1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 20.15. punkta otrajā teikumā minētais jēdziens “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz jebkuru tādas publiskā sektora vienības iejaukšanos, kas pieņem vai piemēro noteikumus, ar kuriem visas vienības attiecīgajā darbības jomā vienādi un vienveidīgi tiek pakļautas vispārējiem, vispārīgiem un abstraktiem noteikumiem vai vispārīgām vadlīnijām, tomēr šāds regulējums nevar – savas būtības vai īpaši “pārmērīguma” Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20 309. punkta h) apakšpunkta izpratnē dēļ – faktiski noteikt attiecīgās darbības jomas vienību vispārējo politiku vai programmu.

2)

Jēdziens “spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu” Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta pirmā teikuma izpratnē ir jāinterpretē kā valdības spēja ilgstoši un pastāvīgi īstenot reālu un būtisku ietekmi uz bezpeļņas organizācijas mērķu, darbības veidu un pamatdarbības aspektu, kā arī stratēģiskās virzības un to pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanu, kuras bezpeļņas organizācija ir paredzējusi ievērot, veicot šo darbību. Tādās lietās kā pamatlietas valsts tiesai ir pienākums, ņemot vērā Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 2.39. punkta a)–e) apakšpunktā un 20.15. punkta a)–e) apakšpunktā minētos kontroles rādītājus, kā arī attiecīgos šīs regulas A pielikuma 20 309. punktā minētos kontroles rādītājus, kas piemērojami bezpeļņas organizācijām, pārbaudīt, vai tāda valdības vienība kā pamatlietās aplūkotā nacionālā olimpiskā komiteja īsteno publisku kontroli pār nacionālajām sporta federācijām, kas dibinātas bezpeļņas organizācijas formā, tādām kā pamatlietās aplūkotās, šajā nolūkā veicot kopēju vērtējumu, kas nenovēršami būs vērtējošs lēmums, atbilstoši minētās regulas A pielikuma 2.39. punkta pēdējam teikumam, 20.15. punkta piektajam līdz astotajam teikumam un 20 310. punktam.

3)

Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 2.39. punkta d) apakšpunkts, 20.15. punkta d) apakšpunkts un 20 309. punkta i) apakšpunkta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka biedru veiktie biedra naudas maksājumi tādai privāttiesiskai bezpeļņas organizācijai kā pamatlietās aplūkotās nacionālās sporta federācijas ir jāņem vērā, lai pārbaudītu, vai pastāv publiska kontrole. Šādiem maksājumiem – neatkarīgi no to maksātāju privātā statusa un to juridiskās klasifikācijas valsts tiesību aktos – šīs regulas A pielikuma 2.39. punkta d) apakšpunktā un 20.15. punkta d) apakšpunktā minētā ar finansējuma līmeni saistītā kontroles rādītāja ietvaros varētu piemist publiskums, ja runa ir par obligātām iemaksām, kuras, lai arī ne vienmēr ir uzskatāmas par atlīdzību par sniegto pakalpojumu faktisku saņemšanu, tiek ieturētas plašas sabiedrības interesēs par labu nacionālajām sporta federācijām, kuras to pārzinātajā sporta disciplīnā atrodas monopolstāvoklī, ciktāl tā praktizēšana publiskajā dimensijā ir pakļauta to ekskluzīvai autoritātei, ja vien šīs federācijas nesaglabā savu organizatorisko un budžeta kontroli pār šiem maksājumiem, bet tas iesniedzējtiesai vēl būtu jāpārbauda. Ja tā nonāktu pie secinājuma, ka minētie biedra naudas maksājumi ir uzskatāmi par publiskām iemaksām, minētajai tiesai vēl būtu jāpārbauda, vai, neraugoties uz to, ka attiecīgo nacionālo sporta federāciju finansējums gandrīz pilnā mērā tiek finansēts no publiskā sektora, kontrole, kas tiek īstenota pār šīm finansējuma plūsmām, ir pietiekoši ierobežojoša, lai tā reāli un būtiski ietekmētu minēto federāciju vispārējo politiku vai programmu, vai arī nupat minētās saglabā spēju noteikt šo politiku vai programmu.