(1)

Eiropas Kopienu Komisija (tālāk tekstā – “Eiropas Komisija” vai “Komisija”) ir publicējusi paziņojumu par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām, kurš iekļaujas vispārējā vienotas Eiropas gaisa telpas izveides plānā. Kopš 1993. gada Eiropas Savienībā un kopš 1994. gada EEZ spēkā esošais liberalizācijas pasākumu kopums, tā saucamā “trešā pasākumu pakete”, jebkuram aviopārvadātājam, kam ir EEZ darbības licence, sākot no 1997. gada aprīļa deva iespēju iekļūt EEZ līguma telpā bez jebkādiem, tostarp tarifu, ierobežojumiem (1). Rezultātā EEZ valstis, kas vēlējās pilsoņiem pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus par pieņemamām cenām visā to teritorijā, varēja noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi skaidram tiesiskam regulējumam, ievērojot noteikumus par lidojumu biežumu, pakalpojumu precizitāti, pieejamo vietu skaitu un pazeminātiem tarifiem atsevišķām klientu kategorijām. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības veicināja aviopārvadājumu būtisku ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā un līdzsvarotā reģionu attīstībā.

(2)

Turklāt tika veikti vairāki nozares pasākumi, piemēram, tādās jomās kā laika nišu piešķiršana (2), pakalpojumi lidlaukā (3) un datorizētās rezervēšanas sistēmas (4), lai nostiprinātu tirgus liberalizāciju un lai varētu pastāvēt tāda konkurence, kas visiem nozares uzņēmumiem nodrošina vienādus spēles noteikumus.

(3)

EBTA Uzraudzības iestāde (tālāk tekstā – “Uzraudzības iestāde”) uzskata, ka Eiropas Komisijas vadlīnijas ir attiecināmas uz EEZ, tādēļ līdz ar šo pieņem atbilstošas pamatnostādnes saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Līguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (tālāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas līgums”) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu (5).

(4)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka lidostas var ietekmēt vietējo ekonomisko izaugsmi un vietējos pakalpojumus, piemēram, izglītības un veselības jomā. Pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumi var būt nozīmīgi atsevišķu reģionu konkurētspējai un attīstībai. Lidostas, kas piedāvā labus pakalpojumus, var piesaistīt aviosabiedrības un tādējādi veicināt saimniecisko darbību, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju EEZ līguma telpā.

(5)

Uzraudzības iestāde arī izsaka atzinību un augstu novērtē ieguldījumu, ko zemo izmaksu aviosabiedrības sniegušas aviopārvadājumu cenu vispārējā pazemināšanā Eiropā, pakalpojumu klāsta paplašināšanā un aviotransporta plašākas pieejamības veicināšanā. Tomēr Uzraudzības iestādei jāraugās, lai tiktu ievēroti EEZ līguma konkurences noteikumi, īpaši tie, kas attiecas uz valsts atbalstu.

(6)

Lidostu nozarē dažādu veidu lidostās pašlaik pastāv dažādi konkurences līmeņi. Tas ir svarīgs faktors, veicot valsts atbalsta pārbaudi, lai izvērtētu, kādā mērā attiecīgais pasākums var kropļot konkurenci un ietekmēt EEZ līguma darbību. Katru konkurences lietu izvērtē atsevišķi, ņemot vērā attiecīgā tirgus īpatnības. Tomēr pētījumi (6) atklāja, ka kopumā lielie starptautiskie aviotransporta mezgli konkurē ar līdzīgām lidostām visos attiecīgajos transporta nozares tirgos vai, atsevišķos gadījumos (sk. tālāk), ar lielām reģionālām lidostām, un konkurences līmenis var būt atkarīgs no tādiem faktoriem kā noslogotība un alternatīvas transportsistēmas esība. Lielās reģionālās lidostas var konkurēt ne vien ar citām lielām reģionālām lidostām, bet arī ar EEZ lielajiem starptautiskajiem aviotransporta mezgliem un sauszemes transportu, īpaši, ja piekļuve lidostai ir nodrošināta pa kvalitatīviem sauszemes ceļiem. Šis pētījums arī liecināja, ka parasti mazās lidostas nekonkurē ar citām lidostām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad to tuvumā ir līdzīga mēroga lidostas ar līdzīgu tirgu.

(7)

Šo pamatnostādņu nolūkā Uzraudzības iestāde ir definējusi šādas četras lidostu kategorijas:

(8)

EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 30. nodaļā ir atsauce uz Eiropas Komisijas 1994. gada pamatnostādnēm par to, kā piemērot EK Līguma 92. [tagad 87.] un 93. [tagad 88.] pantu, kā arī EEZ Līguma 61. pantu valsts atbalstam aviācijas nozarē (7) (tālāk tekstā – “aviācijas nozares pamatnostādnes”). Aviācijas nozares pamatnostādnes neattiecas uz visiem jaunajiem aspektiem, kas saistīti ar lidostu finansējumu un atbalstu darbības uzsākšanai jaunos maršrutos.

(9)

Komisijas 1994. gada pamatnostādnes attiecas gandrīz vienīgi uz valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem aviosabiedrībām, tiešo darbības atbalstu aviosabiedrībām pieļaujot tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību gadījumā un tad, ja tas ir sociāla rakstura atbalsts. Komisijas 1994. gada pamatnostādņu II.3. sadaļa attiecas uz valsts ieguldījumiem lidostu infrastruktūrā. Šajā sakarā ir noteikts, ka “infrastruktūras projektu īstenošana (lidostās (..)) ir vispārējās ekonomikas politikas pasākums, ko Komisija nevar kontrolēt saskaņā ar Līguma noteikumiem par valsts atbalstu (..). Šis vispārējais princips attiecas vienīgi uz infrastruktūras izveidošanu, ko veic dalībvalstis, neskarot iespējamo atbalsta pazīmju izvērtēšanu attiecībā uz priekšrocību, kas piešķirta atsevišķiem uzņēmumiem infrastruktūras izmantošanā.”

Tādējādi ar šīm pamatnostādnēm nevis aizstāj, bet papildina 1994. gadā izdotās, precizējot, kā konkurences noteikumi piemērojami attiecībā uz dažādiem lidostu finansējuma veidiem (sk. 30.A.4. iedaļu) un atbalstu darbības uzsākšanai, ko piešķir aviosabiedrībām, kuras veic lidojumus no reģionālām lidostām (sk. 30.A.5. iedaļu).

(10)

Tādēļ Uzraudzības iestāde ņem vērā ieguldījumu, ko dod reģionālo lidostu attīstība. Konkrēti:

Attīstot savu piedāvājumu, reģionālās lidostas bieži atrodas mazāk izdevīgā stāvoklī nekā tādi Eiropas lielie starptautiskās satiksmes mezgli kā, piemēram, Londona, Parīze vai Frankfurte. Tajās nedarbojas lielas pazīstamas aviosabiedrības, kuras tur koncentrētu savu darbību, lai piedāvātu pasažieriem maksimāli daudz savienojumu un izmantotu apjomradītos ietaupījumus, ko sniedz šāda sistēma. Bieži reģionālās lidostas nav pietiekami pievilcīgas, jo nav sasniegušas kritisko lielumu. Turklāt reģionālajām lidostām bieži jārisina problēmas, kas ir saistītas ar vāju tēlu vai mazpazīstamību, ko ietekmē to atrašanās vieta reģionos, kurus skar ekonomiskas grūtības.

(11)

Tāpēc Uzraudzības iestāde šajās pamatnostādnēs ieņem labvēlīgu nostāju attiecībā uz reģionālo lidostu attīstīšanu, vienlaikus raugoties, lai tiktu nodrošināta pilnīga atklātības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošana, lai saistībā ar publisko finansējumu reģionālajām lidostām un valsts atbalstu aviosabiedrībām novērstu jebkādus konkurences traucējumus, kas būtu pretrunā kopējām interesēm.

(12)

Šai pieejai jābūt saskaņā ar transporta politikas vispārīgajiem mērķiem un jo īpaši jaukto transportsistēmu, kas apvieno aviotransportu un dzelzceļu. Pēdējos gados gan politiski, gan finansiāli veikts liels ieguldījums tālejošu programmu īstenošanā, lai attīstītu ātrgaitas dzelzceļu tīklu. Ātrgaitas vilcieni ir ļoti pievilcīga alternatīva lidmašīnai laika, cenas, ērtību un ilgstpējīgas attīstības ziņā. Līdztekus veicamajam darbam ātrgaitas dzelzceļu tīklu izvēršanai visā EEZ līguma telpā, jācenšas izmantot ātrgaitas vilcienu radītās iespējas nodrošināt efektīvus, augstas kvalitātes savienojumus un dzelzceļa un aviotransporta nozares uzņēmēji jāmudina uz sadarbību saskaņā ar EEZ līguma 53. pantu, lai pasažieru interesēs attīstītu jaukto transportsistēmu.

(13)

Ar šīm pamatnostādnēm nosaka to, kādi pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu un kādi nav, un informācijas nolūkā skaidro Uzraudzības iestādes vispārējo interpretāciju par šo jautājumu, kādā tā bijusi pamatnostādņu sagatavošanas laikā. Šī nostāja ir orientējoša, un tā neskar šā jautājuma interpretāciju EBTA Tiesā vai Kopienas tiesās.

(14)

Ar šīm pamatnostādnēm nosaka, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem Uzraudzības iestāde saskaņā ar noteikumiem un procedūrām par valsts atbalstu izvērtēs publisko finansējumu lidostām, kā arī valsts atbalstu lidojuma maršrutu izveidei. Veicot izvērtēšanu, Uzraudzības iestāde balstīsies uz EEZ līguma 59. panta 2. punktu vai 61. panta 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktu.

(15)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju ekonomisku nozīmi, EBTA valstīm ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu ir atļauts atkāpties no noteikumiem par valsts atbalstu, ja šo noteikumu piemērošana juridiski vai faktiski šiem uzņēmumiem rada šķēršļus uzticēto uzdevumu veikšanā un ja tas tirdzniecības attīstību neietekmē tiktāl, ka tas būtu pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm.

(16)

EEZ līguma 61. panta 3. punktā uzskaitīti atbalsta veidi, ko var atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību. Līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktas atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem, lai veicinātu atsevišķu teritoriju un/vai saimnieciskās darbības veidu attīstību.

(17)

Valsts atbalsta pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu (tālāk tekstā – “Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) 25. nodaļā Uzraudzības iestāde ir izklāstījusi nosacījumus, pie kādiem reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu. Darbības atbalstu (9) lidostām vai aviosabiedrībām (piemēram, atbalstu darbības uzsākšanai) var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu tikai izņēmuma gadījumos, ja ievēroti stingri nosacījumi un ja tas paredzēts mazāk attīstītiem reģioniem, t. i., tiem, uz kuriem attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpe, un mazapdzīvotiem reģioniem (10).

(18)

Saskaņā ar 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu tādu atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs, var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Īpaši izcelti Eiropas komunikāciju tīklu projekti, kuru vidū var būt arī lidostu projekti.

(19)

Ja minētie noteikumi nav piemērojami, Uzraudzības iestāde lidostām piešķirtā atbalsta un darbības uzsākšanai paredzētā atbalsta saderību izvērtēs saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tālāk izklāstīti principi, pēc kuriem Uzraudzības iestāde veiks novērtējumu.

(20)

EEZ līgums ir neitrāls attiecībā uz valsts izvēli starp valsts vai privātu īpašumu lidostu gadījumā. Attiecībā uz valsts atbalsta esību ir svarīgi noskaidrot, vai atbalsta saņēmējs veic saimniecisko darbību (11). Nav šaubu, ka aviosabiedrības veic saimniecisko darbību. Līdz ar to lidosta, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no juridiskā statusa un finansējuma veida ir uzskatāma par uzņēmumu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, un tai piemēro noteikumus par valsts atbalstu (12).

(21)

Eiropas Kopienu Tiesa Aéroports de Paris lietā (13) atzina, ka lidostu pārvaldība un ekspluatācija, kas ietver lidostu pakalpojumu sniegšanu aviosabiedrībām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā, ir saimnieciskas darbības, jo, no vienas puses, tās ietver lidostas telpu un aprīkojuma nodošanu aviosabiedrību un dažādu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, par to saņemot maksu, kuras apmēru brīvi nosaka pats pārvaldītājs, no otras puses, šīs darbības neattiecas uz valsts varas īstenošanu, un tās ir atdalāmas no darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. Tādējādi lidostas pārvaldītājs faktiski veic tādu saimniecisku darbību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, kurai piemēro noteikumus par valsts atbalstu.

(22)

Tomēr ne visas lidostas pārvaldītāja darbības ir saimnieciska rakstura. Šīs darbības ir jānošķir un jānosaka, kādā mērā šīm darbībām piemīt vai nepiemīt saimniecisks raksturs (14).

(23)

Kā atzina Eiropas Kopienu Tiesa, darbībām, par kurām parasti atbild valsts, īstenojot izpildvaras pienākumus, nav saimniecisks raksturs un tām nepiemēro valsts atbalsta noteikumus. Šādas darbības ir aizsardzības nodrošināšana, gaisa satiksmes kontrole, policijas, muitas pakalpojumi utt. Kopumā šo darbību finansējumam jābūt stingri ierobežotam, kompensējot vienīgi attiecīgās izmaksas, un to nevar izmantot citu saimnieciska rakstura darbību finansēšanai (15). Kā Eiropas Komisija paskaidroja savā 2001. gada 10. oktobra paziņojumā pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, “pats par sevi saprotams, ka tad, ja atsevišķi pasākumi ir tieši uzlikti par pienākumu aviosabiedrībām, kā arī citiem nozares uzņēmumiem, piemēram, lidostām, lidlauka pakalpojumu sniedzējiem vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, šādu pasākumu finansējums, ko tiem piešķir valsts iestādes, nevar būt ar Līgumu nesaderīgs darbības atbalsts”.

(24)

Valsts iestādes atsevišķas lidostu saimnieciskās darbības var atzīt par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem. Tādā gadījumā valsts iestāde lidostas pārvaldītājam uzliek noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, lai nodrošinātu, ka vispārējās ekonomiskās intereses tiek pienācīgi apmierinātas. Šādā situācijā valsts iestādes var kompensēt papildu izmaksas, kas lidostas pārvaldītājam rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Nav izslēgts, ka izņēmuma gadījumā lidostas pārvaldību kopumā uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu. Šādā gadījumā valsts iestāde var uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības lidostai, kas, piemēram, atrodas attālā reģionā, un vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu par šo saistību izpildes kompensāciju. Tomēr jāņem vērā, ka par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu uzskatot lidostas pārvaldību kopumā, nedrīkst iekļaut tādas darbības, kuras nav tieši saistītas ar lidostas pamatdarbību un kuras ir uzskaitītas 43.iv) punktā.

(25)

Šajā sakarā Uzraudzības iestāde atgādina Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Altmark lietā (16), ar ko tika iedibināta judikatūra šajā jomā. Eiropas Kopienu Tiesa nosprieda, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta nozīmē, ja tās atbilst četriem tālāk minētajiem kritērijiem:

(26)

Ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras uzliktas lidostas pārvaldītājam, atbilst Altmark sprieduma nosacījumiem, šī kompensācija nav valsts atbalsts.

(27)

Citāda veida valsts finansējums lidostām, nekā iepriekš minētais, var tikt uzskatīts par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ja tas ietekmē EEZ līguma pušu konkurenci un tirdzniecību.

(28)

Konkurenci starp lidostām var izvērtēt, ņemot vērā aviosabiedrību izvēles kritērijus, jo īpaši, salīdzinot tādus faktorus kā lidostas pakalpojumu veids un attiecīgie klienti, iedzīvotāju skaits vai saimnieciskā darbība, noslogotība, piekļuve pa sauszemi, kā arī lidostas infrastruktūras izmantošanas un pakalpojumu izmaksu līmenis. Izmaksu līmenis ir būtisks elements, jo lidostai piešķirto valsts finansējumu var izmantot, lai nolūkā piesaistīt satiksmi lidostas izmaksas uzturētu mākslīgi zemas, tādējādi radot būtiskus konkurences traucējumus.

(29)

Tomēr šo pamatnostādņu kontekstā Uzraudzības iestāde uzskata, ka 7. punktā noteiktās kategorijas var sniegt ieskatu par to, cik lielā mērā lidostas savstarpēji konkurē un kādā mērā lidostai piešķirtais valsts finansējums var kropļot konkurenci.

Valsts finansējums, kas piešķirts EEZ lidostām un valsts mēroga lidostām (A un B kategorijas lidostām), vispārīgā gadījumā uzskatāms par tādu, kas kropļo vai var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm. Savukārt finansējums, kas piešķirts mazajām reģionālajām lidostām (D kategorijas lidostām), visdrīzāk nekropļo konkurenci, un tā ietekme uz tirdzniecību visdrīzāk nav pretrunā kopējām interesēm.

(30)

Tomēr, par pamatu ņemot šīs vispārīgās norādes, nav iespējams sīki iepriekš noteikt visus gadījumus, jo īpaši attiecībā uz C un D kategorijas lidostām.

Tādēļ par jebkuru pasākumu, kas varētu būt valsts atbalsts lidostai, ir jāpaziņo, lai izvērtētu tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm un, attiecīgā gadījumā, lai pārbaudītu tā saderību ar EEZ līguma darbību.

(31)

Ja D kategorijas lidostām uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju ekonomisku nozīmi, ir piemērojams Komisijas 2005. gada 13. jūlija lēmums par EK Līguma 86. panta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tomēr valsts atbalsts sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju veidā ir atbrīvots no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ja vien kompensācija atbilst konkrētiem lēmumā noteiktiem nosacījumiem (17). Komisijas lēmums vēl nav iestrādāts EEZ līgumā.

(32)

EEZ līguma 125. pants nosaka, ka līgums nekādi neietekmē līgumslēdzēju pušu īpašumtiesību sistēmas noteikumus. Līgumslēdzējas puses var būt uzņēmumu īpašnieces un vadīt tos, pirkt akcijas vai citādā veidā piedalīties valsts vai privātos uzņēmumos.

(33)

No tā izriet, ka Uzraudzības iestāde nevar ne sodīt, ne izturēties labvēlīgāk pret valsts iestādēm, kuras piedalās noteiktu uzņēmumu kapitālā. Līdzīgā kārtā Uzraudzības iestāde nevar izteikties par izvēli, ko izdarījis uzņēmums saistībā ar dažādiem finansējuma veidiem.

(34)

Līdz ar to, ar šīm pamatnostādnēm netiek nošķirtas dažādas atbalsta saņēmēju kategorijas atkarībā no to juridiskā statusa vai piederības pie valsts vai privātā sektora, un visas atsauces uz lidostām vai uzņēmumiem, kas tās pārvalda, aptver visu veidu juridiskās personas.

(35)

Tomēr šie nediskriminācijas un vienlīdzības principi valsts iestādes vai valsts uzņēmumus neatbrīvo no pienākuma piemērot konkurences noteikumus.

(36)

Kopumā neatkarīgi no tā, vai valsts finansējums piešķirts lidostām vai valsts iestādes finansējumu tieši vai netieši piešķīrušas aviosabiedrībām, Uzraudzības iestāde izvērtēs, vai tas uzskatāms par valsts atbalstu, noskaidrojot, vai “līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, ņemot vērā iespējamo peļņu, un neatkarīgi no visiem sociālajiem, reģionālās politikas vai nozares apsvērumiem, būtu veicis attiecīgo ieguldījumu kapitālā” (18).

(37)

Eiropas Kopienu Tiesa lēma, ka “vienlīdzības princips, uz kuru valdības atsaucas jautājumā par valsts un privātu uzņēmumu attiecībām, nozīmē to, ka šīs abas kategorijas atrodas līdzīgā situācijā. Taču privātie uzņēmumi (..) nosaka savu ražošanas un tirdzniecības stratēģiju, ņemot vērā jo īpaši rentabilitātes prasības. Turpretī valsts uzņēmumu lēmumus var ietekmēt citi faktori, kuri balstās uz sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu, ko īsteno valsts iestādes, kuras var ietekmēt valsts uzņēmumu lēmumus” (19). Tātad prognozējamā rentabilitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmējam, kas kā tirgus dalībnieks faktiski iegulda līdzekļus.

(38)

Kopienu tiesas ir arī atzinušas, ka valsts ieguldītāja rīcība ir jāsalīdzina ar privāta ieguldītāja rīcību, kas īsteno strukturālu politiku vispārējā vai nozares līmenī un kas vadās no peļņas izredzēm ilgākā laika posmā (20). Šie apsvērumi jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem infrastruktūrā.

(39)

Tādēļ ikviens gadījums, kad EBTA valstis vai to iestādes izmanto valsts līdzekļus par labu lidostu pārvaldītājiem vai aviosabiedrībām, jāanalizē, ņemot vērā šos principus. Gadījumos, kad EBTA valstis vai to iestādes darbojas kā privātuzņēmēji, šīs priekšrocības netiks uzskatītas par valsts atbalstu.

(40)

Savukārt, ja nosacījumi, ar kādiem uzņēmumam piešķir valsts līdzekļus, ir labvēlīgāki (t. i., ekonomiskā nozīmē – par mazākām izmaksām) nekā tie, ko privātuzņēmējs piemērotu uzņēmumam, kas atrodas līdzīgā finanšu un konkurences situācijā, tad uzskatāms, ka uzņēmums, kuram piešķir valsts līdzekļus, saņem valsts atbalstu.

(41)

Attiecībā uz atbalstu darbības uzsākšanai ir iespējams, ka valsts lidosta piešķir aviosabiedrībai finansiālas priekšrocības no saviem līdzekļiem, kas iegūti no saimnieciskās darbības. Šādas priekšrocības netiks uzskatītas par valsts atbalstu, ja lidosta pierāda, ka tā darbojas kā privātais ieguldītājs, uzrādot, piemēram, biznesa plānu, kurš liecina par lidostas saimnieciskās darbības peļņas prognozēm. Savukārt, ja privātā lidosta dod savu finansējumu, kas nav nekas cits kā to valsts līdzekļu pārdale, ko ar attiecīgu mērķi tai piešķīrusi valsts iestāde, tad šis atbalsts jāuzskata par valsts atbalstu, ja lēmumu par valsts līdzekļu pārdali pieņēmusi valsts iestāde.

(42)

Jāuzsver, ka, piemērojot privātā ieguldītāja principu, un tādējādi uzskatot, ka finansējums nav atbalsts, tiek iepriekš pieņemts, ka uzņēmēja, kurš darbojas kā ieguldītājs, saimnieciskais modelis ir ticams: neskarot katra atsevišķa gadījuma izvērtēšanas rezultātus, lidostu vispārīgā gadījumā nevar uzskatīt par tirgus ekonomikas privātuzņēmēju, ja tā nefinansē savus ieguldījumus vai neveic attiecīgus maksājumus, vai ja daļu no tās darbības izmaksām finansē no valsts līdzekļiem, pārsniedzot to, kas attiecas uz vispārējas nozīmes uzdevumu izpildi; tādēļ šāda veida uzņēmumam būs ļoti sarežģīti piemērot minēto principu.

(43)

Lidostu darbības var iedalīt šādās kategorijās:

(44)

Šīs pamatnostādnes piemērojamas attiecībā uz visām lidostas darbībām, izņemot drošības nodrošināšanu, gaisa satiksmes vadību un visas citas darbības, kas ietilpst EBTA valstu publiskās pārvaldības kompetencē (21).

(45)

Šī iedaļa attiecas uz atbalstu lidostu infrastruktūras būvei un lidostu aprīkojuma nodrošināšanai vai tiešu palīgiekārtu nodrošināšanai, proti, uz darbībām, kas noteiktas iepriekš 43.i) un 44. punktā.

(46)

Infrastruktūra ir lidostu pārvaldītāju saimnieciskās darbības pamatā. Tomēr tā ir arī viena no iespējām attiecīgajai valstij darboties, lai attīstītu reģionālo ekonomiku, teritorijas apsaimniekošanas politiku, transporta politiku utt.

(47)

Ikvienam lidostas pārvaldītājam, kas veic saimniecisko darbību 21. punktā minētā sprieduma nozīmē, tā pārvaldītās infrastruktūras izmantošana vai būve ir jāfinansē no saviem līdzekļiem. Līdz ar to, ja EBTA valsts (ieskaitot reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes), kas nedarbojas kā privātais ieguldītājs, apgādā pārvaldītāju ar lidostas infrastruktūru, neprasot par to atbilstošu finansiālu atlīdzību, vai, ja infrastruktūras finansēšanai lidostas pārvaldītājam piešķir valsts subsīdijas, tas attiecīgajam pārvaldītājam var radīt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, tādēļ par šādiem pasākumiem ir jāpaziņo un tie jāizvērtē, ņemot vērā noteikumus par valsts atbalstu.

(48)

Jāatgādina, ka Eiropas Komisija un Uzraudzības iestāde jau ir precizējušas, kādos gadījumos tās uzskata, ka tādas darbības kā zemes vai ēku pārdošana (22) vai uzņēmuma privatizācija (23) neskar valsts atbalsta jautājumus. Galvenokārt tas ir gadījumos, kad šīs darbības veic par tirgus cenu, jo īpaši, ja šī cena izriet no konkursa procedūras, kas ir atklāta, pienācīgi publicēta, bez nosacījumiem, nediskriminējoša un nodrošinājusi vienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem pretendentiem. Neskarot prasības, kas izriet no noteikumiem un principiem, ko piemēro valsts iepirkumiem un koncesijām – kad tie ir piemērojami –, šāda veida apsvērumus pēc analoģijas piemēro gadījumos, kad valsts iestādes pārdod vai nodrošina infrastruktūru.

(49)

Tomēr nav iespējams izslēgt valsts atbalsta pazīmju esību konkrētā gadījumā. Piemēram, atbalsts var būt tad, ja izrādās, ka infrastruktūra piešķirta konkrētam pārvaldītājam, kas no tā gūst nepamatotu priekšrocību, vai arī tad, ja pircējs gūst nepamatotu priekšrocību no neattaisnotas starpības starp pārdošanas cenu un nesenas būves cenu.

(50)

Jo īpaši, ja lidostas pārvaldītāja rīcībā tiek nodota papildu infrastruktūra, kura nebija paredzēta esošās infrastruktūras piešķiršanas laikā, pārvaldītājam jāmaksā nomas maksa, kas atbilst tirgus vērtībai un šīs jaunās infrastruktūras izmaksām, kā arī ekspluatācijas ilgumam. Turklāt, ja infrastruktūras attīstība nebija paredzēta sākotnējā līgumā, papildu infrastruktūrai jābūt cieši saistītai ar esošās infrastruktūras ekspluatāciju un pārvaldītāja sākotnējā līguma priekšmets jāsaglabā.

(51)

Gadījumos, kad nav iespējams izslēgt valsts atbalsta esību, par pasākumu ir jāpaziņo. Ja apstiprinās, ka pasākumam ir valsts atbalsta pazīmes, atbalstu var atzīt par saderīgu ar līguma darbību atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktu un 59. panta 2. punktu un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar minēto noteikumu piemērošanas noteikumiem. Šajā sakarā Uzraudzības iestāde jo īpaši pārbaudīs, vai:

(52)

Principā Uzraudzības iestāde uzskata, ka lidostas pārvaldītājam, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem, no saviem līdzekļiem jāsedz izmaksas, kas ir saistītas ar lidostas infrastruktūras pārvaldīšanu un uzturēšanu. Jebkāds šo pakalpojumu valsts finansējums samazina lidostas pārvaldītāja izmaksas, kas tam jāuzņemas, veicot savas parastās saimnieciskās darbības.

(53)

Šis finansējums nav valsts atbalsts, ja tās ir kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirtas lidostas pārvaldītājam saskaņā ar Altmark spriedumā noteiktajiem nosacījumiem (24). Pārējos gadījumos lidostas ekspluatācijas subsīdijas ir uzskatāmas par darbības atbalstu. Kā minēts šo pamatnostādņu 30.A.3.1. iedaļā, šo atbalstu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, vienīgi pamatojoties uz 61. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu, ievērojot atsevišķus nosacījumus, attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem vai pamatojoties uz 59. panta 2. punktu, ja valsts atbalsts ir piešķirts saskaņā ar atsevišķiem nosacījumiem, kas liecina par to, ka attiecīgais atbalsts ir vajadzīgs, lai sniegtu vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, un ka tā ietekme uz tirdzniecības attīstību nav pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm.

(54)

(Kā minēts šo pamatnostādņu 31. punktā, attiecībā uz EEZ līguma 59. panta 2. punkta piemērošanu saskaņā ar Komisijas 2005. gada 13. jūlija lēmumu par EK Līguma 86. panta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem ir uzskatāms, ka D kategorijas lidostām piešķirtais valsts atbalsts sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju veidā ir saderīgs ar līguma darbību, ja kompensācija atbilst konkrētiem nosacījumiem (25).

(55)

Veicot novērtējumu, Uzraudzības iestāde noskaidros, vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības lidostai tiešām uzliktas un vai kompensācijas lielums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai nosegtu izmaksas, kuras rodas, izpildot šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus, ka arī saprātīgu peļņu.

(56)

Lidostai uzliekot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tas jāfiksē vienā vai vairākos oficiālos dokumentos, kuru formu katra EBTA valsts nosaka pati. Šajos dokumentos jāiekļauj visa nepieciešamā informācija, lai būtu iespējams noteikt izmaksas, kas attiecas tieši uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un jo īpaši jānorāda:

(57)

Aprēķinot kompensācijas summu, attiecīgajās izmaksās un ieņēmumos jāiekļauj visas izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Ja attiecīgajam lidostas pārvaldītājam ir citas īpašas vai izņēmuma tiesības, kas ir saistītas ar šo vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, jāņem vērā arī ar tām saistītie ieņēmumi. Tādējādi pārvaldītājam jābūt pārskatāmai uzskaites sistēmai un jānodala uzskaite attiecībā uz dažāda veida darbībām (26).

(58)

Saskaņā ar Direktīvu 96/67/EK pakalpojumi lidlaukā ir saimnieciska darbība, kas ir pakļauta konkurencei, ja pasažieru skaits pārsniedz 2 miljonus pasažieru gadā (27). Lidostas pārvaldītājs, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs lidlaukā, aviosabiedrībām var piemērot dažādus tarifus par sniegtajiem pakalpojumiem, ja tarifu starpība atspoguļo atšķirības, kas ir saistītas ar sniegto pakalpojumu veidu un apjomu (28).

(59)

Ja pasažieru skaits ir mazāks par 2 miljoniem pasažieru gadā, lidostas pārvaldītājs, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, var kompensēt savus dažādos ieņēmumus un zaudējumus par tīri komerciālām darbībām (piemēram, lidlauka pakalpojumi vai autostāvvietas pārvaldīšana), atskaitot valsts līdzekļus, kas tam piešķirti kā lidostas pārvaldes iestādei vai kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzējam. Tomēr, ja attiecībā uz lidlauka pakalpojumiem nav konkurences, pārvaldītājam ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nepārkāptu valsts un EEZ līguma noteikumus un jo īpaši lai ļaunprātīgi neizmantotu dominējošo stāvokli, pārkāpjot EEZ līguma 54. pantu (kas aizliedz uzņēmumam, kas EEZ līguma telpā vai būtiskā tās daļā ir dominējošā stāvoklī, dažādām aviosabiedrībām piemērot atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos, tādā veidā radot tām neizdevīgākus konkurences apstākļus).

(60)

Ja pasažieru skaits pārsniedz 2 miljonus pasažieru gadā, darbībai, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu lidlaukā, jābūt pašfinansējošai un to nevar finansēt no citiem lidostas saimnieciskajiem ieņēmumiem vai no valsts līdzekļiem, kuri tai piešķirti kā lidostas pārvaldes iestādei vai kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzējai.

(61)

Mazās lidostas bieži nespēj nodrošināt tādu pasažieru skaitu, kāds tām būtu vajadzīgs, lai sasniegtu kritisko lielumu un peļņas slieksni.

(62)

Attiecībā uz peļņas slieksni nav iespējams sniegt kādu konkrētu skaitli. Eiropas Reģionu komiteja šo slieksni novērtēja kā 1,5 miljonus pasažieru gadā, turpretim iepriekš minētais Krenfīldas universitātes pētījums, kurā norādīti divi dažādi skaitļi (500 000 un 1 000 000 pasažieru gadā), liecina, ka pastāv atšķirības starp dažādām valstīm un lidostu organizēšanas veidiem (29).

(63)

Lai gan dažas reģionālās lidostas var darboties veiksmīgi, ja aviosabiedrības, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (30), nodrošina pietiekamu pasažieru skaitu, vai ja valsts iestādes attiecībā uz tām ievieš sociāla rakstura atbalsta shēmas, aviosabiedrības dod priekšroku pārbaudītiem starptautiskajiem gaisa transporta mezgliem, kas atrodas izdevīgā vietā, ļauj veidot ātrus savienojumus, kam ir savs pasažieru loks, un kuros aviosabiedrībām ir piedāvātas laika nišas, ko tās nevēlas zaudēt. Turklāt bieži vien ilggadējas lidostu un gaisa satiksmes politikas un ieguldījumu rezultātā gaisa satiksme koncentrējas atsevišķās lielajās pilsētās.

(64)

Rezultātā aviosabiedrības ne vienmēr ir gatavas bez attiecīga pamudinājuma uzņemties risku atklāt maršrutus, veicot lidojumus no nezināmām un nepārbaudītām lidostām. Tādēļ Uzraudzības iestāde var piekrist, ka aviosabiedrībām uz laiku piešķir valsts atbalstu ar konkrētiem nosacījumiem, ja tas kalpo par pietiekamu stimulu radīt jaunus maršrutus vai lidojumu grafikus no reģionālajām lidostām un piesaistīt tādu pasažieru skaitu, kas dotu iespēju pietiekami īsā laikā sasniegt peļņas slieksni. Uzraudzības iestāde nodrošinās, lai šis atbalsts neradītu nekādas priekšrocības lielajām lidostām, kuras jau ir plaši atvērtas starptautiskajai satiksmei un konkurencei.

(65)

Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto vispārīgo mērķi par jaukto transportsistēmu un infrastruktūras lietošanas optimizāciju, nav atļauts piešķirt atbalstu tāda jauna lidojuma maršruta uzsākšanai, kas atbilst ātrgaitas vilciena satiksmes līnijai.

(66)

Eiropas Komisija ir arī noteikusi pamatnostādnes attālāko reģionu harmoniskai attīstībai (31). To attīstības stratēģija balstās uz trim pamatprincipiem: padarīt attālākos reģionus pieejamākus, uzlabot to konkurētspēju un veicināt reģionālo integrāciju, lai samazinātu ietekmi, ko rada nošķirtība no Eiropas ekonomikas.

(67)

Tādēļ attiecībā uz atbalstu darbības uzsākšanai maršrutos no attālākajiem reģioniem Eiropas Komisija piekrīt tam, ka šim atbalstam tiek piemēroti elastīgāki atbilstības kritēriji, konkrēti, attiecībā uz atbalsta intensitāti un ilgumu, un tā necels iebildumus attiecībā uz atbalstu maršrutiem uz kaimiņos esošām ārpuskopienas valstīm.

Uzraudzības iestāde uzskata, ka līdzīgi noteikumi par atbalsta intensitāti un ilgumu pieļaujami arī attiecībā uz reģioniem, kas minēti EEZ līguma 61. panta 3. punktā, un uz mazapdzīvotajiem reģioniem.

(68)

Finansiālais atbalsts darbības uzsākšanai, izņemot, ja valsts iestādes rīkojas kā privātais ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (sk. 30.A.3.2.4. sadaļu), sniedz priekšrocības atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem un var radīt tiešus konkurences traucējumus starp uzņēmumiem tādēļ, ka atbalsta saņēmējiem ir mazākas darbības izmaksas.

(69)

Tas var arī netieši ietekmēt konkurenci starp lidostām, palīdzot lidostām attīstīties vai sniedzot stimulu aviosabiedrībai pāriet no vienas lidostas uz citu un pārcelt maršrutu no EEZ nozīmes lidostas uz reģionālu lidostu. Tādēļ šāds finansējums vispārīgā gadījumā uzskatāms par valsts atbalstu, un par to ir jāpaziņo Uzraudzības iestādei.

(70)

Ņemot vērā minētos mērķus un ievērojamās grūtības, ko var radīt jaunu maršrutu atklāšana, Uzraudzības iestāde var apstiprināt atbalstu, kas atbilst tālāk minētajiem nosacījumiem.

(71)

Atbalsta apvienošana: atbalstu darbības uzsākšanai nedrīkst apvienot ar citu veidu atbalstu, kas piešķirts maršruta nodrošināšanai, piemēram, ar sociāla rakstura atbalstu, kas piešķirts konkrētu kategoriju pasažieriem, vai ar sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām. Turklāt šādu atbalstu nevar piešķirt, ja piekļuve maršrutam ir tikai vienam aviopārvadātājam saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 (37) 4. pantu un jo īpaši ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu. Saskaņā ar proporcionalitātes noteikumiem atbalstu nevar apvienot ar citu atbalstu, kas piešķirts attiecībā uz tām pašām izmaksām, ieskaitot atbalstu, ko izmaksā citā valstī.

(72)

Par atbalstu darbības uzsākšanai jāpaziņo Uzraudzības iestādei. Lai nodrošinātu lielāku saskaņotību EEZ līguma telpā, Uzraudzības iestāde EBTA valstis aicina paziņot nevis par katru atsevišķu atbalsta pasākumu, bet gan par darbības uzsākšanas atbalsta shēmām. Uzraudzības iestāde var atsevišķi pārbaudīt katru atbalstu vai atbalsta shēmu, saistībā ar kuru iepriekš minētie kritēriji nav ievēroti pilnībā, tādējādi radot līdzīgu situāciju.

(73)

Ja uzņēmumam iepriekš piešķirts nelikumīgs atbalsts, attiecībā uz kuru Uzraudzības iestāde ir pieņēmusi negatīvu lēmumu ar piedziņas rīkojumu, un ja attiecīgs atbalsts nav atgūts saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 14. pantu, izskatot ikvienu lidostas infrastruktūras finansējuma atbalstu vai atbalstu darbības uzsākšanai, jāņem vērā gan iepriekšējā un jaunā atbalsta kumulatīvā iedarbība, gan tas, ka iepriekšējais atbalsts nav atmaksāts (38).

(74)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Uzraudzības iestāde aicina EBTA valstis izdarīt grozījumus valsts atbalsta, uz kuru attiecas šīs pamatnostādnes, esošajās shēmās, lai nodrošinātu atbilstību šīm pamatnostādnēm vēlākais 2007. gada 1. jūnijā. EBTA valstis tiek lūgtas vēlākais līdz 2006. gada 1. jūnijam rakstiski apstiprināt, ka tās piekrīt šiem priekšlikumiem.

(75)

Ja EBTA valsts līdz minētajai dienai rakstiski neapstiprinās savu piekrišanu, Uzraudzības iestāde piemēros Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 19. panta 2. punktu un, ja nepieciešams, uzsāks minētajā pantā paredzēto procedūru.

(76)

Šīs pamatnostādnes piemēro no brīža, kad Uzraudzības iestāde tās pieņēmusi. Paziņojumus, ko Uzraudzības iestāde reģistrējusi pirms šīs dienas, izvērtē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī.

Atbalstu lidostu infrastruktūras finansēšanai vai darbības uzsākšanai, kurš piešķirts bez Uzraudzības iestādes atļaujas un ar kuru tādējādi pārkāpts Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkts, Uzraudzības iestāde izskatīs, balstoties uz šīm pamatnostādnēm, ja minēto atbalstu sāk maksāt pēc pamatnostādņu pieņemšanas dienas. Pārējos gadījumos Uzraudzības iestāde novērtējumu veiks, balstoties uz noteikumiem, kas bija spēkā dienā, kad atbalstu sāka maksāt.

(77)

Uzraudzības iestāde informē EBTA valstis un ieinteresētās puses, ka tā plāno padziļināti izvērtēt šo pamatnostādņu piemērošanas ietekmi četrus gadus pēc to stāšanās spēkā. Izvērtēšanas rezultātā Uzraudzības iestāde var pārskatīt šīs pamatnostādnes.