Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CN0601

    Lieta C-601/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-257/07 Francija/Komisija 2011. gada 28. novembrī iesniedza Francijas Republika

    OV C 80, 17.3.2012, p. 5–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    17.3.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 80/5


    Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-257/07 Francija/Komisija 2011. gada 28. novembrī iesniedza Francijas Republika

    (Lieta C-601/11 P)

    2012/C 80/07

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues, C. Candat, S. Menez un R. Loosli-Surrans)

    Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-257/07 Francija/Komisija;

    taisīt galīgo spriedumu lietā, atceļot Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 746/2008, ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), vai nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Francijas valdība izvirza četrus pamatus.

    Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savu pienākumu sniegt pamatojumu, juridiski pietiekami neatbildot, pirmkārt, uz apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumiem, kas saistīti ar to, ka Komisija nav ņēmusi vērā pieejamos zinātniskos datus, ciktāl Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka ar šiem iebildumiem Komisijai pārmests, ka tā par šiem datiem nav zinājusi, un, otrkārt, uz Francijas valdības iebildumiem, kas saistīti ar Regulas Nr. 999/2001 24.a panta pārkāpumu, ciktāl Vispārējā tiesa uzskatījusi, ka šie iebildumi vērsti uz to, lai pārbaudītu, vai apstrīdētie pasākumi ir atbilstoši, lai nodrošinātu augstu veselības aizsardzības pakāpi.

    Ar savu otro pamatu, kas iedalāms trīs daļās, Francijas valdība norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai iesniegtos faktus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, visupirms, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā — “EPNI”) 2007. gada 8. marta un 2008. gada 24. janvāra atzinumu, uzskatot, ka Komisija varēja no šiem atzinumiem, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secināt, ka citu TSE, nevis GSE ierosinātāju pārnešanas uz cilvēku risks bija ārkārtīgi zems (pirmā daļa). Ar otro daļu prasītāja turpinājumā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi EPSNI 2005. gada 17. maija un 26. septembra atzinumus, uzskatot, ka Komisija varēja, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīt, ka ātrās noteikšanas testu ticamības vērtējums, kas ietverts šajos atzinumos bija vērā ņemams, lai šos testus izmantotu saistībā ar cilvēku pārtikai paredzētas aitu vai kazu gaļas kontroli. Ar trešo daļu Francijas valdība, visbeidzot, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tai iesniegtos faktus, uzskatot, ka visi zinātniskie pierādījumi, uz kuriem atsaukusies Komisija, lai attaisnotu apstrīdēto Regulas Nr. 746/2008 pasākumu pieņemšanu, ietvēra jaunus datus salīdzinājumā ar agrākajiem preventīvajiem pasākumiem.

    Ar savu trešo pamatu Francijas valdība apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, veicot faktisku juridisko kvalifikāciju, atzīstot Komisijas izvirzītos jaunos zinātniskos datus par tādiem jauniem pierādījumiem, kas maina riska uztveri vai parāda, ka šo risku iespējams novērst, izmantojot par pastāvošajiem pasākumiem mazāk ierobežojošus pasākumus.

    Ar savu ceturto pamatu, kas ietver trīs daļas, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot piesardzības principu. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja vispirms norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Komisija nebija pārkāpusi Regulas Nr. 999/2001 24.a panta noteikumus, jo saskaņā ar Vispārējās tiesas viedokli tā esot ievērojusi EKL 152. panta 1. punktā ietverto pienākumu nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni. Ar sava pamata otro daļu Francijas valdība apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, prezumējot, ka zinātniskajiem datiem, ko Komisija izvirzījusi, lai pamatotu Regulas Nr. 746/2008 pieņemšanu, bija obligāti jāietver par pieņemamu risku atzīstamās riska pakāpes vērtējuma attīstība. Pakārtoti, Francijas valdība norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepārbaudot, vai, lai noteiktu par pieņemamu atzīstamo riska pakāpi, Komisija ir ņēmusi vērā TSE nelabvēlīgās ietekmes smagumu un neatgriezeniskumu uz cilvēka veselību. Ar trešo daļu Francijas valdība visbeidzot uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā apstākli, ka ar Regulu Nr. 746/2008 netiek aizstāti agrāki preventīvi pasākumi, bet ka tā tos papildina, pievienojot elastīgākus alternatīvus pasākumus.


    (1)  OV L 202, 11. lpp.


    Top