9.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 274/4

a)

Vai Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvai 1999/70/EK (1) pielikumā pievienotā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta jēgai un mērķim atbilst tas, ka juridiskā vērtējumā par jautājumu, vai atsevišķā gadījumā uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšana ir pamatota ar objektīviem iemesliem pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ir jāievēro tikai un vienīgi šāda pagarinājuma līguma slēgšanas laikā esošās attiecības, neņemot vērā to, cik daudz uz noteiktu laiku slēgtu līgumu jau ir bijuši pirms šī līguma, vai

b)

pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta jēga un mērķis, proti, novērst secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, attiecībā uz “objektīviem iemesliem” izvirza jo stingrākas prasības, jo vairāki līdz šim izskatāmajam līgumam ir bijuši secīgi uz laiku slēgti darba līgumi jeb jo ilgāks ir bijis laika periods, kurā attiecīgais darba ņēmējs ir ticis nodarbināts, pamatojoties uz secīgiem uz noteiktu laiku slēgtiem līgumiem?

a)

Vai 2. jautājumā raksturotā norma par darbu uz noteiktu laiku (šajā gadījumā TzBfG 14. panta 1. punkta otrā teikuma 7. apakšpunkts) ir saderīga ar pamatnolīgumu, ja budžeta tiesību norma, ar kuru ir pamatots TzBfG 14. panta 1. punkta otrā teikuma 7. apakšpunkts, ietver pietiekami konkrētu darba uz noteiktu laiku mērķi, kas it īpaši ir saistīts ar attiecīgo darbību un tās izpildes nosacījumiem (skat. 2006. gada 4. jūlija spriedumu lietā C-212/04 Adeneler u.c., Krājums, I-6057. lpp., rezolutīvās daļas 2. punkts)?

b)

Vai šāds mērķis ir pietiekami konkrēts, ja Likums par budžetu, proti, šajā gadījumā Ziemeļreinas-Vestfālenes Likuma par 2004.–2005. gada budžetu 7. panta 3. punkts (HG NRW 2004/05) vienīgi paredz, ka budžeta līdzekļi ir paredzēti “palīgdarbinieku” darbam uz noteiktu laiku?

c)

Vai tas ir spēkā arī tad, ja ar “palīgdarbinieka” darbību šādā nozīmē saprot ne tikai darbību, kuras mērķis ir risināt īslaicīgu darba apjoma pieaugumu vai arī aizvietot pagaidu prombūtnē esošus pastāvīgos darbiniekus, bet “palīgdarbinieka” jēdziens attiecas arī uz gadījumu, ja darba ņēmējam algu maksā no budžeta līdzekļiem, kas ir kļuvuši pieejami sakarā attiecīgā amata pastāvīgā darbinieka pagaidu prombūtni, lai gan “palīgdarbiniekam” tiek uzticēti uzdevumi, kas ietilpst darba devēja pastāvīgās darbības jomā un kuriem pēc būtības nav nekāda sakara ar promesošo pastāvīgo darbinieku darbību,

d)

vai 3. c) jautājumā raksturotā “palīgdarbinieka” jēdziena interpretācija ir pretrunā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku jēgai un mērķim, proti, novērst secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī principam, kas ir noteikts 2009. gada 23. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās no C-378/07 līdz C-380/07 Angelidaki u.c. (Krājums, I-3071. lpp., rezolutīvās daļas 2. punkts) un saskaņā ar kuru pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunktam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kura rezultātā “secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu atjaunošana publiskajā sektorā ir uzskatāma par attaisnotu ar “objektīviem iemesliem” minētās klauzulas izpratnē, pamatojoties tikai uz to, ka šie līgumi ir balstīti uz tiesību normām, kas atļauj atjaunot šādus līgumus, lai apmierinātu noteiktas pagaidu vajadzības, lai gan patiesībā šīs vajadzības ir pastāvīgas un ilgstošas”?