3.5.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 132/71

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. …/…, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 648/2004 attiecībā uz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos”

COM(2010) 597 galīgā redakcija – 2010/0298 (COD)

2011/C 132/12

Vienīgais ziņotājs: Nikos LIOLIOS kgs

Eiropas Parlaments 2010. gada 10. novembrī un Padome 2010. gada 24. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. …/…, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 648/2004 attiecībā uz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos”

COM(2010) 597 galīgā redakcija – 2010/0298 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 28. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 470. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. martā (15. marta sēdē), ar 174 balsīm par, 1 balsi pret un 9 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi

1.1   Komiteja piekrīt, ka Regula (EK) Nr. 648/2004 attiecībā uz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos ir jāpārskata šādu iemeslu dēļ:

—	Kaut arī mazgāšanas līdzekļu sastāvā esošajiem fosfātiem salīdzinājumā ar citām vielām ir mazāka ietekme uz eitrofikāciju, to izmantošanas ierobežošana šķiet efektīvākais veids, kā mazināt eitrofikācijas risku Eiropas Savienības ūdeņos.

—

Noteikti ir jāpanāk saskaņota mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļu iekšējā tirgus izveide, lai ražotājiem un iestādēm nerastos papildu izdevumi tirgus sadrumstalotības dēļ un lai atbrīvotu tos no savstarpējas atzīšanas pienākuma, kā rezultātā fosfātus saturošus mazgāšanas līdzekļus, ja tos likumīgi tirgo vienā no ES dalībvalstīm, var ievest un apstiprināt patēriņam jebkurā citā ES dalībvalstī, pat ja tajā spēkā esošajos noteikumos paredzēts fosfātu satura ierobežojums.

—	Pārvaldes iestādēm dalībvalstīs, kuras eitrofikācijas samazināšanas nolūkā pieņēmušas tiesību aktus par fosfātu saturu mazgāšanas līdzekļos, iespējams, būs grūtāk tos īstenot, ņemot vērā Regulā 764/2008/EK paredzēto savstarpējas atzīšanas pienākumu.

—	Vienota rīcība ES līmenī būtu efektīvāka nekā dažādi pasākumi dalībvalstīs.

1.2   Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas vispārējo pieeju, kurā ne tikai izvirzīts mērķis samazināt ūdens vides eitrofikācijas risku, bet arī pētītas tehniskās un sociāli ekonomiskās iespējas, kā aizstāt mazgāšanas līdzekļos izmantotos fosfātus ar citām vielām, kā arī šādas aizstāšanas sekas efektivitātes un rentabilitātes aspektā.

1.2.1   Šajā sakarā Komiteja atbalsta 4. risinājumu, kurā norādīts, ka nebūtu lietderīgi attiecināt mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļiem noteikto fosfātu satura ierobežojumu uz mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti mājsaimniecības automātiskajām trauku mazgājamām mašīnām un rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem.

1.3   Priekšlikumā nav daudz jaunu elementu, tajā galvenokārt noteiktas tiesiskas prasības ES līmenī un nostiprināta esošā tendence samazināt fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos. Komiteja norāda, ka Komisija apņemas līdz minimumam samazināt šīs plaša patēriņa preču kategorijas ietekmi uz vidi. Komisijas priekšlikumam būs lielāka ietekme, ja tajā tiks ņemti vērā šajā atzinumā iekļautie ieteikumi. Komiteja atzīst, ka mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļu ražotāji ir būtiski ierobežojuši attiecīgās produkcijas ietekmi uz vidi, izmantojot (galvenokārt pēc brīvprātības principa) alternatīvus risinājumus, lai aizstātu fosfātus.

1.4   Komiteja uzskata, ka pēc Regulas (EK) Nr. 648/2004 pārskatīšanas saistībā ar fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos ir jānosaka pietiekams pielāgošanās un sagatavošanās termiņš pirms attiecīgo noteikumu ieviešanas. Komiteja prognozē, ka vajadzīgs viens līdz divi gadi, lai pielāgotu produktu sastāvu un veiktu nepieciešamās izmaiņas iekārtās un ražošanas procesos, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.

2.   Ievads

2.1   Fosfātus, jo īpaši nātrija tripolifosfātu, veļas mazgāšanas līdzekļos izmanto, lai mīkstinātu ūdeni un tādējādi paaugstinātu mazgāšanas līdzekļa efektivitāti. Taču tie var kaitēt ūdens videi un apdraudēt tās ekoloģisko līdzsvaru, jo eitrofikācija sekmē aļģu veidošanos. Lai gan mazgāšanas līdzekļos izmantotie fosfāti ir tikai trešais nozīmīgākais faktors, kas palielina fosfātu daudzumu ūdens vidē, no tehniskā un saimnieciskā viedokļa fosfātu daudzuma ierobežošana mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos būtu visefektīvākais veids, kā mazināt t.s. eitrofikācijas risku.

2.2   Ar Regulu (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem ir saskaņota mazgāšanas līdzekļu laišanu tirgū, bet tikai attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu marķēšanu un uz to sastāvā esošo virsmaktīvo vielu bionoārdīšanos. Tomēr, ņemot vērā eitrofikācijas problēmu, Regulas 16. pantā noteikts, ka Komisija līdz 2007. gada 8. aprīlim“sagatavo vērtējumu, sniedz ziņojumu un, ja tas ir pamatoti, nāk klajā ar likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz fosfātu izmantošanu, lai tos pakāpeniski aizliegtu vai atļautu to izmantošanu tikai īpašos gadījumos”. Komisijas 2007. gadā iesniegtajā ziņojumā (1) secināts, ka zināšanas par mazgāšanas līdzekļos izmantoto fosfātu ietekmi eitrofikācijas procesā pagaidām vēl ir nepilnīgas, bet tās strauji uzlabojas. Pēc ziņojuma veiktā zinātniskā izpēte un informācija par iespējamo ierobežojumu ekonomisko un sociālo ietekmi bija par pamatu ietekmes novērtējuma ziņojuma galīgajai redakcijai (2), kurā analizēti vairāki politiski risinājumi attiecībā uz fosfātu izmantošanu mazgāšanas līdzekļos.

2.3   Komisija pasūtīja vairākus pētījumus, lai noskaidrotu, vai fosfātu daudzuma ierobežošana mazgāšanas līdzekļos sekmētu eitrofikācijas samazināšanos ES. Uz šiem pētījumiem balstītas turpmākās konsultācijas ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un NVO, kuras notika par mazgāšanas līdzekļu direktīvas īstenošanu atbildīgo kompetento iestāžu darba grupas (“mazgāšanas līdzekļu darba grupa”) sanāksmēs 2006. gada novembrī, 2007. gada jūlijā un decembrī, 2008. gada jūlijā, 2009. gada februārī un novembrī.

2.3.1   Eiropas uzņēmumu tīklā 2009. gadā notika īpašas apspriedes ar mazajiem un vidējiem mazgāšanas līdzekļu ražošanas uzņēmumiem, lai labāk izprastu fosfātu un alternatīvu risinājumu pašreizējo lietojumu mazgāšanas līdzekļu ražošanā un fosfātu izmantošanas ierobežošanas iespējamo ietekmi uz šiem MVU.

2.3.2   No ietekmes novērtējuma ziņojuma, iepriekšminētajiem pētījumiem un konsultācijām iegūtā informācija izmantota, lai izstrādātu Komisijas priekšlikumu COM(2010) 597, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 648/2004 un par kuru pieprasīts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums.

3.   Komisijas dokumenta pamatnostādnes

3.1   Ņemot vērā Komisijas veikto pētījumu un ietekmes novērtējumu (atbilstoši Regulas (EK) Nr. 648/2004 16. pantam) secinājumus, priekšlikuma mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem, ieviešot fosfātu un citu fosfora savienojumu satura ierobežojumu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos, lai tādējādi mazinātu mazgāšanas līdzekļu ietekmi kopējā ES virszemes ūdeņu eitrofikācijā.

3.1.1   Vispārējais mērķis ir nodrošināt vides efektīvu aizsardzību pret mazgāšanas līdzekļos izmantoto fosfātu un citu fosfora savienojumu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un nodrošināt mazgāšanas līdzekļu iekšējā tirgus netraucētu darbību.

3.2   Attiecībā uz minēto mazgāšanas līdzekļu ietekmi izvērtēti šādi pieci politikas risinājumi:

—   1. risinājums: nav paredzēta rīcība ES līmenī, tādējādi rīcība ir dalībvalstu ziņā vai reģionālās sadarbības līmenī (sākotnējais risinājums);

—   2. risinājums: nozares līmenī brīvprātīgi veikti pasākumi;

—   3. risinājums: pilnīgs fosfātu aizliegums visos mazgāšanas līdzekļos;

—   4. risinājums: fosfātu satura samazinājums vai ierobežojums veļas mazgāšanas līdzekļos;

—   5. risinājums: fosfātu satura robežvērtību noteikšana mazgāšanas līdzekļiem.

Dažādo politikas risinājumu ietekme ir izvērtēta, ņemot vērā zinātnisko pētījumu rezultātus par mazgāšanas līdzekļos esošu fosfātu ietekmi uz eitrofikācijas risku ES, kā arī efektivitātes un iedarbīguma kritērijus (tostarp, praktiskumu, sociāli ekonomisko ietekmi un kontroles iespējas). Informācija galvenokārt iegūta no iepriekšminētajiem pētījumiem, kā arī no tiešām konsultācijām, kas vēlāk notikušas ar ieinteresētajiem dalībniekiem.

Risinājumu ietekmes izpēte un novērtējums liecina, ka Eiropas līmenī noteikts fosfātu un citu fosfora savienojumu izmatošanas ierobežojums mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos mazinās mazgāšanas līdzekļos esošu fosfātu ietekmi uz eitrofikācijas risku ES ūdeņos, kā arī fosfora attīrīšanas izmaksas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Šie izmaksu ietaupījumi lielā mērā atsver izmaksas, ko radītu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļu pārveidošana, izmantojot fosfātu aizstājējus. Savukārt ES mērogā šobrīd nav pamata noteikt ierobežojumus trauku mazgājamām mašīnām paredzētajiem vai rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem, jo pieejamās alternatīvas kopumā neatbilst šo piemērošanas jomu augstākām tehniskajām prasībām.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un, ņemot vērā, ka nevienā mazgāšanas līdzekļu kategorijā, izņemot mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļus, pašlaik nav citas tehniskā un saimnieciskā ziņā pieņemamas alternatīvas, piekrīt fosfātu un citu fosfora savienojumu satura ierobežošanai pagaidām vienīgi mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos. Taču saskaņā ar 16. pantā ierosinātajām izmaiņām jāizskata arī iespēja noteikt ierobežojumus fosfātu izmantošanai trauku mazgājamām mašīnām paredzētajos mazgāšanas līdzekļos. Ražotājiem ir dots pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu alternatīvas iespējas, rastu jaunus risinājumus un nodrošinātu to tehnisko piemērotību un saimniecisko atbilstīgumu. Lai rosinātu uzņēmumus virzīties uz šo mērķi, Komisijai varbūt vajadzētu uzņemties iniciatīvu apspriesties ar ieinteresētajiem dalībniekiem.

4.2   Izvērtējot dažādos risinājumus, EESK secina:

—

Ja pašreizējā tendence turpināsies, pirmais un otrais risinājums neapšaubāmi pakāpeniski samazinās fosfātu izmantošanu, taču nesekmēs mazgāšanas līdzekļu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Aizstājot fosfātus ar citām vielām, šī tendence, protams, var mainīties un radīt negatīvas sekas apkārtējā vidē.

—

Trešais risinājums, šķiet, ir vispiemērotākais eitrofikācijas riska mazināšanai, bet to nav ieteicams piemērot divu iemeslu dēļ: pirmkārt, krasi sazemināsies trauku mazgājamo mašīnu efektivitāte, jo tām šobrīd nav tehniskā un saimnieciskā ziņā pieņemamu alternatīvu mazgāšanas līdzekļu; otrkārt, lai aizstātu fosfātus mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos, bieži vien izmanto citus ķīmiskus savienojumus, kuru sastāvā ir fosfors, konkrēti, fosfonāti, kas pat nelielās devās ir ļoti efektīvi, lai mīkstinātu ūdeni un stabilizētu balinātājus. Tāpēc nav iespējams pilnībā novērst fosfora izmantošanu mazgāšanas līdzekļos.

—

Ceturtais risinājums ir vispiemērotākais, jo tas attiecas tikai uz mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļiem, kuriem jau izstrādāti un plaši pielietoti alternatīvi risinājumi, vienlaikus nosakot fosfātu maksimālo atļauto robežvērtību, kas ļauj izmantot fosfonātus, kuru nozīme izskaidrota iepriekšējā apakšpunktā. Salīdzinājumā ar trešo risinājumu fosfātu izmantošanas ierobežojuma noteikšana vienīgi mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļiem būs mazāk efektīvs, lai samazinātu eitrofikāciju, jo šajos mazgāšanas līdzekļos izmanto tikai 60 % no fosfātu kopējā lietojuma. Tādējādi ražotājiem, kas ražo mazgāšanas līdzekļus trauku mazgājamām mašīnām, būs pietiekams laiks, lai izstrādātu tehniski un saimnieciski pieņemamus alternatīvus risinājumus šīs kategorijas mazgāšanas līdzekļiem. Turklāt tas ļaus saskaņot specifikācijas ES līmenī un nodrošināt pašreiz sadrumstalotā mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļu iekšējā tirgus normālu darbību.

—

piektais risinājums, šķiet, lielā mērā atbilst izvirzītajiem mērķiem – samazināt eitrofikāciju, panākt visu kategoriju mazgāšanas līdzekļu iekšējā tirgus netraucētu darbību, nosakot precīzas fosfātu satura robežvērtības mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļiem, trauku mazgājamām mašīnām paredzētajiem un rūpniecībā un iestādēs izmantojamiem mazgāšanas līdzekļiem; bet daudzveidīgo prasību dēļ nebūs viegli panākt vienošanos par otro un īpaši par pēdējo no minētajām kategorijām, jo ražotāji izstrādā iestādēs un rūpniecībā izmantojamos mazgāšanas līdzekļus katram konkrētajam klientam, pielāgojot tos klienta ražošanas iekārtām. Nosakot jebkādu konkrētu robežvērtību, gaidāms, ka tiks iesniegti neskaitāmi atbrīvojuma pieprasījumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, radot tādējādi pārvaldības problēmas gan valstu iestādēm, gan Komisijai.

4.3   Komiteja atzīst, ka eitrofikācijas riska līmenis dalībvalstīs ir atšķirīgs, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu saglabāt jau spēkā esošos noteikumus, tos attiecīgi grozot, lai ES dalībvalstis, kad tas nepieciešams ūdens vides aizsardzībai un ja pieejami tehniski un saimnieciski piemēroti risinājumi, varētu piemērot valsts līmenī pieņemtos noteikumus vai izstrādāt jaunus, lai samazinātu fosfātu un citu fosfora savienojumu saturu arī citos (ne tikai mājsaimniecības veļas) mazgāšanas līdzekļos.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   Komiteja atbalsta priekšlikumu noteikt fosfora satura maksimālo robežvērtību mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos, t.i., P (elementārais fosfors) nedrīkst pārsniegt 0,5 % no svara, attiecinot to uz visu veidu fosfātiem un fosforu saturošiem ķīmiskajiem savienojumiem. Šāda robežvērtības formula nodrošinās, ka paredzamo fosfātu satura ierobežojumu nebūs viegli pārkāpt.

5.2   Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija pēc apskatāmā priekšlikuma pieņemšanas ir iecerējusi izvērtēt, kāda ir mājsaimniecības automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās izmantojamo mazgāšanas līdzekļu ietekme uz eitrofikāciju, un ziņot par to Eiropas Parlamentam un Padomei; un, ja tas būtu lietderīgi, ierosināt fosfātu satura ierobežojumus arī šai kategorijai. Komiteja uzskata, ka paredzamais piecu gadu termiņš ir salīdzinoši ilgs laiks, un tāpēc iesaka:

—	pēc trim gadiem un, ja iespējams, vēl ātrāk pabeigt pētījumu par mājsaimniecības trauku mazgājamās mašīnās izmantojamo fosfātus saturošo mazgāšanas līdzekļu radīto eitrofikācijas risku;

—	informēt un mudināt mājsaimniecības automātiskajām trauku mazgājamām mašīnām paredzēto mazgāšanas līdzekļu ražotājus izstrādāt un uzlabot fosfātus aizstājošas alternatīvas, kas šobrīd jau pastāv, bet vēl ir nepilnīgas, un nodrošināt to tehnisku un ekonomisku dzīvotspēju.

—

Ja izrādīsies, ka fosfātus saturoši mazgāšanas līdzekļi, ko izmanto mājsaimniecības automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās, būtiski nepalielina eitrofikācijas risku un ka nav atrasts alternatīvs risinājums, kurš patērētājiem nodrošinātu efektīvu mazgāšanas līdzekli, tiek ierosināts piemērot fosfora satura robežvērtību – procentos no kopējā svara vai gramos vienam mazgāšanas ciklam –, kas būtu pietiekami zema, lai būtiski nekaitētu videi, un vienlaikus pietiekami augsta, lai garantētu mazgāšanas efektivitāti.

5.3   Attiecībā uz Komisijas priekšlikuma saskaņotību ar citu iesaistīto dalībnieku politiku un Savienības mērķiem Komiteja ņēmusi vērā Komisijas veikto novērtējumu un atzīst, ka saskaņotības līmenis ir pietiekams.

5.3.1   Izskatāmais priekšlikums pilnībā atbilst Ūdens pamatdirektīvas mērķiem (Direktīva Nr. 2000/60/EK), kurā noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2015. gadam jānodrošina virszemes ūdeņu labi ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji. Dažos ES reģionos, kur vērojamas problēmas, īsteno dalībvalstu līmenī koordinētus pasākumus un reģionālā līmeņa sadarbības stratēģijas, taču to īstenošana ir pārāk lēna. Tāpēc priekšlikums ir papildu pasākums, kas ir būtiski svarīgs, lai sekmīgi īstenotu reģionu sadarbības iniciatīvas pārrobežu eitrofikācijas problēmas novēršanai.

5.3.2   Priekšlikums papildina arī Direktīvu Nr. 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, kuras mērķis ir ierobežot barības vielu, piemēram, fosfora un slāpekļa koncentrāciju virszemes ūdeņos, lai novērstu eitrofikāciju.

5.4   Komisija norāda, ka priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kurā paredzēts izveidot iekšējo tirgu, vienlaikus nodrošinot augstu veselības un vides aizsardzības līmeni.

5.4.1   Priekšlikums atbilst arī Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā paredzētajam subsidiaritātes principam, jo priekšlikums neattiecas uz Savienības ekskluzīvu kompetenci.

5.4.2   Komisija norāda, ka priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kurš noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā.

5.4.3   Visbeidzot Komisija secina, ka vajadzīgais juridiskais instruments ir regula, jo tās mērķis ir harmonizēt fosfātu un citu fosfora savienojumu saturu mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos. Ar šo priekšlikumu regulai groza pašreiz spēkā esošo regulu par mazgāšanas līdzekļiem.

5.4.4   Komiteja atbalsta Komisijas izvēlēto pieeju. Lai piemērotu proporcionalitātes principu arī paredzētajām sankcijām, Komiteja iesaka:

—

ja pārbaudē noskaidrots, ka tirgū pieejams veļas mazgāšanas līdzeklis, kura fosfora saturs pārsniedz 0,5 %, bet nepārsniedz 2 %, un ka kompetentajai iestādei iesniegtajā deklarācijā norādīts, ka fosfora saturs tajā nepārsniedz 0,5 %, tas nebūtu obligāti jāizņem no apgrozības, bet gan jāuzliek administratīva sods, jo minētais mazgāšanas līdzeklis neapdraud veselību. Sodanaudas apmēru varētu diferencēt atkarībā no tā, cik lielā mērā pārsniegta atļautā robežvērtība. Noteiktā 0,5 % robežvērtība var tikt pārsniegta arī nejauši, ja ražotājs, piemēram, tai pašā uzņēmumā likumīgi ražo fosfātus saturošus mazgāšanas līdzekļus, kas paredzēti tirgum ārpus ES, un, neraugoties uz pasākumiem, lai nodalītu dažādas produkcijas partijas, pastāv iespēja, ka tās tomēr nedaudz sajauc. Komisijai jālemj, vai par šādu pārkāpumu ražotājam jāsniedz plašāks paskaidrojums, lai šādi gadījumi nebūtu par attaisnojumu 0,5 % robežvērtības pārsniegšanai. Jāatzīmē, ka minētā mazgāšanas līdzekļa izņemšana no apgrozības bez pienācīga pamatojuma (veselības, drošas izmantošanas apsvērumi) galarezultātā var radīt vēl lielāku kaitējumu videi, jo būs jāizmanto transports, jāiznīcina iepakojums un jāizmet produkcija, kas nav izmantota paredzētajam mērķim, lai gan tā ir izmantošanai droša un derīga.

—	ja fosfora saturs pārsniedz 2 % no svara, būs jāpiemēro paredzētais sods un jāveic paredzētie pasākumi.

---

(1)  COM(2007) 234.

(2)  SEC(2010) 1278.

---