Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 30. martā iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – DN/Finanzamt Österreich

(Lieta C-199/21)

(2021/C 242/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītājs: DN

Atbildētāja: Finanzamt Österreich

Prejudiciālie jautājumi

Pirmais jautājums:

Pirmais jautājums, kas rodas kopā ar otro jautājumu:

Vai Regulas (EK) Nr. 883/2004 (1), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 465/2012 (2), 67. panta otrajā teikumā ietvertais formulējums “dalībvalsts, kura atbild par pensiju” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar minēto ir domāta dalībvalsts, kas iepriekš kā nodarbinātības valsts bija kompetentā valsts saistībā ar ģimenes pabalstu izmaksu un kam tagad ir pienākums izmaksāt vecuma pensiju, uz kuru esošās tiesības balstās uz tās teritorijā pagātnē izmantoto darba ņēmēju brīvu pārvietošanos?

Otrais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā ietvertais formulējums “tiesības, kas pieejamas, pamatojoties uz pensiju saņemšanu” ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz ģimenes pabalstu ir jāuzskata par tādām, kuras rodas pensijas saņemšanas dēļ, ja, pirmkārt, Savienības VAI dalībvalsts tiesību aktos, lai lūgtu tiesību uz ģimenes pabalstu piešķiršanu, kā nosacījums ir paredzēta pensijas saņemšana un, otrkārt, pensijas saņemšanas nosacījums faktu līmenī turklāt faktiski ir izpildīts, un tas nozīmē, ka Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas jomā neietilpst “vienkārša pensijas saņemšana” un attiecīgā dalībvalsts no Savienības tiesību viedokļa nav jāuzskata par “pensijas saņemšanas valsti”?

Trešais jautājums, kas rodas alternatīvi pirmajam un otrajam jautājumam, ja pensijas saņemšanas valsts jēdziena interpretācijai pietiek ar vienkāršu pensijas saņemšanu:

Vai gadījumā, kad tiek saņemta vecuma pensija, uz kuru esošās tiesības [ietilpa] migrējošo darba ņēmēju regulu piemērošanas jomā un pirms tam [pamatoja] nodarbinātība dalībvalstī periodā, kad tikai dzīvesvietas valsts vai abas valstis vēl nebija Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Regulas Nr. 883/2004 68. panta 2. punkta otrā teikuma otrajā daļā ietvertais formulējums “starpības piemaksu vajadzības gadījum[ā] nodrošina par summu, par kuru ir pārsniegta šī summa”, ņemot vērā Tiesas 1980. gada 12. jūnija spriedumu lietā 733/79 Laterza, ir jāsaprot tādējādi, ka atbilstoši Savienības tiesībām arī pensijas saņemšanas gadījumā ģimenes pabalsts tiek nodrošināts iespējami lielākajā apmērā?

Ceturtais jautājums:

Vai Regulas Nr. 987/2009 (3) 60. panta 1. punkta trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā FLAG 1967 [Familienlastenausgleichsgesetz, Likuma par ģimenes izdevumu kompensēšanu] 2. panta 5. punkts, atbilstoši kuram šķiršanās gadījumā tiesības uz ģimenes pabalstu un nodokļu kredītu par bērnu vecākam, kurš vada mājsaimniecību, bet tomēr nav iesniedzis attiecīgu pieteikumu nedz dzīvesvietas valstī, nedz pensijas saņemšanas valstī, ir tik ilgi, kamēr pilngadīgais un studējošais bērns dzīvo viņa mājsaimniecībā, un tas nozīmē, ka otrs vecāks, kurš kā pensionārs dzīvo Austrijā un ir vienīgais, kas faktiski sedz bērna uzturēšanas izdevumus, tās dalībvalsts iestādē, kuras tiesību akti ir jāpiemēro prioritāri, var pamatot tiesības uz ģimenes pabalstu un nodokļu kredītu par bērnu, atsaucoties tieši uz Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta trešo teikumu?

Piektais jautājums, kas rodas kopā ar ceturto jautājumu:

Vai Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkta trešais teikums turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pamatotu Savienības darba ņēmēja lietas dalībnieka statusu dalībvalstī notiekošā tiesvedībā par ģimenes pabalstu, ir nepieciešams arī, lai viņš galvenokārt segtu uzturēšanas izdevumus Regulas Nr. 883/2004 1. panta i) punkta 3) apakšpunkta izpratnē?

Sestais jautājums:

Vai tiesību normas par dialoga procedūru atbilstoši Regulas Nr. 987/2009 60. pantam ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgo dalībvalstu iestādēm tā ir jāpiemēro ne tikai ģimenes pabalstu nodrošināšanas, bet arī to atgūšanas gadījumā?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.; labojums – OV 2004, L 200, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (OV 2012, L 149, 4. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2009, L 284, 1. lpp.).