Starptautiskā aizsardzība — ārkārtas palīdzība Itālijai un Grieķijai

 

KOPSAVILKUMS

Lēmums (ES) 2015/1523, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā

Lēmums (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus patvēruma jomā Itālijas un Grieķijas labā

KĀDS IR ŠO LĒMUMU MĒRĶIS?

• Ar tiem nosaka pagaidu pasākumus, lai palīdzētu Itālijai un Grieķijai pārvarēt patvēruma meklētāju pieplūdumu no ārpussavienības valstīm saskaņā ar solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principu.
• Šo lēmumu pieņemšanas rezultātā laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam no Grieķijas un Itālijas uz citām ES valstīm bija jāpārceļ ne vairāk par 160 000 personām, kam nepieciešams patvērums.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1523 no Itālijas uz citām ES valstīm ir paredzēts pārcelt 24 000 patvēruma meklētāju, savukārt no Grieķijas — 16 000.
• Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601 no Itālijas ir paredzēts pārcelt 15 600 patvēruma meklētāju, 50 400 patvēruma meklētāju paredzēts pārcelt no Grieķijas, un pēc gada no Itālijas un Grieķijas uz citām ES valstīm proporcionāli paredzēts pārcelt 54 000 patvēruma meklētāju (saskaņā ar šī lēmuma I un II pielikumu). Taču, ja iejaukšanās periodā arī citas ES valstis saskartos ar līdzīgu ārkārtas situāciju kā Itālijā un Grieķijā, tad Eiropas Komisija pieņemtu priekšlikumus proporcionāli pārdalīt patvēruma meklētājus citām ES valstīm. Taču tas nebija nepieciešams.
• Attiecībā uz pirmo Padomes lēmumu citām dalībvalstīm netika iedalītas aptuveni 8000 personas. Saskaņā ar otro Padomes lēmumu, dalībvalstis var izpildīt savas saistības attiecībā uz 54 000 personām, no Turcijas likumīgi uzņemot arī Sīrijas bēgļus.
• Ja pārcelšanas mērķa ES valsts nespēj izmitināt tai iedalīto patvēruma meklētāju daļu, tai ir jānorāda pamatoti iemesli (piemēram, pārāk liels spiediens uz tās patvēruma sistēmu) Komisijai un Eiropas Savienības Padomei. Pēc situācijas izvērtēšanas Komisija var atļaut attiecīgajai ES valstij pagaidu kārtā apturēt pārcelšanas procesu līdz pat 30 % apmērā.
• Personas, kuras ir tiesīgas tikt pārceltas, ir pienācīgi identificēti un reģistrēti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji ar noņemtiem pirkstu nospiedumiem, kuriem ir tāda valstspiederība, kam saskaņā ar Eurostat datiem ir bijis 75 % liels atzīšanas īpatsvars ES mērogā attiecīgajā ceturksnī, un kuri ir ieradušies Itālijā un Grieķijā Padomes lēmumos noteiktajā laikposmā.
• ES valsts var atteikties uzņemt patvēruma meklētāju, ja ir iemesls uzskatīt, ka viņš rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja ir nopietni iemesli piemērot Kvalifikācijas direktīvā izklāstītos izslēgšanas noteikumus.

Pārcelšanas process

• Ar šiem Padomes lēmumiem izveido obligātu sistēmu Itālijas un Grieķijas labā — tas nozīmē, ka nedz pārcelšanas mērķa ES valstij, nedz patvēruma meklētājam šajā procedūrā nav izvēles iespēju.
• Katrai ES valstij ir:
  • jāizveido valsts kontaktpunkts informācijas apmaiņai ar citām ES valstīm un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO);
  • jāieceļ sadarbības koordinatori darbam ar Itāliju un Grieķiju;
  • regulāri un vismaz ik pēc trim mēnešiem jānorāda, cik pieteikuma iesniedzējus var ātri pārcelt uz to teritoriju (oficiāls apstiprinājums).
• Patvēruma meklētāju identifikācija, reģistrācija, pirkstu nospiedumu ņemšana un intervēšana notiek Grieķijā vai Itālijā. Viņu profili tiek sagatavoti ar EASO palīdzību. Pēc tam viņi tiek nosūtīti uz viņu profilam atbilstošāko ES valsti. ES valstis var norādīt, kuriem pieteikuma iesniedzējiem tās dod priekšroku, lai veicinātu integrāciju, taču Itālijai vai Grieķijai nav juridiska pienākuma ievērot šīs vēlmes. Grieķijas un Itālijas iestādes, nosakot atbilstošo mērķa valsti, ņem vērā šīs vēlmes, kā arī jebkādas ģimenes, valodas, sociālās, kultūras vai cita veida saites, kas var pastāvēt starp konkrēto pieteikuma iesniedzēju un potenciālo pārcelšanas mērķa ES valsti.
• Pēc uzņēmējas ES valsts apstiprinājuma saņemšanas patvēruma meklētāja pārsūtīšana notiek pēc iespējas ātrāk.
• Visa pārcelšanas procedūra no brīža, kad ES valsts sniedz oficiālu apstiprinājumu, līdz brīdim, kad patvēruma meklētājs ierodas pārcelšanas mērķa ES valstī, nedrīkstētu aizņemt vairāk nekā divus mēnešus, lai gan izņēmuma kārtā tā var aizņemt līdz 3,5 mēnešiem.
• Saskaņā ar abiem lēmumiem pārcelšanas mērķa ES valstis saņem EUR 6000 par katru pārcelto personu.
• Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2015/1601 Itālija un Grieķija saņems arī EUR 500 par katru pārcelto personu, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar viņu pārvešanu uz pārcelšanas mērķa ES valsti.
• Abos lēmumos ir iekļauta ierobežota un pagaidu atkāpe no Regulas (ES) Nr. 604/2013 (pazīstama ar nosaukumu Dublinas III regula), kas nosaka, kura ES valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu, noteikumiem.
• Itālijai un Grieķijai ir jāsagatavo ceļveži, kuros būtu aprakstīts, kā paredzēts novērst to patvēruma, sākotnējās uzņemšanas un atgriešanas sistēmu strukturālās nepilnības.
• Komisija ir regulāri ziņojusi par šo Padomes pārcelšanas lēmumu ieviešanu, identificējot vājās vietas un risinājumus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE LĒMUMI IR PIEMĒROJAMI?

• Lēmums (ES) 2015/1523 stājās spēkā 2015. gada 16. septembrī un attiecas uz personām, kuras ieceļo Itālijas un Grieķijas teritorijā no 2015. gada 16. septembra līdz 2017. gada 17. septembrim, kā arī pieteikuma iesniedzējiem, kas ir ieceļojuši Itālijas un Grieķijas teritorijā no 2015. gada 15. augusta.
• Lēmums (ES) 2015/1601 stājās spēkā 2015. gada 25. septembrī un attiecas uz personām, kuras ieceļo Itālijas un Grieķijas teritorijā no 2015. gada 25. septembra līdz 2017. gada 26. septembrim, kā arī pieteikuma iesniedzējiem, kas ir ieceļojuši Itālijas un Grieķijas teritorijā no 2015. gada 24. marta.

KONTEKSTS

• Gan Itālija, gan Grieķija ir piedzīvojusi ļoti lielu patvēruma meklētāju pieplūdumu — galvenokārt no Sīrijas, Irākas un Eritrejas. Tas ir radījis ievērojamu spiedienu uz abu valstu patvēruma sistēmām.
• Šo lēmumu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 3. punkts, kurā ir noteikts, ka: “Ja viena vai vairākas [ES valstis] saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs [ārpussavienības valstu] pilsoņu pieplūdums, [Eiropas Savienības] Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus [attiecīgo ES valstu] labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.”
• Plašāka informācija:
  • Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (Eiropas Komisija);
  • Par mums (Eiropas Patvēruma atbalsta birojs).

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2015/1523 (2015. gada 14. septembris), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (OV L 239, 15.9.2015., 146.–156. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2015/1601 (2015. gada 22. septembris), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (OV L 248, 24.9.2015., 80.–94. lpp.)

Lēmuma (ES) 2015/1601 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei. Piecpadsmitais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu (COM(2017) 465 final, 6.9.2017.)

Komisijas iepriekšējie ziņojumi par pārcelšanas un pārmitināšanas mehānismu īstenošanu: COM(2016) 165 final; COM(2016) 222 final; COM(2016) 360 final; COM(2016) 416 final; COM(2016) 480 final; COM(2016) 636 final; COM(2016) 720 final; COM(2016) 791 final; COM(2017) 74 final; COM(2017) 202 final; COM(2017) 212 final; COM(2017) 260 final; COM(2017) 330 final; COM(2017) 405 final.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1.–30. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31.–59. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.11.2016