1.   Šajā regulā ir iekļauti noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (“Eiropas Ombuda statūti”).

2.   Ombuds rīkojas neatkarīgi no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ievērojot ombudam ar Līgumiem uzticētās pilnvaras un pienācīgi ņemot vērā LESD 20. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 228. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu par tiesībām uz labu pārvaldību.

3.   Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildes gaitā ombuds nedrīkst iejaukties tiesu izskatītās lietās, kā arī nedrīkst apšaubīt tiesas nolēmumu pamatotību vai tiesas kompetenci pieņemt nolēmumu.

1.   Ombuds palīdz atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas, un attiecīgos gadījumos sniedz ieteikumus, lai tās novērstu. Ombudam nevar iesniegt sūdzību par citu iestāžu vai personu darbību.

2.   Jebkurš Savienības pilsonis vai fiziska persona, kura dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā Savienības dalībvalstī, var tieši vai ar Eiropas Parlamenta deputāta starpniecību iesniegt ombudam sūdzību par administratīvām kļūmēm Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā, izņemot Eiropas Savienības Tiesu, kad tā pilda tiesu iestādes funkcijas. Tiklīdz ombudam ir iesniegta sūdzība, ombuds informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, ievērojot Savienības standartus datu aizsardzības jomā.

3.   Sūdzībā skaidri norāda tās priekšmetu un sūdzības iesniedzēja identitāti. Sūdzības iesniedzējs var pieprasīt, lai sūdzība vai atsevišķas tās daļas tiktu izskatītas konfidenciāli.

4.   Sūdzību iesniedz trīs gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs ir ievērojis faktus, kas ir sūdzības pamatā, un pirms sūdzības iesniegšanas atbilstīgā veidā administratīvi vēršas attiecīgajās iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

5.   Ombuds nosaka, vai sūdzība ietilpst ombuda kompetencē un, ja tā, — vai tā ir pieņemama. Ja sūdzība neietilpst ombuda kompetencē vai nav pieņemama, ombuds pirms lietas slēgšanas var ieteikt sūdzības iesniedzējam to iesniegt kādai citai iestādei.

6.   Ombudam iesniegtās sūdzības neietekmē pārsūdzības termiņus administratīvās lietās vai tiesā.

7.   Ja ombuds attiecībā uz iesniegtajiem faktiem nepabeigtas vai pabeigtas tiesvedības dēļ deklarē, ka sūdzība nav pieņemama vai tās izskatīšana jāpārtrauc, tās izmeklēšanas rezultātu, kuru ombuds līdz attiecīgajam brīdim ir veicis, pilnībā reģistrē, neveicot tālākas darbības.

8.   Ombudam var iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, tikai tad, ja attiecīgā persona ir izsmēlusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (4) (“Civildienesta noteikumi”) izklāstīto Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības) 90. pantā minētās procedūras, un ja ir beigušies termiņi, kad attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai bija jāsniedz atbilde; šis nosacījums neattiecas uz sūdzībām, kas saistītas ar seksuālas uzmākšanās gadījumiem.

9.   Ombuds pēc iespējas ātri informē sūdzības iesniedzēju par darbībām, kas veiktas saistībā ar sūdzību.

1.   Ombuds vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī izskatot sūdzību, veic izmeklēšanas darbības, tostarp tādu izmeklēšanu, kas uzskatāma par iepriekš veiktas izmeklēšanas turpinājumu, ko ombuds uzskata par pamatotām, lai atklātu iespējamas administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā. Ombuds rīkojas, nepieprasot iepriekšēju atļauju, un savlaicīgi informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par šādu rīcību. Iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ombudam var iesniegt noderīgus komentārus vai pierādījumus. Ombuds var arī lūgt, lai iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra iesniedz šādus komentārus vai pierādījumus.

2.   Neskarot Ombuda primāro pienākumu, kas ir sūdzību izskatīšana, ombuds var pēc savas iniciatīvas veikt stratēģiskāka rakstura izmeklēšanu, lai konstatētu atkārtotus vai īpaši nopietnus administratīvas kļūmes pieļaušanas gadījumus, veicinātu labāko administratīvo praksi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un proaktīvi risinātu strukturālus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un ir ombuda kompetencē.

3.   Ombuds var iesaistīties strukturētā un regulārā dialogā ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un organizēt sabiedriskās apspriešanas pirms ieteikumu sniegšanas vai jebkurā posmā pēc tam. Ombuds var arī sistemātiski analizēt un novērtēt attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras progresu un sniegt turpmākus ieteikumus.

4.   Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras sniedz ombudam visu informāciju, ko ombuds tām pieprasa, kā arī ļauj viņam piekļūt attiecīgajām lietām. Piekļuve klasificētai informācijai vai dokumentiem notiek saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi attiecīgajā Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

Iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas sniedz piekļuvi klasificētai informācijai vai dokumentiem, kā noteikts pirmajā daļā, pirms tam informē ombudu par to, ka šī informācija vai dokumenti ir klasificēti.

Lai īstenotu pirmajā daļā paredzētos noteikumus, ombuds iepriekš vienojas ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par nosacījumiem, kas attiecas uz darbu ar klasificētu informāciju vai dokumentiem.

Attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras sniedz piekļuvi dalībvalstu izcelsmes dokumentiem, kuri ar likumu ir klasificēti kā slepeni, tikai pēc tam, kad ombuda dienesti ir ieviesuši atbilstīgus pasākumus un drošības pasākumus šādu dokumentu apstrādei, ar kuriem nodrošina līdzvērtīgu konfidencialitātes līmeni Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. pantā paredzētajam un saskaņā ar attiecīgās Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras drošības noteikumiem.

Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru ierēdņi un pārējie darbinieki pēc ombuda pieprasījuma apliecina faktus, kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu, ko veic ombuds. Viņi liecina savas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vārdā. Tos turpina saistīt pienākumi, kas izriet no noteikumiem, kuri attiecas uz tiem. Ja viņu pienākums ir glabāt dienesta noslēpumu, to neattiecina uz informāciju, kas saistīta ar sūdzībām vai izmeklēšanām par personas aizskaršanas vai administratīvas kļūmes gadījumiem.

5.   Ombuds periodiski pārskata procedūras, kas saistītas ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administratīvo darbību, un pārbauda, vai tās spēj efektīvi novērst interešu konfliktus, garantēt objektivitāti un nodrošināt pilnīgu tiesību uz labu pārvaldību ievērošanu. Ombuds var visos līmeņos identificēt un izvērtēt iespējamos interešu konfliktu gadījumus, kas varētu būt administratīvas kļūmes, un šādā gadījumā ombuds sagatavo konkrētus secinājumus un informē Parlamentu par konstatējumiem attiecībā uz šo jautājumu.

6.   Ciktāl to paredz valstu tiesību akti, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc ombuda pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas steidzami iesniedz ombudam informāciju vai dokumentus, kas var palīdzēt atklāt administratīvas kļūmes Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru darbībā. Ja uz šādu informāciju vai dokumentu attiecas valsts tiesību akti, kas reglamentē konfidenciālas informācijas apstrādi, vai noteikumi, kas liedz to sniegt, attiecīgā dalībvalsts var atļaut ombudam piekļūt šādai informācijai vai dokumentam ar nosacījumu, ka ombuds apņemas to izskatīt, vienojoties ar attiecīgo kompetento iestādi. Jebkurā gadījumā norāda dokumenta aprakstu.

7.   Ja ombuds prasīto palīdzību nesaņem, ombuds informē Eiropas Parlamentu, kas veic atbilstīgus pasākumus.

8.   Ja pēc izmeklēšanas ir konstatētas administratīvas kļūmes, ombuds informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, attiecīgā gadījumā sniedzot ieteikumus. Šādi informētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra trīs mēnešu laikā nosūta ombudam detalizētu atzinumu. Ombuds pēc attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras pamatota pieprasījuma var piešķirt minētā termiņs pagarinājumu, kas nepārsniedz divus mēnešus. Ja attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra nesniedz atzinumu trīs mēnešu termiņā vai pagarinātajā termiņā, ombuds var izmeklēšanu pabeigt bez šāda atzinuma.

9.   Ombuds nosūta ziņojumu attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai un, ja atklātās administratīvās kļūmes veids vai mērogs to prasa, arī Eiropas Parlamentam. Ziņojumā ombuds var sniegt ieteikumus. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas rezultātu, par attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras atzinumu un par ombuda ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem.

10.   Vajadzības gadījumā saistībā ar izmeklēšanu par Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras darbību ombuds pēc paša iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma var ierasties Eiropas Parlamentā uz sanāksmi visatbilstošākajā līmenī.

11.   Pēc iespējas ombuds kopā ar attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru meklē risinājumu, lai novērstu administratīvas kļūmes un apmierinātu sūdzību. Ombuds informē sūdzības iesniedzēju par ierosināto risinājumu un iesniedz tam arī attiecīgās iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras komentārus, ja tādi ir saņemti. Ja sūdzības iesniedzējs to vēlas, viņš ir tiesīgs jebkurā posmā iesniegt ombudam savus komentārus vai papildu informāciju, kas nebija zināma sūdzības iesniegšanas laikā.

12.   Katras gadskārtējās sesijas beigās ombuds iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par ombuda veikto izmeklēšanu rezultātiem. Ziņojumā ietver novērtējumu par ombuda ieteikumu ievērošanas līmeni un novērtējumu par ombuda pienākumu izpildei pieejamo resursu pietiekamību. Šiem novērtējumiem var veltīt arī atsevišķus ziņojumus.

1.   Ombudam un ombuda darbiniekiem, kam piemēro LESD 339. pantu un Euratom līguma 194. pantu, ir pienākums neizpaust informāciju vai dokumentus, kurus viņi iegūst izmeklēšanas gaitā. Neskarot 2. punktu, viņiem jo īpaši ir pienākums neizpaust nekādu slepenu informāciju vai saturu dokumentam, kas iesniegts ombudam, vai saturu dokumentiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, kā arī jebkādu informāciju, kas varētu kaitēt sūdzības iesniedzējam vai kādai citai iesaistītai personai.

2.   Ja ombuds uzskata, ka izmeklēšanas gaitā atklātie fakti varētu attiekties uz krimināltiesībām, ombuds informē kompetentās valsts kompetentās iestādes, kā arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru, ciktāl attiecīgā lieta ir to kompetencē. Vajadzības gadījumā ombuds informē arī Savienības iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai ir pakļauts attiecīgais ierēdnis vai cits darbinieks un kura var piemērot 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 17. panta otro daļu.

Ombuds var arī paziņot attiecīgajai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai par faktiem, kas liek apšaubīt tās darbinieku rīcības atbilstību, kā arī par jebkādu pastāvīgu darbību, kas kavē notiekošo izmeklēšanu.

Ombuds par šādiem paziņojumiem informē sūdzības iesniedzēju un citas attiecīgās personas, kuru identitāte ir zināma.

1.   Ombuds var sadarboties ar tāda paša veida iestādēm dalībvalstīs ar noteikumu, ka tiek ievēroti piemērojamie valsts tiesību akti.

2.   Ombuda pienākumu ietvaros ombuds sadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un citām iestādēm un struktūrām, vienlaikus izvairoties no to darbības dublēšanas.

1.   Ombudu ievēl un var atkārtoti iecelt amatā saskaņā ar LESD 228. panta 2. punktu.

2.   Ombudu izvēlas no personām, kas ir Savienības pilsoņi ar pilnām pilsoņu un politiskajām tiesībām, kam ir visas neatkarības garantijas, kas nav bijuši valsts valdības locekļi vai Savienības iestāžu locekļi iepriekšējo trīs gadu laikā, kas atbilst viņa dalībvalstī tiesu varas amatam izvirzītajiem objektivitātes nosacījumiem un kam ir atzīta kompetence un pieredze ombuda pienākumu izpildei.

1.   Ombuds beidz pildīt Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus vai nu pilnvaru termiņa beigās vai atkāpšanās vai atlaišanas gadījumā.

2.   Izņemot atlaišanas gadījumu, ombuds paliek amatā, līdz amatā ir ievēlēts jauns ombuds.

3.   Priekšlaicīgas pienākumu izbeigšanas gadījumā jaunu ombudu uz atlikušo Eiropas Parlamenta sasaukuma laiku ieceļ triju mēnešu laikā pēc amata vietas atbrīvošanās. Līdz jauna ombuda ievēlēšanas brīdim steidzamus jautājumus, kas ietilpst ombuda kompetencē, risina 13. panta 2. punktā minētā galvenā atbildīgā persona.

1.   Pildot Līgumos un šajā regulā minētos pienākumus, ombuds rīkojas saskaņā ar LESD 228. panta 3. punktu. Ombuds atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņa pienākumu būtību.

2.   Stājoties amatā, ombuds Tiesas plēnumā dod svinīgo solījumu, ka Līgumos un šajā regulā minētie pienākumi tiks pildīti ar pilnīgu neatkarību un objektivitāti un ka pienākumi, kas radīsies amata pilnvaru termiņā un pēc tā, tiks pilnībā ievēroti. Svinīgais solījums jo īpaši ietver pienākumu izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz konkrētu amatu vai priekšrocību pieņemšanu pēc pilnvaru termiņa beigām.

1.   Ombuda pilnvaru laikā ombuds nedrīkst uzņemties citus politiskos vai administratīvos pienākumus vai citus amatus par atalgojumu vai bez tā.

2.   Darba samaksas, piemaksu un pensijas ziņā ombudu pielīdzina Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim.

3.   Ombudam un ombuda sekretariāta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemēro 7. protokola 11. līdz 14. pantu un 17. pantu.

1.   Ombudam piešķir pienācīgu budžetu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu ombuda neatkarību un Līgumos un šajā regulā minēto pienākumu izpildi.

2.   Ombudam palīdz sekretariāts, un viņš ieceļ tā galveno atbildīgo personu.

3.   Ombudam būtu jācenšas panākt dzimumu paritāti ombuda sekretariāta personālsastāvā.

4.   Ombuda sekretariāta ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem piemēro tos pašus noteikumus, ko Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. To skaitu katru gadu apstiprina budžeta procedūras ietvaros, un tas ir atbilstīgs ombuda pienākumu un darba slodzes pienācīgai izpildei.

5.   Savienības un dalībvalstu ierēdņus un pārējos darbiniekus, kas iecelti darbam ombuda sekretariātā, norīko dienesta interesēs un tiem garantē automātisku atjaunošanu amatā sākotnējā iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

6.   Jautājumos, kas attiecas uz ombuda darbiniekiem, ombudam ir tāds pats statuss kā iestādēm Civildienesta noteikumu 1.a panta izpratnē.