1.   Ar šo direktīvu tiek noteikts prasību minimums, lai naftas un gāzes nozares darbībās jūrā novērstu smagus negadījumus un ierobežotu šādu negadījumu sekas.

2.   Ar šo direktīvu neskar tos Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz darba ņēmēju drošumu un veselības aizsardzību darbā, jo īpaši Direktīvu 89/391/EEK un Direktīvu 92/91/EEK.

3.   Ar šo direktīvu neskar Direktīvas 94/22/EK, 2001/42/EK, 2003/4/EK (19), 2003/35/EK, 2010/75/ES (20) un 2011/92/ES.

1.   Dalībvalstis pieprasa operatoriem nodrošināt, ka tiek īstenoti visi atbilstīgie pasākumi, lai novērstu smagus negadījumus, kas saistīti ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatorus no šajā direktīvā paredzētās atbildības neatbrīvo fakts, ka darbības vai nolaidību, kas izraisījusi vai sekmējusi smagu negadījumu, veica līgumslēdzēji.

3.   Ja notiek smags negadījums, dalībvalstis nodrošina, ka operatori veic visus piemērotos pasākumus, lai ierobežotu šā negadījuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

4.   Dalībvalstis pieprasa operatoriem nodrošināt, ka naftas un gāzes nozares darbības jūrā tiek veiktas, pamatojoties uz sistēmisku riska pārvaldību, lai smagu negadījumu joprojām pastāvošie riski attiecībā uz personām, vidi un jūras iekārtām būtu pieņemami.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumos par licenču piešķiršanu vai nodošanu, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, ņem vērā licences pieteikuma iesniedzēju spēju nodrošināt prasību izpildi attiecībā uz licencē ietvertajām darbībām, kā paredzēts Savienības tiesību aktu attiecīgajos noteikumos, jo īpaši šajā direktīvā.

2.   Jo īpaši novērtējot licences pieteikumu iesniedzēja tehnisko un finansiālo spēju, pienācīgi ņem vērā:

Pirms tiek piešķirta vai nodota licence naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, iestāde, kas izdod licences, vajadzības gadījumā konsultējas ar kompetento iestādi.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kas izdod licences, nepiešķir licenci, ja vien nav pārliecināta, ka pieteikuma iesniedzējs ir pienācīgi apliecinājis, ka ir sniegts vai tiks sniegts atbilstīgs nodrošinājums, pamatojoties uz pasākumiem, par kuriem ir jāizlemj dalībvalstīm, lai uzņemtos atbildību, kas varētu izrietēt no pieteikuma iesniedzēja naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā. Šāds nodrošinājums ir derīgs un ir spēkā, sākoties naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Dalībvalstis pieprasa, lai pieteikuma iesniedzēji pienācīgā veidā apliecinātu savu tehnisko un finansiālo spēju un sniegtu jebkādu citu būtisku informāciju, kas saistīta ar teritoriju, uz kuru attiecas licence, un naftas un gāzes nozares darbību jūrā konkrēto posmu.

Dalībvalstis novērtē to noteikumu atbilstību, kas minēti pirmajā daļā, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējam ir pietiekami finanšu resursi, lai nekavējoties sāktu un netraucēti turpinātu veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi efektīvai reaģēšanai ārkārtas situācijā un tai sekojošai seku novēršanai.

Dalībvalstis atvieglina tādu ilgtspējīgu finanšu instrumentu un citu līdzekļu izstrādi un izmantošanu, lai palīdzētu licences pieteikuma iesniedzējiem, parādot savas finansiālās spējas, ievērojot pirmo daļu.

Dalībvalstis vismaz paredz procedūras, lai nodrošinātu, ka nekavējoties un pienācīgi tiek izskatīti kompensācijas pieprasījumi, tostarp saistībā ar kompensācijas maksājumiem pārrobežu starpgadījumu gadījumā.

Dalībvalstis pieprasa licences saņēmējam uzturēt pietiekamas spējas pildīt savas finansiālās saistības, kas izriet no atbildības par naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

4.   Iestāde, kas izdod licences, vai licenciāts ieceļ operatoru. Ja operatoru ieceļ licenciāts, par iecelšanu iepriekš informē iestādi, kas izdod licences. Šādos gadījumos iestāde, kas izdod licences, vajadzības gadījumā apspriežoties ar kompetento iestādi, var iebilst pret operatora iecelšanu. Ja šāds iebildums tiek izvirzīts, dalībvalstis pieprasa, lai licenciāts ieceļ piemērotu alternatīvu operatoru vai uzņemas operatora pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

5.   Licenču piešķiršanas procedūras naftas un gāzes nozares darbībām jūrā konkrētajā licencētajā teritorijā rīko tā, lai dalībvalsts varētu izskatīt izpētes rezultātā apkopoto informāciju, pirms tiek uzsākta ieguve.

6.   Novērtējot licences pieteikumu iesniedzēju tehnisko un finansiālo spēju, īpašu uzmanību velta jutīgām jūras un piekrastes vides teritorijām, jo īpaši ekosistēmām, kurām ir būtiska nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, piemēram, solončakiem un jūraszāļu teritorijām; kā arī aizsargājamām jūras teritorijām, piemēram, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ievērojot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (21), īpaši aizsargājamām teritorijām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (22) un aizsargājamām jūras teritorijām, par kurām Savienība vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās starptautiskos vai reģionāla līmeņa nolīgumos, kurus tās ir parakstījušas.

1.   Urbuma veidošanu izpētes nolūkiem, izmantojot ar ieguvi nesaistītu iekārtu, nesāk, ja dalībvalsts attiecīgās iestādes nav iepriekš nodrošinājušas, ka, ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši attiecīgā gadījumā Direktīvu 2001/42/EK vai Direktīvu 2011/92/ES, ir notikusi savlaicīga un efektīva sabiedrības dalība attiecībā uz plānoto naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamo ietekmi uz vidi.

2.   Ja sabiedrības dalība nav notikusi, ievērojot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti šādi pasākumi:

Tiek paredzēti saprātīgi laika grafiki, lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku katram no dažādajiem sabiedrības dalības posmiem.

3.   Šis pants neattiecas uz teritorijām, kas ir licencētas pirms 2013. gada 18. jūlija.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka vienīgi operatori, kas ir šādam nolūkam iecelti, ievērojot 4. panta 4. punktu, ekspluatē ieguves iekārtas un savienoto infrastruktūru vienīgi licencētās teritorijās.

2.   Dalībvalstis pieprasa licenciātam nodrošināt, lai jebkurš operators spētu izpildīt prasības konkrētām, ar licenci saistītām darbībām.

3.   Visā naftas un gāzes nozares darbību jūrā laikā dalībvalstis pieprasa licenciātam veikt visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators pilda prasības, veic savas funkcijas un pilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

4.   Ja kompetentā iestāde nosaka, ka operators vairs nespēj īstenot attiecīgās prasības saskaņā ar šo direktīvu, par to tiek informēta iestāde, kas izdod licences. Tad iestāde, kas izdod licences, par to informē licenciātu un licenciāts uzņemas atbildību par attiecīgo pienākumu pildīšanu, un tūlīt iestādei, kas izdod licences, piedāvā citu operatoru.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ar ieguves iekārtām un ar ieguvi nesaistītām iekārtām nesāk vai neturpina, kamēr kompetentā iestāde saskaņā ar šo direktīvu nav apstiprinājusi ziņojumu par smagiem apdraudējumiem.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ar urbumu vai apvienotās darbības nesāk vai neturpina, kamēr nav apstiprināts ziņojums par smagiem apdraudējumiem iesaistītajām iekārtām saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt šādas darbības nesāk vai neturpina, ja kompetentajai iestādei nav iesniegts paziņojums, ievērojot attiecīgi 11. panta 1. punkta h) vai i) apakšpunktu, par darbībām ar urbumu vai paziņojums par apvienotajām darbībām, vai ja kompetentā iestāde iebilst pret paziņojuma saturu.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka ap iekārtu tiek izveidota drošuma zona un ka kuģiem šajā drošuma zonā ir aizliegts iebraukt vai palikt.

Tomēr minēto aizliegumu nepiemēro tādam kuģim, kas drošuma zonā iebrauc vai paliek:

8.   Dalībvalstis izveido mehānismu efektīvai līdzdalībai trīspusējās konsultācijās starp kompetento iestādi, operatoriem un īpašniekiem, un darba ņēmēju pārstāvjiem, formulējot smagu negadījumu novēršanas standartus un politiku.

1.   Dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par regulatīvajām funkcijām:

2.   Dalībvalstis vienmēr nodrošina, ka, veicot savas regulatīvās funkcijas un jo īpaši attiecībā uz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, kompetentā iestāde ir neatkarīga un objektīva. Tādējādi no tiek novērsti interešu konflikti vienas puses starp kompetentās iestādes regulatīvajām funkcijām un no otras puses regulatīvajām funkcijām saistībā ar jūras dabas resursu ekonomisko attīstību un licenču izsniegšanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā šajā dalībvalstī, un no minētajām darbībām izrietošo ieņēmumu iekasēšanu un pārvaldību.

3.   Lai sasniegtu 2. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes regulatīvās funkcijas tiktu veiktas tādā iestādē, kas ir neatkarīga no jebkādām dalībvalsts funkcijām saistībā ar jūras dabas resursu ekonomisko attīstību un licenču izsniegšanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā dalībvalstī, un no minētajām darbībām izrietošo ieņēmumu iekasēšanu un pārvaldību.

Tomēr, ja kopējais to iekārtu skaits, uz kurām ir normāls darbinieku daudzums, ir mazāks nekā seši, attiecīgā dalībvalsts var nolemt nepiemērot pirmo daļu. Šāds lēmums neskar saistības saskaņā ar 2. punktu.

4.   Dalībvalstis sabiedrībai dara pieejamu aprakstu par kompetentās iestādes organizāciju, tostarp par to, kāpēc tās izveidojušas kompetento iestādi šādā veidā, un to, kā tās ir nodrošinājušas 1. punktā minēto regulatīvo funkciju un 2. punktā noteikto saistību izpildi.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, lai veiktu tās uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu. Minētie resursi ir samērīgi ar apmēru, kādā dalībvalsts veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

6.   Dalībvalstis var slēgt oficiālus nolīgumus ar attiecīgām Savienības aģentūrām vai – attiecīgā gadījumā – citām piemērotām struktūrām, par specializēto zināšanu sniegšanu, lai palīdzētu kompetentajai iestādei veikt tās regulatīvās funkcijas. Piemērojot šo punktu, struktūru neuzskata par piemērotu, ja tās objektivitāti apdraud interešu konflikts.

7.   Dalībvalstis var izveidot mehānismus, saskaņā ar kuriem no licenciātiem, operatoriem vai īpašniekiem var atgūt finanšu izmaksas, kas kompetentajai iestādei rodas, veicot tās uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

8.   Ja kompetento iestādi veido vairāk nekā viena struktūra, dalībvalstis pieliek visas pūles, lai izvairītos no struktūru regulatīvo funkciju pārklāšanās. Dalībvalstis var vienu no struktūrvienībām noteikt par galveno struktūru, kas ir atbildīga par regulatīvo funkciju koordinēšanu saskaņā ar šo direktīvu un ziņojumu iesniegšanu Komisijai.

9.   Dalībvalstis pārskata kompetentās iestādes darbības un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu tās efektivitāti 1. punktā izklāstīto regulatīvo funkciju izpildīšanā.

1.   Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA, turpmāk “Aģentūra”) sniedz dalībvalstīm un Komisijai tehnisku un zinātnisku palīdzību atbilstīgi savām pilnvarām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002.

2.   Saskaņā ar savām pilnvarām Aģentūra:

3.   Aģentūra pēc pieprasījuma var:

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operators vai īpašnieks iesniedz kompetentajai iestādei šādus dokumentus:

2.   Dokumentus, kuri jāiesniedz saskaņā ar 1. punkta a), b), d) un g) apakšpunktu, iekļauj ziņojumā par smagiem apdraudējumiem, kas paredzēts 1. punkta e) apakšpunktā. Urbuma operatora korporatīvu smagu negadījumu novēršanas politiku, ja nav iepriekš iesniegta, iekļauj paziņojumā par darbībām ar urbumu, kas jāiesniedz saskaņā ar 1. punkta h) apakšpunktu.

3.   Paziņojumu par konstrukciju, kas paredzēts 1. punkta c) apakšpunktā, kompetentajai iestādei iesniedz līdz kompetentās iestādes noteiktajam termiņam, pirms paredzēts iesniegt ziņojumu par smagiem apdraudējumiem attiecībā uz plānoto darbību. Kompetentā iestāde reaģē uz paziņojumu par konstrukciju, sniedzot komentārus, kuri ir jāņem vērā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem.

4.   Ja esošā ieguves iekārta ir jāieved dalībvalsts jūras ūdeņos vai jāizved no tiem, operators rakstiski informē kompetento iestādi pirms dienas, kurā paredzēts iekārtu ievest dalībvalsts jūras ūdeņos vai izvest no tiem.

5.   Paziņojumu par pārvietošanu kas paredzēts 1. punkta j) apakšpunktā, kompetentajai iestādei iesniedz pietiekami agrīnā ierosināto darbību izstrādes posmā, lai operators varētu ņemt vērā jebkurus kompetentās iestādes ierosinātos jautājumus, sagatavojot ziņojumu par smagiem apdraudējumiem.

6.   Ja ir būtiskas izmaiņas, kas ietekmē paziņojumu par konstrukciju vai paziņojumu par pārvietošanu, pirms tiek iesniegts ziņojums par smagiem apdraudējumiem, kompetentā iestāde par minētajām izmaiņām tiek informēta nekavējoties.

7.   Ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, kas paredzēts 1. punkta e) apakšpunktā, kompetentajai iestādei iesniedz līdz kompetentās iestādes noteiktajam termiņam, kurš ir pirms darbību plānotās sākšanas.

1.   Dalībvalsts nodrošina, ka operators sagatavo ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai, kas jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Minētajā ziņojumā ietver I pielikuma 2. un 5. daļā noteikto informāciju, un vajadzības gadījumā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma to atjaunina.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ziņojuma par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai sagatavošanas attiecīgajos posmos notiek apspriešanās ar darba ņēmēju pārstāvjiem un ka šajā nolūkā tiek iesniegti pierādījumi saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 3. punktu.

3.   Ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai var sagatavot attiecībā uz iekārtu grupu, saņemot kompetentās iestādes piekrišanu.

4.   Ja ir vajadzīga papildu informācija, pirms var pieņemt ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, dalībvalstis nodrošina, ka operators pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju un veic visas nepieciešamās izmaiņas iesniegtajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem.

5.   Ja ieguves iekārtai jāveic izmaiņas, kas rada būtiskas izmaiņas, vai ja ir paredzēts demontēt stacionāru ieguves iekārtu, operators sagatavo grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, kas jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta f) apakšpunktu līdz kompetentās iestādes noteiktajam termiņam saskaņā ar I pielikuma 6. daļu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka plānotās izmaiņas neveic un demontāžu nesāk, pirms kompetentā iestāde nav pieņēmusi ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

7.   Operators periodiski – vismaz reizi piecos gados vai agrāk pēc kompetentās iestādes pieprasījuma – rūpīgi pārskata ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai. Pārskata rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka īpašnieks sagatavo ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai, kas jāiesniedz, ievērojot. 11. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Minētajā ziņojumā ietver I pielikuma 3. un 5. daļā noteikto informāciju, un vajadzības gadījumā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma to atjaunina.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, sagatavojot ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai, attiecīgos posmos notiek apspriešanās ar darba ņēmēju pārstāvjiem un ka šajā nolūkā tiek iesniegti pierādījumi saskaņā ar I pielikuma 3. daļas 2. punktu.

3.   Ja ir vajadzīga papildu informācija, pirms var pieņemt ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai, dalībvalstis pieprasa, lai īpašnieks pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniegtu šādu informāciju un veiktu visas nepieciešamās izmaiņas iesniegtajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem.

4.   Ja ar ieguvi nesaistītā iekārtā jāveic izmaiņas, kas rada būtiskas izmaiņas, vai ja ir paredzēts demontēt stacionāru ar ieguvi nesaistītu iekārtu, īpašnieks sagatavo grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, kas jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta f) apakšpunktu līdz kompetentās iestādes noteiktajam termiņam saskaņā ar I pielikuma 6. daļas 1., 2. un 3. punktu.

5.   Attiecībā uz stacionāru ar ieguvi nesaistītu iekārtu dalībvalstis nodrošina, ka plānotās izmaiņas neveic un demontāžu nesāk, pirms kompetentā iestāde nav pieņēmusi grozīto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem stacionārai ar ieguvi nesaistītai iekārtai.

6.   Attiecībā uz mobilu ar ieguvi nesaistītu iekārtu dalībvalstis nodrošina, ka plānotās izmaiņas neveic, pirms kompetentā iestāde nav pieņēmusi grozīto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem mobilai ar ieguvi nesaistītai iekārtai.

7.   Īpašnieks periodiski – vismaz reizi piecos gados vai agrāk pēc kompetentās iestādes pieprasījuma – rūpīgi pārskata ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai. Pārskata rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori vai, attiecīgā gadījumā, īpašnieki sagatavo iekšējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, kas jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Plānus sagatavo saskaņā ar 28. pantu, ņemot vērā smagu negadījumu risku novērtējumu, kas veikts jaunākā ziņojuma par smagiem apdraudējumiem sagatavošanas laikā. Plānā tiks iekļauta analīze par reaģēšanas pasākumu efektivitāti naftas noplūdes gadījumā.

2.   Ja mobila ar ieguvi nesaistīta iekārta jāizmanto darbībām ar urbumu, iekārtas iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ņem vērā risku novērtējumu, kas veikts laikā, kad tika gatavots paziņojums par darbībām ar urbumu, kas jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta h) apakšpunktu. Ja iekšējais plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju ir jāgroza urbuma konkrēto iezīmju vai atrašanās vietas dēļ, dalībvalstis nodrošina, ka urbuma operators kompetentajai iestādei iesniedz grozītu iekšējo plānu vai tā pienācīgu aprakstu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai papildinātu attiecīgo paziņojumu par darbībām ar urbumu.

3.   Ja ar ieguvi nesaistīta iekārta jāizmanto, lai veiktu apvienotas darbības, iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju groza tā, lai tas attiektos arī uz apvienotajām darbībām, un to iesniedz kompetentajai iestādei, lai papildinātu attiecīgo paziņojumu par apvienotajām darbībām.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka urbuma operators sagatavo paziņojumu, kas kompetentajai iestādei jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta h) apakšpunktu. Tas jāiesniedz līdz kompetentās iestādes noteiktajam termiņam, tas ir, pirms tiek sākta darbība ar urbumu. Minētajā paziņojumā par darbībām ar urbumu ietver datus par urbuma konstrukciju un ierosinātajām darbībām ar urbumu saskaņā ar I pielikuma 4. daļu. Tajā tiks iekļauta analīze par reaģēšanas pasākumu efektivitāti naftas noplūdes gadījumā.

2.   Kompetentā iestāde izskata paziņojumu un, ja uzskata to par vajadzīgu, pirms ir sāktas darbības ar urbumu, veic atbilstīgu rīcību, kas var ietvert aizliegumu sākt darbību.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka urbuma operators pieaicina neatkarīgu pārbaužu veicēju, plānojot un sagatavojot būtiskas izmaiņas iesniegtajā paziņojumā par darbībām ar urbumu, ievērojot 17. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un ka tas nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkurām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā par darbībām ar urbumu. Kompetentā iestāde izskata minētās izmaiņas un, ja uzskata to par vajadzīgu, veic atbilstīgu rīcību.

4.   Ja darbības ar urbumu ietver risku attiecībā uz neplānotām naftas un gāzes noplūdēm no urbuma, kuras varētu izraisīt smagu negadījumu, dalībvalstis nodrošina, ka operators iesniedz ziņojumus kompetentajai iestādei saskaņā ar II pielikuma prasībām. Ziņojumus iesniedz ik pēc nedēļas, sākot no dienas, kad tika sāktas darbības ar urbumu, vai tādos starplaikos, kā noteikusi kompetentā iestāde.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki, kas ir iesaistīti apvienotā darbībā, kopīgi sagatavo paziņojumu, kas jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta i) apakšpunktu. Paziņojumā ietver informāciju, kas precizēta I pielikuma 7. daļā. Dalībvalstis nodrošina, ka viens no attiecīgajiem operatoriem kompetentajai iestādei iesniedz paziņojumu par apvienotajām darbībām. Paziņojumu iesniedz līdz kompetentās iestādes noteiktajam termiņam pirms apvienoto darbību sākšanas.

2.   Kompetentā iestāde izskata paziņojumu un, ja uzskata to par vajadzīgu, pirms apvienoto darbību sākšanas īsteno atbilstīgu rīcību, kas var ietvert aizliegumu sākt darbības.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka operators, kurš iesniedza paziņojumu, nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā. Kompetentā iestāde izskata minētās izmaiņas un, ja uzskata to par vajadzīgu, īsteno atbilstīgu rīcību.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki izveido shēmas neatkarīgai pārbaudei un sagatavo šādu shēmu aprakstu, ko iesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un ietver drošuma un vides pārvaldības sistēmā, kas iesniegta, ievērojot 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Aprakstā ietver informāciju, kas precizēta I pielikuma 5. daļā.

2.   Neatkarīgās pārbaudes rezultāti neskar operatora un īpašnieka atbildību par pārbaudāmā aprīkojuma un sistēmas pareizu un drošu darbību.

3.   Neatkarīga pārbaudes veicēja izvēle un shēmas neatkarīgai pārbaudei izstrāde atbilst kritērijiem, kas noteikti V pielikumā.

4.   Shēmas neatkarīgas pārbaudei izstrādā:

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki reaģē uz neatkarīga pārbaužu veicēja ieteikumiem un, pamatojoties uz tiem, veic atbilstīgu rīcību.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un īpašnieki nodrošinātu, ka no neatkarīga pārbaudes veicēja saņemtus ieteikumus, ievērojot 4. punkta a) apakšpunktu, un pamatojoties uz šādiem ieteikumiem veiktās rīcības reģistrus operators vai īpašnieks dara pieejamas kompetentajai iestādei un saglabā sešus mēnešus ilgā laikposmā pēc tam, kad ir pabeigtas attiecīgās naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

7.   Dalībvalstis pieprasa, lai urbumu operatori nodrošinātu, ka neatkarīgā pārbaudes veicēja konstatējumus un komentārus, ievērojot šā panta 4. punkta b) apakšpunktu, un operatoru ar minētajiem konstatējumiem un komentāriem saistīto rīcību izklāsta paziņojumā par darbībām ar urbumu, kas sagatavots saskaņā ar 15. pantu.

8.   Ieguves iekārtai pārbaudes shēmu ievieš pirms konstruēšanas pabeigšanas. Ar ieguvi nesaistītai iekārtai shēmu ievieš pirms darbību sākšanas dalībvalstu jūras ūdeņos.

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un īpašnieki sagatavo dokumentu, kurā izklāsta smagu negadījumu novēršanas korporatīvo politiku un kurš jāiesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un nodrošina, ka to īsteno visās jūrā veiktajās naftas un gāzes nozares darbībās, tostarp paredzot atbilstīgus uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu politikas efektivitāti. Dokumentā ietver informāciju, kas precizēta I pielikuma 8. daļā.

2.   Smagu negadījumu novēršanas korporatīvajā politikā ņem vērā operatoru primāro pienākumu inter alia kontrolēt smaga negadījuma riskus, kas izriet no tā darbībām, un nepārtraukti uzlabot minēto risku kontroli, lai vienmēr nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki sagatavo dokumentu, kurā izklāsta viņu drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas iesniegta, ievērojot 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Minētajā dokumentā ietver aprakstu par:

4.   Dalībvalstis rada iespējas operatoriem un īpašniekiem sniegt savu ieguldījumu mehānismos efektīvām trīspusējām konsultācijām, kas izveidoti, ievērojot 6. panta 8. punktu. Attiecīgos gadījumos operatora un īpašnieka saistības izmantot šādus mehānismus var izklāstīt smagu negadījumu novēršanas korporatīvajā politikā.

5.   Smagu negadījumu novēršanas korporatīvo politiku un drošuma un vides pārvaldības sistēmas sagatavo saskaņā ar I pielikuma 8. un 9. daļu un IV pielikumu. Piemēro šādus nosacījumus:

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki sagatavo un uztur pilnīgu reģistru ar aprīkojumu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju saistībā ar to veiktajām naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki, apspriežoties ar kompetento iestādi un izmantojot zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu, kā tas noteikts 27. panta 1. punktā, sagatavo un pārskata standartus un norādes paraugpraksei attiecībā uz to, kā kontrolēt smagu apdraudējumu riskus jūrā visa naftas un gāzes nozares darbību jūrā konstruēšanas un ekspluatācijas cikla laikā, un minēto standartu un norāžu izstrādē ievēro vismaz VI pielikumā doto plānu.

8.   Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un īpašnieki nodrošinātu, ka 1. punktā minētais smagu negadījumu novēršanas korporatīvās politikas dokuments attiecas arī uz viņu ieguves iekārtām un ar ieguvi nesaistītām iekārtām, kas atrodas ārpus Savienības.

9.   Ja operatora vai īpašnieka īstenota darbība rada tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai vai būtiski palielina smaga negadījuma risku, dalībvalstis nodrošina, ka operators vai īpašnieks veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert, ja tas tiek atzīts par vajadzīgu, attiecīgās darbības apturēšanu, līdz tiek nodrošināta apdraudējuma vai riska atbilstīga kontrole. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiek veikti šādi pasākumi, operators vai īpašnieks nekavējoties un ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc minēto pasākumu veikšanas attiecīgi informē kompetento iestādi.

10.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos operatori un īpašnieki veic piemērotos pasākumus piemērotu tehnisku līdzekļu vai procedūru izmantošanai, lai veicinātu atbilstīgu datu apkopošanas un reģistrēšanas uzticamību un lai novērstu iespējamu manipulāciju ar tiem.

1.   Dalībvalstis pieprasa uzņēmumiem, kas ir reģistrēti to teritorijā un kas paši vai ar filiāļu palīdzību veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā ārpus Savienības kā licenciāti vai operatori, pēc pieprasījuma sniegt ziņojumus minētajām dalībvalstīm par jebkura smaga negadījuma apstākļiem, kurā tie ir bijuši iesaistīti.

2.   Pieprasot ziņojumu, ievērojot šā panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts precizē pieprasītās informācijas detaļas. Ar šādiem ziņojumiem notiek apmaiņa saskaņā ar 27. panta 1. punktu. Dalībvalstis, kurās nav nedz kompetentās iestādes, nedz kontaktpunkta, saņemtos ziņojumus iesniedz Komisijai.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki ievēro pasākumus, kas noteikti ziņojumā par smagiem apdraudējumiem un plānos, kuri minēti paziņojumā par darbībām ar urbumu un paziņojumā par apvienotajām darbībām, kas iesniegti, ievērojot 11. panta 1. punkta e), h) un i) apakšpunktu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki nodrošina kompetentajai iestādei vai jebkurām citām personām, kuras rīkojas kompetentās iestādes uzdevumā, transportu uz iekārtu vai kuģi, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām, un no tā, tostarp iestāžu vai personu aprīkojuma pārvadāšanu, jebkurā pieņemamā laikā, kā arī izmitināšanu, ēdināšanu un citas uzturēšanās vajadzības saistībā ar iekārtu apmeklējumiem, lai palīdzētu kompetentajai iestādei veikt šīs direktīvas ievērošanas pārraudzību, tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildi.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde izstrādā gada plānus, lai efektīvi pārraudzītu smagus apdraudējumus, tostarp veicot inspekcijas, pamatojoties uz riska pārvaldību un pievēršot īpašu uzmanību atbilstībai ziņojumam par smagiem apdraudējumiem un citiem dokumentiem, kuri iesniegti, ievērojot 11. pantu. Plānu efektivitāte tiek regulāri pārskatīta, un kompetentā iestāde veic jebkurus vajadzīgos pasākumus, lai tos uzlabotu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde izveido mehānismus:

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai operatori un īpašnieki savus darbiniekus un līgumslēdzējus, kas saistīti ar darbību, un viņu darbiniekus informē par valsts pasākumiem 1. punktā minēto mehānismu vajadzībām, un nodrošina, ka atsauces uz konfidenciālajiem ziņojumiem tiek iekļautas attiecīgajās apmācībās un paziņojumos.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki kompetentajai iestādei sniedz vismaz to informāciju, kas minēta IX pielikumā.

2.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, nosaka kopēju formātu datu sniegšanai un kopīgojamās informācijas elementus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Dalībvalstis IX pielikumā minēto informāciju dara publiski pieejamu.

2.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, nosaka kopēju formātu informācijas publicēšanai, kas nodrošina datu ērtu pārrobežu salīdzinājumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Kopējais formāts informācijas publicēšanai sniedz iespēju uzticami salīdzināt valstu prakses saskaņā ar šo pantu un 25. pantu.

1.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz gada ziņojumu, iekļaujot tajā informāciju, kas norādīta IX pielikuma 3. punktā.

2.   Dalībvalstis nosaka iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu, ievērojot 23. pantu, un par informācijas publicēšanu, ievērojot 24. pantu.

3.   Komisija publicē gada ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniegušas dalībvalstis, ievērojot 1. punktu.

1.   Dalībvalstis ierosina smagu negadījumu rūpīgu izmeklēšanu, kuri notiek to jurisdikcijā.

2.   To konstatējumu kopsavilkumu, kas iegūti, ievērojot 1. punktu, iesniedz Komisijai attiecīgā gadījumā vai nu pēc izmeklēšanas pabeigšanas, vai pēc tiesvedības pabeigšanas. Dalībvalstis dara publiski pieejamu konstatējumu nekonfidenciālo redakciju.

3.   Dalībvalstis pēc izmeklēšanas, kas veikta, ievērojot 1. punktu, nodrošina, ka kompetentā iestāde īsteno visus izmeklēšanas ieteikumus atbilstīgi savām pilnvarām.

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentā iestāde regulāri veic savstarpēju zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm, tostarp izmantojot Par naftas un gāzes ieguvi jūrā atbildīgo Eiropas Savienības iestāžu grupu (EUOAG), un ka tā iesaistās apspriedēs ar nozari, citām ieinteresētajām personām un Komisiju par attiecīgo valstu un Savienības tiesību aktu piemērošanu.

Dalībvalstīm, kuru jursidikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, pirmajā daļā minēto informāciju saņem kontaktpunkti, kuri iecelti, ievērojot 32. panta 1. punktu.

2.   Zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņa, kas notiek, ievērojot 1. punktu, attiecas jo īpaši uz riska pārvaldības pasākumu darbību, smagu negadījumu novēršanu, atbilstības pārbaudēm un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā Savienības teritorijā, kā arī – attiecīgā gadījumā – ārpus Savienības.

3.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentā iestāde piedalās skaidru kopīgu prioritāšu izveidē attiecībā uz to, kā sagatavot un atjaunināt standartus un norādes ar mērķi noteikt un veicināt ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā saistītas paraugprakses īstenošanu un konsekventu pielietošanu.

4.   Līdz 2014. gada 19. jūlijam Komisija dalībvalstīm iesniegs ziņojumu par valsts ekspertu resursu piemērotību, lai nodrošinātu regulatīvo funkciju pildīšanu, ievērojot šo direktīvu, kurā vajadzības gadījumā iekļaus priekšlikumus ar mērķi nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir piekļuve piemērotiem ekspertu resursiem.

5.   Līdz 2016. gada 19. jūlijam dalībvalstis paziņos Komisijai par valsts pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar piekļuvi zināšanām, līdzekļiem un ekspertu resursiem, ietverot oficiālus nolīgumus, ievērojot 8. panta 6. punktu.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējie plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kurus saskaņā ar 14. pantu sagatavo operators vai īpašnieks un kurus iesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operators un īpašnieks uztur aprīkojumu un zināšanas, kas attiecas uz iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai minētais aprīkojums un zināšanas vienmēr būtu pieejami un vajadzības gadījumā tiktu darīti pieejami iestādēm, kas ir atbildīgas par tās dalībvalsts ārējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju izpildi, kurā piemēro iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.   Iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo saskaņā ar I pielikuma 10. daļu un atjaunina atbilstīgi jebkādām būtiskām izmaiņām ziņojumā par smagiem apdraudējumiem vai paziņojumos, kas iesniegti, ievērojot 11. pantu. Visus šādus atjauninājumus iesniedz kompetentajai iestādei, ievērojot 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un par tiem informē attiecīgo iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par to, lai konkrētajai teritorijai tiktu sagatavots ārējs plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

4.   Iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju apvieno ar citiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību un glābšanu no negadījumā cietušas iekārtas, lai nodrošinātu labas darbinieku drošuma un izdzīvošanas izredzes.

1.   Dalībvalstis sagatavo ārējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, kuros ietver visas naftas un gāzes iekārtas, kas izvietotas jūrā, vai savienoto infrastruktūru un potenciāli skartās teritorijas to jurisdikcijā. Dalībvalstis precizē licenciātu un operatoru uzdevumus un finansiālos ieguldījumus ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

2.   Ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo dalībvalsts, sadarbojoties ar attiecīgajiem operatoriem un īpašniekiem un – atbilstīgā gadījumā – ar licenciātiem un kompetento iestādi, un tajos ņem vērā to iekārtu vai savienotās infrastruktūras visjaunāko atjaunināto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju versiju, kas izvietotas vai ko paredzēts izvietot teritorijā, uz kuru attiecas ārējais plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.   Ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo saskaņā ar VII pielikumu, un tos dara pieejamus Komisijai, citām potenciāli skartajām dalībvalstīm un sabiedrībai. Publicējot savus ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, dalībvalstis nodrošina, ka atklātā informācija nerada risku jūrā izvietoto naftas un gāzes iekārtu drošībai un drošumam un to darbībai un ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz dalībvalstu ekonomiskajām interesēm vai uz dalībvalstu amatpersonu personīgo drošumu un labklājību.

4.   Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai panāktu reaģēšanas aprīkojuma un speciālo zināšanu augstu atbilstības un savstarpējās izmantojamības līmeni starp visām konkrētā ģeogrāfiskā reģiona dalībvalstīm, kā arī – attiecīgā gadījumā – citām valstīm. Dalībvalstis mudina nozari izveidot tādu reaģēšanas aprīkojumu un līgumpakalpojumus, kuri ir saderīgi un savstarpēji funkcionējoši ģeogrāfiskajā reģionā.

5.   Dalībvalstis uztur datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas aprīkojumu un pakalpojumiem saskaņā ar VIII pielikuma 1. punktu. Šie dati ir pieejami citām potenciāli skartajām dalībvalstīm un Komisijai un – uz abpusēja pamata – kaimiņos esošām trešām valstīm.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz smagiem negadījumiem, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā - kontaktpunkti izstrādā sadarbības scenārijus ārkārtas situācijām. Šādi scenāriji tiek regulāri izvērtēti un vajadzības gadījumā atjaunināti.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operators vai, attiecīgā gadījumā, īpašnieks nekavējoties informē attiecīgās iestādes par smagu negadījumu vai par situāciju, kurā ir tūlītējs smaga negadījuma risks. Minētajā paziņojumā apraksta apstākļus, ietverot, ja tas iespējams, ziņas par vietu, potenciālo ietekmi uz vidi un potenciālajām smagajām sekām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ir noticis smags negadījums, operators vai īpašnieks veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu tā eskalāciju un ierobežotu tā sekas. Dalībvalstu attiecīgās iestādes var palīdzēt operatoram vai īpašniekam, tostarp sniedzot papildu resursus.

3.   Reaģējot uz ārkārtas situāciju, dalībvalsts ievāc informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu, ievērojot 26. panta 1. punktu.

1.   Ja dalībvalsts uzskata, ka smags apdraudējums, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, kurām jānotiek tās jurisdikcijā, var ievērojami ietekmēt citas dalībvalsts vidi, tā pirms šo darbību sākšanas potenciāli skartajai dalībvalstij nosūta attiecīgo informāciju un cenšas kopā ar minēto dalībvalsti pieņemt pasākumus, lai novērstu kaitējumu.

Dalībvalstis, kas sevi uzskata par potenciāli skartām, var pieprasīt, lai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā notiek naftas un gāzes nozares darbība jūrā, pārsūta tām visu attiecīgo informāciju. Minētās dalībvalstis var kopīgi novērtēt pasākumu efektivitāti, neskarot tās kompetentās iestādes regulatīvās funkcijas, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā darbība saskaņā ar 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

2.   Smagus apdraudējumus, kas apzināti, ievērojot 1. punktu, ņem vērā iekšējos un ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai veicinātu kopīgu efektīvu reaģēšanu uz smagu negadījumu.

3.   Ja ir paredzams risks, ka smagiem negadījumiem būs pārrobežu ietekme uz trešām valstīm, dalībvalstis uz abpusēja pamata dara informāciju pieejamu trešām valstīm.

4.   Dalībvalstis savstarpēji koordinē pasākumus, kas attiecas uz teritorijām ārpus Savienības, lai novērstu naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamu negatīvu ietekmi.

5.   Dalībvalstis regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz smagiem negadījumiem, sadarbojoties ar potenciāli skartajām dalībvalstīm, attiecīgajām Savienības aģentūrām un – uz abpusēja pamata – potenciāli skartajām trešām valstīm. Komisija var sniegt ieguldījumu pasākumos, kas vērsti uz pārrobežu ārkārtas situāciju mehānismu testēšanu.

6.   Ja ir noticis smags negadījums vai ja pastāv tūlītējs tā risks un ja šim negadījumam ir vai tā riskam var būt pārrobežu ietekme, tā dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir radusies šī situācija, nekavējoties informē Komisiju un tās dalībvalstis vai trešās valstis, ko šī situācija var skart, un nepārtraukti sniedz informāciju, kas ir lietderīga efektīvai reaģēšanai ārkārtas situācijā.

1.   Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, ieceļ kontaktpunktu, lai apmainītos ar informāciju ar attiecīgām blakus esošām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, piemēro 29. panta 4. un 7. punktu, lai nodrošinātu pienācīgas reaģēšanas spējas gadījumā, ja tās skar smags negadījums.

3.   Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, saskaņo savus valsts situatīvos plānus jūras vidē ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, ciktāl vajadzīgs, lai nodrošinātu visefektīvākās spējas reaģēt uz smagu negadījumu.

4.   Ja dalībvalsti, kuras jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, skar smags negadījums, tā:

1.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un neskarot attiecīgus starptautiskos nolīgumus, veicina sadarbību ar trešām valstīm, kas veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā tajos pašos jūras reģionos, kuros šīs darbības veic dalībvalstis.

2.   Komisija veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kas veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā, un blakus esošajām trešām valstīm, kas veic līdzīgas darbības, ar mērķi sekmēt preventīvus pasākumus un reģionālus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.   Atbilstīgos pasaules un reģionālos forumos, tostarp tādos forumos, kas attiecas uz Arktikas ūdeņiem, Komisija starptautiskā līmenī popularizē augstus drošuma standartus saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 35. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 18. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais četrus mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 35. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

1.   Direktīvas 2004/35/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2.   Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam līdz 2015. gada 19. jūlijam. Tās par to nekavējoties informē Komisiju.

1.   Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finansiālā nodrošinājuma pieejamību un kompensācijas pieprasījumu izskatīšanu, attiecīgā gadījumā to papildinot ar priekšlikumiem.

2.   Komisija līdz 2015. gada 19. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar savu vērtējumu par Savienībā esošo atbildības režīmu efektivitāti saistībā ar kaitējumiem, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā. Minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, vai ir lietderīgi paplašināt atbildības noteikumus. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus.

3.   Komisija izskata to, vai ir lietderīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību (23) darbības jomā iekļaut konkrētu rīcību, kā rezultātā notiek smags negadījums. Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par saviem konstatējumiem, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu projektus, ar noteikumu, ka dalībvalstis ir darījušas pieejamu attiecīgu informāciju.

1.   Ne vēlāk kā 2019. gada 19. jūlijā Komisija, pienācīgi ņemot vērā kompetento iestāžu centienus un pieredzi, novērtē šīs direktīvas īstenošanas pieredzi.

2.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par minētā novērtējuma rezultātiem. Šajā ziņojumā iekļauj visus atbilstīgos priekšlikumus šīs direktīvas grozīšanai.

1.   Līdz 2015. gada 19. jūlijam dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Dalībvalstis par tiem nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas un ievērojot 5. punktu, dalībvalstis, kuras ir piejūras valstis, taču kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā un kuras neplāno licencēt šādas darbības, informē par to Komisiju, un tām ir pienākums īstenot līdz 2015. gada 19. jūlijam vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 20., 32. un 34. pantam. Šādas dalībvalstis nevar licencēt šādas darbības, pirms tās nav transponējušas un īstenojušas atlikušos šīs direktīvas noteikumus un par to informējušas Komisiju.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas un ievērojot 5. punktu, dalībvalstīm, kurām nav jūras ūdeņu, ir pienākums īstenot līdz 2015. gada 19. jūlijam vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 20. pantam.

5.   Ja 2013. gada 18. jūlijā neviens uzņēmums, kas veic darbības, uz kurām attiecas 20. pants, nav reģistrēts dalībvalstī, uz kuru attiecas 3. vai 4. punkts, minētajai dalībvalstij ir pienākums īstenot tos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību 20. pantam tikai 12 mēnešus pēc šāda uzņēmuma jebkuras vēlākas reģistrācijas minētajā dalībvalstī vai līdz 2015. gada 19. jūlijam, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

1.   Īpašniekiem, plānotas ieguves iekārtu operatoriem un operatoriem, kas plāno vai veic urbumus, dalībvalstis piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti, ievērojot 41. pantu, līdz 2016. gada 19. jūlijam.

2.   Saistībā ar esošajām iekārtām dalībvalstis normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti, ievērojot 41. pantu, piemēro, sākot no riska novērtējumu dokumentācijas plānotās regulatīvās pārskatīšanas un ne vēlāk kā līdz 2018. gada 19. jūlijam.