EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R1199

Komisijas Regula (ES) 2016/1199 (2016. gada 22. jūlijs) par Regulas (ES) Nr. 965/2012 grozījumiem, kas attiecas uz veiktspējas navigācijas ekspluatācijas apstiprināšanu, datu pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un pārraudzību un helikopteru lidojumiem atklātā jūrā, un tās labojumiem

C/2016/4605

OV L 198, 23.7.2016, p. 13–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1199/oj

23.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/13


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1199

(2016. gada 22. jūlijs)

par Regulas (ES) Nr. 965/2012 grozījumiem, kas attiecas uz veiktspējas navigācijas ekspluatācijas apstiprināšanu, datu pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un pārraudzību un helikopteru lidojumiem atklātā jūrā, un tās labojumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 8. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2) ievieš nosacījumus drošai gaisa kuģu ekspluatācijai.

(2)

Nepareizi aeronavigācijas dati vai informācija, kas ievadīti lidojošu gaisa kuģu sistēmās, var ievērojami apdraudēt lidojumu drošību. Tāpēc būtu jānodrošina, ka datu pakalpojumu sniedzēji apstrādā aeronavigācijas datus un informāciju tā, ka tiek garantēta to kvalitāte un izpildītas prasības, ko gaisa kuģu ražotāji izvirza gaisa telpas lietotāju paredzētajam lietojumam.

(3)

Regula (ES) Nr. 965/2012 prasa īpašu apstiprinājumu visām veiktspējas navigācijas (“PBN”) darbībām, izņemot dažas navigācijas pamatmetodes. Gadījumi, kuros nepieciešams īpašs apstiprinājums, būtu ievērojami jāsamazina, lai mazinātu nevajadzīgo saimniecisko un administratīvo nastu vispārējās nozīmes aviācijas ekspluatantiem, ņemot vērā pieredzi un sagatavotību, kas jau iegūta nolaišanās manevros ar globālo navigācijas pavadoņu sistēmu (“GNSS”), un nodrošinātu atbilstību jaunākajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(4)

Lai ekspluatantiem būtu vieglāk ievērot noteikumus par bīstamu kravu pārvadāšanu, kā arī noteikumus par ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu lidojuma apkalpes locekļu sēdekļos un pasažieru sēdekļos dažās mazās lidmašīnās, un tādējādi uzlabotu drošību, minētie noteikumi ir jāpielāgo darbības tipam un izmantotā gaisa kuģa kompleksumam.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 965/2012 dažiem maziem nekomerciāliem ekspluatantiem savā organizācijā ir jāizveido pārvaldības sistēma, jo tie ekspluatē kompleksus gaisa kuģus ar dzinēju. Tomēr dažos gadījumos, piemēram, vieglāku divu turbopropellerdzinēju lidmašīnu nekomerciālā ekspluatācijā, šiem ekspluatantiem var būt grūti īstenot minētās regulas III pielikumā iekļautās pārvaldības sistēmas prasības. Atbilstības nodrošināšana, ko prasa no šādiem ekspluatantiem, nav samērīga ar ieguvumiem, ko minēto prasību īstenojums dotu to darbības drošībai, tādēļ šie ekspluatanti būtu jāizslēdz no Regulas (ES) Nr. 965/2012 VI pielikuma darbības jomas un tā vietā būtu jāatļauj tiem izpildīt tās VII pielikumā izklāstītās prasības. Konsekvences labad būtu jāatļauj izpildīt VII pielikumā izklāstītās prasības arī mācību organizācijām, kas veic mācību lidojumus ar tām pašām vieglākajām divu turbopropellerdzinēju lidmašīnām.

(6)

Regulas (ES) Nr. 965/2012 VII pielikums liek vadāt līdzi skābekli un to izmantot, lidojot virs noteikta barometriskā augstuma. Pamatojoties uz riska diferencēšanas principu, pēc kura ieinteresēto personu tiesiskās aizsardzības līmenis ir atkarīgs no to spējas novērtēt un kontrolēt riskus, skābekļa vajadzību nehermetizētos gaisa kuģos, kuri ir iesaistīti nekomerciālā ekspluatācijā, būtu jānosaka tāda gaisa kuģa pilotam, ņemot vērā vairākus objektīvus faktorus.

(7)

Helikopteru lidojumi atklātā jūrā (“HOFO”) rada dažus specifiskus drošības riskus, kas nav pienācīgi iztirzāti Regulas (ES) Nr. 965/2012 pašreizējā redakcijā. Tādēļ dažas dalībvalstis pieņem papildu prasības, arī par jaunu tehnoloģiju obligātu izmantošanu, lai mazinātu šādus riskus un uzturētu attiecīgu drošības līmeni. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti Regulas (EK) Nr. 216/2008 drošības mērķi, un gaisa pārvadātājiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī būtu jāievieš kopīgi drošības pasākumi, ņemot vērā valstu līmenī gūto pieredzi, kā arī situāciju helikopteru lidojumos atklātā jūrā.

(8)

Regulā (ES) Nr. 965/2012 ir konstatētas arī redakcionālas kļūdas, kas apgrūtina īstenošanu.

(9)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 965/2012 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(10)

Ir jāatvēl pietiekami daudz laika, lai attiecīgie ekspluatanti un dalībvalstu kompetentās iestādes varētu pielāgoties šās regulas noteiktajām jaunajām normām par aeronavigācijas datiem un informāciju un helikopteru lidojumiem atklātā jūrā.

(11)

Sakarā ar iniciatīvu vienkāršot, mīkstināt un uzlabot civilās aviācijas tiesību aktus Komisija plāno pārskatīt Regulas (ES) Nr. 965/2012 noteikumus par gaisa baloniem un planieriem. Pašlaik notiek pārskatīšanas sagatavošana. Būtu jākoriģē šo noteikumu piemērošanas sākuma diena, lai nodrošinātu, ka minēto pārskatīšanu var pabeigt un šos noteikumus vajadzības gadījumā var grozīt pirms to piemērošanas sākuma.

(12)

Juridiskas skaidrības un visā Savienībā saskaņotas kopīgo prasību īstenošanas interesēs būtu jābūt noteiktiem minēto prasību piemērošanas datumiem – vai nu no to stāšanās spēkā, vai no vēlāka brīža. Pārejas pasākumi un uzdevumi, kas pienācīgi veicami visās dalībvalstīs, būtu jāiekļauj tiesību aktā, lai novērstu juridiskas neskaidrības un nenoteiktību. Dažās Komisijas īstenošanas regulās aviācijas drošības jomā paredzētā iespēja nepiemērot noteikumus būtu jāizmanto tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, kur tas ir absolūti nepieciešami, un to vietā būtu jāizmanto paredzama un pārredzama sistēma. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 965/2012 grozījumos šie apsvērumi ir obligāti jāņem vērā.

(13)

Šajā regulā noteiktie pasākumi balstās uz atzinumiem (3), ko izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

(14)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. panta izveidotās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 965/2012 groza šādi:

1)

5. panta 2. punktu groza šādi:

a)

e) apakšpunkta beigās svītro vārdu “un”;

b)

pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g)

helikopteri, ko izmanto atklātā jūrā (HOFO).”;

2)

6. pantu groza šādi:

a)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Neatkarīgi no 5. panta līdz 2018. gada 30. jūnijam dalībvalstis var turpināt saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieprasīt īpašu apstiprinājumu un papildu prasības attiecībā uz ekspluatācijas procedūrām, aprīkojumu, apkalpes kvalifikāciju un apmācību helikopteru CAT pārvadājumiem atklātā jūrā. Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai papildu prasības, ko piemēro, piešķirot šādus īpašus apstiprinājumus. Minētās prasības nav mazāk ierobežojošas par III un IV pielikumā noteiktajām.”;

b)

7. punktu svītro;

c)

pievieno šādu 8. un 9. punktu:

“8.   Atkāpjoties no 5. panta 3. punkta pirmā teikuma, ekspluatanti, kas ekspluatē ar turbopropelleru dzinējiem aprīkotas kompleksas lidmašīnas ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu (MCTOM) līdz 5 700 kg, kuras iesaistītas nekomerciālos pārvadājumos, tās ekspluatē tikai saskaņā ar VII pielikumu.

9.   Atkāpjoties no 5. panta 5. punkta a) apakšpunkta, mācību organizācijas, veikdamas mācību lidojumus ar kompleksām lidmašīnām, kuras aprīkotas ar turbopropelleru dzinējiem, ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu (MCTOM) līdz 5 700 kg, tās ekspluatē saskaņā ar VII pielikumu.”;

3)

10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 28. oktobra, ievērojot 2., 3., 4., 5. un 6. punktu.

2.   II un VII pielikums attiecas uz nekomerciāliem pārvadājumiem ar gaisa baloniem un planieriem no 2013. gada 25. augusta, bet ne dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas tos pilnīgi vai daļēji nepiemērot saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tāda lēmuma pieņemšanas laikā, un tādā mērā, kādā tās ir nolēmušas to darīt. Minētās dalībvalstis II un VII pielikumu piemēro no 2018. gada 8. aprīļa nekomerciāliem pārvadājumiem ar gaisa baloniem un no 2019. gada 8. aprīļa nekomerciāliem pārvadājumiem ar planieriem, vai attiecīgi no dienas, kas norādīta dalībvalsts lēmumā.

3.   II, III, VII un VIII pielikums attiecas uz specializētiem pārvadājumiem ar gaisa baloniem un planieriem no 2014. gada 1. jūlija, bet ne dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas tos pilnīgi vai daļēji nepiemērot saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tāda lēmuma pieņemšanas laikā, un tādā mērā, kādā tās ir nolēmušas to darīt. Minētās dalībvalstis II, III, VII un VIII pielikumu piemēro no 2018. gada 8. aprīļa specializētiem pārvadājumiem ar gaisa baloniem un no 2019. gada 8. aprīļa specializētiem pārvadājumiem ar planieriem, vai attiecīgi no dienas, kas norādīta dalībvalsts lēmumā.

4.   II, III, VII un VIII pielikums attiecas uz specializētiem pārvadājumiem ar lidmašīnām un helikopteriem no 2014. gada 1. jūlija, bet ne dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas tos pilnīgi vai daļēji nepiemērot saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tāda lēmuma pieņemšanas laikā, un tādā mērā, kādā tās ir nolēmušas to darīt. Minētās dalībvalstis II, III, VII un VIII pielikumu piemēro specializētiem pārvadājumiem ar lidmašīnām un helikopteriem no 2017. gada 21. aprīļa vai attiecīgi no dienas, kas norādīta dalībvalsts lēmumā.

5.   II, III un IV pielikums attiecas uz:

a)

CAT pārvadājumiem ar B klases lidmašīnām vai nekompleksiem helikopteriem, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, no 2014. gada 1. jūlija, bet ne dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas tos pilnīgi vai daļēji nepiemērot saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tāda lēmuma pieņemšanas laikā, un tādā mērā, kādā tās ir nolēmušas to darīt. Minētās dalībvalstis II, III un IV pielikumu piemēro CAT pārvadājumiem ar B klases lidmašīnām vai nekompleksiem helikopteriem, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, no 2017. gada 21. aprīļa vai attiecīgi no dienas, kas norādīta dalībvalsts lēmumā;

b)

CAT pārvadājumiem ar gaisa baloniem un planieriem no 2014. gada 1. jūlija, bet ne dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas tos pilnīgi vai daļēji nepiemērot saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā to lēmuma pieņemšanas laikā, un tādā mērā, kādā tās ir nolēmušas to darīt. Minētās dalībvalstis II, III un IV pielikumu piemēro no 2018. gada 8. aprīļaCAT pārvadājumiem ar gaisa baloniem un no 2019. gada 8. aprīļaCAT pārvadājumiem ar planieriem, vai attiecīgi no dienas, kas norādīta dalībvalsts lēmumā.

6.   Šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajos laika posmos attiecīgi piemēro šādus noteikumus:

a)

No šīs regulas prasību spēkā stāšanās dienas kompetentās iestādes veic pakāpeniskus un efektīvus pasākumus, lai izpildītu minētās prasības, arī pielāgojot tām savas organizatoriskās un vadības sistēmas, personāla apmācību, procedūras un rokasgrāmatas un uzraudzības programmu.

b)

Ekspluatanti attiecīgi pielāgo savu pārvaldības sistēmu, mācību programmas, procedūras un rokasgrāmatas tā, lai tās atbilstu šīs regulas prasībām ne vēlāk kā dienā, kurā minētās prasības sāk piemērot.

c)

Līdz šīs regulas attiecīgo prasību piemērošanas sākumam sertifikātus, atļaujas un apstiprinājumus dalībvalstis turpina izdot, atjaunināt vai grozīt saskaņā ar noteikumiem, kuri bijuši spēkā pirms minēto prasību stāšanās spēkā, vai – CAT pārvadājumos, kuri sākas un beidzas vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā un kuros izmanto B klases lidmašīnas vai nekompleksus helikopterus – saskaņā ar:

Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikumu un saistītajiem atbrīvojumiem, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3922/91 8. panta 2. punktu – lidmašīnām, un

valsts prasībām – helikopteriem.

d)

Sertifikātus, atļaujas un apstiprinājumus, ko dalībvalsts izdevusi pirms šīs regulas attiecīgo prasību piemērošanas sākuma dienas, uzskata par izdotiem saskaņā ar minētajām prasībām. Tomēr tos attiecīgi aizstāj ar sertifikātiem, atļaujām un apstiprinājumiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas attiecīgo prasību piemērošanas sākuma dienas.

e)

Ekspluatanti, kuriem ir deklarēšanas pienākums saskaņā ar šo regulu, iesniedz deklarācijas ne vēlāk kā šīs regulas attiecīgo prasību piemērošanas sākuma dienā.”;

4)

I, II, IV, V, VI, VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar šās regulas pielikumu.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 965/2012 labo šādi:

1)

IV pielikumā (Part-CAT) CAT.POL.A.240 b) punkta 4) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“4)

lidojuma apkalpe ir ieguvusi atbilstošas zināšanas par paredzētā lidojuma maršrutu un procedūrām, kas jāievēro saskaņā ar Part-ORO apakšdaļu FC.”;

2)

VII pielikumā (Part-NCO) NCO.GEN.103 tekstu aizstāj ar šādu:

“Ievadlidojumi, kas minēti šās regulas 6. panta 4.a punkta c) apakšpunktā, ja tos veic saskaņā ar šo pielikumu:

a)

sākas un beidzas vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā; tas neattiecas uz baloniem un planieriem;

b)

tiek ekspluatēti saskaņā ar VFR pa dienu;

c)

tos pārrauga īpaši norīkota persona, kas atbild par to drošību; un

d)

tie atbilst visiem citiem kompetentās iestādes izvirzītajiem nosacījumiem.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 25. augusta.

Bet

a)

1. panta 1. punktu un pielikuma 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu, 3. punkta a), e), g), m), n) un o) apakšpunktu, 4. punkta c) apakšpunktu, 5. punkta d), j), k) un l) apakšpunktu un 7. punkta d), k) un l) apakšpunktu piemēro no 2018. gada 1. jūlija;

b)

pielikuma 3. punkta l) un q) apakšpunktu, 5. punkta i) un n) apakšpunktu, 6. punkta k) un n) apakšpunktu un 7. punkta j) un n) apakšpunktu piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 12.3.2015. atzinums Nr. 02/2015 par Komisijas regulu, kas nosaka tehniskās prasības un ekspluatācijas procedūras datu sniegšanai gaisa telpas lietotājiem aeronavigācijas vajadzībām; Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 31.3.2015. atzinums Nr. 03/2015 par Komisijas regulu par veiktspējas navigācijas (PBN) ekspluatācijas apstiprināšanas kritēriju pārskatīšanu; Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 8.5.2015. atzinums Nr. 04/2015 par Komisijas regulu par helikopteru ekspluatācijas atklātā jūrā īpašu apstiprināšanu.


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 965/2012 I, II, IV, V, VI, VII un VIII pielikumu groza šādi.

(1)

I pielikumā (definīcijās):

a)

69. punktu aizstāj ar šādu:

“69.

“Nelabvēlīgs apvidus” ir

a)

apvidus, kur:

i)

nepiemērotas virsmas dēļ nav iespējams veikt piespiedu nosēšanos; vai

ii)

nav iespējams helikopterā esošajām personām nodrošināt atbilstošu aizsardzību pret stihiju; vai

iii)

meklēšanas un glābšanas darbības/iespējas nav savienojamas ar paredzamo risku; vai

iv)

ir nepieņemams risks apdraudēt cilvēkus vai mantu uz zemes;

b)

katrā gadījumā šāds apvidus:

i)

darbībām virs ūdens – atklātas jūras platība uz ziemeļiem no 45° Z p. un uz dienvidiem no 45° D p., ja vien tās valsts, kurā notiek darbības, atbildīgā iestāde kādu daļu nav noteikusi par labvēlīgu; un

ii)

blīvi apdzīvotas teritorijas daļas, kurās nav piemērotas platības drošas piespiedu nosēšanās vajadzībai.”;

b)

86. punktu aizstāj ar šādu:

“86.

“Darbības atklātā jūrā” ir helikoptera darbības, kurās lidojuma būtiska daļa tiek veikta virs atklātas jūras platībām uz vietu atklātā jūrā vai no tās.”;

c)

iekļauj šādu 86.a punktu:

“86.a

“Vieta atklātā jūrā” ir izmantošanai helikopteru darbībās paredzēta ietaise uz nostiprinātas vai peldošas konstrukcijas vai kuģa atklātā jūrā.”;

d)

iekļauj šādu 86.b punktu:

“86.b

“Atklātas jūras platība” ir ūdens klajs jūras pusē no krasta līnijas.”;

e)

iekļauj šādu 103.a punktu:

“103.a

“Prasītās navigācijas veiktspējas (RNP) specifikācija” ir navigācijas specifikācija PBN ekspluatācijai, kurā ir iekļauta borta navigācijas veiktspējas pārraudzības un brīdināšanas prasība.”;

(2)

II pielikumā (Part-ARO):

a)

pievieno šādu ARO.OPS.240:

“ARO.OPS.240   Īpašs RNP AR APCH apstiprinājums

a)

Ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka ir izpildītas SPA.PBN.105 prasības, kompetentā iestāde dod vispārīgu īpašu apstiprinājumu vai procedūrai specifisku RNP AR APCH apstiprinājumu.

b)

Procedūrai specifiskā apstiprinājuma gadījumā kompetentā iestāde:

1)

PBN apstiprinājumā uzskaita apstiprinātās instrumentālas nolaišanās procedūras konkrētos lidlaukos;

2)

attiecīgā gadījumā veic saskaņošanu ar iestādēm, kuru kompetencē ir šie lidlauki; un

3)

ņem vērā iespējamos kredītus, kas izriet no RNP AR APCH īpašajiem apstiprinājumiem, kas jau izdoti pieteikuma iesniedzējam.”;

b)

II papildinājumu aizstāj ar šādu:

II papildinājums

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu
”.

c)

V papildinājumā 6. piezīmi pie EASA 140. veidlapas aizstāj ar šādu:

“(6)

Šajā slejā uzskaitīt visas apstiprinātās operācijas, piemēram, bīstami izstrādājumi, LVO, RVSM, PBN, MNPS, HOFO.”;

(3)

IV pielikumā (Part-CAT):

a)

svītro CAT.OP.MPA.120;

b)

iekļauj šādu CAT.OP.MPA.126:

“CAT.OP.MPA.126   Veiktspējas navigācija

Ekspluatants nodrošina, ka tad, ja maršrutam vai procedūrai ir vajadzīga veiktspējas navigācija (PBN):

a)

attiecīgā PBN navigācijas specifikācija ir norādīta AFM vai citā dokumentā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde kā daļu no lidojumderīguma novērtējuma vai kas balstās uz tādu apstiprinājumu; un

b)

gaisa kuģis tiek ekspluatēts saskaņā ar attiecīgo navigācijas specifikāciju un ierobežojumiem AFM vai citā iepriekš minētajā dokumentā.”;

c)

CAT.OP.MPA.135 a) punkta 1) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1)

ir pieejamas plānotajai ekspluatācijai piemērotas kosmosa iekārtas, zemes iekārtas un dienesti, ieskaitot meteoroloģiskos dienestus;”;

d)

CAT.OP.MPA.175 b) punktā:

i)

6) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“6)

plānotajam lidojumam vajadzīgās kosmosa iekārtas, zemes iekārtas un dienesti ir pieejami un piemēroti;”

ii)

apakšpunkta beigās svītro vārdu “un”;

iii)

iekļauj šādu 7a) apakšpunktu:

“7a)

veiktspējas navigācijai vajadzīgās navigācijas datubāzes ir piemērotas un atjauninātas; un”;

e)

CAT.OP.MPA.181 aizstāj ar šādu:

“CAT.OP.MPA.181   Lidlauku un ekspluatācijas vietu izvēle helikopteriem

a)

Lidojumiem instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos (IMC) komandieris izraugās rezerves pacelšanās lidlauku, līdz kuram iespējams nokļūt vienu stundu ilgā lidojumā parastajā kreisēšanas ātrumā, ja meteoroloģisku apstākļu dēļ nebūtu iespējams atgriezties izlidošanas vietā.

b)

IFR vai VFR lidojumiem, kuros navigācijai neizmanto vizuālus orientierus uz zemes, komandieris lidojuma veikšanas plānā nosaka vismaz vienu galamērķa rezerves lidlauku, izņemot šādus gadījumus:

1)

lidojumā uz jebkuru citu sauszemes galamērķi lidojuma ilgums un dominējošie meteoroloģiskie apstākļi ir tādi, ka paredzamajā ielidošanas laikā plānotajā nosēšanās vietā nolaišanos un nosēšanos iespējams veikt vizuālos meteoroloģiskos apstākļos (VMC); vai

2)

plānotā nosēšanās vieta ir izolēta, un alternatīva vieta nav pieejama; šādā gadījumā nosaka atgriešanās robežpunktu (PNR).

c)

Ekspluatants izraugās divus galamērķa rezerves lidlaukus, ja:

1)

attiecīgās laika ziņas un/vai prognozes par galamērķa lidlauku vēstī, ka laikposmā, kas sākas vienu stundu pirms un beidzas vienu stundu pēc paredzamās ierašanās galamērķī, laikapstākļi būs sliktāki nekā piemērojamie plānošanas minimumi; vai

2)

nav pieejama nekāda meteoroloģiskā informācija par galamērķa lidlauku.

d)

Vajadzīgos rezerves lidlaukus ekspluatants norāda lidojuma veikšanas plānā.”;

f)

iekļauj šādu CAT.OP.MPA.182:

“CAT.OP.MPA.182   Galamērķa lidlauki – instrumentālās nolaišanās darbības

Ekspluatants nodrošina, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai veiktu navigāciju un nosēstos galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves galamērķa lidlaukā, ja ir zaudēta spēja veikt paredzēto nolaišanās un nosēšanās darbību.”;

g)

CAT.OP.MPA.247 b) punktu svītro;

h)

CAT.OP.MPA.295 aizstāj ar šādu:

“CAT.OP.MPA.295   Sadursmju novēršanas bortsistēmas (ACAS) izmantošana

Kad ACAS ir uzstādīta un darbspējīga, ekspluatants ievieš ekspluatācijas procedūras un apmācības programmas, lai lidojuma apkalpe būtu pienācīgi apmācīta izvairīties no sadursmēm un kompetenta izmantot ACAS II ierīces.”;

i)

CAT.IDE.A.205 a) punkta 3) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“3)

sēdekļa drošības jostu ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu katrā pasažieru sēdeklī un ierobežotājjostas katrā guļvietā lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kurām individuāla CofA pirmoreiz izdota 2015. gada 8. aprīlī vai vēlāk;”;

j)

CAT.IDE.A.205 b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

Sēdekļa drošības josta ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu:

1)

ir atsprādzējama vienā punktā;

2)

sēdekļos, kas paredzēti minimāli vajadzīgajam salona apkalpes locekļu skaitam, tai ir divas plecu siksnas un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi; un

3)

lidojuma apkalpes locekļu sēdekļos un katrā sēdvietā līdzās pilota sēdeklim tai ir:

i)

divas plecu siksnas un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi; vai

ii)

diagonāla plecu siksna un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi, šādās lidmašīnās:

A)

lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kuras atbilst avārijas nosēšanās dinamiskajiem nosacījumiem, kas definēti piemērojamajā sertifikācijas specifikācijā;

B)

lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kuras neatbilst avārijas nosēšanās dinamiskajiem nosacījumiem, kas definēti piemērojamajā sertifikācijas specifikācijā, un kurām individuālā CofA pirmoreiz izdota pirms 2014. gada 28. oktobra; un

C)

lidmašīnās, kas sertificētas saskaņā ar CS-VLA vai tā ekvivalentu un CS-LSA vai tā ekvivalentu.”;

k)

CAT.IDE.A.345 pievieno šādu f) punktu:

“f)

PBN ekspluatācijā gaisa kuģis atbilst attiecīgās navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”

l)

CAT.IDE.A.355 aizstāj ar šādu:

“CAT.IDE.A.355   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas visos gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos ekspluatants informē lidojuma apkalpi un pārējo attiecīgo personālu un nodrošina, ka attiecīgie dati netiek izmantoti.”;

m)

CAT.IDE.H.280 svītro b) punktu;

n)

CAT.IDE.H.295 aizstāj ar šādu:

“CAT.IDE.H.295   Apkalpes locekļu aizsargtērps

Aizsargtērps ir mugurā katram apkalpes loceklim, tai darbojoties 3. veiktspējas parametru klasē lidojumā virs ūdens tālāk no sauszemes par attālumu, ko var veikt autorotācijas režīmā, vai attālumu, kādā var veikt drošu piespiedu nosēšanos, ja komandierim pieejamās laika ziņas vai prognoze vēstī, ka ūdens temperatūra jūrā lidojuma laikā būs zemāka par +10 °C.”;

o)

CAT.IDE.H.310 svītro;

p)

CAT.IDE.H.345 pievieno šādu e) punktu:

“e)

PBN ekspluatācijā gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”;

q)

pievieno šādu CAT.IDE.H.355:

“CAT.IDE.H.355   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas visos gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos ekspluatants informē lidojuma apkalpi un pārējo attiecīgo personālu un nodrošina, ka attiecīgie dati netiek izmantoti.”;

(4)

V pielikumā (Part-SPA):

a)

SPA.PBN.100 aizstāj ar šādu:

“SPA.PBN.100   Ekspluatācija atbilstoši PBN

a)

Ir vajadzīgs apstiprinājums katrai no šādām PBN specifikācijām:

1)

RNP AR APCH; un

2)

RNP 0.3 helikopteru ekspluatācijai.

b)

RNP AR APCH darbību apstiprinājums atļauj darbības publiskās instrumentālās nolaišanās procedūrās, kas atbilst piemērojamajiem ICAO procedūru izstrādes kritērijiem.

c)

Procedūrai specifisks apstiprinājums RNP AR APCH vai RNP 0.3 ir vajadzīgs privātai instrumentālās nolaišanās procedūrai vai publiskai instrumentālās nolaišanās procedūrai, kura neatbilst piemērojamajiem ICAO procedūru izstrādes kritērijiem, vai ja to prasa aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP) vai kompetentā iestāde.”;

b)

SPA.PBN.105 aizstāj ar šādu:

“SPA.PBN.105    PBN ekspluatācijas apstiprināšana

Lai saņemtu kompetentās iestādes specifisku apstiprinājumu PBN, ekspluatants pierāda, ka:

a)

attiecīgais lidojumderīguma apstiprinājums, kas derīgs nodomātajai PBN ekspluatācijai, ir norādīts AFM vai citā dokumentā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde kā daļu no lidojumderīguma novērtējuma vai kas balstās uz šādu apstiprinājumu;

b)

ir izveidota apmācības programma lidojuma apkalpes locekļiem un attiecīgajam personālam, kas iesaistīts lidojuma sagatavošanā;

c)

ir veikta drošības novērtēšana;

d)

ir ieviestas ekspluatācijas procedūras, kas nosaka:

1)

gaisa kuģī vajadzīgās ierīces, arī to ekspluatācijas ierobežojumus un attiecīgas pozīcijas obligāto iekārtu sarakstā (MEL);

2)

lidojuma apkalpes sastāvu, kvalifikāciju un pieredzi;

3)

standarta, nestandarta un darbnepārtrauces procedūras; un

4)

elektronisko navigācijas datu pārvaldību;

e)

ir sastādīts ziņojamo notikumu saraksts; un

f)

attiecīgā gadījumā RNP AR APCH darbībām ir izveidota vadības RNP uzraudzības programma.”;

c)

pievieno šādu K apakšdaļu:

“K APAKŠDAĻA

HELIKOPTERU LIDOJUMI ATKLĀTĀ JŪRĀ

SPA.HOFO.100   Helikopteru lidojumi atklātā jūrā (HOFO)

Šās apakšdaļas prasības attiecas uz:

a)

gaisa komercpārvadātāju, kam ir derīga AOC saskaņā ar Part-ORO;

b)

specializētu pārvadājumu ekspluatantu, kas ir paziņojis par savu darbību saskaņā ar Part-ORO; vai

c)

nekomerciālu ekspluatantu, kas ir paziņojis par savu darbību saskaņā ar Part-ORO.

SPA.HOFO.105   Helikopteru lidojumu atklātā jūrā apstiprināšana

a)

Pirms darbībām saskaņā ar šo apakšdaļu ekspluatantam ir jābūt izdotam īpašam kompetentās iestādes apstiprinājumam.

b)

Lai saņemtu šādu apstiprinājumu, ekspluatants iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei, kā noteikts SPA.GEN.105, un pierāda atbilstību šās apakšdaļas prasībām.

c)

Ekspluatants pirms darbībām no dalībvalsts, kas nav tā, kura izdevusi apstiprinājumu saskaņā ar a) punktu, par nodomāto darbību informē abu valstu kompetentās iestādes.

SPA.HOFO.110   Ekspluatācijas procedūras

a)

Ekspluatants sava drošības pārvaldības procesa ietvaros novērš un mazina riskus un apdraudējumu, kas ir specifisks helikopteru lidojumiem atklātā jūrā. Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ekspluatants norāda:

1)

apkalpju atlases kritērijus, sastāvu un apmācību;

2)

apkalpes un cita iesaistīta personāla locekļu pienākumus un atbildību;

3)

vajadzīgo aprīkojumu un izvietošanas kritērijus; un

4)

ekspluatācijas procedūras un minimumus, kas ļauj raksturot un adekvāti pārvaldīt standarta un iespējamās nestandarta darbības.

b)

Ekspluatants nodrošina, ka:

1)

pirms katra lidojuma tiek sagatavots lidojuma veikšanas plāns;

2)

pasažieru drošības instruktāžā ir iekļauta arī specifiska informācija par lidojumiem atklātā jūrā, un tos instruē pirms kāpšanas helikopterā;

3)

katram lidojuma apkalpes loceklim mugurā ir apstiprināts aizsargtērps:

i)

ja gaisa kuģa kapteinim/komandierim pieejamās laika ziņas vai prognozes vēstī, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par + 10 °C; vai

ii)

ja paredzamais glābšanas laiks pārsniedz aprēķināto izdzīvošanas laiku; vai

iii)

ja plānots lidot naktī nelabvēlīgā apvidū;

4)

tiek ievērota attiecīgā ATS dotā jūras maršrutu struktūra, ja tāda ir izveidota;

5)

piloti visā lidojuma laikā optimāli izmanto automātisko lidojuma vadības sistēmu (AFCS);

6)

ir izveidoti īpaši jūras nolaišanās profili, kur iekļauti stabilas nolaišanās parametri un koriģējošas darbības, kas veicamas, ja nolaišanās kļūst nestabila;

7)

daudzpilotu apkalpes lidojumos ir ieviestas procedūras, kurās lidojuma apkalpes loceklis uzrauga lidojuma instrumentus lidojumā atklātā jūrā, sevišķi nolaišanās vai izlidošanas laikā, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēta droša lidojuma trajektorija;

8)

lidojuma apkalpe veic tūlītējas un piemērotas darbības gadījumā, ja ieslēdzas brīdināšana par augstumu;

9)

ir ieviestas procedūras, kas pieprasa, lai pie katras ielidošanas un izlidošanas virs ūdens gatavībā būtu avārijas dreifēšanas sistēmas, ja to ir droši darīt; un

10)

darbības norit saskaņā ar visiem maršrutu vai darbības teritorijas ierobežojumiem, ko noteikusi kompetentā iestāde vai attiecīgā par gaisa telpu atbildīgā iestāde.

SPA.HOFO.115   Vietu atklātā jūrā izmantošana

Ekspluatants izmanto tikai tādas vietas atklātā jūrā, kas ir piemērotas helikoptera tipa lieluma un masas un attiecīgo darbību ziņā.

SPA.HOFO.120   Lidlauku un ekspluatācijas vietu izvēle

a)

Sauszemes galamērķa rezerves lidlauks. Neatkarīgi no CAT.OP.MPA.181, NCC.OP.152 un SPO.OP.151 kapteinim/komandierim, veicot lidojumus no vietas atklātā jūrā uz sauszemes lidlauku, lidojuma veikšanas plānā nav jānorāda galamērķa rezerves lidlauks, ja:

1)

galamērķa lidlauks ir definēts kā piekrastes lidlauks, vai

2)

ir ievēroti šādi kritēriji:

i)

galamērķa rezerves lidlaukā ir publiskota instrumentālā nolaišanās;

ii)

lidojuma laiks ir mazāks par 3 stundām; un

iii)

publicētajā laika prognozē, kas ir spēkā no 1 stundas pirms līdz 1 stundai pēc aprēķinātā nosēšanās laika, ir noteikts, ka:

A)

mākoņu zemākā robeža ir vismaz 700 pēdu virs instrumentālās nolaišanās minimumiem vai 1 000 pēdu virs galamērķa lidlauka, atkarībā no tā, kas ir augstāk; un

B)

redzamība ir vismaz 2 500 metru.

b)

Jūras galamērķa helikopteru rezerves klājs. Ekspluatants var izraudzīties jūras galamērķa helikopteru rezerves klāju, ja ir izpildīti visi šie kritēriji:

1)

Jūras galamērķa helikopteru rezerves klāju izmanto tikai aiz atgriešanās robežpunkta (PNR), ja nav ģeogrāfiski sasniedzams sauszemes galamērķa rezerves lidlauks. Pirms PNR izmanto sauszemes galamērķa rezerves lidlauku.

2)

Pie jūras galamērķa helikopteru rezerves klāja var panākt spēju nosēsties, kad viens dzinējs nedarbojas (OEI).

3)

Cik iespējams, helikopteru klāja pieejamību nodrošina pirms PNR. Atsevišķu helikopteru klāju vai citu vietu izmēri, konfigurācija un augstuma rezerve virs šķēršļiem ir piemēroti to izmantošanai par helikopteru rezerves klāju katra tipa helikopteriem, ko paredzēts izmantot.

4)

Izveido laikapstākļu minimumus, ņemot vērā meteoroloģiskās informācijas precizitāti un ticamību.

5)

MEL ietilpst šim ekspluatācijas veidam paredzēti īpaši nosacījumi.

6)

Jūras galamērķa helikopteru rezerves klāju izraugās tikai tad, ja ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteicis attiecīgu procedūru.

SPA.HOFO.125   Nolaišanās ar gaisa kuģa radaru (ARA) atklātās jūras vietās – CAT pārvadājumi

a)

Gaisa komercpārvadājumu (CAT) ekspluatants ievieš ekspluatācijas procedūras un nodrošina, ka ar ARA nolaižas tikai tad, ja:

1)

helikopterā ir uzstādīts radars, kas spēj sniegt informāciju par šķēršļu vidi; un

2)

vai nu

i)

minimālais nolaišanās relatīvais augstums (MDH) tiek noteikts ar radioaltimetru; vai

ii)

tiek piemērots minimālais nolaišanās absolūtais augstums (MDA) ar adekvātu pielaidi.

b)

Lidojumi ar ARA uz ieguves platformām un kuģiem tranzītā ir daudzpilotu apkalpes lidojumi.

c)

Lēmuma pieņemšanas augstuma diapazons nodrošina adekvātu augstuma rezervi virs šķēršļiem otrā riņķa gadījumā no jebkura galamērķa, kam plānota ARA.

d)

Ārpus lēmuma pieņemšanas augstuma diapazona vai zem minimālā nolaišanās absolūtā/relatīvā augstuma (MDA/H) nolaišanos turpina tikai tad, ja ir noteikti vizuāli galamērķa orientieri.

e)

Vienpilota CAT darbībām atbilstoši palielina MDA/H un lēmuma pieņemšanas augstuma diapazonu.

f)

Ja ar ARA lido uz nekustīgu vietu atklātā jūrā (t. i., nostiprinātu iekārtu vai noenkurotu kuģi) un navigācijas sistēmā ir pieejama uzticama GPS pozīcija šai vietai, ARA drošības palielināšanai izmanto GPS/zonālās navigācijas sistēmu.

SPA.HOFO.130   Meteoroloģiskie apstākļi

Neatkarīgi no CAT.OP.MPA.247, NCC.OP.180 un SPO.OP.170 lidojumos starp vietām atklātā jūrā, kas atrodas G klases gaisa telpā, kur lidojuma posms virs ūdens ir īsāks par 10 jūras jūdzēm, VFR lidojumus var veikt, kad robežas ir tādas kā tabulā vai izdevīgākas:

Minimumi lidojumiem starp vietām atklātā jūrā G klases gaisa telpā

 

Diena

Nakts

 

Augstums (*)

Redzamība

Augstums (*)

Redzamība

Viens pilots

300 pēdu

3 km

500 pēdu

5 km

Divi piloti

300 pēdu

2 km (**)

500 pēdu

5 km (***)

SPA.HOFO.135   Vēja ātruma ierobežojumi lidojumos uz vietām atklātā jūrā

Lidojumus uz vietām atklātā jūrā veic tikai tad, ja ziņotais vēja ātrums uz helikopteru klāja nav lielāks par 60 mezgliem, arī brāzmās.

SPA.HOFO.140   Veiktspējas prasības vietās atklātā jūrā

Helikopteru pacelšanās un nosēšanās vietās atklātā jūrā notiek saskaņā ar attiecīgā pielikuma veiktspējas prasībām, ņemot vērā darbības veidu.

SPA.HOFO.145   Lidojuma datu uzraudzības (FDM) sistēma

a)

Veicot CAT pārvadājumus ar helikopteru, kurā uzstādīts lidojuma parametru reģistrators, no 2019. gada 1. janvāra ekspluatantam jābūt izveidotai un jātiek uzturētai FDM sistēmai, kas ir daļa no tā integrētās vadības sistēmas.

b)

FDM sistēmu neizmanto sodīšanai, un tajā ir pienācīgi datu avota(-u) aizsardzības pasākumi.

SPA.HOFO.150   Gaisa kuģa izsekošanas sistēma

Ekspluatants izveido un uztur uzraudzītu izsekošanas sistēmu gaisa kuģa darbībām atklātā jūrā nelabvēlīgā apvidū no helikoptera izlidošanas brīža līdz brīdim, kad tas ierodas galamērķī.

SPA.HOFO.155   Vibrācijas stāvokļa mērījumu (VHM) sistēma

a)

VHM sistēmai, ar kuru var uzraudzīt kritisko rotora un rotora piedziņas sistēmu stāvokli, 2019. gada 1. janvārī jābūt uzstādītai šādos helikopteros, kas veic CAT pārvadājumus atklātā jūrā nelabvēlīgā apvidū:

1)

kompleksi helikopteri ar dzinēju, kuriem individuālā lidojumderīguma apliecība (CofA) pirmoreiz izsniegta pēc 2016. gada 31. decembra;

2)

visi helikopteri, kuru maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) ir vairāk nekā 9 un kuriem individuālā CofA pirmoreiz izsniegta pirms 2017. gada 1. janvāra;

3)

visi helikopteri, kuriem individuālā CofA pirmoreiz izsniegta pēc 2018. gada 31. decembra.

b)

Ekspluatantam ir sistēma, ar kuru:

1)

vāc datus, ieskaitot sistēmas ģenerētus brīdinājumus;

2)

analizē un nosaka komponentu darbspēju; un

3)

reaģē uz atklātām atteicēm sākumstadijā.

SPA.HOFO.160   Prasības iekārtām

a)

Ekspluatants ievēro šādas prasības, kas attiecas uz iekārtām:

1)

Pasažieru informēšanas (PA) sistēma helikopteros, ko izmanto CAT un nekomerciāliem pārvadājumiem ar kompleksiem helikopteriem ar dzinēju (NCC):

i)

Helikopteros, kuru maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) ir vairāk nekā 9, ir uzstādīta PA sistēma.

ii)

Helikopteros, kuru MOPSC ir 9 vai mazāk, nav jābūt PA sistēmai, ja ekspluatants var pierādīt, ka lidojuma laikā pilota balss ir sadzirdama visās pasažieru sēdvietās.

2)

Radioaltimetrs

Helikopteros ir uzstādīts radioaltimetrs, kas spēj raidīt skaņas brīdinājuma signālu, helikopteram zaudējot iestatīto augstumu, un vizuālu brīdinājuma signālu pilota izvēlētā augstumā.

b)

Avārijas izejas

Visas avārijas izejas, ieskaitot apkalpes avārijas izejas, un durvis, logi vai citas atveres, kas der izkļūšanai avārijas gadījumā, un to atvēršanas ierīces ir skaidri apzīmētas, lai rādītu ceļu helikopterā esošajiem, kas tās izmanto dienas gaismā vai tumsā. Šiem apzīmējumiem jāpaliek redzamiem arī tad, ja helikopters ir apgāzies vai salons iegrimis.

c)

Helikoptera reljefa apzināšanās brīdināšanas sistēma (HTAWS)

Helikopteros, ko izmanto CAT pārvadājumos, ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu vairāk par 3 175 kg vai ar MOPSC vairāk par 9 vietām, kam individuālā CofA pirmoreiz izsniegta pēc 2018. gada 31. decembra, ir uzstādīta HTAWS, kas atbilst pieņemamā standartā A klases iekārtām izvirzītajām prasībām.

SPA.HOFO.165   Papildu procedūras un iekārtas darbībām nelabvēlīgā apvidū

a)   Glābšanas vestes

Apstiprinātas glābšanas vestes visu laiku ir mugurā visiem cilvēkiem helikopterā, ja vien nav uzvilkts integrēts aizsargtērps, kas atbilst gan aizsargtērpam, gan glābšanas vestei izvirzāmajām prasībām.

b)   Aizsargtērpi

Visiem pasažieriem helikopterā ir mugurā apstiprināts aizsargtērps:

1)

ja gaisa kuģa kapteinim/komandierim pieejamās laika ziņas vai prognozes vēstī, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par + 10 °C; vai

2)

ja paredzamais glābšanas laiks pārsniedz aprēķināto izdzīvošanas laiku; vai

3)

ja plānots lidot naktī.

c)   Avārijas elpošanas sistēma

Pie visiem helikopterā esošajiem ir avārijas elpošanas sistēma, un viņi ir instruēti par tās lietošanu.

d)   Glābšanas plosti

1)

Visi glābšanas plosti, ko helikopters ved, ir pierīkoti tā, lai tos varētu lietot tādos jūras virsas apstākļos, kādos sertifikācijas vajadzībām izvērtētas helikoptera spējas veikt piespiedu nosēšanos uz ūdens, dreifēšanu un balansēšanu.

2)

Visi glābšanas plosti ir pierīkoti tā, lai būtu viegli pieejami lietošanai avārijas gadījumā.

3)

Pierīkoto glābšanas plostu skaits:

i)

helikopteriem, kas pārvadā mazāk par 12 cilvēkiem – vismaz viens glābšanas plosts, kura standarta ietilpība nav mazāka par cilvēku maksimālo skaitu helikopterā; vai

ii)

helikopteriem, kas pārvadā vairāk par 11 cilvēkiem – vismaz divi glābšanas plosti, kuros kopā iespējams izvietot tik cilvēku, cik var pārvadāt helikopterā, un, zaudējot vienu, atlikušo glābšanas plostu pārslodzes ietilpība ir pietiekama, lai uzņemtu visus cilvēkus, kas ir helikopterā.

4)

Uz katra glābšanas plosta ir vismaz viens avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT(S)); un

5)

Uz katra glābšanas plosta ir dzīvības glābšanas aprīkojums, ieskaitot paredzētajam lidojumam piemērotus dzīvības uzturēšanas līdzekļus.

e)   Salona avārijas apgaismojums

Helikopterā uzstāda avārijas apgaismojuma sistēmu ar neatkarīgu barošanu, kas nodrošina strāvas avotu salona vispārējam apgaismojumam, atvieglinot evakuāciju no helikoptera.

f)   Automātiski izmantojams avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT(AD))

Helikopterā ir uzstādīts ELT(AD), kas spēj raidīt vienlaicīgi 121,5 MHz un 406 MHz frekvencē.

g)   Neatvāžamo durvju fiksēšana

Neatvāžamām durvīm, kas paredzētas kā avārijas izejas pēc helikoptera piespiedu nosēšanās uz ūdens, ir ierīces, kas notur tās atvērtā stāvoklī, lai tās netraucētu no helikoptera izkļūt visiem tajā esošajiem jebkuros apstākļos līdz pat maksimālajiem jūras virsas apstākļiem, kuros izvērtē spēju veikt piespiedu nosēšanos uz ūdens un dreifēšanu.

h)   Avārijas izejas un evakuācijas lūkas

Visas avārijas izejas, ieskaitot apkalpes avārijas izejas, un durvis, logi vai citas atveres, kas izmantojamas evakuācijai zem ūdens, ir iekārtotas tā, lai avārijas gadījumā būtu atveramas.

i)   Neatkarīgi no a), b) un c) punkta ekspluatants uz riska novērtējuma pamata var ļaut pasažieriem, kas vietā atklātā jūrā zaudējuši rīcības spējas, daļēji apvilkt vai neapvilkt drošības vesti, aizsargtērpu vai avārijas elpošanas sistēmu atpakaļlidojumos vai pārlidojumos no vienas vietas atklātā jūrā uz otru.

SPA.HOFO.170   Prasības apkalpei

a)

Ekspluatants nosaka:

1)

lidojuma apkalpes locekļu atlases kritērijus, ņemot vērā lidojuma apkalpes locekļu iepriekšējo pieredzi;

2)

komandiera/kapteiņa, kas plāno veikt lidojumus atklātā jūrā, minimālo pieredzes līmeni; un

3)

lidojuma apkalpes apmācības un pārbaudījumu programmu, kas katram lidojuma apkalpes loceklim jāabsolvē sekmīgi. Šāda programma ir pielāgota atklātas jūras videi, un tajā ir iekļautas standarta, nestandarta un ārkārtas procedūras, apkalpes resursu vadība, nokļūšana ūdens vidē un glābšanās uz jūras.

b)

Prasmju uzturēšanas prasības

Helikopteru ar pasažieriem pilots ekspluatē tikai:

1)

vietā atklātā jūrā kā komandieris vai kapteinis, vai otrais pilots, ja pēdējās 90 dienās viņš ir veicis vismaz 3 pacelšanās, izlidošanas, nolaišanās un nosēšanās vietā atklātā jūrā ar tāda paša tipa helikopteru vai ar pilnīgu lidojuma trenažieri (FFS), kas atbilst šim tipam; vai

2)

naktī vietā atklātā jūrā kā komandieris vai kapteinis, vai otrais pilots, ja pēdējās 90 dienās viņš ir veicis vismaz 3 pacelšanās, izlidošanas, nolaišanās un nosēšanās naktī vietā atklātā jūrā ar tāda paša tipa helikopteru vai ar FFS, kas atbilst šim tipam.

Visas 3 pacelšanās un nosēšanās pilots veic daudzpilotu vai vienpilota lidojumos atkarībā no veicamās darbības.

c)

Īpašas prasības CAT:

1)

Iepriekš b) punkta 1) un 2) apakšpunktā minēto 90 dienu periodu var pagarināt līdz 120 dienām, ja pilots veic lidojumus reisa apstākļos tipa kvalifikācijas instruktora vai eksaminētāja uzraudzībā.

2)

Ja pilots neatbilst 1) punkta prasībām, pirms savu tiesību izmantošanas viņš veic mācību lidojumu ar izmantojamā tipa helikopteru vai tā FFS, ievērojot vismaz tās prasības, kas noteiktas b) punkta 1) un 2) apakšpunktā.”

(5)

VI pielikumā (Part-NCC):

a)

NCC.GEN.106 groza šādi:

i)

a) punkta 4) apakšpunkta vii) punkta beigās svītro vārdu “un”;

i)

a) punkta 4) apakšpunkta viii) punkta beigās pievieno vārdu “un”;

iii)

iekļauj šādu a) punkta 4) apakšpunkta ix) punktu:

“ix)

veiktspējas navigācijai vajadzīgās navigācijas datubāzes ir piemērotas un atjauninātas.”;

b)

iekļauj šādu NCC.OP.116:

“NCC.OP.116   Veiktspējas navigācija – lidmašīnas un helikopteri

Ekspluatants nodrošina, ka tad, ja maršrutam vai procedūrai ir vajadzīga veiktspējas navigācija (PBN):

a)

attiecīgā PBN specifikācija ir norādīta AFM vai citā dokumentā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde kā daļu no lidojumderīguma novērtējuma vai kas balstās uz šādu apstiprinājumu; un

b)

gaisa kuģis tiek ekspluatēts saskaņā ar attiecīgo navigācijas specifikāciju un ierobežojumiem AFM vai citā iepriekš minētajā dokumentā.”;

c)

NCC.OP.145 a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Pirms lidojuma sākuma gaisa kuģa kapteinis ar visiem pieejamiem līdzekļiem pārliecinās, ka kosmosa iekārtas, zemes un/vai ūdens iekārtas, tostarp sakaru iekārtas un navigācijas līdzekļi, kas ir pieejami un tieši vajadzīgi šajā lidojumā, lai nodrošinātu drošu gaisa kuģa ekspluatāciju, atbilst ekspluatācijas veidam, kādā lidojums veicams.”;

d)

NCC.OP.152 groza šādi:

i)

b) punkta 2) apakšpunkta ii) punkta beigās svītro vārdu “un”;

ii)

b) punkta 3) apakšpunktu svītro;

e)

iekļauj šādu NCC.OP.153:

“NCC.OP.153   Galamērķa lidlauki – instrumentālās nolaišanās darbības

Komandieris nodrošina, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai veiktu navigāciju un nosēstos galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves galamērķa lidlaukā, ja ir zaudēta spēja veikt paredzēto nolaišanās un nosēšanās darbību.”;

f)

NCC.OP.220 groza šādi:

“NCC.OP.220   Sadursmju novēršanas bortsistēma (ACAS)

Kad ACAS ir uzstādīta un darbspējīga, ekspluatants ievieš ekspluatācijas procedūras un apmācības programmas, lai lidojuma apkalpe būtu pienācīgi apmācīta izvairīties no sadursmēm un kompetenta izmantot ACAS II ierīces.”;

g)

NCC.IDE.A.180 b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

Sēdekļa drošības josta ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu:

1)

ir atsprādzējama vienā punktā;

2)

sēdekļos, kas paredzēti minimāli vajadzīgajam salona apkalpes locekļu skaitam, tai ir divas plecu siksnas un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi; un

3)

lidojuma apkalpes locekļu sēdekļos un katrā sēdvietā līdzās pilota sēdeklim tai ir:

i)

divas plecu siksnas un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi; vai

ii)

diagonāla plecu siksna un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi, šādās lidmašīnās:

A)

lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kuras atbilst avārijas nosēšanās dinamiskajiem nosacījumiem, kas definēti piemērojamajā sertifikācijas specifikācijā;

B)

lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kuras neatbilst avārijas nosēšanās dinamiskajiem nosacījumiem, kas definēti piemērojamajā sertifikācijas specifikācijā, un kurām individuālā CofA pirmoreiz izdota pirms 2016. gada 25. augusta.”;

h)

NCC.IDE.A.250 iekļauj šādu d) punktu:

“d)

PBN ekspluatācijā gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”;

i)

NCC.IDE.A.260 aizstāj ar šādu:

“NCC.IDE.A.260   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas visos gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos ekspluatants informē lidojuma apkalpi un pārējo attiecīgo personālu un nodrošina, ka attiecīgie dati netiek izmantoti.”;

j)

NCC.IDE.H.215 b) punktu svītro;

k)

NCC.IDE.H.226 aizstāj ar šādu:

“NCC.IDE.H.226   Apkalpes locekļu aizsargtērps

Katram apkalpes loceklim mugurā ir aizsargtērps, ja kapteinis tā nolēmis pēc riska novērtēšanas, kurā ņemti vērā šādi apstākļi:

a)

lidojumu veic virs ūdens tālāk par attālumu no zemes, ko var veikt autorotācijas režīmā, vai attālumu, kādā var veikt drošu piespiedu nosēšanos, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters nespēj noturēties horizontālā lidojumā; un

b)

komandierim/kapteinim pieejamās laika ziņas vai prognozes vēstī, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par + 10 °C.”;

l)

NCC.IDE.H.231 svītro;

m)

NCC.IDE.H.250 iekļauj šādu d) punktu:

“d)

Ja vajadzīga PBN, gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”;

n)

pievieno šādu NCC.IDE.H.260:

“NCC.IDE.H.260   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas visos gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos ekspluatants informē lidojuma apkalpi un pārējo attiecīgo personālu un nodrošina, ka attiecīgie dati netiek izmantoti.”;

(6)

VII pielikumā (Part-NCO):

a)

NCO.GEN.105 groza šādi:

i)

a) punkta 4) apakšpunkta v) punkta beigās svītro vārdu “un”;

ii)

a) punkta 4) apakšpunkta vi) punkta beigās pievieno vārdu “un”;

iii)

iekļauj šādu a) punkta 4) apakšpunkta vii) punktu:

“vii)

PBN vajadzīgās navigācijas datubāzes ir piemērotas un atjauninātas”;

b)

NCO.GEN.140 pievieno šādu f) punktu:

“f)

Priekšmetus un vielas, kas citādi būtu klasificējami pie bīstamiem izstrādājumiem, bet ko izmanto lidojuma drošības uzlabošanai, kad vešana gaisa kuģī ir ieteicama, lai nodrošinātu to laicīgu pieejamību ekspluatācijas vajadzībām, samērīgā daudzumā uzskata par atļautiem atbilstoši Tehnisko instrukciju punktam 1;2.2.1(a). Tas nav atkarīgs no tā, vai šādus priekšmetus un vielas ir vajadzīgs vest gaisa kuģī un vai tos paredzēts izmantot saistībā ar konkrētu lidojumu.

Minēto priekšmetu un vielu iepakošanu un iekraušanu gaisa kuģī kapteiņa vadībā veic tā, lai minimalizētu briesmas, ko tie rada apkalpes locekļiem, pasažieriem, kravai vai gaisa kuģim gaisa kuģa ekspluatācijas laikā.”;

c)

iekļauj šādu NCO.OP.116:

“NCO.OP.116   Veiktspējas navigācija – lidmašīnas un helikopteri

Kapteinis nodrošina, ka tad, ja maršrutam vai procedūrai ir vajadzīga PBN:

a)

attiecīgā PBN navigācijas specifikācija ir norādīta AFM vai citā dokumentā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde kā daļu no lidojumderīguma novērtējuma vai kas balstās uz tādu apstiprinājumu; un

b)

gaisa kuģis tiek ekspluatēts saskaņā ar attiecīgo navigācijas specifikāciju un ierobežojumiem AFM vai citā iepriekš minētajā dokumentā.”;

d)

NCO.OP.135 a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Pirms lidojuma sākuma gaisa kuģa kapteinis ar visiem pieejamiem līdzekļiem pārliecinās, ka kosmosa iekārtas, zemes un/vai ūdens iekārtas, tostarp sakaru iekārtas un navigācijas līdzekļi, kas ir pieejami un tieši vajadzīgi šajā lidojumā, lai nodrošinātu drošu gaisa kuģa ekspluatāciju, atbilst ekspluatācijas veidam, kādā lidojums veicams.”;

e)

iekļauj šādu NCO.OP.142:

“NCO.OP.142   Galamērķa lidlauki – instrumentālās nolaišanās darbības

Komandieris nodrošina, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai veiktu navigāciju un nosēstos galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves galamērķa lidlaukā, ja ir zaudēta spēja veikt paredzēto nolaišanās un nosēšanās darbību.”;

f)

NCO.OP.190 aizstāj ar šādu:

“NCO.OP.190   Papildu skābekļa lietošana

a)

Kapteinis nodrošina, ka visi gaisa kuģa drošai ekspluatācijai būtisku pienākumu pildīšanā iesaistītie lidojuma apkalpes locekļi lidojuma laikā nepārtraukti lieto papildu skābekli vienmēr, kad viņš ir konstatējis, ka plānotā lidojuma augstumā skābekļa trūkums var kaitēt apkalpes locekļu spējām, un nodrošina, ka pasažieriem ir pieejams papildu skābeklis, ja skābekļa trūkums varētu kaitēt pasažieriem.

b)

Visos citos gadījumos, kad kapteinis nespēj noteikt, kā skābekļa trūkums varētu ietekmēt visus gaisa kuģī esošos, viņš nodrošina, ka:

1)

visi gaisa kuģa drošai ekspluatācijai būtisku pienākumu pildīšanā iesaistītie lidojuma apkalpes locekļi lidojumā lieto papildu skābekli jebkurā laikposmā, kas ilgāks par 30 minūtēm, ja barometriskais augstums pasažieru nodalījumā ir no 10 000 līdz 13 000 pēdām; un

2)

visas personas gaisa kuģī lieto papildu skābekli visu laiku, kamēr barometriskais augstums pasažieru nodalījumā ir virs 13 000 pēdām.”;

g)

pievieno šādu NCO.OP.220:

“NCO.OP.220   Sadursmju novēršanas bortsistēma (ACAS II)

Ja izmanto ACAS II, gaisa kuģa kapteinis piemēro atbilstošas ekspluatācijas procedūras un ir pienācīgi apmācīts.”;

h)

NCO.IDE.A.140 a) punkta 4) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“4)

vienā punktā atsprādzējamu sēdekļa drošības jostu ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu katrā apkalpes locekļa sēdeklī – lidmašīnās, kuru CofA pirmoreiz izdota 2016. gada 25. augustā vai vēlāk.”;

i)

NCO.IDE.A.155 aizstāj ar šādu:

“NCO.IDE.A.155   Papildu skābeklis nehermetizētās lidmašīnās

Nehermetizētās lidmašīnās, ko ekspluatē tad, kad ir vajadzīgs skābekļa krājums saskaņā ar NCO.OP.190, jābūt uzstādītai skābekļa uzglabāšanas un padeves ierīcei, ar kuru var uzglabāt vajadzīgo skābekļa daudzumu un nodrošināt tā padevi.”;

j)

NCO.IDE.A.195 pievieno šādu d) punktu:

“d)

PBN darbībās gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”;

k)

pievieno šādu NCO.IDE.A.205:

“NCO.IDE.A.205   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Kapteinis gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas gaisa kuģī, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, kapteinis ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos kapteinis attiecīgos datus neizmanto.”;

l)

NCO.IDE.H.155 aizstāj ar šādu:

“NCO.IDE.H.155   Papildu skābeklis nehermetizētos helikopteros

Nehermetizētos helikopteros, ko ekspluatē tad, kad ir vajadzīgs skābekļa krājums saskaņā ar NCO.OP.190, jābūt uzstādītai skābekļa uzglabāšanas un padeves ierīcei, ar kuru var uzglabāt vajadzīgo skābekļa daudzumu un nodrošināt tā padevi.”;

m)

NCO.IDE.H.195 iekļauj šādu d) punktu:

“d)

PBN darbībās gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”;

n)

pievieno šādu NCO.IDE.H.205:

“NCO.IDE.H.205   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos kapteinis attiecīgos datus neizmanto.”;

o)

NCO.IDE.S.130 aizstāj ar šādu:

“NCO.IDE.S.130   Papildu skābeklis

Planieros, ko ekspluatē tad, kad ir vajadzīgs skābekļa krājums saskaņā ar NCO.OP.190, jābūt uzstādītai skābekļa uzglabāšanas un padeves ierīcei, ar kuru var uzglabāt vajadzīgo skābekļa daudzumu un nodrošināt tā padevi.”;

p)

NCO.SPEC.110 f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

nodrošina, ka funkciju speciālisti un apkalpes locekļi nepārtraukti lieto papildu skābekli vienmēr, kad viņš konstatējis, ka plānotā lidojuma augstumā skābekļa trūkums var kaitēt apkalpes locekļu spējām vai kaitēt funkciju speciālistiem. Ja kapteinis nespēj noteikt, kā skābekļa trūkums varētu ietekmēt visus gaisa kuģī esošos, viņš nodrošina, ka funkciju speciālisti un apkalpes locekļi nepārtraukti lieto papildu skābekli vienmēr, kad salona augstums ilgāk nekā 30 minūtes pārsniedz 10 000 pēdas, un vienmēr, kad salona augstums pārsniedz 13 000 pēdas.”;

(7)

VIII pielikumā (Part-SPO):

a)

SPO.GEN.107 groza šādi:

i)

a) punkta 4) apakšpunkta v) punkta beigās svītro vārdu “un”;

ii)

a) punkta 4) apakšpunkta vi) punkta beigās pievieno vārdu “un”;

iii)

iekļauj šādu jaunu a) punkta 4) apakšpunkta vii) punktu:

“vii)

PBN vajadzīgās navigācijas datubāzes ir piemērotas un atjauninātas”;

b)

iekļauj šādu SPO.OP.116:

“SPO.OP.116   Veiktspējas navigācija – lidmašīnas un helikopteri

Ekspluatants nodrošina, ka tad, ja maršrutam vai procedūrai ir vajadzīga veiktspējas navigācija (PBN):

a)

attiecīgā PBN specifikācija ir norādīta AFM vai citā dokumentā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde kā daļu no lidojumderīguma novērtējuma vai kas balstās uz šādu apstiprinājumu; un

b)

gaisa kuģis tiek ekspluatēts saskaņā ar attiecīgo navigācijas specifikāciju un ierobežojumiem AFM vai citā iepriekš minētajā dokumentā.”;

c)

SPO.OP.140 a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Pirms lidojuma sākšanas gaisa kuģa kapteinis ar visiem pieejamiem līdzekļiem pārliecinās, ka kosmosa iekārtas, zemes un/vai ūdens iekārtas, tostarp sakaru iekārtas un navigācijas līdzekļi, kas ir pieejami un tieši vajadzīgi šajā lidojumā, lai nodrošinātu drošu gaisa kuģa ekspluatāciju, atbilst lidojuma ekspluatācijas veidam.”;

d)

SPO.OP.151 b) punkta 3) apakšpunktu svītro;

e)

iekļauj šādu SPO.OP.152:

“SPO.OP.152   Galamērķa lidlauki – instrumentālās nolaišanās darbības

Komandieris nodrošina, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai veiktu navigāciju un nosēstos galamērķa lidlaukā vai jebkurā rezerves galamērķa lidlaukā, ja ir zaudēta spēja veikt paredzēto nolaišanās un nosēšanās darbību.”;

f)

SPO.OP.205 a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

Kad ACAS ir uzstādīta un darbspējīga, ekspluatants ievieš ekspluatācijas procedūras un apmācības programmas, lai lidojuma apkalpe būtu pienācīgi apmācīta izvairīties no sadursmēm un kompetenta izmantot ACAS II ierīces.”;

g)

SPO.IDE.A.160 c) un d) punktu aizstāj ar šādiem:

“c)

lidmašīnām, kas nav kompleksas lidmašīnas ar dzinēju – vienā punktā atsprādzējamu sēdekļa drošības jostu ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu katrā apkalpes locekļa sēdeklī – lidmašīnās, kuru CofA pirmoreiz izdota 2016. gada 25. augustā vai vēlāk;

d)

kompleksām lidmašīnām ar dzinēju – sēdekļa drošības jostu ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu, kurā iemontēta ierīce, kas automātiski notur sēdētāja ķermeņa augšdaļu ātruma straujas samazināšanās gadījumā:

1)

katram apkalpes locekļa sēdeklim un katrai sēdvietai līdzās pilota sēdeklim; un

2)

katram novērotāja sēdeklim lidojuma apkalpes kabīnē.”;

h)

SPO.IDE.A.160 pievieno šādu e) punktu:

“e)

d) punktā prasītā sēdekļa drošības josta ar ķermeņa augšdaļas ierobežotājsistēmu:

1)

ir atsprādzējama vienā punktā;

2)

lidojuma apkalpes locekļu sēdekļos un katrā sēdvietā līdzās pilota sēdeklim tai ir:

i)

divas plecu siksnas un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi; vai

ii)

diagonāla plecu siksna un sēdekļa drošības josta, ko var lietot atsevišķi, šādās lidmašīnās:

A)

lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kuras atbilst avārijas nosēšanās dinamiskajiem nosacījumiem, kas definēti piemērojamajā sertifikācijas specifikācijā;

B)

lidmašīnās, kuru MCTOM ir mazāka par 5 700 kg un MOPSC ir mazāka par deviņām vietām un kuras neatbilst avārijas nosēšanās dinamiskajiem nosacījumiem, kas definēti piemērojamajā sertifikācijas specifikācijā, un kurām individuālā CofA pirmoreiz izdota pirms 2016. gada 25. augusta.”;

i)

SPO.IDE.A.220 iekļauj šādu d) punktu:

“d)

PBN darbībās gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”;

j)

pievieno šādu SPO.IDE.A.230:

“SPO.IDE.A.230   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas visos gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos ekspluatants informē lidojuma apkalpi un pārējo attiecīgo personālu un nodrošina, ka attiecīgie dati netiek izmantoti.”;

k)

SPO.IDE.H.198 aizstāj ar šādu:

“SPO.IDE.H.198   Aizsargtērpi – kompleksi helikopteri ar dzinēju

Katram cilvēkam helikopterā ir mugurā aizsargtērps, ja kapteinis tā nolēmis pēc riska novērtēšanas, kurā ņemti vērā šādi apstākļi:

a)

lidojumu veic virs ūdens tālāk par attālumu no zemes, ko var veikt autorotācijas režīmā, vai attālumu, kādā var veikt drošu piespiedu nosēšanos, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters nespēj noturēties horizontālā lidojumā; un

b)

kapteinim pieejamās laika ziņas vai prognozes vēstī, ka lidojuma laikā ūdens temperatūra jūrā būs zemāka par + 10 °C.”;

l)

SPO.IDE.H.201 svītro;

m)

SPO.IDE.H.220 pievieno šādu d) punktu:

“d)

PBN ekspluatācijā gaisa kuģis atbilst attiecīgas navigācijas specifikācijas lidojumderīguma sertifikācijas prasībām.”

n)

pievieno šādu SPO.IDE.H.230:

“SPO.IDE.H.230   Aeronavigācijas datubāzu pārvaldība

a)

Aeronavigācijas datubāzes, ko izmanto sertificētu gaisa kuģa sistēmu lietojumos, atbilst datu kvalitātes prasībām, kas ir piemērotas paredzētajam datu izmantojumam.

b)

Ekspluatants gādā, lai atjauninātas un negrozītas aeronavigācijas datubāzes tiktu laikus izdalītas un ievietotas visos gaisa kuģos, kam šie dati vajadzīgi.

c)

Neatkarīgi no citām atgadījumu ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 376/2014, ekspluatants ziņo datubāzes piegādātājam par kļūdainu, nekonsekventu vai nepilnīgu datu gadījumiem, par kuriem ir pamats domāt, ka tie apdraud lidojumu.

Tādos gadījumos ekspluatants informē lidojuma apkalpi un pārējo attiecīgo personālu un nodrošina, ka attiecīgie dati netiek izmantoti.”.


(*)  Mākoņu apakšējā robeža ļauj lidojumu noteiktajā augstumā veikt zem un bez mākoņiem.

(**)  Helikopteru var ekspluatēt, redzamību lidojumā samazinot līdz 800 metriem, ja galamērķis vai starpposma konstrukcija ir pastāvīgi redzama.

(***)  Helikopteru var ekspluatēt, redzamību lidojumā samazinot līdz 1 500 metriem, ja galamērķis vai starpposma konstrukcija ir pastāvīgi redzama.


Top