1.   

ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropas Revīzijas palāta (Revīzijas palāta) savā 2018. gada pārskatā nav konstatējusi nopietnus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas (Komiteja) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.   

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi – kopumā maksājumos, kas 2018. gada 31. decembrī slēgtajā gadā veikti saistībā ar Komitejas administratīvajiem izdevumiem, kļūdu līmenis nebija būtisks un pārbaudītās pārvaldības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

3.   

kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 10. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, pat ja daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” ir uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju;

4.   

atzīmē, ka Revīzijas palāta no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” pārbaudei atlasīja 45 no visu Savienības iestāžu un struktūru darījumiem; atzīmē, ka izlase bija veidota tā, lai būtu pārstāvēts izdevumu diapazons 5. izdevumu kategorijā, kurai atvēlēti 6,3 % no Savienības budžeta; atzīmē – Revīzijas palāta darba procesā ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ir zema riska izdevumi; tomēr uzskata, ka attiecībā uz “pārējām iestādēm” ir atlasīts nepietiekams darījumu skaits, un prasa, lai Revīzijas palāta pārbaudei atlasīto darījumu skaitu palielinātu vēl vismaz par 10 %;

5.   

atzīmē, ka 2018. gadā Komitejas budžets bija 96 101 000 EUR un ka tas ir par 3 % vairāk nekā 2017. gadā, kad budžets bija 93 295 000 EUR; atzīmē, ka līdz 2018. gada beigām saistību segums bija nodrošināts 99,3 % no visām apropriācijām (salīdzinot ar 98 % 2017. gadā un 98,7 % 2016. gadā) un ka 2018. gadā maksājumi bija veikti 91 % apropriāciju (salīdzinot ar 89,9 % 2017. gadā un 89,6 % 2016. gadā);

6.   

atzinīgi vērtē Komitejas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2018. gada budžeta periodā; atzinīgi vērtē to, ka saistību izpildes līmenis 1. sadaļā (personas, kas saistītas ar iestādi) bija 99,1 % un ka 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, aprīkojums un dažādi darbības izdevumi) attiecīgais līmenis bija 99,6 %;

7.   

pieņem Komitejas atbildi par maksājumu izpildes līmeni 2. sadaļā (76,9 % 2018. gadā, 77,1 % 2017. gadā un 74,5 % 2016. gadā); atzīmē, ka rēķini par apsaimniekošanu un enerģijas patēriņu galvenokārt tiek piestādīti nākamā gada sākumā; prasa Komitejai situāciju – ciktāl vien iespējams, – uzlabot un tādēļ attiecīgajos pakalpojumu līgumos noteikt līdzsvarotus maksājumu termiņus visam gadam;

8.   

norāda uz atsevišķās budžeta pozīcijās neizmantoto apropriāciju īpatsvaru, piemēram, 59,0 % kursi iestādes locekļiem (1 0 5. pozīcija), 33,3 % komandējumi (1 6 2. pozīcija), 77,9 % medicīnas dienests (1 6 3 4. pozīcija) un 92,7 % telpu iekārtošana (2 0 0 7. pozīcija); atgādina, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu pārāk lielas budžeta aplēses;

9.   

uzsver – lai gan Komiteja īsteno politisku darbību, tās budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām un tam ir atvēlēts 1 % no Savienības budžeta 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” līdzekļiem; atzinīgi vērtē Komitejas centienus savā ikdienas darbā piemērot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus un Komitejas vēlmi kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām situāciju uzlabot vēl vairāk; atzinīgi vērtē tādus veiksmīgus instrumentus kā budžeta izpildes pārskatus, kas tiek sagatavoti, lai sekotu līdzi Komitejas budžeta izpildes rādītājiem un tos uzlabotu; kopumā atzinīgi vērtē Komitejas uz sniegumu vērsto pieeju;

10.   

atzīmē, ka Komiteja uztur centrālu reģistru ziņojumiem par izņēmuma gadījumiem, kad nav ievērotas iekšējās procedūras un īstenoti korektīvi pasākumi; atzinīgi vērtē to, ka šādu finansiālu izņēmuma gadījumu skaits kopumā samazinājās par 6,8 % (salīdzinājumā ar 2017. gadu);

11.   

atzinīgi vērtē Komitejas centienus vidējo maksājuma izpildes laiku (saskaņā ar Finanšu regulu maksājumi ir jāveic 30 dienu laikā) 2018. gadā samazināt līdz vidēji 16 dienām, kas ir 10 gados labākais rādītājs (salīdzinot ar 23 dienām 2017. gadā, 26 dienām 2016. gadā un 20 dienām 2015. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā nav reģistrēts neviens obligātu nokavējuma procentu maksājums;

12.   

atzīmē, ka Komiteja izvērtēja, kā tiek ievēroti 16 iekšējās kontroles standarti, un tādēļ izmantoja anketu, kas bija izstrādāta, lai noskaidrotu, vai tiek ievērotas katram standartam noteiktās prasības un cik tās ir efektīvas; norāda, ka minētā izvērtējuma rezultāts bija pozitīvs un ka tā secinājumi bija galvenokārt par 3. standartu (personāla sadalījums), 10. standartu (darbības nepārtrauktība) un 12. standartu (informācija un komunikācija), rēķinoties ar problemātiskiem jautājumiem, ko nāksies risināt turpmāk, piemēram, saistībā ar jaunām pilnvarām un Komitejas 25. gadadienu;

13.   

pieņem zināšanai, ka uzraudzību pār iekšējās revīzijas funkciju nodrošina revīzijas komiteja, kuras sastāvā ir pa vienam loceklim no katras Komitejas Finanšu un administratīvo lietu komisijā pārstāvētās politiskās grupas un viens augsta līmeņa ārējais konsultants; atzīmē, ka 2018. gadā mērķis pēc sešiem mēnešiem izpildīt 75 % no ļoti svarīgiem ieteikumiem tika īstenots, sasniedzot 50 %, un ka mērķis pēc 12 mēnešiem izpildīt 100 % no ļoti svarīgiem ieteikumiem tika īstenots 100 % apmērā;

14.   

atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir iestāžu sadarbība, īstenojot pakalpojumu līmeņa vienošanās attiecībā uz cilvēkresursiem un īstenojot arī citus administratīvus nolīgumus; aicina Komiteju nākamajā gada darbības pārskatā informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par to, kādas summas ir izmaksātas saskaņā ar šādiem nolīgumiem;

15.   

uzsver – ņemot vērā to, kādu uzdevumu, īstenojot Savienības politikas nostādnes, pilda reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, ir svarīgi panākt šo iestāžu plašāku iesaisti;

16.   

atzīmē, ka Komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Parlamenta 2014. gadā parakstītā administratīvās sadarbības līguma darbības laiks 2019. gada 31. decembrī ir beidzies; atzīmē, ka līdz šim nav bijis sarunu par 2014. gadā parakstītā līguma atjaunošanu vai pagarināšanu; uzskata, ka 2014. gadā parakstītais līgums Komitejai un EESK (“Komitejas”) bija krietni neizdevīgāks, jo apmaiņā pret pavisam 60 tulkotājiem (no Komitejas – 24 tulkotāji), kas tika nodoti Parlamenta rīcībā, Komitejas saņēma vien iespēju izmantot Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) pakalpojumus; ar bažām atzīmē, ka tā rezultātā Komitejām nācās pieņemt darbā līgumdarbiniekus un izmantot tulkošanas ārpakalpojumus; ar bažām atzīmē – lai kompensētu tulkotāju štata samazināšanos, Parlaments ir piešķīris Komitejām papildu finansējumu (1 200 000 EUR kopš 2015. gada un līdz 2016. gadam), lai segtu tulkošanas ārpakalpojumu izmaksas, un šo summu var pārdalīt, attiecīgos līdzekļus piešķirot citām politikas jomām, ja tie nav pilnībā izmantoti tulkošanas ārpakalpojumiem; uzskata, ka šāda situācija neatbilst kopumā piesardzīgas un pareizas finanšu pārvaldības kritērijiem un ka tad, ja pašreizējais līgums tiek pagarināts vai tiek spriests par jauna līguma noslēgšanu, šī situācija būtu jāpārskata; atzīst, ka no politiskā viedokļa līgums ir jāatjaunina, rēķinoties ar aktuālo problemātiku, piemēram, jauno DFS vai jaunajiem kohēzijas politikas noteikumiem;

17.   

atzinīgi vērtē kampaņu “Pārdomas par Eiropu/Eiropas nākotne”, kuru īstenojot rīkoti kopumā vairāk nekā 209 pasākumi (dati par laikposmu līdz 2019. gada februārim); atzīmē, ka Komiteja izmanto šo veiksmīgo rezultātu, lai darbu turpinātu un kopā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām izstrādātu modeli, pēc kura pastāvīgi īstenot apspriešanos ar Savienības pilsoņiem, diskusijas vietējā līmenī apvienojot ar atgriezeniskās saites mehānismu un tā nodrošinot, ka tiek informēti lēmumu pieņēmēji Savienības līmenī; aicina Komiteju savā nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par sasniegtajiem rezultātiem;

18.   

ar pārredzamību saistītu apsvērumu dēļ atzinīgi vērtē to, ka Komitejas gada darbības pārskatā ir uzskaitīti kampaņas “Pārdomas par Eiropu/Eiropas nākotne” kontekstā 2017. un 2018. gadā rīkotie pasākumi; konstatē, ka ir norādīti iesaistīto Komitejas locekļu vārdi, katra pasākuma nosaukums, datums un vieta un ka izmaksas kopumā 2018. gadā sasniedza 41 747,87 EUR (salīdzinot ar 45 505,93 EUR 2017. gadā);

19.   

atzinīgi vērtē Komitejas veiksmīgo darbību sociālajos plašsaziņas līdzekļos – 2018. gadā 12 658“patīk” klikšķu Facebook lapā (2017. gadā to bija 9 013) un 3 727 sekotāji Twitter (2017. gadā to bija 3 425); konstatē, ka tiešsaistē pieejamā aptauja/mobilā lietotne “Izsakiet savas domas par Eiropu” veiksmīgi ir izmantota visā Savienībā; pauž atzinību Komitejai par tās jauno tīmekļa vietni, kuras apmeklētāju skaits 2018. gadā bija 101 983 (2017. gadā šis skaits bija 43 748); atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada janvārī ir noticis atvērtais interneta kurss ar nosaukumu “Kā panākt, lai ES līdzekļi jūsu reģionā vai pilsētā gūtu visefektīvāko pielietojumu”, kura dalībnieku skaits bija gandrīz 15 000 (2015. gadā tie bija 8 500 un 2016. gadā – 5 500);

20.   

atzinīgi vērtē to, ka Komitejai ir izdevies publicēt vairāk pētījumu – pavisam 27, turklāt pārsniedzot 15 pētījumu publicēšanas mērķi; konstatē, ka visi šie pētījumi ir publicēti Komitejas tīmekļa vietnē;

21.   

atzīmē, ka 2019. gada 28. augustā Komitejas un Komisija parakstīja vienošanos par pārcelšanos no Komiteju ēkām BEL 68/TRE 74 uz Komisijas VMA ēku; atzīmē, ka ēku maiņa stāsies spēkā 2022. gada 16. septembrī; ar bažām atzīmē, ka par savas ēku politikas galveno prioritāti Komitejas ir noteikušas ēku ģeogrāfisku koncentrēšanu; ar bažām atzīmē, ka šīs pārcelšanās rezultātā tiks zaudēti 10 440 m2 komiteju biroja telpu platības, tādēļ pēc pārcelšanās vēl aptuveni 200 darbiniekiem būs jāatrod citas biroja telpas, un to ar alternatīviem risinājumiem īstermiņā – piemēram, ar telpu blīvāku izmantošanu citās ēkās vai lielāku tāldarba izmantošanu, – pilnībā kompensēt nav iespējams, tāpēc nāksies iegādāties vēl kādu blakusesošu ēku, lai zaudēto platību atgūtu; turklāt atzīmē, ka VMA ēkai īstermiņā vai vidējā termiņā ir vajadzīga renovācija; ir noraizējies par to, kā šī vienošanās ietekmēs ne vien Komitejas finanses, bet arī attiecīgo darbinieku komfortu darbavietā; pauž nožēlu, ka Komitejai tik vērienīgs un nozīmīgs jautājums nav apspriests ar juridisko dienestu;

22.   

atzīmē, ka Komitejas nesen ir izveidojušas apvienoto darba grupu, kura veiks sīkāku analīzi, lai rastu adekvātus risinājumus; atzīmē, ka ir vēl viena darba grupa, kurai uzdots apsvērt jaunas darba metodes; uzsver, ka ēku maiņa nekādā gadījumā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt darbinieku komfortu darbavietā, darba metodes un darba vidi; atgādina, ka par ēku maiņu ir obligāti jāapspriežas ar darbiniekiem un viņu viedoklis ir jāņem vērā; aicina Komitejas informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju un Budžeta komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

23.   

pauž nopietnas bažas par to, ka būtiski svarīgās VMA ēkas daļās, tostarp autostāvvietā, ir konstatēta azbesta klātbūtne; pauž dziļu nožēlu, ka inventarizāciju profesionāls ārējais darbuzņēmējs veica tikai 2019. gada septembrī – mēnesi pēc tam, kad bija parakstīta iepriekšminētā vienošanās ar Komisiju; pauž nožēlu, ka vienošanās tika parakstīta, laikus nesniedzot visām ieinteresētajām personām informāciju par azbesta iespējamo klātbūtni VMA ēkā; turklāt pauž nožēlu, ka par šo situāciju nav informēti Komitejas locekļi un darbinieki, un uzskata, ka nepietiek ar informācijas publicēšanu Komitejas intraneta vietnē, kur tā ir grūti atrodama;

24.   

atzīmē – 2019. gada septembrī Komitejas saņēma oficiālu apliecinājumu, ka azbesta klātbūtne VMA ēkā apdraudējumu nerada, un apliecinājumā ir norādīts, ka ēkas konstrukcijā esošais azbests nav riska faktors parastai ēkas ekspluatācijai; ņemot vērā jo īpaši to, ka nākamais nebūs ēkas parastas ekspluatācijas, bet gan būvdarbu posms, ir pamatīgi noraizējies par turpmākiem ar šo jautājumu saistītiem notikumu pavērsieniem;

25.   

norāda, ka ilgstošas azbesta iedarbības ietekme uz cilvēka veselību, ja nav aizsardzības, ir labi dokumentēta un ir vienmēr radījusi bažas un satraukumu sabiedrībā kopumā; prasa komitejām īstenot pilnīgas pārredzamības politiku pēc pašu iniciatīvas, nodrošinot, ka tiek sniegta informācija par to, kā situācija tiek risināta gan pirms, gan pēc faktiskās pārcelšanās uz VMA ēku, un vienlaikus novēršot iespēju, ka tiek lieki celta trauksme;

26.   

konstatē, ka 2017. gada 29. novembrī Komitejas apstiprinātā ēku stratēģija, kuras galvenais mērķis ir “ģeogrāfiskā koncentrācija” un “fizisks savienojums” ar Komitejas galveno – Jacques Delors – ēku, kas nodrošina nopietnus finansiālus un arī citus ieguvumus; atzīmē, ka VMA ēka būs nedaudz jāatjauno, cik drīz vien tas būs iespējams (2020–2022), un ka būs jāveic ēkas pamatīgs remonts, tiklīdz Komiteja 2028. gadā būs kļuvusi par ēkas pilntiesīgu īpašnieci; atzīmē, ka izmaksas segs Komitejas atbilstoši sadalījuma skalai, kas noteikta administratīvās sadarbības līgumā;

27.   

atzinīgi vērtē visus pasākumus, kas līdz šim ir īstenoti, lai garantētu atbilstošus (kiber)drošības standartus; atzīmē, ka pēc jauna aprīkojuma uzstādīšanas piekļuves kontrolei un pēc IT drošības pasākumiem attiecīgie drošības standarti ir sasnieguši tādu pašu līmeni, kāds tas ir Parlamenta un Komisijas standartiem;

28.   

pauž nožēlu, ka Komitejai vēl nav tiesiskā regulējuma, kas ļautu tai rīkoties aizskarošas izturēšanās gadījumos, kuros iesaistīti Komitejas locekļi; atkārtoti norāda, ka Eiropas Ombuds ir aicinājis Savienības iestādes pieņemt noteikumus par aizskarošu izturēšanos, kas piemērojami iestāžu locekļiem; prasa Komitejai šādus noteikumus steidzami pieņemt, ievērojot Parlamenta Prezidija 2018. gada 2. jūlija lēmumu, kas attiecas uz sūdzībām par aizskarošu izturēšanos; aicina Komiteju ziņot Parlamentam par turpmākiem pasākumiem, kas šajā sakarā īstenoti;

29.   

mudina Komiteju vēl intensīvāk strādāt pie plānotā Komitejas locekļu rīcības kodeksa ar mērķi nepieļaut un apkarot interešu konfliktus; prasa, lai Komiteja nodrošinātu attiecīgo noteikumu un procedūru publicēšanu savās tīmekļa vietnes lapās;

30.   

atzinīgi vērtē pamatīgo mehānismu, ko Komiteja ir ieviesusi, lai pret aizskarošas izturēšanās gadījumiem, kuros iesaistīts personāls, vērstos tikai ar iekšējiem noteikumiem, ar ko tiek īstenoti attiecīgie Civildienesta noteikumi; atzinīgi vērtē visiem darbiniekiem rīkotās mācības par to, kā nepieļaut aizskarošu izturēšanos, kurās galvenā uzmanība pievērsta noteikumiem, piedāvātajiem risinājumiem un procedūrām, kas ir ieviestas attiecībā uz sūdzībām par aizskarošu izturēšanos; atzīmē, ka Komitejā darbojas konfidenciālo konsultantu grupa (pašlaik ir iecelti seši konsultanti un vēl divi ir iekļauti rezerves sarakstā), kas visi pirms stāšanās amatā ir saņēmuši attiecīgu apmācību;

31.   

konstatē, ka tulkošanas ārpakalpojumiem atvēlēto apropriāciju apjoms ir palielinājies, ņemot vērā ar Parlamentu parakstīto sadarbības līgumu, kura rezultātā samazinājās štata tulkotāju skaits; atzīmē, ka 2018. gadā izmantoto tulkošanas ārpakalpojumu īpatsvars sasniedza 20,2 % (kas ir nedaudz vairāk par 20 % mērķrādītāju) un ka daļēji tam par iemeslu bija lielais darba apjoms (par 21 % lielāks nekā tajā pašā 2017. gada periodā); turklāt atzīmē, ka tulkošanas ārpakalpojumi 2018. gadā kopumā izmaksāja 3 251 855 EUR salīdzinājumā ar 5 263 108 EUR, kas būtu bijusi ar Komitejas tulkošanas dienestu saistīto izmaksu kopsumma;

32.   

atzinīgi vērtē Komiteju centienus, kuru rezultātā ir notikusi nopietna reorganizācija, īstenojot jaunu stratēģiju resursu izmantošanas ziņā efektīvākai daudzvalodībai; pauž nožēlu, ka no 2014. līdz 2017. gadam štata vietu pārvietošanu no valodu dienestiem uz Parlamenta dienestiem nācās kompensēt, palielinot līgumdarbinieku skaitu; aicina Komiteju regulāri informēt Parlamentu par attiecīgajām norisēm;

33.   

atzīmē, ka ir sagatavots novērtējuma ziņojums par dažu tulkošanas nodaļu kopīgas pārvaldības izmēģinājuma projektu un ka ziņojumā ir konstatēta ne vien netiešo vadības izmaksu samazināšanās, bet arī papildu sinerģijas iespējas tulkošanas asistentu līmenī, tiklīdz visas tulkošanas nodaļas būs apvienotas un būs ieviests viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums; atzīmē, ka Komitejas prezidijs pilnvaroja ģenerālsekretāru sadarbībā ar EESK ģenerālsekretāru sagatavot un iesniegt jaunu štatu sarakstu; atzīmē, ka izmēģinājuma nodaļu apvienošanās ir apstiprināta un ka 2019. gadā ir īstenojamas vēl divas apvienošanās; aicina Komiteju ziņot Parlamentam par visiem pasākumiem, kas veikti, lai panāktu noturīgu tulkošanas produktivitāti;

34.   

atzīmē, ka Komiteja cenšas vēl vairāk vienkāršot ar cilvēkresursiem saistītos procesus un to dara, pakāpeniski ieviešot elektroniskas darba plūsmas (rēķini, komandējumi un dokumentu aprite); aicina Komiteju strādāt vēl enerģiskāk, lai modernizētu savus iepirkuma procesus saistībā ar IT rīkiem, un tādēļ veidot elektronisku darba plūsmu, kas ļauj iztikt bez papīra izmantošanas; atzīmē, ka ir labi pastrādāts pie e-rēķinu sagatavošanas, kas no IT viedokļa patlaban ir pilnībā funkcionāla;

35.   

atzīmē, ka 2018. gadā štatu sarakstā bija 538 darbinieki (salīdzinot ar 533 darbiniekiem 2017. gadā); atzinīgi vērtē to, ka vakanto štata vietu īpatsvars 2018. gadā bija zemāks (mazāk par 2 %) nekā 2017. gadā (kad tie bija aptuveni 2,5 %); atzinīgi vērtē 2018. gadā uzsākto darba slodzes vērtēšanas procesu, ar ko ir iecerēts gūt priekšstatu par to, cik lietderīgi Komitejā tiek izmantoti cilvēkresursi, un konstatēt iespējamās nepilnības; konstatē, ka galīgais ziņojums ir iesniegts 2019. gada pavasarī; prasa Komitejai savā nākamajā gada darbības pārskatā detalizēti izklāstīt, kāda ir bijusi situācijas turpmākā attīstība;

36.   

atzinīgi vērtē to, ka ir ieviesta jauna vērtēšanas sistēma, kas vērsta uz individuālo sniegumu, un jauna shēma paaugstināšanai amatā, pamatojoties uz nopelniem, par kurām 2018. gadā risinājās intensīvs sociālais dialogs; apliecina, ka 2016. gada nogalē tika rīkota aptauja, lai noskaidrotu darbinieku apmierinātību, un ka pēc šīs aptaujas tika īstenots rīcības plāns, kura rezultātā tapa pārvaldības programma gan vidējā līmeņa vadītājiem, gan vadītāju palīgiem, iestrādājot programmā jautājumus, kas saistīti ar iepriekšminēto darbinieku aptauju;

37.   

atzinīgi vērtē to, ka gadu gaitā darba kavējumu īpatsvars ir samazinājies (no 4,86 % 2015. gadā līdz 4,6 % 2016. gadā un no 4,5 % 2017. gadā un 4,29 % 2018. gadā); tomēr konstatē, ka 2018. gadā 23 darbiniekiem ir bijis slimības atvaļinājums, kura ilgums pārsniedzis 90 dienas – trijos no šiem gadījumiem tās ir bijušas attiecīgi 352, 296,5 un 280,5 slimības atvaļinājuma dienas, – un tam par iemeslu ir bijušas nopietnas saslimšanas; zina, ka Komiteja īsteno vispusīgu kavējumu pārvaldības politiku, kas cita starpā nozīmē arī to, ka kavējumu gadījumā tiek veikti papildu pasākumi un ka tiek īstenota strukturēta politika saistībā ar atgriešanos darbā;

38.   

vienlīdzīgu iespēju kontekstā atzinīgi vērtē visus pasākumus, kas veikti attiecībā uz invaliditāti, daudzveidību un dzimumu līdzsvarotu pārstāvību, piemēram, vietējo iespēju vienlīdzības kontaktpunktu tīklu attiecīgajos direktorātos, kas ir izveidots, lai vairotu izpratni un īstenotu darbības visās Komitejas struktūrvienībās; atzinīgi vērtē Komitejas centienus, kas saistīti ar elastīgiem darba nosacījumiem Komitejā, lai abu dzimumu kolēģi vadošos amatos varētu strādāt, veiksmīgāk apvienojot savus ģimenes un profesionālos pienākumus;

39.   

ar interesi atzīmē, ka Komiteja pieņēma integrētu talantu pārvaldības stratēģiju, kas aptver plašu jomu un politikas nostādņu diapazonu un ar ko galarezultātā ir iecerēts palīdzēt uzlabot personāla sniegumu un vairot darbinieku pienākuma sajūtu; atzīmē, ka nodaļas vadītāja vietnieku, sektora vadītāju un grupas vadītāju līmenis ir oficiāli atzīts par jaunu vadības līmeni un ka Komiteja rīkoja attiecīgus iekšējos apmācību kursus;

40.   

atzīst, ka Komiteja cenšas panākt Komitejas vadītāju līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2014. gadā vai vēl vēlāk, un ka vadītāju īpatsvars no minētajām dalībvalstīm ir sasniedzis 22,2 % (salīdzinot ar 20 % mērķrādītāju), kas ir nedaudz lielāks par attiecīgo valstu iedzīvotāju skaita īpatsvaru Savienībā;

41.   

atzīmē, ka Komitejai ir grūti palielināt sieviešu īpatsvaru vidējā līmeņa un augstākā līmeņa vadošos amatos (sieviešu 35,6 % īpatsvars vadošos amatos); konstatē, ka Komiteja ir ierobežota lieluma iestāde ar vecuma ziņā salīdzinoši jaunu vidējā līmeņa vadītāju sastāvu; atzīmē paveikto, piemēram, labas prakses ceļvedi attiecībā uz pieņemšanu darbā, kas no jauna ir iestrādāts dienesta instrukcijās un ar ko ir ieviesta saistoša prasība katras darbā pieņemšanas komisijas locekļu sastāvu veidot, tajā iekļaujot gan vīriešus, gan sievietes; aicina Komiteju strādāt vēl apņēmīgāk un ziņot Parlamentam par sasniegumiem;

42.   

atkārtoti uzsver nepieciešamību racionalizēt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru un paātrināt tās īstenošanu; šajā sakarībā ierosina noteikt, ka gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts nākamajā gadā pēc tam, kad ir noslēdzies finanšu gads; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir gatava arī turpmāk īstenot šo labāko praksi, jo tas palīdzētu pamatot prasību saīsināt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras norises laiku;

43.   

atzinīgi vērtē to, ka kopumā termiņa vidusposma novērtējuma rezultātā (kurš noslēdzās 2018. gada sākumā) ir secināts – iestāžu sadarbības līgums starp Komitejām darbojas labi; atzīmē, ka kopīgie dienesti abām komitejām sniedz pakalpojumus tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas un IT jomā; atzīmē, ka, ierēķinot arī attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar algām, kopīgo dienestu darbības vērtība naudas izteiksmē ir vairāk nekā 100 miljoni EUR gadā;

44.   

atzīmē, ka ar 2016. gadā parakstīto Komiteju sadarbības līgumu ir izveidots stabils juridiskais pamats ilgstošai, noderīgai un efektīvai sadarbībai, turklāt tas liecina, ka komitejas darbojas kā partneri, kas savstarpēji respektē viens otra pilnvaras un prerogatīvas; atzīmē, ka līguma darbības laiks 2019. gada 31. decembrī ir beidzies un ka tika nolemts līgumu pagarināt vēl uz vienu gadu, kamēr notiek sarunas par jaunu līgumu; turklāt prasa komitejām centies izdarīt visu, kas nepieciešams, lai pēc iespējas drīzāk būtu noslēgts jauns līgums, tā nodrošinot turpmākas sinerģijas un ietaupījumu iespējas;

45.   

atgādina, ka informācijas tehnoloģijām (IT) komitejas atkal ir atvēlējušas mazāk kā 3 % no visa sava budžeta un ka IT projektiem un aprīkojumam jau vairākus gadus ir strukturāls finansējuma trūkums; ar bažām atzīmē – lai pievērstos nepaveiktajam IT projektu un sistēmu jomā, komitejas joprojām izmanto apkopojošus pārvietojumus, kurus tās veic gada beigās, lai finansētu IT projektus; prasa komitejām pēc iespējas drīzāk īstenot jauno digitālo stratēģiju un ar IT saistīto izdevumu daudzgadu plānu;

46.   

aicina Komiteju analizēt situāciju sīkāk, lai noteiktu vēl arī citas jomas, kurās varētu darboties ar EESK kopīgi izveidotie dienesti; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka ar šāda veida iestāžu sadarbību varētu būtiski mazināties Komitejas izdevumi kopumā; aicina Komiteju informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju par sasniegtajiem rezultātiem;

47.   

atzinīgi vērtē Komitejas darbu pie saviem e-mācību kursiem, kuros īpaša uzmanība ir pievērsta ētikai un kuri galvenokārt paredzēti jaunajiem darbiniekiem un ir pieejami Komitejas intraneta pirmajā lapā, lai visi tiem varētu viegli piekļūt; pārredzamības kontekstā atzinīgi vērtē to, ka politikas nostādnes – piemēram, trauksmes celšanas procedūras un politikas nostādnes attiecībā uz bijušo augstākā līmeņa ierēdņu profesionālo darbību – ir publicētas Komitejas tīmekļa vietnē; mudina Komiteju arī turpmāk neatlaidīgi īstenot politiku, ar ko reāli tiek nodrošināta dienesta pakalpojumu digitalizācija;

48.   

atgādina, ka 2018. gada 23. augustā bijušais iekšējais revidents, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza iecēlējinstitūcijai pret Komiteju vērstu sūdzību, jo Komiteja 2018. gada 24. maijā bija pieņēmusi lēmumu neatzīt viņu par labticīgu trauksmes cēlēju; pauž dziļu nožēlu par šādu Komitejas lēmumu, kas ir pretrunā Parlamenta nostājai, kurš uzskata, ka iekšējais revidents ir labticīgs trauksmes cēlējs, kā tas apstiprināts Parlamenta rezolūcijā par 2001. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (1); mudina Komiteju pilnībā atzīt šādu iekšējā revidenta statusu un publiski atvainoties par nepareizu rīcību šajā lietā;

49.   

konstatē, ka 2019. gada 20. decembrī Komiteja piedāvāja bijušajam iekšējam revidentam strīdu izšķirt ārpustiesas ceļā, vienojoties par informācijas neizpaušanu, un ka bijušais iekšējais revidents šo piedāvājumu noraidīja pārredzamības trūkuma dēļ; mudina Komiteju savu piedāvājumu pārskatīt, nodrošinot, ka bijušais iekšējais revidents tiek oficiāli atzīts par labticīgu trauksmes cēlēju un ka pārredzamības nolūkā jebkāda vienošanās par izlīgumu ir publiska;

50.   

pauž nožēlu, ka Parlamenta rezolūcijā par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2) pieprasītais mediācijas process starp Komiteju un bijušo iekšējo revidentu vēl nav noticis un ka to ir plānots īstenot tikai 2020. gada sākumā; turklāt pauž nožēlu, ka Komitejai bija vajadzīgi vairāk nekā 20 gadi, lai sāktu mediācijas procesu ar bijušo iekšējo revidentu; vēlreiz uzsver – kā jau tas norādīts vairākās Parlamenta rezolūcijās –, ka stingri atbalsta taisnīgu un godīgu izlīgumu ar bijušo iekšējo revidentu un prasību Komitejai publiski atvainoties par ļaunprātīgu rīcību šīs lietas izskatīšanā;

51.   

konstatē, ka trešā darba nespējas komisija pieņēma lēmumu, ar ko vienprātīgi apstiprināja – iekšējā revidenta darba nespēja ir iestājusies ar nodarbinātu saistītu cēloņu rezultātā un ka Komiteja pret viņu vērsusies ar iebiedēšanu;

52.   

konstatē, ka 2019. gada 20. decembrī Komiteja piedāvāja strīdu izšķirt ārpustiesas ceļā un piedāvāja arī publiska paziņojuma projektu, bet bijušais iekšējais revidents šo piedāvājumu noraidīja, paužot vēlmi sākt mediācijas procesu, kuru uzskata par vispiemērotāko līdzekli šī strīda godīgai izšķiršanai;

53.   

atzinīgi vērtē to, ka kompromisa panākšanai, vienojoties par strīda izšķiršanu starp bijušo iekšējo revidentu un komiteju, par mediatori ir iecelta Parlamenta deputāte Sophie in t’Veld; atgādina, ka ir prasījis – šādā mediācijas procesā būtu jāpievēršas arī bijušā iekšējā revidenta labticīga trauksmes cēlēja statusam (kā Parlaments to ir atzinis savā rezolūcijā par 2001. gada budžeta izpildes apstiprināšanu) un tam, ka viņš rīkojās Savienības interesēs, ziņojot par ļaunprātīgu rīcību Savienības iestādēs;

54.   

prasa komitejai nevilcinoties piekrist mediācijas procesam, lai būtu iespējams pildīt trešās darba nespējas komisijas pieņemto lēmumu, un veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai atbildētu uz pieprasījumiem, kurus Parlaments paudis savās iepriekšējās rezolūcijās;

55.   

atzīmē, ka saistībā ar politiku, ko Komiteja īsteno attiecībā uz tā dēvēto virpuļdurvju efektu, tā pēc savas iniciatīvas aktīvi un sistemātiski nodrošina, lai visiem darbiniekiem, kuri aiziet no dienesta, jo īpaši augstākā līmeņa vadītājiem atgādinātu, ka viņiem ir pienākums ziņot par saviem plāniem iesaistīties profesionālā darbībā; atzinīgi vērtē to, ka arī darbiniekiem, kuri uz laiku atstāj dienestu, lai izmantotu neapmaksātu atvaļinājumu, vai kuri to dara darba nespējas dēļ, Komiteja atgādina arī par pienākumiem, kas viņiem ir jāpilda saskaņā ar Civildienesta noteikumu 16. pantu un Komitejas iekšējo lēmumu Nr. 66/2014 par ārējām darbībām un uzdevumiem;

56.   

atzīmē, ka Padome ir noteikusi – no dienas, kad juridiski būs stājusies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, no Apvienotajai Karalistei piešķirtajām 24 vietām trīs tiks piešķirtas Igaunijai, Kiprai un Luksemburgai; atzīmē, ka tādējādi vietu skaits Komitejā ir tikai par 21 vietu mazāks;

57.   

uzmanību jo īpaši vērš uz iepriekšējos gados sasniegtajiem rezultātiem tādās jomās kā uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde, ētikas satvars un visi ar to saistītie noteikumi un procedūras, spēcīgāka darbība komunikācijas jomā un aizvien vairāk pasākumu labākai pārredzamībai; atzinīgi vērtē iestāžu pakalpojumu un sadarbības līgumu nozīmīgo skaitu; uzsver to, cik nozīmīga ir Savienības iestāžu un struktūru sadarbība un pieredzes apmaiņa; ierosina Komitejai apsvērt iespēju strādāt oficiālā sadarbības tīklā dažādās jomās, lai apmainītos ar labāko praksi un izstrādātu kopīgus risinājumus.