rūpniecību (CESE 524/2004; CCMI Informatīvs ziņojums CESE 242/2004, pašlaik tiek sagatavots) un zinātni par dzīvību un biotehnoloģiju (CESE 1010/2002; CESE 920/2003).

2.23

Dažādās nozarēs aina ir atšķirīga. Protams, ir kopsaucēji, tādi kā kvalitātes prasības, kā konkurences priekšrocības, ICT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) kā jaunais “izejmateriāls”, pieaugoša kapitāla intensitāte un pieaugoša starptautiska konkurence, bet atšķirības starp nozarēm ir nepārprotamas. Jaunās tehnoloģijas un neattīstītāka tehnoloģija, darba intensitāte un kapitāla intensitāte, patēriņa preces un kapitāla preces, daži galvenie spēlmaņi tirgū un nozarēs, kurus raksturo MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), utt. Tā ir valdzinoša aina, kuru, kā norāda Komisija, politikas veidotāji nav pietiekami ņēmuši vērā daudzu gadu laikā.

2.24

“Rūpniecības politikas” ietvaros arī nozaru analīze un pieeja atkal nokļuvusi dienas kārtībā. Šajā dokumentā Komisija attiecībā uz minētajām nozarēm nav izstrādājusi papildu iniciatīvas.

2.25

Līdzās šīm nozarēm Komisija plāno jaunas darbības. Nākošajam gadam izziņoti pētījumi mašīnbūvniecības nozarē, ECO (inženierzinātne, celtniecība un darbības) nozarē, automobiļu nozarē, krāsaino metālu nozarē un ICT nozarē.

3.1

EESK uzskata, ka pasaules ekonomikas dinamika prasa atjaunotu fokusu. Tā apsveic faktu, ka pēc ilga laika posma “rūpniecības politika” ir atkal atgriezusies kā prioritāte ES dienas kārtībā. Pēdējās dekādes laikā daži Eiropas rūpniecības aspekti (tādi kā vide) ir bijuši iekļauti ES dienas kārtībā, bet Ministru padome nav apspriedusi politiku, kas loģiski uzlabotu visas izlaides apstākļus un kas aktīvi atbalstītu (pievienotās vērtības) investīciju vidi.

3.2

Atskatoties pagātnē un ņemot vērā pašreizējo pāreju uz mērķtiecīgāku pieeju rūpniecībai, ir vērts izdarīt galveno faktoru kopsavilkumu, kuri veicinājuši daļēju rūpniecības politikas aizliegumu:

3.3

Vairums no tā, ko Komisija iekļāvusi savā ziņojumā, ir zināms jau vairākus gadus. Tomēr veids, kā tas tiek izteikts, un saites starp dažādām analīzes jomām, kā arī ierosinātā rīcība atšķiras no iepriekšējiem dokumentiem. Vairāk nekā iepriekš analīze un politikas veidi ir tiešāk saistīti ar dažādo nozaru un iesaistīto uzņēmējdarbības veidu dinamiku.

3.4

EESK stingri akceptē lielāka skaita padziļinātu sektoru attīstības pētījumu nepieciešamību, kuri veicami sadarbībā ar konkrēto uzņēmējdarbību. Tas var sekmēt nepieciešamo “steidzamības sajūtu”, kas arī bija Lisabonas stratēģijas mērķis 2000. gadā, bet kas vēlāk izzuda, galvenokārt tāpēc, ka Padome un dalībvalstis nav ieviesušas pašas savas vienošanās un iepriekš saskaņoto politiku. Tas nozīmē, ka atbilstoši EESK viedoklim, Lisabonas stratēģijas starpposma pārskatā 2005. gadā jāņem vērā jaunā veida rūpniecības politika. Nākotnē tā var kļūt par šīs stratēģijas galveno balstu.

3.5

“Jaunā veida” rūpniecības politikas pamatā tiešām ir tirgus atbilstība un liberalizācijas process, bet tā ietver arī citus faktorus, tādus kā nozarei piemītošas iezīmes; likumdošanas saskaņošana, ņemot vērā iekšējo tirgu; beztarifu barjeru likvidēšana; tehnoloģija un zinātniskie pētījumi un izstrāde; un cilvēku resursi.

3.6

Šai rūpniecības politikai nekādā ziņā nevajadzētu izmantot pagātnes nepareizo politiku, kuru raksturo dažādu veidu tirgus izkropļojumi. Eiropas monetārās savienības ieviestā finanšu disciplīna arī izraisīja piesardzību attiecībā uz finansiālu un citādu valsts iejaukšanos uzņēmējdarbībā. Izņemot dažus speciāli pamatotus gadījumus, ir vispāratzīts, ka ar laiku iejaukšanās un valsts finansiāls atbalsts nekalpo uzņēmējdarbības interesēm.

3.7

Ņemot vērā attīstību visā pasaulē pēdējo gadu laikā, kā arī pēc centieniem ieviest Lisabonas stratēģiju dažu gadu laikā — īpaši attiecībā uz vārgo ekonomikas izaugsmi Eiropā, produktivitāti, ICT lietošanu un investīciju pārvietošanu — pienācis laiks izvērtēt apstrādes rūpniecību un šajā nolūkā arī nozaru pieeju un konkrētus soļus. Tiem būtu jānorāda Eiropas sociālekonomiskajiem apstākļiem vispiemērotākās darbības, īpaši tādas, kurās tiek intensīvi izmantots augstas kvalifikācijas darbaspēks gan operatīvajās, gan biroju jomās (piemēram, rūpniecības aprīkojuma un sistēmu izgatavošana pēc pasūtījuma: t.i. robottehnika, instrumenti, vadības iekārtas, utt.). EESK pilnībā akceptē šādu pieeju un šo mērķi.

3.8

Ļoti svarīgs jautājums ir sabiedrības informētības palielināšana par drošas rūpniecības nepieciešamību. Lai realizētu šo mērķi, sabiedrībai jābūt pieejamiem caurredzamiem datiem un analīzei. Tai pašā kontekstā Eiropas un nacionālo valstu lēmumu valstu likumdošanas saskaņošana ES ietvaros un relatīva Eiropas un pasaules standartu izlīdzināšana (piemēram, PTO).

3.9

Sabiedrības informētība sekmēs saskaņu un sabiedrības atbalstu. Rūpniecības politiku nevar ierobežot ar atsevišķām cilvēku grupām, kuras ir tieši iesaistītas vai nu valdībā, vai uzņēmējdarbībā. Šis jautājums skar visu sabiedrību. Eiropas pārstrādes rūpniecība kalpo visu interesēm. Pūles jāpieliek visās iesaistītajās jomās, lai atbalstītu rūpniecības tēlu, piemēram, izglītības jomā — ieskaitot ne tikai profesionālo, bet arī vispārējo izglītību, ar nolūku stimulēt tehnisko prasmju izveidošanu.

3.10

Sabiedrībai steidzami jāsniedz labāka izpratne par rūpniecisko vērtību ķēžu ciešo savstarpējo atkarību. Visa tērauda pārstrādes rūpniecība, un kopā ar to arī automobīļu ražošana, ir atkarīga no pietiekoša daudzuma un lēta tērauda nodrošināšanas, kura ražošana savukārt ir atkarīga no pietiekoša daudzuma lētiem izejmateriāliem.

3.11

Ar to tieši saistīta nepieciešamība noskaidrot attiecības starp rūpniecību un pakalpojumiem. Ekonomika tiešām virzās uz pakalpojumu rūpniecības pusi, bet daudzi pakalpojumi tieši ir atkarīgi no rūpniecības ārējo avotu izmantošanas sakarā, un tie turpinās tādi būt No otras puses, sarežģīti pakalpojumi ir īpaši svarīgi, lai rūpniecībā attīstītos augstas kvalitātes un progresīvas tehnoloģijas veiktspēja.. Bieži vien tās ir nesaraujami saistītas. Mūsdienu dinamikā robežšķautnei starp rūpniecību un pakalpojumiem ir tendence izzust.

3.12

EESK uzskata, ka šajā procesā Komisijai jārīkojas aktīvi. Rūpniecības politikas iekļaušana dienas kārtībā pati par sevi kalpo informētības mērķim. Bet iespējams panākt ko vairāk. Vispirms jāuzlabo analīze, dati un to adekvāta publicēšana par:

3.13

Analizējot būtu arī jāņem vērā struktūru atšķirības dalībvalstīs, jo dažām valstīm un reģioniem ir spēcīgāka rūpnieciskā bāze nekā citiem. Padziļinātas zināšanas par apjomīgākajām rūpniecības nozarēm uzlabos debašu objektivitāti attiecībā uz pasaules ekonomikas dinamikas tendencēm un sekām.

3.14

Pareizi dati ir jebkuras nozaru pieejas pamats. Uzņēmējdarbība ir daudz pētīta nacionālā vai akadēmiskā mērogā (12). EESK atbalsta šādu pētījumu rezultātu apkopošanu ES līmenī ar Eurostat (Eiropas Kopienas statistikas birojs) atbalstu, lai izveidotu drošas un dinamiskas Eiropas datu bāzes par industriju un pakalpojumiem un lai veiktu SWOT (stiprās puses, vājības, iespējas, draudi) analīzes. Visaptveroša un skaidra statistika sniegs pastāvīgu priekšstatu par nepārtrauktajām pārmaiņām. Eurostat piecdesmit EOTK statistikas gadi pēc atbilstošas pielāgošanas varētu būt piemērs.

3.15

Komisija pareizi akcentē kompleksu pieeju politikai, tādu kā valsts uzņēmumu nodokļi, nodokļu formalitātes, standarti, tirdzniecība, intelektuālais īpašums, zinātniskie pētījumi un izstrādes, vide, darba tirgus, mācības un izglītība. EESK īpaši apsveic šo mērķi, kurš pārāk ilgi cietis neveiksmi ne tikai Eiropas līmenī, bet arī vairākās dalībvalstīs.

3.16

Nav pirmā reize, kad tiek atbalstīta kompleksa pieeja. Diemžēl šādu pieeju ir ļoti grūti rīstenot sarežģītā vidē, kad ES institūcijām jāvienojas ar 25 dalībvalstīm. Reāls risinājums būtu tāds, ka Konkurences Padome kopā ar Komisiju definē starpposma plānu, kurš katru gadu jānovērtē (13).

3.17

Nepieciešams arī, lai politika, kas ietekmē industrijas konkurētspēju, šajā rīcības plānā līdzsvarotā veidā ņemtu vērā dažādos ES politikas mērķus. Iepriekš tas ne vienmēr tā noticis (14). Tātad dažādajiem Kopienas politikas veidiem nepieciešams sinerģiju izmantot labāk.

3.18

Sagaidāms, ka, apspriežot un apstiprinot Konkurences Padomē procedūras noteikumus un starpposma plānu, līdzīgi modeļi parādīsies arī dalībvalstīs attiecībā uz industriju kopumā, kā arī saistībā ar jautājumiem, par kuriem atbild pašas dalībvalstis. Tas palielinās arī to ministriju ietekmi, kuras atbild par dalībvalstu rūpnieciskajām interesēm.

3.19

Regulējošā ietvara uzlabošana cita starpā nozīmē likumdošanas vienkāršošanu un efektivitāti ES līmenī. To nekādā ziņā nedrīkst ierobežot ar jaunām regulām. “Labāka likumdošana” attiecas gan uz pagātni, gan nākotni. Jāizstrādā Holandes prezidentūras laika priekšlikums pievērst lielāku uzmanību tiesību aktu vienkāršošanai un administrācijas sloga samazināšanai (15). Nepieciešams saskaņot direktīvas un regulas, kurām ir kopīgi mērķi (horizontālā politika), kas ietver rūpniecības drošību, enerģijas taupīšanu, atkritumus, utt., jo tie ir savstarpēji saistīti, un reizēm to iedarbība ir pretrunīga. Īpaša nozīme ir direktīvām kas attiecas uz vidi. Tā kā šīs direktīvas vērstas galvenokārt uz mērķiem, tad, nesaskaņojot ieviešanas procedūru dalībvalstīs, to nekonsekventa piemērošana var novest pie tirgus izkropļošanas. Ietekmes novērtēšanai un ieviešanai ir vislielākā nozīme, jo politikas ticamības pamatā ir tās efektivitāte.

3.20

Daži aspekti izmaksu dēļ jaunās dalībvalstis interesē īpaši, jo tagad nav sevi jāierobežo, iegūstot ārvalstu investīcijas; lai nostiprinātu to ekonomikas ilgstošas iespējas, tām arī nāksies variēt pašām savas rūpnieciskās darbības. Tās sagaida daži apjomīgi izaicinājumi, tādi kā vides politikas uzlabošana, pievēršanās mācībām un kvalifikācijas uzlabošanai un visu attiecīgo pušu iesaistīšanās rūpniecība jomā, tai skaitā ar nozaru sociālā dialoga palīdzību.

3.21

Vajadzēs palielināt tirgus pārraudzību saistībā ar produktiem, kuru izcelsmes vieta atrodas ārpus ES. Iespējams garantēt arī godīgu konkurenci, ja visā pasaulē tiek izmantots vienādlīmeņa spēles laukums. Tāpēc EESK aicina Komisiju pastiprināt savus centienus, lai nodrošinātu, ka visi globālie spēlētāji ievēro atbilstošus darba, vides un produktu standartus.

3.22

Cits svarīgs rūpniecības politikas elements ir vienādlīmeņa “spēles laukuma” nodrošināšana tirdzniecībai visā pasaulē. Trešo valstu piekoptā konkurences izkropļošanas prakse, tāda kā valsts palīdzība un dempings, jāpakļauj sistemātiskai un detalizētai Eiropas Komisijas pārraudzībai. Tirdzniecības politikas pasākumi jāievieš nešaubīgi, tiklīdz izpildīti attiecīgie kritēriji.

3.23

Līdztekus “labākai likumdošanai” un sinerģijas veicināšanai starp Kopienas politikas veidiem trešais “jaunā veida” rūpniecības politikas balsts ir nozaru pieeja, proti, pieeja, kuras pamatā ir tirgus atbilstība un brīvs tirgus, pieeja, kura atbilst vēlamajiem horizontālas politikas veidiem. EESK pilnībā akceptē šo mērķi, kurš praksē jau tiek sagatavots. Tā kā nozaru pieeja pievēršas īpašām rūpniecības nozares raksturlielumiem un attīstībai, tā var būt labvēlīga arī abiem pārējiem balstiem, proti: “labākai likumdošanai” un sinerģijas veicināšanai starp ES politikas veidiem. Vides politika, arodizglītība un profesionālā sagatavošana un zinātnisko pētījumu un izstrādes programmas iespējams formulēt un ieviest daudz sekmīgāk, ja tās iekļautas nozaru pieejā.

3.24

Nozaru analīze parādīs attīstības dinamiku pasaules kontekstā. Tām vajadzēs ievietot Eiropas industrijas ainu pārējo partneru un konkurentu perspektīvā uz pasaules skatuves. Tās rādīs rūpniecības un pakalpojumu mijiedarbību. Tās arī atbilstoši ņem vērā sociālos aspektus, tādus kā rūpniecības attiecības un nodarbinātība. Beidzot, snozaru analīzes palīdzēs arī identificēt šķēršļus, ar kādiem uzņēmējdarbība sastopas īpašu ES noteikumu un tiesību aktu rezultātā. Tāpēc ar uzņēmējiem biežāk vajadzētu konsultēties agrīnā stadijā — kad notiek ietekmes novērtējums — lai identificētu vēlamus noteikumus un procedūras ES līmenī.

3.25

Šai ziņā nepieciešams paplašināt Komisijas metodoloģiju konkurētspējas problēmu risināšanai, pamatojoties uz analīzi, konsultācijām un rīcību (19. lappuse). Komisija pareizi kā piemērus citē tādus gadījumus kā G10, STAR 21 un LeaderShip (vadīšana).

3.26

LeaderShip 2015  (16) ir a grafisks piemērs ar noteikumu, ka tas tiek izpildīts pareizi. Mērķis ir nodrošināt rentablu nākotni ES kuģu būvniecības un kuģu remontēšanas nozarēm brīvā tirgū. Tas savedis kopā Komisiju un Eiropas uzņēmējdarbību. Tas novedis pie problēmu kopīgas identifikācijas. Tas definējis astoņas rīcības nodaļas, kuras īsteno vai nu rūpniecība, vai Komisija. Tas ir auglīga sociālā dialoga pamats starp sociālajiem partneriem par modernizācijas procesu.

3.27

Tam var sekot pārējie sektori. Nav tāda viena lieluma modeļa, kas der visiem. Tā kā iesaistītas pašas dalībvalstis un to politika, vēlams, lai šo sektoru analīžu rezultātā izstrādātās individuālās pieejas nodrošinātu industrijas, Komisijas un tāpat arī dalībvalstu saistības. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstīm, šādas saistības var palīdzēt veicināt pieredzes un vislabākās prakses apmaiņu. EESK uzskata, ka sektoru novērošanas punkti ES līmenī varētu būt ļoti noderīgi un ka tos vajadzētu izveidot.

3.28

Ņemot vērā ārkārtīgi svarīgo “zināšanu” un zinātnisko pētījumu un izstrāžu aspektu un ņemot vērā pasaules līmeņa “smadzeņu mobilitātes” fenomenu (zinātnieki, pētnieki, vadītāji un profesionāļi), EESK pilnībā akceptē Tehnoloģijas Platformu izveidošanu, un tiek sagaidīts, ka šeit aktīvi piedalīsies rūpniecības nozares un uzņēmēji. Tās nevajadzētu ierobežot tikai ar uzņēmējdarbību, šeit vajadzētu iekļaut arī citus galvenos spēlētājus, tādus kā vadošie tehnoloģiskie institūti un universitātes. Šīs platformas var arī ģenerēt Eiropā jaunas “privāta un privāta persona” un “valsts un privāta persona” apvienības. (17)

3.29

Eiropā nepieciešams radīt vidi zināšanām, kuras tiek aizgūtas no iedarbīgas sinerģijas starp universitāti, tehnoloģiskajiem institūtiem un industriju, lai sekmētu praktisko tehnoloģiju. Jāņem vērā nozarei piemītošās iezīmes. Turklāt uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidošana jāpapildina ar instrumentiem, kuri nepieciešami mūžizglītībai, un tas arī būtu jāuzņemas institūtiem un universitātēm. Arī to iespējams veicināt ar nozaru radītiem impulsiem. Šai kontekstā būtu nepieciešams nostiprināt profesionālas un izpildu vadības lomu, ņemot vērā mobilitāti pašā Eiropas Savienībā.

3.30

Šai sakarā un, reaģējot uz projektiem citur pasaulē, nepieciešams ierosināt apjomīgas iniciatīvas, lai ģenerētu sinerģiju starp dažādiem sektoriem (piemēram, Galileo, aizsardzības rūpniecība) un lai stimulētu sadarbību starp zināšanu centriem un industriju, izveidojot nepieciešamos apstākļus grupējumiem (piemēram, Airbus) un kopām; pēdējās var atbalstīt konkurētspēju un veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo vienotību. (18)

3.31

Cilvēku resursiem vairāk kā jebkad ir sevišķi svarīga nozīme. Nepārtrauktajā rūpniecības pārmaiņu procesā tā, protams, ir gan vadības, gan darbinieku un viņu organizāciju atbildība. Tā cita starpā nozīmē, ka tiek akcentēta kvalitāte, specializācija, kvalifikācija un motivācija. (19)

3.32

Šai ziņā būtu atbilstoši jāņem vērā tas, ka jauni cilvēki ir zaudējuši ilūzijas attiecībā uz vēlēšanos strādāt rūpniecībā, ņemot vērā pozitīva tēla trūkumu. Tas novedis, inter alia, pie kvalificēta darbaspēka trūkuma.

3.33

Turklāt EESK argumentē, ka vēlamās nozaru pieejas ietvaros nozaru sociālie dialogi uzlabos darbinieku un viņu organizāciju iesaistīšanos, pamatojoties uz pielāgošanos un kvalitāti. Individuālas pieejas nozaru līmenī arī vecinās sarunas starp sociālajiem partneriem par īpašām prasībām attiecībā uz darbinieku kompetenci, piemērošanās spēju un potenciālajām iespējām.

3.34

Lai veicinātu īpašu pasākumu ieviešanu, pamatojoties uz sektoru analīzēm, tie katrs jāapspriež Konkurences Padomē. EESCK uzskata, ka šai Padomes konfigurācijai jābūt noteicošajai lomai “jaunā veida” rūpniecības politikā, nodrošinot iesaistītajām interesēm vispārēju platformu. Komisijas un Padomes veiktas piemērotas nozaru analīzes un, galu galā, sarunas par pasākumiem, kuri veicami iepriekš minētajās jomās, arī nostiprinās valstu administrāciju saistības, kurām līdztekus uzņēmējdarbībai ir ievērojama loma uz nākotni orientētas vides radīšanā.

3.35

Šādā vidē un izmantojot šādu pieeju, nav vietas “uzvarētāju izvēlēšanās” politikai, kā pareizi teica bijušais komisārs Līkanens. Tas pats attiecas uz “valstu čempioniem”. (20) Tādējādi visas debates par “jaunā veida” rūpniecības politiku iegūst nepareizu pamatu. Mērķis ir veicināt tāda klimata izveidošanu, kas Eiropas rūpniecību iedrošinātu riskēt. Daudz piemērotāka ir iespēju sniegšana uzvarētājiem vai uzvarētāju atbalstīšana. (21) Nepieciešams pārbaudīt (atkārtoti pārbaudīt) finansiālos un nefinansiālos instrumentus, lai īstenotu šo mērķi.

4.1

EESK apsveic Komisijas iniciatīvu (īpaši komisāru Līkanenu un uzņēmumu Galveno pārvaldi) atjaunot “rūpniecības politiku” kā prioritāti ES dienas kārtībā papildus horizontālajiem politikas veidiem. Šī iniciatīva atbilst līdzīgiem risinājumiem dažādās dalībvalstīs un šajā jomā var sekmēt kopējus viedokļus visā Savienībā. Tā palīdzēs labāk definēt veidus un līdzekļus, kā atbalstīt Eiropas konkurētspēju. Cerams, ka tā arī palīdzēs definēt atbilstošus un konkrētus mērķus Lisabonas stratēģijas starpposma pārskatā 2005. gadā.

4.2

EESK atzīmē, ka, ņemot vērā “jaunā veida” rūpniecības politiku, pastāv neatliekama vajadzība izveidot uzticību iedvesošu institucionālu ietvaru uzdevumu atbilstošas sadalīšanas izteiksmē Savienībā — kas par ko atbild un kad — un attiecībā uz mērķu un direktīvu ieviešanu dalībvalstīs, kuras pieņēmusi Eiropas Padome un dažādās Padomes konfigurācijas. (22)

4.3

EESK atbalsta “jaunā veida” rūpniecības politikas elementus: labāku reglamentāciju, sinerģijas veicināšanu starp dažādiem Kopienas politikas veidiem un nozaru dimensiju attīstība. Ņemot vērā caurskatāmību un redzamību, vēlama labāka saskaņošana pašā Komisijā (piemēram, Galvenās pārvaldes uzņēmumiem aizgādnībā) un Ministru Padomē. Labāka saskaņošana nodrošinās arī tik ļoti vajadzīgo un auglīgo politikas veidu sinerģiju. Šim nolūkam ļoti apsveicams būtu Komisijas un Konkurences Padomes apstiprināts starpposma rīcības plāns, kurš katru gadu tiek novērtēts.

4.4

ESK apsveic ziņojumā “Stāšanās pretim izaicinājumam” iekļauto analīzi un daudzos ieteikumus. (23) Tomēr žēl, ka ziņojumā jaunā veida rūpniecības politika nav aplūkota kā noderīgs instruments, lai stātos pretim pasaules tirgus izaicinājumam. Īpaši šajā ietvarā būtu vajadzējis akcentēt sektoru pieeju un labi saskaņotas politikas vajadzību. EESC akceptē nacionālas rīcības plānu priekšlikumu. Lai uzlabotu šo rīcības plānu un ES politikas rezultātu, tiem jābūt ietekmīgi saskaņotiem Konkurences Padomes konfigurācijā. EESK pieprasa, lai šie elementi tiktu ņemti vērā, sagatavojot Lisabonas stratēģijas starpposma pārskatu 2005. gadā.

4.5

EESK akcentē nepieciešamību palielināt informētību, kura ir nepieciešama vienprātībai un sabiedrības atbalsta gūšanai. Jāsaprot, ka Eiropas sabiedrība ir iesaistīta kopumā šajās rūpnieciskajās pārmaiņās, kuras notiek visā pasaulē un kas prasa piepūli daudz plašākā jomā nekā tikai uzņēmējdarbība.

4.6

EESK uzskata, ka sektoru analīzes var pozitīvi ietekmēt un pozitīvi ietekmēs labāku sapratni par spēlē iesaistīto attīstību. Tās arī labvēlīgi ietekmēs ciešāku sadarbību starp valsti un privātpersonām, kā arī individuālu pieeju un vēlamu politikas koriģēšanu ES līmenī un valstu līmenī, lai sekmētu jaunu iespēju radīšanu un tādējādi veicinātu Lisabonas stratēģijas realizēšanu. Sektoru ietvari ir arī piemērots līdzeklis sociālajam dialogam, kura mērķis ir veicināt kopējas saistības un sekmēt cilvēku resursu kvalitāti.

4.7

Šāda veida nozaru pieejai arvien vairāk nepieciešamas zināšanas par tendencēm pasaulē un par rūpniecības pārmaiņām Komisijas pakalpojumu ietvaros. EESK īpaši iesaka Komisijas ierēdņiem padziļināt savas praktiskās zināšanas par to, kas likts uz spēles privātajā nozarē. CCMI un Eiropas pārmaiņu pārraudzīšanas centrs var atbalstīt nozaru analīzes kā konsultatīvi partneri, neapdraudot sociālo spēlētāju lomu.

4.8

Ņemot vērā attīstību citos lielajos pasaules reģionos — izmaksas, kompetenci un to apvienojumu — Eiropas konkurētspējas noteicošie faktori ir zināšanas, kvalitāte gan pašām sabiedrībām, gan cilvēku resursiem un kvalifikācijai, un atbilstoša organizācija. Izšķirošā nozīme šajās jomās būs uz nākotni orientētai politikai un pasākumiem.