Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ārkārtas stāvoklis pēc Covid-19. Jaunas daudzpusējas matricas izstrāde”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 364/08)

Ziņotāja:

Emmanuelle BUTAUD-STUBBS

Pilnsapulces lēmums	20.2.2020.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	16.6.2020.
Pieņemts plenārsesijā	16.7.2020.
Plenārsesija Nr.	553
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	213/3/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

Covid-19 un multilaterālisms

1.1.

Dziļās un nepieredzēti smagās ekonomiskās, sociālās un finansiālās Covid-19 veselības krīzes sekas liek meklēt neordināru un spēcīgu ilgtermiņa atbildi. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta ekonomika un starptautiskā tirdzniecība, lai pasaules tirdzniecībai ietaupītu tādu depresiju kā 1929. gadā, un jāfinansē atveseļošana, vienlaikus solidāri un atbildīgi aizsargājot uzņēmumus, visu veidu strādājošos (tostarp cilvēkus ar invaliditāti), mazaizsargātos un citus cilvēkus, nevienu neatstājot novārtā. Visiem uzņēmumiem, tostarp sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kas ir risinājuma būtiska sastāvdaļa, ir nepieciešama pilnīga piekļuve atveseļošanas pasākumiem.

1.2.

Atveseļošana pēc “lielās blokādes” jābalsta uz ilgtspējību, kā arī iekļaujošu un zaļu izaugsmi. Tāpēc zaļā kursa pasākumi ir vajadzīgāki nekā jebkad iepriekš (rūpniecības stratēģija, oglekļa ievedkorekcija un oglekļneitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam).

1.3.

Covid-19 izraisītā krīze ir devusi smagu triecienu multilaterālismam, kuru jau pirms tam vajāja strukturālās problēmas, piemēram, organizāciju pārklāšanās, novecojusi darbība un lēmumu pieņemšana pēc vienprātības principa apstākļos, kad ir liels skaits dalībnieku, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Apelācijas institūcijas darba apstāšanās un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iesaldētās finansiālās investīcijas un tai sekojusī izstāšanās no Pasaules Veselības organizācijas (PVO). Turklāt valstu, tostarp ES dalībvalstu, noteiktie akūti nepieciešamā medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu eksporta ierobežojumi, nacionālais egoisms un solidaritātes apsīkums, kā arī starptautiskās sadarbības problēmas gremdē visneaizsargātākās valstis un bremzē ekonomikas atlabšanu.

Nepieciešams visaptverošāks redzējums

1.4.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) vēlas dalīties pārdomās par “jaunu daudzpusēju matricu”, kuras pamatā ir virkne iepriekš iesniegtu priekšlikumu (par PTO reformu, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) lomu u. c.), un likt priekšā jaunus risinājumus laikposmam pēc Covid-19 (1).

1.5.

Šīs pārdomas notika krīzes laikā, un to nolūks bija iedvesmot uz jaunu sadarbību un lielāku to lēmumu konsekvenci, kurus starptautiskas, pārvalstiskas un starpvaldību organizācijas pieņem jautājumos par tirdzniecību un investīcijām, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālajām tiesībām, cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām. Valstis tiek mudinātas saglabāt uzticēšanos godprātīgai sadarbībai šajās organizācijās un nevis izmantot nepilnības, bet stiprināt sinerģiju.

1.6.

Pēc abiem pasaules kariem cilvēkiem bija skaidrs, ka miera saglabāšanai un labklājības uzturēšanai ir nepieciešamas starptautiskas organizācijas. Šī globālā sanitārā krīze ir īstais brīdis, lai pārdomātu globālās pārvaldības noteikumus un tajos iekļautu tās inovācijas idejas, kuras rodas tikai neparedzētās situācijās.

Konkrētu priekšlikumu kopums

1.7.

Vairākas ieinteresētās personas no dažādām aprindām (sk. pielikumu) palīdzēja ziņotājai apzināt ierosinājumus, ņemot vērā juridiskos, politiskos un organizatoriskos ierobežojumus.

1.8.

Šo priekšlikumu mērķis ir uzlabot savstarpējo koordināciju starp: — globālajiem sociālajiem standartiem un saistībām klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomā, — ar tirdzniecību saistītajiem noteikumiem un līgumiem par klimata pārmaiņām un vides aizsardzību, — ar tirdzniecību saistītajiem noteikumiem un globālajiem sociālajiem standartiem.

1.9.

Tostarp tiek ierosināts nodrošināt plašāku piekļuvi novērotāja statusam, gādāt finansējumu pētījumu veicināšanai, izveidot jaunas darba grupas, pastiprināt sadarbību starp sekretariātiem, īstenot kopēju politiku pētniecības jomā, interpretēt dažas spēkā esošas tiesību normas un politiskās saistības.

1.10.

EESK saprot, ka šīm pārmaiņām ir jānāk no politiskā līmeņa un ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai kā globāla līmeņa procesu dalībniecei ar konstitucionāliem pienākumiem un pilnvarojumu labas globālās pārvaldības jomā ir pienākums aktīvi piedalīties efektīvākas daudzpusējas matricas veidošanā no iekšienes.

2.   Pieticīgie rezultāti saistībā ar vairākkārt pausto aicinājumu nodrošināt daudzpusējo noteikumu saskaņotību

2.1.    Pilsoniskās sabiedrības galveno locekļu prasība

2.1.1.

Daudzas ieinteresētās personas ir vairākkārt lūgušas nodrošināt lielāku konsekvenci starp starptautisko, pārvalstisko un starpvaldību organizāciju politikas veidošanu.

2.1.2.

No uzņēmējdarbības kopienas aprindām Starptautiskā tirdzniecības palāta (ICC) ir īpaši norādījusi, ka “viens no galvenajiem spriedzes punktiem pašreizējās debatēs par globalizāciju ir pretrunas, kas tiek izjustas starp tirdzniecības, darba un vides standartiem” (2).

2.1.3.

Arī G7 un L7 samitā 2019. gadā tika paziņots, ka “globālajā pārvaldībā būtu jāuzlabo tas, kā tiek ņemtas vērā pašreizējās sociālās problēmas, tostarp nepieciešamība pēc jaunām prasmēm, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, kā arī radītu apstākļus, kādos uzņēmumi atbalsta ražīgumu, augstākas algas un rada labas darbvietas” (3. punkts).

2.2.    Vispārīgs līdzšinējā darba vērtējums

2.2.1.   Globalizācijas sarežģītības izpratne

2.2.1.1.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir ļoti svarīga, jo tā ir visaptveroša starptautiska organizācija, kas spēj izstrādāt noteikumus un standartus ar visplašāko ģeogrāfisko tvērumu. Šī iemesla dēļ EESK atbalsta ANO reformu, kurā iecerēts pāriet no pieejas, kuras centrā ir procedūra uz pieeju, kas balstīta uz rezultātiem. 2015. gada septembrī ANO pieņēma 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas ietver cilvēces visuniversālākās problēmas. Lai gan IAM nav juridiski saistoši, tiek gaidīts, ka valdības, tostarp Eiropas Savienības iestādes rīkosies atbildīgi un izveidos valstu sistēmas to sasniegšanai.

2.2.1.2.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 2017. gadā brīdināja, ka “mums jālabo globalizācija, bet mēs nemaz nezinām, kā to izdarīt” (3). Politikas dokumentā ir minētas papildinošas politikas jomas (sociālais un darba tirgus, izglītība un prasmes, uzņēmumu sociālā un vides atbildība), un tajā ir norādīta “steidzama nepieciešamība palielināt apspriešanos ar sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu iesaisti” starptautisko organizāciju standartu noteikšanas pasākumos.

2.2.2.   Globālie sociālie standarti un daudzpusējie tirdzniecības noteikumi: stāsts par neizmantotu iespēju

2.2.2.1.

PTO pēc neveiksmīgā mēģinājuma savos noteikumos iekļaut sociālo klauzulu 1996. gadā (4) precizēja, ka SDO ir “kompetentā iestāde, kas nosaka un regulē [pamata darba] standartus”. Kopš tā laika SDO ir pieņēmusi vairākus būtiskus instrumentus. SDO 1998. gada deklarācijas 5. iedaļā ir atzīts, ka “darba standartus nedrīkst izmantot protekcionistiskas tirdzniecības nolūkos un ka šajā deklarācijā un ar to saistītajā turpmākajā darbā vai citādi nekas nedrīkst tikt izmantots šādā nolūkā; turklāt šajā deklarācijā un ar to saistītajā turpmākajā darbā nevienas valsts salīdzinošās priekšrocības nekādi nebūtu jāapšauba.”

2.2.2.2.

Savā 2019. gada Simtgades deklarācijā SDO rāda priekšzīmi, apņemoties “pastiprināt sadarbību un attīstīt institucionālus pasākumus ar citām organizācijām, lai veicinātu politikas saskaņotību, īstenojot uz cilvēkiem orientētu pieeju darba nākotnei, atzīstot spēcīgo, sarežģīto un būtisko saikni starp sociālo, tirdzniecības, finanšu, ekonomikas un vides politiku” (IV nodaļa, F punkts).

2.2.2.3.

Nebūdamas savstarpēji saistītas, SDO un PTO sadarbojas vairākās jomās un, konkrēti, sagatavo interesantas kopīgas publikācijas par tirdzniecību un nodarbinātību, par tirdzniecību un neoficiālu nodarbinātību, par globalizācijas sociālās ilgtspējas nodrošināšanu un par prasmju attīstības politikas nozīmi attiecībā uz palīdzību darba ņēmējiem un uzņēmumiem izmantot tirdzniecības sniegtos ieguvumus.

2.2.2.4.

Šī sadarbības politika nekad nav pārkāpusi 1996. gada Singapūras PTO Ministru deklarācijas sarkano līniju, kurā teikts: “Mēs noraidām darba standartu izmantošanu protekcionisma nolūkos un piekrītam, ka nekādā gadījumā nedrīkst apšaubīt valstu, jo īpaši jaunattīstības valstu ar zemām algām, salīdzinošās priekšrocības. Šajā sakarā mēs atzīmējam, ka PTO un SDO sekretariāti turpinās pašreizējo sadarbību.”

2.2.3.   Klimata un vides saistību pakāpeniska integrācija daudzpusējā vidē

2.2.3.1.

Kopš 1994. gada, kad stājās spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), valdības ir regulāri pulcējušās, lai sekotu līdzi progresam, izmantojot stabilu pārredzamības un pārskatatbildības sistēmu. Tomēr tikai 2015. gada beigās, kad tika pieņemts Parīzes nolīgums, kas ir pirmais vispārējais, juridiski saistošais nolīgums klimata pārmaiņu jomā, tika ieteikta nacionāli noteiktu devumu sistēma, kas ir jāuzrauga.

2.2.3.2.

SDO, kurai ir novērotāja statuss attiecībā uz UNFCCC un pilnvaras turpināt darbu jautājumos par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgu pārkārtošanos, sniedza būtisku ieguldījumu saistībā ar Uzlaboto forumu par ietekmi, ko rada reaģēšanas pasākumu īstenošana (2015.–2018. gads). Forumā konkrēti tika pētītas “sekas, kas rodas, īstenojot ietekmes mazināšanas politiku, programmas un darbības “jurisdikcijā” un “ārpus jurisdikcijas” vai saistībā ar pārrobežu ietekmi, ko Puses veic saskaņā ar Konvenciju, Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu cīņā pret klimata pārmaiņām”.

2.2.3.3.

Pēc saprašanās memoranda pieņemšanas 2016. gadā, SDO cieši sadarbojās ar UNFCCC darbiniekiem un ekspertiem nolūkā vairot savstarpējo sapratni: apmācot jautājumos par sociālo dalībnieku lomu, veidojot spējas novērtēt klimata pārmaiņu jomā īstenoto pasākumu ietekmi, rīkojot reģionālus darbseminārus par taisnīgu pārkārtošanos, kā arī divas reizes gadā rīkojot globālu forumu.

2.2.3.4.

SDO galvenais vides jomas darbības kanāls ir kopīgs konsorcijs ar ANO Vides programmu, ANO Attīstības programmu, ANO Industriālās attīstības organizāciju un ANO Apmācības un pētniecības institūtu. Tā nosaukums ir Partnerība darbībai zaļās ekonomikas jomā (PAGE).

2.2.3.5.

Turklāt tiek slēgti dažādi daudzpusēji vides nolīgumi. Tos galvenokārt izmanto ANO, un tie aptver plašu vides jautājumu loku tādās jomās kā bioloģiskā daudzveidība, sauszeme, jūras, ķīmiskās vielas un bīstamie atkritumi, kā arī atmosfēra. ES ir parakstījusi aptuveni 30 šādu nolīgumu.

2.2.3.6.

PTO Tirdzniecības un vides komiteja ārpus ANO tīkla nodrošina forumu informācijas apmaiņai, pasākumiem un viedokļu apmaiņai jautājumos par tirdzniecību un ilgtspēju (t. i., aprites ekonomiku, brīvprātīgām iniciatīvām standartu jomā, fosilā kurināmā subsīdiju reformu, plastmasu utt.).

2.2.3.7.

Atbilstīgi PTO judikatūrai dalībvalstis var ieviest pasākumus, ar ko uzlabo iedzīvotāju veselību, vides aizsardzību vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot atbilstību PTO noteikumiem un disciplīnām. Šādas atkāpes, pamatojoties uz GATT XX pantu, uzskata par saderīgām, ja tās ir samērīgas un nav diskriminējošas. Šādu pasākumu piemērošana nedrīkst būt “patvaļīga vai nepamatota diskriminācija vai slēpti ierobežošanas līdzekļi starptautiskajā tirdzniecībā”.

2.2.3.8.

PTO ģenerāldirektors Renato Ruggiero konferencē Bonnā (1997. gada 9. decembrī) ļoti skaidri norādīja ierobežojumus tam, ko valdība drīkst vai nedrīkst darīt: “valdības var izmantot jebkāda veida tirdzniecības ierobežojumus, tostarp noteikt importa un eksporta kvotas un aizliegumus, vai nodokļu vai citu maksājumu piemērošanu uz robežas, lai aizsargātu vidi vai saglabātu resursus to jurisdikcijā, ja vien tiek ievērotas pamatprasības attiecībā uz nediskrimināciju un tiek radīti vismazākie ierobežojumi tirdzniecībai. (..) Tomēr saskaņā ar PTO noteikumiem valsts nedrīkst piemērot tirdzniecības ierobežojumus, lai mēģinātu mainīt savu tirdzniecības partneru apstrādes un ražošanas metodes vai citu politiku. Kāpēc? Būtībā tāpēc, ka jautājums par ražošanas un apstrādes metodēm ir katras valsts suverēnā jurisdikcijā.”

2.2.3.9.

Šāds ierobežojums, kas nepieļauj ietekmi uz apstrādes un ražošanas metodēm nepārprotami ir šķērslis tādu stimulu radīšanai, kas veicinātu ilgtspējīgu preču ražošanu un tirdzniecību.

2.2.4.   Divpusējie aizsardzības līdzekļi lielākas saskaņotības nodrošināšanai starp ekonomikas, sociālajiem un vides noteikumiem

2.2.5.   Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu nopelns un ierobežojumi

2.2.5.1.

ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir ieviesusi tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, kuru mērķis ir panākt, lai tirdzniecības un investīciju liberalizācija nepasliktinātu vides un darba apstākļus.

2.2.5.2.

2017. gadā Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka nolīgumā ilgtspējīgas attīstības noteikumiem ir “būtiska loma” (5).

2.2.5.3.

EESK 2018. gadā (6) aicināja tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās noteikt augstākas un stingrākas prasības, jo tām vajadzētu būt tikpat spēcīgām kā tām, kas attiecas uz komerciāliem, tehniskiem vai ar tarifiem saistītiem aspektiem.

2.2.5.4.

SDO (7) 2016. gadā ziņoja, ka 63 % nolīgumu, kas ietver darba tiesību noteikumus, ir pieņemti pēc 2008. gada, kas liecina par paātrinājumu, un 46,8 % BTN, kuri ietver darba tiesību noteikumus, attiecas uz ES, ASV vai Kanādu. Atsauces teksti dilstošā secībā ir šādi: 1998. gada Deklarācija par pamatprincipiem un tiesībām, Konvencija Nr. 182 (Bērnu darbs), programma pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un Deklarācija par sociālo taisnīgumu.

3.   Jauna domāšana jaunas daudzpusējas matricas veidošanā

3.1.    Vispārīgi priekšnoteikumi

3.1.1.

Visos jaunajos priekšlikumos, kuru mērķis ir palielināt kohēziju, būtu jāievēro četri principi: — specializācija: starptautiskām organizācijām ir tikai tāda kompetence, kādu tām ir piešķīrušas dalībvalstis (8), — lēmumu pieņemšanas spēja: organizācijām ir skaidri iekšējie noteikumi un procesi, kas ļauj darboties pārvaldes struktūrām (tehniskajām komitejām vai vispārējām asamblejām), — pārredzamība: par visām darbības izmaiņām, piemēram, kopīgu grupu, jaunu statūtu vai kopīgu deklarāciju ieviešanu, ir jāinformē pārredzamā veidā gan iekšēji, gan ārēji, — novērtējums: būtu jāmudina veidot novērtējuma kultūru iekšējās darbības izvērtēšanai.

3.1.2.

Pēc būtības EESK atbalsta atvērtāku saziņu un apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību par starptautisko organizāciju politiku un aicina pakāpeniski izveidot pastāvīgus dialoga procesus. Ņemot vērā EESK pieredzi, tā ir gatava veikt izmēģinājuma darbu un veicināt šādu procedūru izveidi. Tāpat kā UNFCCC un ESAO, kas veicina bagātīgu dialogu ar plašu partneru loku, arī PTO nesen ir pastiprinājusi sadarbību ar pilsonisko sabiedrību papildus ikgadējam sabiedrības forumam. Šie kontakti var ievērojami veicināt lielāku efektivitāti un demokrātiju daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. EESK pateicas par Eiropas Komisijas atbalstu pilsoniskās sabiedrības viedokļa pastiprinātai paušanai daudzpusējā līmenī un atzinīgi vērtē nesen pieņemtā Otavas grupas sešu punktu rīcības plāna 6. darbību (9).

3.1.3.

Tāpat būtu vairāk jāatzīst sociālo partneru spēja vest sarunas. Sociālo partneru trīspusējā deklarācijā starptautiskā līmenī un virknē starptautisko pamatnolīgumu ir ietverti lietderīgi praktiski noteikumi un instrumenti (sociālie standarti, attiecības ar piegādātājiem, sociālais dialogs, cīņa pret bērnu darbu un piespiedu darbu).

3.2.    Daudzpusēju rīku kopums

PTO integrācija ANO sistēmā no funkcionālā viedokļa

3.2.1.

ANO sistēma ar savu specializēto aģentūru tīklu, kurā ietilpst, piemēram, SDO, UNESCO, PVO, SVF, Pasaules Banka un reģionālās attīstības bankas, ir starptautiskās kārtības pīlārs. Tā kā tirdzniecības noteikumiem ir jāveicina IAM sasniegšana, PTO ir izveidota kā atsevišķa organizācija un darbojas ārpus ANO sistēmas. PTO ģenerāldirektors tomēr piedalās ANO izpilddirektoru padomē kopā ar visu specializēto aģentūru un citu ANO galveno struktūrvienību ģenerāldirektoriem. EESK iesaka, lai PTO informē izpilddirektoru padomi par visiem tirdzniecības noteikumu sistēmas sasniegumiem, kuri varētu palīdzēt sasniegt IAM.

3.2.2.

Skaidri formulētā norāde uz ilgtspējīgu attīstību, kas atrodama PTO 1994. gada nolīguma preambulā, ir jāsaprot kā tāda, kas ietver IAM, proti, jauno, vispāratzīto ilgtspējas elementu starptautiskajās tiesībās. Šķiet, ka PTO to jau ir akceptējusi, jo savā tīmekļa vietnē tā raksta, ka tai ir izšķiroša nozīme IAM sasniegšanā.

Atsevišķu noteikumu kopumu tālāka savienošana

3.2.3.   Stingrāki sociālie un vides noteikumi

3.2.3.1.

SDO 2018. gadā veica vairākus pētījumus par Parīzes nolīguma vispārējo iespējamo ietekmi uz ekoloģisko pāreju un prasmēm (10) vai tādām prasmēm, kas virza uz videi draudzīgāku nākotni, kā arī par sasilšanas ietekmi uz darba apstākļiem (11).

3.2.3.2.

EESK aicina plašāk izplatīt šos ziņojumus un atbalsta EK finansēto reģionālo darbsemināru organizēšanu jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, kā arī salu un neaizsargātās ekonomikās, kuras izjūt vislielākās sociālās sekas no globālās sasilšanas brutālās ietekmes.

3.2.3.3.

SDO 2015. gadā publicēja Pamatnostādnes par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem. EESK ierosina Komisijas dienestiem plašāk izmantot šīs pamatnostādnes savā standartu noteikšanas darbībā. Arī šo pamatnostādņu atjaunināšanai vajadzētu būt SDO pārvaldības struktūras darba kārtībā.

3.2.4.   Tālāka saikne starp tirdzniecības noteikumiem un sociālajiem standartiem

3.2.4.1.

Savstarpīguma jomā EESK vēlētos, lai PTO noteiktu Starptautiskajai darba organizācijai oficiālas novērotājas statusu savu galveno struktūrvienību un komiteju sanāksmēs. Papildus Starptautiskā Darba organizācijas dalībai PTO ministriju konferencēs tas stiprinātu SDO iesaisti PTO iekšējās struktūrvienībās un varētu palīdzēt starptautisko darba standartu ievērošanai kļūt par daļu no PTO Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisma. EESK ierosina izveidot īpašu pagaidu darba grupu starp PTO un SDO sekretariātiem, lai līdz 2021. gada jūnijam izstrādātu pamatnostādnes un nāktu klajā ar tām.

3.2.4.2.

Turklāt, ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz globālajām vērtības veidošanas ķēdēm, būtu jāstiprina SDO Globalizācijas sociālās dimensijas vispasaules komisija. Pamatojoties uz savu atzinumu par saistošu ANO līgumu (12), EESK aicina Vācijas ES prezidentūras laikā iestāties par efektīvu regulatīvo satvaru, lai globālajās vērtības ķēdēs nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, kas ietvertu Eiropas rīcības plānu ar likumdošanas instrumentiem un taustāmiem sasniegumiem, kā arī mērķtiecīgas un efektīvas normatīvās darbības globālā līmenī. Jāpiedalās ir gan SDO, gan PTO un katrai jāpilda sava loma.

3.2.4.3.

Pārskatot reģionālos un divpusējos tirdzniecības noteikumus, kuru skaits un ģeogrāfiskais tvērums pastāvīgi palielinās, PTO ir jāuzņemas jauna loma darba noteikumu jomā. Tā kā lielākajā daļā jauno brīvās tirdzniecības noteikumu ir arī darba noteikumi, PTO sekretariātam būtu šis jaunais krājums jāapkopo, jāsalīdzina un jāuzrauga. Šāds uzraudzības darbs būtu jāveic kopā ar SDO, tam būtu jānotiek, ievērojot SDO rīcības plānu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs, un tā rezultātā būtu jāturpinās sadarbībai starp SDO un PTO.

3.2.5.   Papildu saikne starp tirdzniecības un klimata noteikumiem un politiku

3.2.5.1.

PTO klimata atbrīvojumā, kas jau tiek apspriests akadēmiskajās un uzņēmējdarbības aprindās, varētu definēt “klimata pasākumus”: īpašības, vispārējas nozīmes mērķus un kritērijus, kuri nosaka atbilstību PTO noteikumiem. Šāds atbrīvojums ļautu PTO dalībvalstīm ieviest klimata pasākumus iekšzemē (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) vai pie to robežām un nodrošināt, lai šie pasākumi nekļūtu par slēptiem protekcionistiskiem pasākumiem.

3.2.5.2.

Neoficiālai PTO darba grupai uz 2021. gadā paredzēto 12. ministru konferenci būtu jāsagatavo PTO ministru deklarācija par tirdzniecību un vidi, kurā tiktu atzīta tirdzniecības, tirdzniecības politikas un daudzpusējās tirdzniecības noteicošā ietekme uz atbalstu starptautiskās sabiedrības ieguldījumam IAM sasniegšanā un citu kopīgu starptautisko vides jomas saistību, piemēram, Parīzes nolīgumā ietverto saistību īstenošanā. EESK mudina Komisiju turpināt centienus šajā jomā.

3.2.5.3.

EESK lūdz Eiropas Komisiju precizēt savu nostāju par fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku atcelšanu ES un plurilaterālā līmenī PTO ietvaros pilnībā atbalstīt jebkuru jaunu iniciatīvu.

3.2.5.4.

EESK aicina raiti atsākt PTO plurilaterālās sarunas par Vides preču nolīgumu. Tam vajadzētu būt tiešāk saistītam ar Parīzes nolīgumu, piemēram, ar Ķīnas Taibejas 2019. gada priekšlikumu līgumam par vides precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar Parīzes nolīgumu. Tā pamatā ir tarifu atcelšana precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar oglekļa emisiju samazināšanu. “Viens no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas galvenajiem sasniegumiem būs tādu jaunu sarunu uzsākšana kā PAEGSA, kuru mērķis ir risināt tādus aktuālus jautājumus kā klimata pārmaiņas un starptautiskās tirdzniecības liberalizācija” (13).

3.2.5.5.

Lai panāktu lielāku saskaņotību, daudzpusējo vides nolīgumu sekretariātiem būtu jāpiešķir novērotāja statuss daudzās PTO komitejās, nevis tikai Tirdzniecības un vides komitejā (piemēram, komitejās, kas risina jautājumus par tehniskiem šķēršļiem, kā arī sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem).

3.2.5.6.

EESK iesaka izveidot kopīgu darba grupu ANO Vides programmai, UNFCCC un PTO. Tā risinātu jautājumus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un starptautisko tirdzniecību, kā arī nodrošinātu mērīšanas metodes vai kompensācijas sistēmas BTN ietvaros (piemēram, ar meža atjaunošanu). Šādas ar trešām valstīm saskaņotas kompensācijas sistēmas būtu jāņem vērā nacionāli noteiktajos devumos atbilstīgi Parīzes nolīgumam.

4.   ES devums jaunā ilgtspējīga multilaterālisma modelī

4.1.

Lai cīnītos pret oglekļa emisiju pārvirzi, EESK atbalsta ar PTO saderīgu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pie ES robežām, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus CO2 ietilpīgām nozarēm (14). EESK aicina Eiropas Komisiju ievērot sākotnējo grafiku un 2021. gada pavasarī nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu. Nesenais sākotnējais ietekmes novērtējums (ceļvedis) liecināja par atbalstu īpaši no tādām nozarēm kā tērauds, cements, ķīmiskās vielas un elektroenerģija.

4.2.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai nākamajā vispārējā preferenču sistēmā (VPS) saņēmējvalstīm būtu izvirzīti visaptveroši sociālie un ekoloģiskie nosacījumi (Regula (ES) Nr. 978/2012 (15)).

4.3.    Stingrāki ilgtspējīgas attīstības noteikumi brīvās tirdzniecības nolīgumos

4.3.1.

Ir jāstiprina ES tirdzniecības un investīciju nolīgumu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas. — Kā iesaka Eiropas Parlaments, tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās ir jāizvirza prasība abiem partneriem ratificēt un īstenot starptautiskos pamata instrumentus cilvēktiesību jomā (t. i., Starptautisko cilvēktiesību hartu), SDO pamata konvencijas, tostarp Darba drošības un arodveselības konvenciju, kā arī Parīzes nolīgumu un citus starptautiskos vides nolīgumus. — EESK Starptautiskās tirdzniecības koordinācijas komiteja uzskata, ka ilgtspējas ietekmes novērtējumos būtu jāpārskata “izskaitļojamā vispārējā līdzsvara modelis (CGE) (..) un jāsalīdzina ar alternatīvajiem modeļiem, kā arī tajā jāiekļauj plašāks rādītāju klāsts ar mērķi noteikt ietekmi uz cilvēktiesībām un darba tiesībām, klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, patērētājiem un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Ir nepieciešams plašāks rādītāju kopums ar lielāku atvērtību alternatīviem modeļiem”. — EESK aicina pārveidot speciālistu grupu mehānismus, kuros sūdzības atbilstīgi tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām varētu izskatīt juristi tirdzniecības jautājumos, kā arī darba, klimata un cilvēktiesību eksperti. Ja šādas speciālistu grupas konstatētu pārkāpumus, vajadzētu aktivizēties starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismam, un vajadzētu būt iespējai piemērot naudassodu vai noteikt sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajai pusei.

4.3.2.

Jaunajos BTN būtu jāiekļauj atsauce uz Parīzes nolīgumu un jāparedz tādi stimuli kā nulles nodoklis klimatam labvēlīgām precēm vai pakalpojumiem. Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) 22.3. pants, ar ko puses apņemas veicināt ekonomikas un tirdzniecības plūsmas, kas palīdzēs sekmēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un vides aizsardzības uzlabošanu, būtu jāizmanto arī citiem tirdzniecības partneriem (Jaunzēlandei, Austrālijai). Tāpat turpmākajos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos būtu jāpaplašina vietējo konsultantu grupu uzraudzības loma un tā jāattiecina arī uz vides, nodarbinātības un sociālo jomu.

4.3.3.

Visos ES apspriestajos investīciju līgumos, jo īpaši ar Ķīnu, ir jāiekļauj visaptveroši noteikumi par: — dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, — piesardzības principa pieejas īstenošanu cilvēku veselībai, dabas resursiem un ekosistēmām, — sabiedrības līdzdalības principa īstenošanu, kā arī piekļuvi informācijai un tiesu iestādēm, — integrācijas un savstarpējās saiknes principa īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, kā arī sociālajiem, ekonomiskajiem un vides mērķiem.

4.3.4.

Gaidāmā galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga iecelšana palīdzēs nodrošināt efektīvu tirdzniecības nolīgumu, tostarp darba tiesību, vides saistību un pilsoniskās savienības lomas īstenošanu.

4.4.    ES vadošā loma jaunas daudzpusējas matricas izstrādē

4.4.1.

Eiropas Savienība ir viena no nedaudzajām pasaules līmeņa procesu dalībniecēm, kurai ir konstitucionāli pienākumi un pilnvaras “sekmēt starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība” (Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 2. punkta h) apakšpunkts)

4.4.2.

Eiropas Savienība, būdama reģionālas integrācijas organizācija, tomēr nav varējusi pilnā mērā piedalīties daudzu struktūru, struktūrvienību un organizāciju darbā, jo Savienības nostājas un interešu aizstāvībā tai ir jāpaļaujas uz dalībvalstīm. Vairāk nekā desmit gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kurā Eiropas Savienība ir apņēmusies sekmēt “kopīgu problēmu risināšanu, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā” (Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 1. punkts), ir pienācis laiks Savienībai kopā ar dalībvalstīm veidot integrētu stratēģiju, lai ANO sistēmā iegūtu spēcīgākas pozīcijas.

---

(1)  EESK atzinums REX/509 par tematu “PTO reformēšana, lai pielāgotos pasaules tirdzniecības tendencēm” (OV C 159, 10.5.2019.), atzinums REX/486 par tematu “ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas loma ES ekonomikas rezultātu uzlabošanā” (OV C 47, 11.2.2020.), atzinums REX/500 par tematu “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN)” (OV C 227, 28.6.2018.), atzinums NAT/760 par tematu “Pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā”” (OV C 14, 15.1.2020.)

(2)  ICC PTO reforma, 2019. gada oktobris.

(3)  http://www.oecd.org/about/sge/fixing-globalisation-time-to-make-it-work-for-all-9789264275096-en.htm, 9. lpp.

(4)  Singapūras PTO Ministru deklarācija, 1996. gads, 4. punkts.

(5)  2017. gada 16. maija Atzinums 2/15, ES:C:2017: 376.

(6)  EESK atzinums REX 500 “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN)” (OV C 227, 28.6.2018.), 2.4. punkts.

(7)  SDO “Ar darbu saistīti noteikumi tirdzniecības nolīgumos: jaunākās tendences un saistība ar SDO”, GB.328/POL/3, 9. punkts.

(8)  Jan Wouters, Cedric Ryngaert, Tom Ruys un Geert De Baere, International Law: A European Perspective (Starptautiskās tiesības: Eiropas perspektīva) (Oksforda, Hart Publishing, 2018), 259. lpp.

(9)  Kanāda vada PTO dalībnieku grupu, kas pazīstama kā Otavas grupa, lai risinātu īpašas problēmas daudzpusējā tirdzniecības sistēmā. Otavas grupas 2020. gada jūnija paziņojums “Rīcību orientēt uz Covid-19 krīzes pārvarēšanu”, 2020. gada jūnijs.

(10)  World employment social outlook 2018 – Greening with jobs (Pasaules nodarbinātības 2018. gada sociālais apskats – zaļināšana darbavietās), Ženēva, SDO, 2018.

(11)  Working on a warmer planet: The impact of heat stress on labour productivity and decent work (Darbs uz siltākas planētas: karstuma stresa ietekme uz darba ražīgumu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību), Ženēva, SDO, 2019.

(12)  EESK atzinums REX 518 “Saistošs ANO līgums par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām” (OV C 97, 24.3.2020., 9. lpp.).

(13)  Neoficiāls dokuments, JOB/TE/19, 2018. gada 19. janvāris.

(14)  EESK atzinums CCMI/167 par tematu “Rūpniecības nozaru skatījums uz klimata un enerģētikas politikas saskaņošanu” (OV C 353, 18.10.2019., 59. lpp.).

(15)  OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.