–

Lietuvas valdības vārdā – K. Dieninis, kā arī V. Kazlauskaitė‑Švenčionienė, pārstāvji,

–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Albenzio, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – F. Clotuche‑Duvieusart un J. Jokubauskaitė, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Savienības Muitas kodekss”), 124. panta 1. punkta e) apakšpunktu, Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV 2009, L 9, 12. lpp.), 2. panta b) punktu un 7. panta 1. punktu, kā arī Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 70. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp, no vienas puses, UB, prasītāju pamatlietā, un, no otras puses, Kauno teritorinė muitinė (Kauņas muitas iestāde, Lietuva) un Muitinės departamentas prie Finansų ministerijos (Finanšu ministrijas Muitas departaments, Lietuva) par šīs reģionālās muitas iestādes lēmumu par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas noteikšanu UB pēc nelikumīgas cigarešu ievešanas Lietuvas Republikas teritorijā no Baltkrievijas.

3

Saskaņā ar Muitas kodeksa 42. panta 1. punktu:

“Katra dalībvalsts nosaka sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.”

4

Šī kodeksa 79. pantā “Muitas parāds, kas radies pienākumu neizpildes dēļ” ir noteikts:

“1.   Attiecībā uz precēm, kam uzliekams ievedmuitas nodoklis, ievedmuitas parāds rodas jebkurā no šādiem gadījumiem:

[..].”

5

Minētā kodeksa 124. pantā “Dzēšana” ir paredzēts:

“1.   Neskarot spēkā esošos noteikumus muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas neatgūšanai tiesā konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts jebkurā no šādiem veidiem:

[..]

[..]

2.   Muitas parādu tomēr neuzskata par dzēstu 1. punkta e) apakšpunktā minētajos gadījumos saistībā ar sankciju noteikšanu par muitas pārkāpumiem, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis vai muitas parāda esamība ir pamats sankciju noteikšanai.

[..]”

6

Saskaņā ar minētā kodeksa 286. panta 1. punktu ar to tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (OV 2008, L 145, 1. lpp.), ar kuru savukārt tika atcelta Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.).

7

Regulas Nr. 450/2008 86. pantā “Dzēšana” bija paredzēts:

“1.   Neskarot 68. pantu un spēkā esošos noteikumus par muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas neatgūšanu tiesā konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts jebkurā no šādiem veidiem:

[..]

[..].”

8

Regulas Nr. 2913/92 202. pantā bija paredzēts:

“1.   [Ieved]muitas parāds rodas:

Šajā pantā “pretlikumīga ievešana” nozīmē jebkādu ievešanu, pārkāpjot 38.–41. pantu un 177. panta otro ievilkumu.

2.   Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek pretlikumīgi ievestas.

[..]”

9

Šīs regulas 233. pantā ar nosaukumu “Muitas parāda dzēšana” bija noteikts:

“Neskarot spēkā esošos noteikumus par muitas parāda noilgumu vai šāda parāda nepiedzīšanu pēc likuma konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, muitas parāds tiek dzēsts:

[..]

[..]”

10

Saskaņā ar Direktīvas 2008/118 2. panta b) punktu:

“Akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli tad, kad:

[..]

b) preces importē Kopienas teritorijā.”

11

Šīs direktīvas 7. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams [iekasējams] brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

2.   “Šajā direktīvā “nodošana patēriņam” ir:

[..]

12

PVN direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:

“PVN uzliek šādiem darījumiem:

[..]

d) preču importam.”

13

Saskaņā ar šīs direktīvas 70. pantu “nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces faktiski tiek importētas”.

14

Saskaņā ar šīs direktīvas 71. panta 1. punkta otro daļu, “ja importētajām precēm uzliek muitas nodevu, lauksaimniecības nodokļus vai līdzvērtīgas nozīmes maksas, kas paredzētas kopējā politikā, tad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski iestājas šo nodevu iekasējamības gadījums un šīs nodevas kļūst iekasējamas”.

15

2004. gada 13. aprīļaLietuvos Respublikos mokesčių administravimo įstatymas (Lietuvas Republikas Likums par nodokļu administrēšanu) (Žin., 2004, Nr. 63‑2243) 93. panta “Nodokļu saistību dzēšana” 2. punkta 3. apakšpunktā bija paredzēts, ka “muitas iestādes administrēto nodokļu saistības [..] izbeidzas arī gadījumā, [..] ja kontrabandas preces tiek aizturētas to nelikumīgas ievešanas brīdī un tajā pašā brīdī vai vēlāk tiek konfiscētas”.

16

Šis noteikums tika atcelts no 2017. gada 1. janvāra un aizstāts ar šādiem noteikumiem:

17

UB, prasītājs pamatlietā, rīkojoties grupā ar citām personām, organizēja akcīzes preču nelikumīgu ievešanu (kontrabandu) Lietuvas teritorijā no Baltkrievijas. 2016. gada 22. septembrī izolētā vietā 6000 cigarešu paciņu (turpmāk tekstā – “attiecīgās preces”) tika pārmestas pāri robežai un savāktas. Tajā pašā datumā transportlīdzekli, kas transportēja attiecīgās preces Lietuvas teritorijā, aizturēja robežsargi, kas šīs preces konfiscēja.

18

Ar 2017. gada 23. janvāra rīkojumu krimināllietā Vilniaus apygardos teismas (Viļņas apgabaltiesa, Lietuva) atzina UB par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, piesprieda tam naudas sodu 16947 EUR apmērā ar attiecīgo preču konfiskāciju un uzdeva tās iznīcināt.

19

Ņemot vērā šo rīkojumu krimināllietā, Kaunas reģionālā muitas iestāde konstatēja, ka UB ir solidārs nodokļu parāds ar trešām personām 10237 EUR apmērā kā akcīzes nodoklis un 2679 EUR par importam piemērojamo PVN, nokavējuma procentus nosakot attiecīgi 1674 EUR un 438 EUR apmērā. Savukārt attiecībā uz muitas nodevām šī reģionālā muitas iestāde nav nedz aprēķinājusi, ne ierakstījusi to summu reģistrā, jo tā uzskatīja, ka muitas parāds ir dzēsts saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

20

Pēc UB iesniegtās sūdzības Finanšu ministrijas Muitas departaments ar 2018. gada 9. maija lēmumu apstiprināja Kauņas reģionālās muitas iestādes lēmumu.

21

UB cēla prasību Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa). UB būtībā norādīja – tā kā muitas parāds Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā iemesla dēļ ir dzēsts, tā pienākums samaksāt akcīzes nodokli un importam piemērojamo PVN arī esot jāuzskata par dzēstu.

22

Ar 2018. gada 30. oktobra spriedumu Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa) šo prasību noraidīja kā juridiski nepamatotu. Šī tiesa tostarp uzskatīja, ka Savienības Muitas kodekss neregulē pienākuma maksāt akcīzes nodokli un/vai PVN par importu dzēšanas iemeslus.

23

UB par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa), proti, iesniedzējtiesā.

24

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai tāda aizturēšana un konfiskācija kā pamatlietā aplūkotā ir muitas parāda dzēšanas iemesls saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Tā norāda, ka šīs tiesību normas formulējums atšķiras no Regulas Nr. 2913/92 233. panta pirmās daļas d) punkta formulējuma, kurā bija skaidri paredzēts, ka kontrabandas preču aizturēšana ir jāveic “sakarā ar to nelikumīgu ievešanu [ievešanas brīdī]”, lai muitas parāds tiktu uzskatīts par dzēstu. Līdz ar to esot iespējams nospriest, ka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu brīdim, kurā aizturēšana ir notikusi, šobrīd nav nozīmes un ka muitas parāds tiek dzēsts pat tad, ja kontrabandas preces tiek aizturētas tad, kad tās jau ir ievestas Savienības muitas teritorijā, proti, ārpus zonas, kurā atrodas pirmā muitas iestāde, kas atrodas šajā teritorijā.

25

Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā par muitas parāda dzēšanas ietekmi uz pienākumu samaksāt akcīzes nodokli un importam piemērojamo PVN. Iesniedzējtiesa šajā ziņā norāda, ka, lai gan Tiesas judikatūrā, tostarp 2010. gada 29. aprīļa spriedumā Dansk Transport og Logistik (C‑230/08, EU:C:2010:231), šķiet, ir prezumēts, ka pastāv “paralēlisms” starp muitas parāda dzēšanu, no vienas puses, un citu nodokļu saistību dzēšanu, piemēram, pienākumu maksāt akcīzes nodokli un importam piemērojamo PVN, no otras puses, ne Direktīvā 2008/118, ne PVN direktīvā nav ietvertas tiesību normas, kurās būtu paredzēta šo saistību dzēšana gadījumā, kad nelikumīgi tiek ievestas preces, kuras pēc tam tiek aizturētas un konfiscētas.

26

Šādos apstākļos Lietuvos vyriausiasis administracinis teiksmas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

27

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas parāds tiek dzēsts, ja preces tiek aizturētas un vēlāk konfiscētas, lai gan tās jau ir ievestas Savienības muitas teritorijā nelikumīgi.

28

Vispirms jāatgādina, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi, kā arī jāņem vērā tostarp šī tiesiskā regulējuma rašanās vēsture (spriedums, 2022. gada 5. aprīlis, C‑140/20, Commissioner of An Garda Síochána, EU:C:2022:258, 32. punkts).

29

Runājot par Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunkta formulējumu – šajā tiesību normā ir paredzēts, ka, neskarot noteikumus, kas piemērojami muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa nepiedzīšanai tiesas ceļā konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts tostarp tad, ja preces par kontrabandu, kas apliekamas ar ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli, tiek aizturētas un vienlaikus vai vēlāk tiek konfiscētas.

30

Līdz ar to šīs tiesību normas tekstā nav atsauces uz brīdi, kurā preces tiek aizturētas, kā muitas parāda dzēšanas nosacījumu.

31

Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 30., 34. un 35. punktā, ka šīs tiesību normas, ar kuru ir aizstāts Regulas Nr. 450/2008 86. panta 1. punkta e) apakšpunkts, formulējums atšķiras no Regulas Nr. 2913/92 233. panta pirmās daļas d) punkta formulējuma, kurā ir tieša atsauce uz preču konfiskāciju “pretlikumīgas ievešanas” Savienības muitas teritorijā laikā.

32

Regulas Nr. 2913/92 233. panta pirmās daļas d) punktā noteiktā režīma ietvaros, lai izraisītu muitas parāda dzēšanu, Kopienas muitas teritorijā ievesto preču aizturēšanai jānotiek, pirms tās šķērsojušas šajā teritorijā esošo pirmo muitas iestādi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 29. aprīlis, Dansk Transport og Logistik, C‑230/08, EU:C:2010:231, 50. punkts).

33

Pieņemot Regulas Nr. 450/2008 86. panta 1. punkta e) apakšpunktu un pēc tam – Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktu, Savienības likumdevējs izvēlējās vairs nepiemērot muitas parāda dzēšanai nosacījumu, ka aizturēšana notiek vienlaicīgi ar preču ievešanu Savienības muitas teritorijā.

34

Līdz ar to tas, ka aizturēšana un vēlāka konfiskācija ir notikusi pēc preču nelikumīgas ievešanas Savienības muitas teritorijā, neietekmē Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunkta piemērojamību tādējādi, ka ar to saistītais muitas parāds ir uzskatāms par dzēstu arī šajā gadījumā.

35

Šāda Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunkta interpretācija atbilst šajā kodeksā izvirzītajiem mērķiem, tostarp it īpaši mērķim ieviest atbilstošu efektīvu, atturošu un samērīgu sankciju līmeni visā iekšējā tirgū, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses minētā kodeksa 11. un 23. apsvēruma izpratnē.

36

Šajā sakarā ir jāprecizē, ka muitas parāda dzēšana nekādā veidā neliedz piemērot sankcijas, kas saistītas ar muitas tiesību aktu neievērošanu.

37

Proti, saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 42. panta 1. punktu katrai dalībvalstij ir jāparedz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par tiesību aktu pārkāpumiem muitas jomā, un saskaņā ar šī kodeksa 124. panta 2. punktu muitas parādu neuzskata par dzēstu saistībā ar sankciju noteikšanu par muitas pārkāpumiem, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis vai muitas parāda esamība ir pamats sankciju noteikšanai.

38

Tādējādi minētā kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā muitas parāda dzēšana preču aizturēšanas un konfiskācijas gadījumā pēc to nelikumīgas ievešanas Savienības muitas teritorijā nevar ne kavēt sankciju piemērošanu, ne arī kaitēt to atturošajai iedarbībai.

39

Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir jāatbild šādi: Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka muitas parāds tiek dzēsts, ja kontrabandas preces ir aizturētas un vēlāk konfiscētas jau pēc tam, kad tās ir tikušas nelikumīgi ievestas Eiropas Savienības muitas teritorijā.

40

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2008/118 2. panta b) punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī PVN direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 70. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas parāda dzēšana Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā iemesla dēļ attiecīgi izraisa ar to saistītā akcīzes nodokļa un PVN parāda dzēšanu par Savienības teritorijā nelikumīgi ievestajām precēm.

41

Attiecībā uz pienākumu samaksāt akcīzes nodokli ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/118 2. panta b) punktu par akcīzes precēm brīdī, kad tās tiek ievestas Savienības teritorijā, ir jāmaksā akcīzes nodoklis. Saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punktu akcīzes nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic. Minētās direktīvas 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka jēdziens “nodošana patēriņam” ietver akcīzes preču importu, tostarp nelikumīgu importu, ja vien tās uzreiz pēc to ievešanas netiek ievietotas atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

42

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 42. punktā, Direktīvā 2008/118 nav noteikuma par pienākuma samaksāt akcīzes nodokli dzēšanu gadījumā, ja ir dzēsts muitas parāds attiecībā uz kontrabandas precēm Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā iemesla dēļ. No tā izriet, ka, tiklīdz akcīzes nodoklis ir kļuvis iekasējams, akcīzes nodoklis par šādām precēm ir jāmaksā.

43

Šo vērtējumu apstiprina fakts, ka tad, ja iestādes nelikumīgi ievestās preces aiztur un konfiscē pēc tam, kad tās ir atstājušas pirmo muitas iestādi, kas atrodas Savienības teritorijā, ir jāuzskata, ka tās ir ievestas Savienībā, tādējādi attiecībā uz tām ir iestājies akcīzes nodokļa iekasējamības gadījums (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 29. aprīlis, Dansk Transport og Logistik, C‑230/08, EU:C:2010:231, 74. punkts).

44

Turklāt preces, kuras bija šādas pretlikumīgas ievešanas priekšmets, tiek uzskatītas par nodotām patēriņam, tādējādi tam, ka tām vēlāk pēc to aizturēšanas un konfiskācijas tika piemērota procedūra preču uzglabāšanai muitas noliktavā, nav nekādas ietekmes uz akcīzes nodokļa iekasējamību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 29. aprīlis, Dansk Transport og Logistik, C‑230/08, EU:C:2010:231, 81. punkts).

45

Šajā lietā, tā kā attiecīgās preces tika aizturētas un konfiscētas pēc nodošanas patēriņam Direktīvas 2008/118 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē, akcīzes nodoklis joprojām ir iekasējams, jo attiecīgā muitas parāda dzēšanai šajā ziņā nav nozīmes.

46

Attiecībā uz pienākumu maksāt PVN ir jākonstatē, ka saskaņā ar PVN direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu preču importam ir piemērojams PVN. Saskaņā ar PVN direktīvas 70. pantu nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces faktiski tiek importētas.

47

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru importam piemērojamajam PVN un muitas nodokļiem ir līdzīgas galvenās pazīmes, jo tie rodas no importa Savienībā un vēlākas preču laišanas dalībvalstu ekonomiskajā apritē. Šo paralēlismu turklāt apstiprina fakts, ka PVN direktīvas 71. panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm ir atļauts importam piemērojamā PVN iekasējamības gadījumu un tā iekasējamību saistīt ar muitas nodokļu iekasējamības gadījumu un iekasējamību (spriedums, 2021. gada 3. marts, Hauptzollamt Münster (PVN rašanās vieta), C‑7/20, EU:C:2021:161, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Tādējādi PVN parāds var rasties līdztekus muitas parādam tad, ja prettiesiskā rīcība, kas ir izraisījusi šo parādu, ļauj pieņemt, ka attiecīgās preces ir nokļuvušas Savienības ekonomiskajā apritē un varējušas kļūt par patēriņa priekšmetu, kas rada PVN iekasējamības gadījumu (spriedums, 2021. gada 3. marts, Hauptzollamt Münster (PVN rašanās vieta),C‑7/20, EU:C:2021:161, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

49

PVN direktīvā nav noteikuma par pienākuma maksāt nodokli izbeigšanos gadījumā, ja muitas parāds saistībā ar kontrabandas precēm tiek dzēsts Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā iemesla dēļ. No tā izriet, ka pēc tam, kad PVN par šādām precēm ir kļuvis iekasējams, tas joprojām ir jāmaksā.

50

Šo vērtējumu apstiprina fakts, ka tad, ja preces ir aizturētas un konfiscētas pēc pirmās muitas iestādes, kas atrodas Savienības muitas teritorijā, atstāšanas, PVN iekasējamības gadījums ir iestājies un tādēļ PVN kļūst iekasējams (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 29. aprīlis, Dansk Transport og Logistik, C‑230/08, EU:C:2010:231, 94. punkts).

51

Šajā lietā, tā kā attiecīgās preces tika aizturētas un konfiscētas pēc to ievešanas PVN direktīvas 70. panta izpratnē, PVN joprojām ir iekasējams, jo attiecīgā muitas parāda dzēšanai šajā ziņā nav nozīmes.

52

Līdz ar to uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/118 2. panta b) punkts un 7. panta 1. punkts, kā arī PVN direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 70. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas parāda dzēšana Savienības Muitas kodeksa 124. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā iemesla dēļ attiecīgi neizraisa ar to saistītā akcīzes nodokļa un PVN parāda dzēšanu par Savienības muitas teritorijā nelikumīgi ievestajām precēm.

53

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: