Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62015TN0145

    Lieta T-145/15: Prasība, kas celta 2015. gada 29. martā – Rumānija/Komisija

    OV C 178, 1.6.2015, p. 20–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    29/03/2015
    Date lodged:
    29/03/2015
    Author:
    Vispārējā tiesa
    Form:
    Tiesu informācija
    Authentic language:
    rumāņu valoda
    Type of procedure:
    Prasība atcelt tiesību aktu
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Case affecting:
    Instruments cited in case law:
    Link

    1.6.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 178/20

    Prasība, kas celta 2015. gada 29. martā – Rumānija/Komisija

    (Lieta T-145/15)

    (2015/C 178/20)

    Tiesvedības valoda – rumāņu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Rumānija (pārstāvji – R. Radu, V. Angelescu, R. Mangu, D. Bulancea)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasītājas prasījumi:

    —

    daļēji atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/103, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);

    —

    piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi izmantotas Eiropas Komisijas pilnvaras izslēgt summas no Eiropas Savienības finansējuma:

    —

    piemērodama Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/103 noteiktās vienotas likmes korekcijas, Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, tādējādi pārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu 52. pantu, kā arī Komisijas pamatnostādnes finanšu korekciju piemērošanai, kas izklāstītas Komisijas 1997. gada 23. decembra dokumentā Nr. VI/5330/97 ar nosaukumu “Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros”;

    —

    Komisijai esot bijis pienākums noteikt korekcijas, pamatojoties uz summām, ko tā identificējusi kā Rumānijas nepienācīgi iztērētas, nevis jāpiemēro vienotas likmes, jo, pirmkārt, lietas apstākļos tas nebija jādara un, otrkārt, Rumānijas valsts bija sniegusi Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu aprēķinātās korekcijas. Šīs lietas apstākļos neesot uzskatāms, ka Komisijai būtu bijis jāvelta pārmērīgi pūliņi, lai noteiktu korekcijas, kas aprēķinātas, balstoties uz līdzekļu faktisko zaudējumu.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums esot izklāstīts nepietiekami un nepienācīgi:

    —

    Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/103 pamatojums neesot pietiekami un pienācīgi izklāstīts, jo laikā, kad Komisija šo lēmumu pieņēma, tā neesot pietiekami izklāstījusi iemeslus, kādēļ tā izvēlējusies piemērot vienotu likmi attiecībā uz revīzijas pasākumos konstatētajiem pārkāpumiem, un neesot pienācīgi pamatojusi, kāpēc Rumānijas argumenti par iespēju piemērot aprēķinātu korekciju nav nedz pieņemami, nedz ņemami vērā, nosakot galīgo korekciju.

    3.

    Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips:

    —

    pārsūdzētajā lēmumā neesot ievērots samērīguma princips, jo vienotas likmes korekcijas piemērojot attiecīgi 10 % apmērā 2009. gadā pieteiktajiem izdevumiem un 5 % apmērā 2010. gadā pieteiktajiem izdevumiem, revīzijas pasākumos konstatēto pārkāpumu rezultātā radītā ES līdzekļu zaudējuma apmērs esot novērtēts pārāk augstu, jo minētajās likmēs netiekot ņemtas vērā nedz pārkāpuma iedaba un nopietnība, nedz tā finansiālā ietekme uz Savienības budžetu.
    Top