Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CA0314

    Lieta C-314/14: Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 17. februāra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sanoma Media Finland Oy – Nelonen Media/Viestintävirasto Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 2010/13/ES — 19. panta 1. punkts — Televīzijas reklāmu un programmu atdalīšana — Sadalīts ekrāns — 23. panta 1. un 2. punkts — Televīzijas reklāmas laika ierobežojums ar 20 % vienā stundā — Sponsoru paziņojumi — Citas atsauces uz sponsoru — “Melnās sekundes”

    OV C 145, 25.4.2016, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    25.4.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 145/8


    Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 17. februāra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sanoma Media Finland Oy – Nelonen Media/Viestintävirasto

    (Lieta C-314/14) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2010/13/ES - 19. panta 1. punkts - Televīzijas reklāmu un programmu atdalīšana - Sadalīts ekrāns - 23. panta 1. un 2. punkts - Televīzijas reklāmas laika ierobežojums ar 20 % vienā stundā - Sponsoru paziņojumi - Citas atsauces uz sponsoru - “Melnās sekundes”)

    (2016/C 145/08)

    Tiesvedības valoda – somu

    Iesniedzējtiesa

    Korkein hallinto-oikeus

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: Sanoma Media Finland Oy – Nelonen Media

    Atbildētājs: Viestintävirasto

    Rezolutīvā daļa:

    1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (“Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva”), 19. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums kā pamatlietā, atbilstoši kuram sadalīts ekrāns, kurā pārraides beigu titri tiek rādīti vienā kolonnā un tai sekojošo programmu saraksts otrā kolonnā, nav obligāti jākombinē ar akustisku vai optisku signālu vai šis signāls jāpārraida pēc tam, lai pārraidi, kas beidzas, nošķirtu no tai sekojošās televīzijas reklāmu virknes, ar nosacījumu, ka ar šādu nošķiršanas līdzekli vien pietiek, lai izpildītu minētā 19. panta 1. punkta pirmā teikuma prasības, bet tas savukārt ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

    2)

    Direktīvas 2010/13 23. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka sponsoru apzīmējumu rādīšana arī citos raidījumos papildus sponsorētajam, kā tas ir pamatlietā, ir jāietver šīs direktīvas 23. panta 1. punktā paredzētajā maksimālajā reklāmas laikā vienas stundas ietvaros;

    3)

    Direktīvas 2010/13 23. panta 1. punkts gadījumā, kad dalībvalsts nav izmantojusi iespēju pieņemt stingrāku normu par šajā pantā paredzēto, ir interpretējams tādējādi, ka tam ne tikai nav pretrunā, ka “melnās sekundes”, kas ir iestarpinātas starp atsevišķām reklāmām reklāmu virknē vai starp šo reklāmu virkni un tai sekojošo televīzijas pārraidi, tiek ietvertas šajā pantā noteiktajā maksimālajā televīzijas reklāmas laikā, kas ir 20 % no stundas, bet arī, ka tajā šāda ietveršana ir paredzēta.


    (1)  OV C C292, 1.9.2014.


    Top