Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019AP0087

    P8_TA(2019)0087 Apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (COM(2018)0369 – C8-0240/2018 – 2018/0194(COD)) P8_TC1-COD(2018)0194 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/…, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

    OV C 449, 23.12.2020, p. 329–339 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.12.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 449/329


    P8_TA(2019)0087

    Apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I

    Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (COM(2018)0369 – C8-0240/2018 – 2018/0194(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    (2020/C 449/42)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0369),

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 133. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0240/2018),

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

    ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0069/2019),

    1.

    pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

    2.

    prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

    3.

    uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

    P8_TC1-COD(2018)0194

    Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/…, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas sev mērķi – noteikt pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Minētie pasākumi paredz euro aizsardzību pret viltošanu un ar to saistītiem krāpšanas veidiem, tādā veidā padarot efektīvāku lai nodrošinātu Savienības ekonomiku ekonomikas efektivitāti un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju. [Gr. 1]

    (2)

    Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (3) nosaka informācijas apmaiņu, sadarbību un savstarpēju palīdzību, tādējādi izveidojot saskaņotu pamatu euro aizsardzībai. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu euro aizsardzības līmeni visā Savienībā. Minētās regulas iedarbība ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2001 (4) tika attiecināta arī uz tām dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.

    (3)

    Darbības ar mērķi veicināt informācijas un darbinieku apmaiņu, tehnisko vai zinātnisko atbalstu un specializētas mācības būtiski palīdz aizsargāt Savienības vienoto valūtu pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu un tādējādi sasniegt augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, vienlaikus apliecinot Savienības spēju apkarot nopietnu organizēto noziedzību. Šādas darbības arī palīdz risināt kopīgās problēmas un pievērsties saiknei ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un organizēto noziedzību. [Gr. 2]

    (4)

    Programma euro aizsardzībai pret viltošanu veicina Savienības iedzīvotāju informētību, uzlabo uzlabojot viņu uzticēšanos šai valūtai un euro aizsardzību, jo īpaši regulāri darot zināmus to darbību rezultātus, kuras īstenotas saskaņā ar minēto programmu. [Gr. 3]

    (4a)

    Pienācīga euro aizsardzība pret viltošanu ir svarīgs drošas un konkurētspējīgas ES ekonomikas elements, kas ir tieši saistīts ar ES mērķi uzlabot ekonomikas un monetārās savienības efektīvu darbību. [Gr. 4]

    (5)

    Līdzšinējais atbalsts šādām darbībām, izmantojot Padomes Lēmumus 2001/923/EK (5) un 2001/924/EK (6), kas vēlāk tika grozīti un paplašināti ar Padomes Lēmumiem 2006/75/EK (7), 2006/76/EK (8), 2006/849/EK (9), 2006/850/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 331/2014/EK (11), deva iespēju pastiprināt Savienības un dalībvalstu darbības tādā jomā kā euro aizsardzība pret viltošanu. Programmas euro aizsardzībai pret viltošanu (programmas “Perikls”) mērķi laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2013. un 2014. gadam līdz 2017. gadam (12) ir veiksmīgi sasniegti.

    (6)

    Pretēji standarta procedūrai netika veikts atsevišķs programmas ietekmes novērtējums. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka 2017. gadā Komisija veica programmas starpposma novērtējumu, ko papildināja neatkarīgs ziņojums  (13) . Lai gan attiecībā uz programmu ziņojums ir kopumā pozitīvs, tajā ir paustas bažas par ierobežoto skaitu kompetento iestāžu, kas piedalās programmas darbībās, un par to galveno darbības rādītāju kvalitāti, kurus izmanto programmas rezultātu novērtēšanai. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas “Perikls 2020” starpposma novērtējumu un tās ex ante novērtējumā, kas sagatavots kā Komisijas dienestu darba dokuments un pievienots priekšlikumam (COM(2018)0369), Komisija secināja, ka programmas “Perikls 2020” turpināšana pēc 2020. gada būtu jāatbalsta, ņemot vērā tās ES Savienības pievienoto vērtību, tās ilgtermiņa ietekmi un tās darbību ilgtspēju , kā arī tās devumu organizētās noziedzības apkarošanā . [Gr. 5]

    (7)

    Vidusposma novērtējumā iekļautais padoms bija tāds, ka būtu jāturpina programmas “Perikls 2020” finansētie pasākumi, ņemot vērā iespējas vienlaikus pievēršoties nepieciešamībai vienkāršot pieteikumu iesniegšanu, veicināt saņēmēju diferencēšanu un dažādu valstu kompetento iestāžu maksimālu līdzdalību programmas darbībās , turpināt koncentrēties uz jauniem un atkārtotiem viltošanas draudiem un racionalizēt galvenos darbības rādītājus. [Gr. 6]

    (7a)

    Trešās valstīs ir konstatēti viltošanas “karstie punkti”, un euro viltošana aizvien vairāk paplašinās starptautiskā mērogā; tādēļ spēju veidošanas un apmācības pasākumi, kuros iesaistītas trešo valstu kompetentās iestādes, būtu jāuzskata par svarīgiem, lai panāktu Savienības vienotās valūtas efektīvu aizsardzību, un programmas kontekstā būtu vēl vairāk jāveicina. [Gr. 7]

    (8)

    Tāpēc būtu jāpieņem jauna programma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (programma “Perikls IV”). Būtu jānodrošina, ka programma “Perikls IV” saskan ar citām attiecīgajām programmām un darbībām un papildina tās. Tādēļ – nolūkā īstenot programmas “Perikls IV” piemērošanu un lai novērtētu ar euro aizsardzību saistītās vajadzības, Komisijai būtu jāveic visas nepieciešamās apspriešanās ar galvenajām iesaistītajām personām, jo īpaši ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, Eiropas Centrālo banku un Eiropolu, attiecīgajā komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumos. Turklāt Komisijai, īstenojot programmu, būtu jāizmanto Eiropas Centrālās bankas lielā pieredze saistībā ar apmācību rīkošanu un informācijas sniegšanu par viltotām euro banknotēm. [Gr. 8]

    (9)

    Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izstrādei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, balvas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad pastāv vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

    (10)

    Šī regula atbilst pievienotās vērtības un proporcionalitātes principam. Programmai “Perikls IV” būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, lai aizsargātu euro pret viltošanu, neskarot dalībvalstu pienākumus un efektīvāk izmantojot līdzekļus, nekā tas būtu iespējams valstu līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir nepieciešama un pamatota, jo tā nepārprotami palīdz dalībvalstīm kopīgi aizsargāt euro un mudina izmantot kopīgas Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un savlaicīgu un pilnīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. [Gr. 9]

    (11)

    Programma “Perikls IV” būtu jāīsteno saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta [reference to the post 2020 MFF Regulation Council Regulation (EU, Euratom) …/2018].

    (12)

    Lai nodrošinātu vienādus programmas “Perikls IV” īstenošanas nosacījumus, īstenošanas Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir jādeleģē Komisijai attiecībā uz darba programmām, kā norādīts 10. pantā, un attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 12. pantā un pielikumā . Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas, nosakot prioritātes, budžeta sadalījumu un izvērtēšanas kritērijus pasākumu dotācijām. Gada darba programmās būtu jāparedz arī ārkārtas un pienācīgi pamatoti gadījumi, kad līdzfinansējuma palielinājums ir nepieciešams lielākas ekonomiskās elastības nodrošināšanai dalībvalstīm, lai tās spētu sekmīgi īstenot un pabeigt projektus attiecībā uz euro aizsardzību un saglabāšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu  (14) . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 10]

    (13)

    Ar šo regulu nosaka finansējumu programmai “Perikls IV”, kas ir galvenā atsauces summa [atsauce, kas pēc vajadzības jāatjaunina saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: 17. punkta 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību] nozīmē Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūras laikā.

    (14)

    Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (16) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (17) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā administratīvo sodu piemērošanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (18). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai vienībai, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un jāpiešķir vajadzīgās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai (ERP).

    (15)

    Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgs starpposma novērtējuma ziņojums par programmas “Perikls IV” īstenošanu un galīgais novērtējuma ziņojums par tās mērķu sasniegšanu.

    (16)

    Tāpēc Regula (ES) Nr. 331/2014 būtu jāatceļ.

    (17)

    Ir lietderīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju bez pārtraukuma starp programmu “Perikls 2020” un programmu “Perikls IV”, un ir lietderīgi “Perikls IV” programmas darbības ilgumu saskaņot ar Padomes Regulu (ES, Euratom) …/… [ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam], tādēļ programma “Perikls IV” būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

    1. pants

    Darbības joma

    Ar šo regulu izveido programmu “Perikls IV”, kas ir apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu (“programma”).

    Tajā izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

    2. pants

    Programmas mērķi

    1.   Programmai ir šāds vispārējais mērķis:

    novērst viltošanu un ar to saistīto krāpšanu un cīnīties pret to, tādējādi uzlabojot Savienības ekonomikas konkurētspēju saglabājot euro banknošu un monētu integritāti, kas stiprina iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos šo banknošu un monētu īstumam un līdz ar to sekmē uzticēšanos Savienības ekonomikai, vienlaikus nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju. [Gr. 11]

    2.   Programmai ir šāds konkrēts mērķis:

    aizsargāt euro banknotes un monētas pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, atbalstot un papildinot dalībvalstu veiktos pasākumus, un palīdzot kompetentajām valstu un Savienības iestādēm īstenot to centienus izveidot ciešu un regulāru sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp pašām iestādēm un ar Komisiju, vajadzības gadījumā iesaistot trešās valstis un starptautiskās organizācijas.

    3. pants

    Budžets

    1.   Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir EUR 7 700 000 (19) pašreizējās cenās. [Gr. 13]

    2.   Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības.

    3.   Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām.

    4. pants

    ES finansējuma īstenošana un veidi

    1.   Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar [Finanšu regulas, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (20) jaunāko redakciju].

    2.   Programmu īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, dažādos programmas īstenošanas posmos regulāri apspriežoties, ņemot vērā attiecīgos pasākumus, un nodrošinot konsekvenci , bet nepieļaujot nevajadzīgu pārklāšanos ar attiecīgajiem pasākumiem , ko veikušas veic citas kompetentās iestādes, jo īpaši Eiropas Centrālā banka un Eiropols. Šajā nolūkā Komisija, gatavodama darba programmas saskaņā ar 10. pantu, ņem vērā ECB un Eiropola pašreizējās un plānotās darbības cīņā pret euro viltošanu un krāpšanu. [Gr. 13]

    3.   Saskaņā ar programmu paredzētais finansiālais atbalsts 6. pantā uzskaitītajiem attiecināmajiem pasākumiem tiek piešķirts vai nu kā:

    dotācijas, vai kā

    publiskais iepirkums.

    5. pants

    Kopīgi pasākumi

    1.   Pasākumus saskaņā ar programmu var kopīgi organizēt Komisija un citi partneri, kam ir attiecīga pieredze, piemēram:

    a)

    valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka (ECB);

    b)

    valstu analīzes centri (NAC) un valstu monētu analīzes centri (CNAC);

    c)

    Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETSC) un naudas kaltuves;

    d)

    Eiropols, Eurojust un Interpols;

    e)

    valstu centrālie pretviltošanas biroji, kas paredzēti 12. pantā Ženēvas 1929. gada 20. aprīļa (21) Starptautiskajā konvencijā par naudas viltošanas novēršanu, un citas iestādes, kas specializējas viltošanas novēršanā un atklāšanā un tiesībaizsardzībā saistībā ar to;

    f)

    specializētas iestādes, kas darbojas tiražēšanas un sertificēšanas tehnoloģiju jomā, tipogrāfiju darbinieki un gravieri;

    g)

    iestādes, kas nav minētas a) līdz f) apakšpunktā un kas izmanto speciālas zināšanās, tostarp attiecīgā gadījumā šādas iestādes no trešām valstīm, un jo īpaši valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm; kā arī

    h)

    privātas struktūras, kas ir ieguvušas pieredzi un sniegušas apliecinājumus attiecībā uz savām tehniskajām zināšanām, un darbinieku komandas, kas specializējas viltotu banknošu un monētu atklāšanā.

    2.   Ja attiecināmos pasākumus veic kopīgi Komisija un ECB, Eurojust, Eiropols vai Interpols, radušās izmaksas sadala starp minētajām iestādēm. Jebkurā gadījumā katra no tām sedz savu vieslektoru ceļa un uzturēšanās izmaksas.

    II NODAĻA

    ATTIECINĀMĪBA

    6. pants

    Attiecināmi pasākumi

    1.   Saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti 10. pantā minētajās gada darba programmās, programma nodrošina finansiālu atbalstu šādiem pasākumiem:

    a)

    informācijas apmaiņa un izplatīšana, jo īpaši organizējot darba grupas, sanāksmes un seminārus, tostarp mācības, kompetento valsts iestāžu darbinieku mērķtiecīga nodarbinātība un apmaiņa un citi līdzīgi pasākumi. Informācijas apmaiņu cita starpā veic attiecībā uz:

    euro viltošanas un ar euro saistītās krāpšanas novēršanas paraugpraksi, [Gr. 14]

    metodoloģiju, kā uzraudzīt un analizēt viltošanas ietekmi uz ekonomiku un finansēm,

    datubāzu un agrīnās brīdināšanas sistēmu darbību,

    atklāšanas ierīču ar datora dublējumkopijām izmantošanu; [Gr. 15]

    izziņas un izmeklēšanas metodēm,

    zinātnisko palīdzību, tostarp jaunu attīstības tendenču uzraudzību;

    euro aizsardzību ārpus Savienības;

    pētniecības darbībām;

    konkrētu darbības zināšanu sniegšanu;

    b)

    tehniska, zinātniska un darbības palīdzība, kas šķiet nepieciešama saistībā ar šo programmu rīkotajiem mācību semināriem, tostarp jo īpaši:

    jebkurš attiecīgs pasākums, ar ko izveido mācību līdzekļus Savienības līmenī, piemēram, Savienības tiesību aktu rokasgrāmatu, informācijas biļetenus, praktiskas rokasgrāmatas, glosārijus un vārdnīcas, datu bāzes, jo īpaši zinātniskā atbalsta vai tehnoloģiju vērošanas jomā, vai datora atbalsta lietojumprogrammas, piemēram, programmatūru;

    attiecīgie pētījumi ar daudznozaru un transnacionālu dimensiju, tostarp pētījumi par inovatīviem drošības elementiem;

    tehniskā atbalsta instrumentu un metožu izstrāde, lai veicinātu atklāšanas pasākumus Savienības līmenī;

    atbalsts sadarbībai operācijās, kurās iesaistītas vismaz divas valstis, ja šāds atbalsts nav pieejams šādu atbalstu nevar darīt pieejamu no citām Eiropas iestāžu un struktūru programmām; [Gr. 16]

    c)

    tāda aprīkojuma iegāde, ko izmantos specializētas viltojumu novēršanas iestādes trešās valstīs, lai aizsargātu euro pret viltošanu, saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

    2.   Programmā ņem vērā viltošanas apkarošanas starptautiskos un daudznozaru aspektus, vēršoties pret šādu grupu līdzdalību:

    a)

    viltošanas atklāšanā un apkarošanā iesaistītie aģentūru darbinieki, jo īpaši policija, muita un finanšu iestādes atkarībā no to konkrētajiem uzdevumiem valsts mērogā;

    b)

    izlūkdatu vākšanas darbinieki;

    c)

    valstu centrālo banku, naudas kaltuvju, komercbanku un citu finanšu starpnieku pārstāvji, jo īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem;

    d)

    tiesu ierēdņi, juristi un tiesu varas iestāžu darbinieki, kas specializējas šajā jomā;

    e)

    jebkura cita attiecīga speciālistu grupa, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras vai pielīdzināmas struktūras, kas spēj nodrošināt piekļuvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, tirgotājiem un skaidrās naudas pārvadātājiem.

    3.   Šā panta 2. punktā minētās grupas var ietvert dalībniekus no trešām valstīm, ja tas ir svarīgi 2. pantā paredzēto mērķu sasniegšanai. [Gr. 17]

    III NODAĻA

    DOTĀCIJAS

    7. pants

    Dotācijas

    Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

    Attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot dotācijas, aprīkojuma iegāde nav vienīgā dotāciju nolīguma sastāvdaļa.

    8. pants

    Līdzfinansējuma daļa

    Līdzfinansējuma daļa saskaņā ar programmu piešķirtajām dotācijām nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Šīs regulas 10. pantā minētajā gada darba programmā noteiktos izņēmuma gadījumos, kas ir pienācīgi pamatoti, līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

    9. pants

    Atbalsttiesīgās struktūras

    Struktūras, kas tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar programmu, ir kompetentās valstu iestādes, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta b) punktā.

    IV NODAĻA

    PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

    10. pants

    Darba programmas

    1.   Programmu īsteno Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, lai pieņemtu Finanšu regulas 110. pantā minētajām darba programmām. programmas . [Gr. 18]

    2.   Attiecībā uz dotācijām papildus prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 108. pantā, darba programmā norāda būtiskos atlases un piešķiršanas kritērijus un maksimālo iespējamo līdzfinansējuma daļu.

    11. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 10. panta 1. punktā un 12. panta 2. pantā punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 19]

    3.   Regulas 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. panta 1. punktā un 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu . Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. [Gr. 20]

    4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu , kā arī ar ECB un Eiropola pārstāvjiem . [Gr. 21]

    5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    6.   Saskaņā ar 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu necelt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

    12. pants

    Uzraudzība

    1.   Rādītāji, kas vajadzīgi, lai ziņotu par panākumiem programmā 2. pantā minētā īpašā mērķa sasniegšanai, ir izklāstīti šā priekšlikuma pielikumā.

    2.   Lai nodrošinātu efektīvu programmas progresa novērtējumu tās mērķu sasniegšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, tostarp, veicot grozījumus pielikumā, lai pārskatītu un papildinātu rādītājus, ja tas ir nepieciešams novērtēšanai.

    3.   Komisija sniedz Eiropas Parlamentam, un Padomei , Eiropas Centrālajai bankai, Eiropolam, Eurojust un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) gada informāciju par programmas rezultātiem, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kas noteikti šā priekšlikuma pielikumā. [Gr. 22]

    4.   Visas iesaistītās dalībvalstis un citi saņēmēji sniedz Komisijai visus datus un informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt programmas uzraudzību un izvērtēšanu.

    13. pants

    Novērtēšana

    1.   Programmas vidusposma novērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma.

    2.   Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. pantā noteiktā laikposma beigām Komisija veic programmas nobeiguma novērtējumu.

    3.   Novērtējumu secinājumus kopā ar saviem novērojumiem Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai , Eiropolam, Eurojust un Eiropas Prokuratūrai . [Gr. 23]

    V NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    14. pants

    Informācija, saziņa un publiskošana

    1.   Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pārredzamību un redzamību (jo īpaši, veicinot pasākumus un to rezultātus), sniedzot saskaņotu, efektīvu un samērīgu konkrētu informāciju plašai auditorijai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai. [Gr. 24]

    2.   Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu un tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi arī veicina korporatīvo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

    15. pants

    Atcelšana

    Regulu (ES) Nr. 331/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

    16. pants

    Pārejas noteikumi

    Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai izmaiņas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 331/2014, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

    17. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

    …,

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    priekšsēdētājs

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs


    (1)  OV C 378, 19.10.2018., 2. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja.

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.).

    (5)  Padomes Lēmums 2001/923/EK (2001. gada 17. decembris), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.).

    (6)  Padomes Lēmums 2001/924/EK (2001. gada 17. decembris), ar kuru paplašina darbības jomu lēmumam, ar ko izveido apmaiņas, palīdzības un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma), minēto lēmumu attiecinot uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro kā vienoto valūtu (OV L 339, 21.12.2001., 55. lpp.).

    (7)  Padomes Lēmums 2006/75/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 36, 8.2.2006., 40. lpp.).

    (8)  Padomes Lēmums 2006/76/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru nosaka, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav iesaistītās dalībvalstis, piemēro Lēmumu 2006/75/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 36, 8.2.2006., 42. lpp.).

    (9)  Padomes Lēmums 2006/849/EK (2006. gada 20. novembris), ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma) (OV L 330, 28.11.2006., 28. lpp.).

    (10)  Padomes Lēmums 2006/850/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko uz neiesaistītām dalībvalstīm attiecina Lēmuma 2006/849/EK, ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma), piemērošanu (OV L 330, 28.11.2006., 30. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) un atceļ Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.).

    (12)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par programmas “Perikls 2020” puslaika izvērtējumu (COM(2017)0741).

    (13)   SWD(2017)0444 un Ares(2917)3289297, 30.06.2017.

    (14)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

    (15)  OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

    (16)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

    (17)  OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

    (18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

    (19)   Tikai indikatīva summa, kas atkarīga no DFS kopumā.

    (20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

    (21)  Tautu savienības līgumu sērijas Nr. 2623 (1931), 372. lpp.

    PIELIKUMS

    PROGRAMMAS NOVĒRTĒŠANAS RĀDĪTĀJI

    Programmu cieši pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai , izmantojot minimāluu administratīvo slogu un izmaksas, noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu: [Gr. 25]

    a)

    atklātais viltoto euro skaits; to dalībvalstu un trešo valstu skaits, kuru kompetentās iestādes ir piedalījušās programmā paredzētajās darbībās; [Gr. 26]

    b)

    likvidēto nelegālo ražotņu skaits un dalībnieku skaits un to apmierinātības līmenis, kā arī jebkādas citas atsauksmes, ko tie varētu būt snieguši attiecībā uz programmas darbību lietderību; [Gr. 27]

    c)

    saņemtās atsauksmes no Programmas finansēto darbību dalībniekiem. no valstu kompetentajām iestādēm saņemta informācija par atklāto viltoto euro skaitu un likvidētajām nelikumīgajām ražotnēm, kas ir tiešas sekas uzlabotai sadarbībai, pateicoties programmai . [Gr. 28]

    Komisija un programmas labuma guvēji katru gadu apkopo datus un informāciju par galvenajiem rezultātu darbības rādītājiem. apkopo katru gadu šādi dalībnieki: [Gr. 29]

    Komisija apkopo datus par viltotām euro monētām un banknotēm;

    Komisija apkopo datus par likvidēto viltošanas ražotņu skaitu;

    Komisija un Programmas atbalsta saņēmēji vāc datus par atsauksmēm, kas saņemtas no Programmas finansēto darbību dalībniekiem.


    Top