1)

Vai Tiesas judikatūrā par pārsaiņošanu un pārmarķēšanu paralēlā importa gadījumos izstrādātie tā dēvētie Bristol-Myers Squibb kritēriji (1) un it īpaši tā dēvētais nepieciešamības nosacījums tiek piemēroti arī tad, ja runa ir par tādu preču pārsaiņošanu vai pārmarķēšanu, ko dalībvalsts tirgū laidis preču zīmes īpašnieks vai tas darīts ar tā piekrišanu un kas paredzētas tālākpārdošanai tajā pašā dalībvalstī?

2)

Situācijā, kad preču zīmes īpašnieks, laižot tirgū oglekļa dioksīdu saturošu pudeli, ir marķējis to ar savu preču zīmi, kas ir izvietota gan pudeles etiķetē, gan ir iegravēta pudeles kakliņā, vai tā dēvētie Bristol-Myers Squibb kritēriji un it īpaši tā dēvētais nepieciešamības nosacījums tiek piemēroti arī tad, ja trešā persona atkārtoti uzpilda pudeli ar oglekļa dioksīdu tālākpārdošanai, noņem tās oriģinālo etiķeti un aizstāj to ar sava marķējuma etiķeti, bet vienlaikus gravējumā uz pudeles kakliņa joprojām ir redzama sākotnējā tirgotāja preču zīme?

3)

Vai iepriekš raksturotajā situācijā var uzskatīt, ka ar preču zīmi marķētās etiķetes noņemšana un aizstāšana principā apdraud preču zīmes kā pudeles izcelsmes apliecinājuma funkciju, vai arī, ņemot vērā pārsaiņošanas un pārmarķēšanas nosacījumu piemērojamību, nozīme ir tam, ka:

4)

Vai, vērtējot CO2 pudeļu etiķetes noņemšanu un aizstāšanu atbilstoši nepieciešamības nosacījumam, preču zīmes īpašnieka tirgū laisto pudeļu etiķešu nejaušs bojājums vai atdalīšanās vai tas, ka tās ir noņēmis un aizstājis iepriekšējais pildītājs, var būt apstāklis, kas regulāru etiķešu aizstāšanu ar pildītāja etiķeti ļauj uzskatīt par nepieciešamu atkārtoti uzpildīto pudeļu laišanai tirgū?