This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62009CN0260
Case C-260/09 P: Appeal brought on 13 July 2009 by Activision Blizzard Germany GmbH (formerly CD-Contact Data GmbH) against the judgment of the Court of First Instance (Eighth Chamber) delivered on 30 April 2009 in Case T-18/03: CD-Contact Data GmbH v Commission of the European Communities
Lieta C-260/09: Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instance tiesas (astotā palāta) 2009. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-18/03 CD-Contact Data GmbH/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 13. jūlijā iesniegusi Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH)
Lieta C-260/09: Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instance tiesas (astotā palāta) 2009. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-18/03 CD-Contact Data GmbH/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 13. jūlijā iesniegusi Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH)
OV C 220, 12.9.2009, p. 24–25
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
12.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 220/24 |
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instance tiesas (astotā palāta) 2009. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-18/03 CD-Contact Data GmbH/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 13. jūlijā iesniegusi Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH)
(Lieta C-260/09)
2009/C 220/49
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Activision Blizzard Germany GmbH (agrāk CD-Contact Data GmbH) (pārstāvji — J. K. de Pree, advocaat, E.N.M. Raedts, Advocate)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:
— |
atcelt apstrīdēto spriedumu, ciktāl Pirmās instances tiesa ir noraidījusi Contact Data prasību atcelt lēmumu; |
— |
atcelt lēmumu vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz CD Contact; |
— |
pakārtoti, atcelt apstrīdēto spriedumu tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīta Contact Data prasība atcelt lēmumu, un nosūtīt lietu izskatīšanai Pirmās instances tiesai; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa juridiski nepareizi sadalīja kategorijās faktus, secinot, ka starp Nintendo of Europe GmbH (turpmāk tekstā — “Nintendo”) un Contact Data pastāvēja aizliegta vienošanās EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, sākumā neaplūkojot, vai šīs vienošanās mērķis nebija novērst paralēlo aktīvo vai pasīvo tirdzniecību.
Izplatīšanas līgums, kurš bija pilnībā likumīgs, aizliedza veikt aktīvo paralēlo tirdzniecību, bet pieļāva pasīvo paralēlo tirdzniecību. Tomēr Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka no vairākiem Contact Data faksiem izriet, ka tā ir piedalījusies informācijas apmaiņas sistēmā ar Nintendo, lai darītu zināmu paralēlo importu, pārkāpjot EKL 81. panta 1. punktu. Šis secinājums ir jāuzskata par nepareizu faktu juridisku klasifikāciju, vai vismaz par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa nepierādīja, vai rīcība bija saistīta ar pasīvo vai aktīvo paralēlo importu.
Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, uzskatot, ka apstrīdētā sprieduma 56.–68. punktā aplūkotajiem dokumentiem bija pretlikumīgs mērķis. Šajos dokumentos Contact Data sūdzējās par eksportu uz Beļģiju, pārkāpjot tā ekskluzivitāti, tā izmantoja informāciju par importa cenām, lai diskutētu un panāktu Nintendo piekrišanu labvēlīgākai cenai, kā arī atsaucās uz “nelegālo importu”. Secinājums, ka šie dokumenti attiecās uz kaut ko citu, nevis aktīvās tirdzniecības ierobežojumu ekskluzīvajā Contact Data teritorijā, vai uz veidu, kādā Contact Data radīja spiedienu saviem piegādātājiem samazināt piegādes cenas, ir pretrunā ar šo dokumentu tekstu.
Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka aplūkotie dokumenti ir pietiekams pierādījums vienošanās pastāvēšanai EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Tā kā tieši dokumentāri pierādījumi par vienošanos nepastāv, Pirmās instances tiesai bija jākonstatē, ka, pastāvot konkurējošai vēlmei ierobežot paralēlo tirdzniecību, Nintendo bija jāīsteno vienpusēja politika, lai sasniegtu pret konkurenci vērsto mērķi, kas izpaudās kā netiešs vai tiešs uzaicinājums Contact Data īstenot šo mērķi kopā un vismaz sniegt klusējošu piekrišanu no Contact Data puses. Pirmās instances tiesa nav pietiekami pierādījusi šo kritēriju izpildi.
Turklāt, Pirmās instances tiesa nepareizi secināja, ka Contact Data piekrita Nintendo vienpusējai politikai. It īpaši, Pirmās instances tiesa nepareizi atteicās izvērtēt, vai Contact Data faktiskajam preču eksportam ir nozīme, un atsaucās uz judikatūru par horizontālajām vienošanām, lai gan šāds faktiskais eksports saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vertikālo vienošanos gadījumā var radīt šaubas par izplatītāja piekrišanu prettiesiskai politikai paralēlās tirdzniecības apturēšanai.